10. decembra ārkārtas sēde

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas plenārsēžu zālē! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1996. gada 10. decembra ārkārtas plenārsēdi.

Atbilstoši apstiprinātajai darba kārtībai izskatām pirmo jautājumu — likumprojekts “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997. gadā”. Pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Roberts Zīle, komisija spriekšsēdētājs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

R. Zīle (TB). Godāto priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Es tātad lūdzu jūs sagatavot dokumentu nr. 1815 un viņu pavadošos dokumentus nr. 1815b un 1863.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo likumprojektu pirmajam lasījumam izskatīja vienā no savām sēdēm, kurā tā izskatīja arī valsts budžeta likumprojektu 1997. gadam otrajam lasījumam, jo daudzas normas ir saistītas ar šo likumprojektu “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997. gadam”.

Galvenās būtiskākās lietas, kas atšķir varbūt šo likumu no iepriekšējo gadu likumiem, ir sekojošas, ko komisija varēja konstatēt.

Vispirms šajā gadījumā iedzīvotāju ienākumu nodokļa prognoze, šai gadījumā garantē valdība tajā daļā, kas tiek iekasēts caur Valsts ieņēmumu dienestu. Šī ir 4. panta otrās daļas norma. Tāpat būtiska ir 1. panta otrās daļas norma par to, ka prognozes aprēķinu apstiprina finansu ministrs un atbild par tajā izmantotajiem finansu datiem. Šī norma ir būtiski jauna, un tā dod garantijas iedzīvotāju ienākuma prognozes ieņēmumu apjomā.

Citas būtiskas lietas, kas atšķir šo izlīdzināšanas likumu no iepriekšējiem... komisijā apspriežot, tika konstatēts, ka šajā gadījumā, par cik mainās pedagoģisko darbinieku alga un sociālā nodokļa maksājumu kārtība, šajā gadījumā 2. panta otrajā daļā tika formulēts jau valdības iesniegtajā projektā 2. apakšpunkts, kas nosaka, kam šīs mērķdotācijas tiek izmantotas, tātad, respektīvi, Pašvaldību finansu izlīdzināšanas likumā šīs mērķdotācijas ar visu to mērķi, kas tajā ir domāts, ir minēts tātad 1. panta otrajā daļā.

Jauna būtiska lieta ir arī tas, ka 3. punktā 2. panta otrajā daļā Ministru kabinets paredz zemes novērtēšanas darbu finansēšanai 1 miljonu latu. Tas ir tāpēc, ka... ja mēs atceramies, mēs jau esam izskatījuši pirmajā lasījumā nekustamā īpašuma nodokli, kā tas bija domāts sākotnēji, kurš varētu sākt strādāt jau ar 1997. gada 1. janvāri, mēs tehnisku iemeslu dēļ nebijām gatavi šo likumprojektu tātad akceptēt ar darbības sākumu no nākošā gada janvāra, un līdz ar to galvenais iemesls, kāpēc bija nepieciešams tas 1 miljons latu, tas ir tāpēc, lai varētu kadastrāli novērtēt zemi, lai varētu ar 1998. gada 1. janvāri uzsākt nekustamā īpašuma nodokļa darbību vismaz par zemes daļu, jo, kā mēs atceramies no projekta, tikai ar 2000. gadu būs arī ēku un būvju daļa ietverta nekustamā īpašuma nodoklī.

Tālākajās daļās jūs varat arī redzēt visu par pašvaldību finansu izlīdzināšanas pielikuma daļām, par ierobežojumiem, kādā veidā tiek izlīdzināti ieņēmumi un izdevumi, kas ir samērā līdzīgi iepriekšējam gadam, un arī aprēķini par visām pašvaldībām. Es zinu, ka ir bijuši jautājumi no Pašvaldību komisijas par to, kas, teiksim, ir ņemts par bāzi zemes nodokļa ieņēmumiem, kas arī šodienas dienas kārtībā ir iekļauti un kurā ir paredzēta indeksācija. Tātad es varu pateikt, ka šī kārtība tiešām nav pārāk laba, jo šī bāze ir iekasētais zemes nodoklis katrā pašvaldībā, kas, protams, nav tas, ko vajadzētu pēc būtības lietot pašvaldību finansu izlīdzināšanas aprēķinos, bet diemžēl citu rādītāju nav, un tas arī vēlreiz apstiprina to, ka būtu ļoti normāla kārtība, ja mēs šinī... pieņemot izlīdzināšanas likumu 1997. gadam, pēdējo reizi strādātu ar zemes nodokli. Pēc tam to aizvietojot ar nekustamā īpašuma nodokli, kuram var aprēķināt bāzi.

Tātad komisijas konstatējums kopumā ir tāds, ka komisija atbalsta minēto likumprojektu pirmajā lasījumā un ierosina steidzamību. Tādā kārtībā es lūgtu vispirms nobalsot par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997. gadam”.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai kāds vēlas runāt par Zīles kunga ierosinājumu atzīt likumprojektu par steidzamu? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 5, atturas — 4. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Paldies!

R. Zīle. Es lūgtu arī nobalsot pirmajā lasījumā apstiprināšanu likumprojektam “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997. gadā”.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir debatēs pieteikušies? Nav. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997. gadā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 4, atturas — 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu, Zīles kungs, tātad, tā kā ir projekts steidzams, kad izskatīt viņu otrajā...?

R. Zīle. Tātad es lūgtu iesniegt priekšlikumus līdz 16. datumam un izskatīt to 19. decembrī. Es runāju par 16. decembri kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu un 19. — kā izskatīšanas termiņu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem nav iebildumu pret priekšlikumu, kuru izteica Zīles kungs, — iesniegt priekšlikumu uz otro lasījumu līdz 16.decembrim un izskatīt likumprojektu otrajā un pēdējā lasījumā 19.decembrī. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Tas ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts“Par valsts budžetu 1997.gadam”. Otrais, galīgais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Roberts Zīle, komisijas priekšsēdētājs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

R.Zīle (TB). Godātie kolēģi!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Es lūdzu vairāk uzmanības izskatāmajam jautājumam.

R.Zīle. Dokumenta numurs, ar ko mēs strādāsim, tātad likumprojekts “Par valsts budžetu 1997.gadam”, ir nr.1864.

Pirms mēs uzsāktu otrā lasījuma izskatīšanu un ietu pa priekšlikumiem, es gribētu dažus vārdus tomēr teikt, konstatējot to darbu, ko komisija veica, sagatavojot otrajam lasījumam šo likumprojektu. Šis darbs tika veikts... tātad visi priekšlikumi, kas ir vairāk nekā 500 priekšlikumi, tika izskatīti piecās komisijas sēdē, un pamatā šie priekšlikumi, protams, ir tikai par izdevuma daļu vai par ienākumu daļas prognozēšanu, kurai, protams, nekāds pamatojums papildus nekad gandrīz netika piestādīts visos priekšlikumos. Daži priekšlikumi nozīmēja to, ka daži cīnījās par dažiem desmitiem... apaļiem desmit tūkstošiem latu pielikuma kādai no apakšprogrammām. Citi priekšlikumi iezīmēja to, ka ar Budžeta likumu varētu likvidēt veselu ministriju, respektīvi, atņemot visus līdzekļus nost šai ministrijai. Vēl viena grupa priekšlikumu, kas radīja komisijā varbūt izbrīnu, ir tas, ka priekšlikumi principā bija vienādi un, ja apskata viņu tehnisko izpildījumu, tad faktiski bija tikai apmainīta priekšlikumu lapas titullapas daļiņa, tātad “galva” lappusei, kas nozīmē, cik nopietni deputāti vai komisijas, vai frakcijas ir piegājušas šiem priekšlikumiem. Ja mēs apskatāmies to situāciju, kā tas bija iepriekšējos gados budžeta izskatīšanā...

Sēdes vadītājs. Piedodiet, Zīles kungs... Cienījamie deputāti, visi klātesošie... Es lūdzu mazliet savstarpējās sarunas pieklusināt! Lūdzu, turpiniet!

R.Zīle. Tātad, ja mēs atskatāmies atpakaļ nedaudz gadus, kādā veidā pieauga priekšlikumu skaits, tad tas pieaug gandrīz aritmētiskā progresijā. Ja mums šodien ir pāri par 500 priekšlikumiem un ja mēs neko nemainīsim šajā kārtībā, tātad budžeta apspriešanas kārtībā nākošā gadā, tad mēs paredzam, ka mēs saņemsim apmēram tūkstoš priekšlikumu, kuru nolasīšana vien varētu aizņemt apmēram 5 — 6 stundas.

Tajā pašā laikā šeit varētu konstatēt, šodien izskatot šo likumprojektu, ka ir apmēram simts vai pat vairāk priekšlikumu, kas tik būtiski ietekmētu budžetu, ka faktiski valdībai būtu jāatkāpjas. Vai ir normāla tāda budžeta apspriešanas kārtība, ka tik daudzas reizes vienas sēdes laikā valdība faktiski ir nolikta uz neuzticības pamatojuma. Manuprāt, šajā kārtībā kaut kas nav tā, kā mums vajadzētu to darīt.

Tajā pat laikā es gribētu jums atgādināt, ka ir vairāk nekā 20 likumprojekti, kas pavada šo budžeta likumprojektu 1997.gadam, kas iet it kā neatkarīgi no šī budžeta projekta, bet tajā pašā laikā mēs visi zinām, ka tie ir neatraujami saistīti ar 1997.gada budžeta uzticību vai neuzticību. Un šajā situācijā es tomēr neredzu iemeslu, kāpēc mēs nevarētu mainīt savu kārtību tādā veidā, ka arī ieņēmumu daļā turpmākajos gados visus tos nodokļu, nodevu likumprojektu grozījumus mēs iekļautu šinī budžeta likumā, kas būtu tātad potenciāli 1998.gadam, un izskatītu kā vienu likumu ar attiecīgu rezultātu, kas būtu saskaņots ar visiem nodokļu, nodevu likumu grozījumiem un ieņēmumu daļas prognozi, un tai pašā laikā, protams, arī ar izdevumu daļas prognozi.

Es saprotu, ka mēs koncentrēsimies šodien visi uz atsevišķiem priekšlikumiem un domāsim par to, kā apmierināt, savu rajonu, savu pilsētu vai arī savas profesijas, bet es tiešām biju... vēlējos, lai deputāti pārdomā to, ko es tagad teicu, mums ir gads laika, es ceru, līdz nākošajam budžetam, un šajā kārtībā, manuprāt, ir daudz kas jāmaina.

Paldies! Tātad es gribētu uzsākt lasījumu. Saskaņā ar grozījumiem Kārtības rullī, kas tika izdarīti tieši ar budžeta lasījumu, Budžeta komisijai ir tiesības noteikt nedaudz citādu kārtību nekā pa priekšlikumu daļām.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Es vēlreiz ļoti lūdzu koncentrēt uzmanību uz izskatāmo jautājumu un apspriežamo likumprojektu. Mūsu savstarpējās sarunas traucē plenārsēdes darbu. Es ļoti lūdzu deputātus tam pievērst uzmanību. Un tagad konkrēti par Zīles kunga priekšlikumu. Lūdzu, Zīles kungs, vēlreiz izsakiet to. Lūdzu deputātu uzmanību!

R.Zīle. Tātad es gribētu uzsākt lasījumu nevis ar pielikuma tabulām, bet ar diviem priekšlikumiem, kas ir izteikti kā Budžeta komisijas priekšlikumi un kas teksta daļā tātad pašā pirmajā lapā, ja jūs pašķirat, un šī tabula saucas “Priekšlikumi par likumprojekta tekstu”. Un šie pirmie divi priekšlikumi, komisijasprāt, ir jānobalso vispirms, jo es varu paskaidrot. Tas, kas izteikts 1. priekšlikumā, — nobalsotos priekšlikumus par vietējās pakļautības izglītības iestāžu, pedagoģiskā personāla darba samaksas fonda palielināšanu — noformēt kā dotācijas palielināšanu pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā, un tā tālāk kā tekstā... Tas ir nepieciešams tāpēc, ka apmēram 80 priekšlikumi, kuru kopējā summa sastādīja kaut kur 441 miljonu, tika dažādos formulējumos būtībā domāta ar vienu mērķi, un komisija tātad ierosināja pieņemt savā sēdē šo normu, kurai būtu nepieciešams vispirms akcepts no Saeimas, lai tālākajos priekšlikumu lasījumos par šiem pielikumiem, respektīvi, mērķdotācijas veidā zem dažādiem formulējumiem neatkarīgi no balsojuma rezultāta viņi nonāktu vienā vietā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu šajā jautājumā? Tātad nobalsotos priekšlikumus par vietējās pakļautības, un tālāk kā tekstā, šis priekšlikums rakstiskā veidā, godājamie kolēģi, jums ir izklāstīts dokumenta nr.1864 pirmajā lappusē — priekšlikumi par likumprojektu skaitu — otrajā ailītē. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo atbildīgās komisijas priekšlikumu? Deputātiem iebildumu nav. Balsot neviens neuzstāj šo priekšlikumu. Tātad tas ir pieņemts. Paldies! Esam vienojušies.

R.Zīle. Otrs priekšlikums ir tūlīt sekojošais. Tātad teksta daļā par nobalsotajiem priekšlikumiem par kādu izdevumu fiksēšanu esošajās programmās vai apakšprogrammās noformēt kā jaunu apakšprogrammu... jo... es varu paskaidrot, ka daudzi priekšlikumi ir iegājuši dziļākā daļā nekā apakšprogramma.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo atbildīgās komisijas priekšlikumu? Nobalsotos priekšlikumus par kādu izdevumu fiksēšanu esošajās programmās noformēt kā jaunas apakšprogrammas. Deputātiem iebildumu pret šo priekšlikumu nav. Pieņemts. Esam vienojušies. Paldies!

R.Zīle. Jā, es ļoti atvainojos, ka es tomēr gribētu vēlreiz ieiet vienā secības daļā, kas varbūt nav ierasti, bet es gribētu nākošo nobalsot par tekstu 8.panta normu, par LNNK, LZP frakcijas un Sociālo un darba lietu komisijas un, protams, Budžeta komisijas attieksmi... es runāju par ienākumu nodokļa sadali ar procentiem, jo, ja mēs nenobalsojam šo daļu vai arī nobalsojam viņu, tad attiecīgi mainās ļoti daudzi cipari visā budžeta likumprojektā. Tātad es lūdzu deputātu uzmanību 6.lappusei — 8.panta izteiktajiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Tas ir izklāstīts dokumentā kā LNNK un LZP frakcijas priekšlikums.

R.Zīle. Jā, un apakšā Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas ir līdzīgs, bet, protams, citādāks.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu mūsu izskatīšanas kārtību? Deputātiem iebildumu nav, bet, tā kā tas ir principiāls jautājums, mums par to vajadzētu balsot. Vai neuzstāj deputāti? Deputāti neuzstāj. Tātad esam pieņēmuši šajā jautājumā atbildīgās komisijas — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas — slēdzienu par 8.priekšlikumu, kurš ir izteikts par 8.pantu, un tas ir LNNK un LZP frakcijas priekšlikums izteikt 8.pantu šādā redakcijā... un tālāk kā tekstā ar visiem tajā minētajiem skaitļiem. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Esam vienojušies.

R.Zīle. Tātad komisijas viedoklis par šo LNNK un LZP priekšlikumu ir — neatbalstīt un atstāt šo normu, kura gan kļūs par 7.panta normu no 8.panta, bet ar to pašu tekstu, kas pirmajā lasījumā, un tiem pašiem skaitļiem.

Sēdes vadītājs. Tātad atkārtoju, godājamie kolēģi, komisijas priekšlikums ir 8.vecajā redakcijā, jaunajā redekcijā 7.pantu izteikt tekstuāli. Es nolasīšu to visu — “Noteikt, ka ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa tiek ieskaitīti pilsētu un pagastu budžetos 71, 6 procentu apmērā un Labklājības ministrijas valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā 28,4 procentu apmērā, plānojot atskaitījumus 53 573 228 latu apmērā.” Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Pieņemts.

R.Zīle. Paldies! Tātad ir saprotams, ka Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums automātiski ir izskatīts. Es lūdzu tātad strādāt turpmāk normālajā kārtībā ar 1.tabulu, kas jums atrodas 11.lappusē. Šī tabula saucas — priekšlikumi par budžeta ieņēmumu palielināšanu.

Sēdes vadītājs. 1.tabula, tātad, godājamie kolēģi, priekšlikumi par budžeta ieņēmumu palielināšanu, likumprojekta 1. un 2.pielikums.

Zīles kungs, acumirkli, mums ir jāizskata 10 deputātu parakstīts iesniegums, kurā ierosina saīsināt debašu laiku, izskatot dokumentu — jautājumu par valsts budžetu 1997.gadam — līdz piecām minūtēm, uzstājoties pirmo reizi, un vienu minūti, uzstājoties otro reizi. Parakstījuši deputāti: Lībane, Straume, Panteļējevs, Sausnītis, Ķezbers, Gannusa, Dunkers, Emsis, Kiršteins un Putniņš. Vēlas runāt Modris Lujāns, frakcija “Sociālistiskā partija — Līdztiesība” par iesniegumu. Lūdzu!

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Mēs pēdējā laikā nokļūstam līdz absurdam, kad cienījamie kolēģi no valdošā vairākuma, kad neviena diskusija pat nav sākusies, jau piedāvā samazināt diskusiju laiku. Es, protams, neņemos spriest, varbūt šajā gadījumā vajadzēja ierakstīt, lai Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs uzstājas piecas minūtes pirmo reizi, otro reizi trīs minūtes, un pēc tam mēs ātri un aktīvi pieņemtu pašu budžetu kā tādu. Bet es šai gadījumā uzskatu šo lietu par amorālu vispār, jo patiešām Lībanes kundze varēja pagaidīt, ka patiešām sāktos tādas drausmīgas opozīcijas uzbrukumi budžetam, tad arī vajadzētu atnest savu papīru un piedāvāt, lai aizbāztu muti mums un viss, bet šajā gadījumā vismaz pagaidām es redzu, ka cienījamais Budžeta komisijas priekšsēdētājs mierīgi iepazīstina ar materiāliem un vēl nemaz diskusijas nav iesākušās. Un vismaz tādēļ es šajā brīdī uzskatu, ka šāds papīrs ir pāragrs, un aicinātu Saeimu to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt “par” iesnieguma būtību? Runāt “par” neviens nevēlas, tādēļ izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt deputātiem savu attieksmi pret debašu laika samazināšanu — piecas minūtes pirmo reizi un vienu minūti otro reizi. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 12, atturas — 4. Priekšlikums pieņemts. Lūdzu!

R.Zīle. Tātad pirmais priekšlikums 11.lappusē 1.tabulā, frakcijas “Latvijai” priekšlikums par pozīcijām — akcīzes nodokļa ieņēmumu palielināšanu un novirzīšanu Labklājības ministrijai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, un valdība arī nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts.

K.Čerāns (TKL). Godājamais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Tautas kustības “Latvijai” programmas pamattēze ir — labklājību visiem, bet nevis tikai šaurai politiķu un ekonomisko biznesmeņu elitei. Būtisks labklājības nodrošinājums ir arī iedzīvotājiem sniedzamais medicīnisko pakalpojumu grozs, un šeit, neapšaubāmi, ir ļoti svarīgs valsts atbalsts, jo vecie un slimie cilvēki bieži nespēj maksāt par sev saņemto medicīnisko aprūpi. Bet šie cilvēki ir pelnījuši ar savu darba mūžu to, ka viņi ir uzaudzinājuši mūsu jauno paaudzi, ka mēs viņiem nepiedāvājām vietu ragaviņās uz mežu, bet mēs rūpējamies par to, lai viņi vecumdienās saņemtu cita starpā arī medicīnisko aprūpi. Un es gribu šeit vērst visu deputātu uzmanību arī uz to vēstuli no Latvijas medicīnas darbinieku arodbiedrības republikāniskās padomes, ko mēs visi esam saņēmuši, kur ir šī prasība — palielināt šos izdevumus veselības aizsardzības bāzes programmai, un šeit prasība ir 14 miljoni no valsts budžeta, kā arī paaugstināts procents no ienākuma nodokļa. Diemžēl paaugstināt procentu no ienākuma nodokļa tas ir ļoti smags jautājums, bet šeit ir vismaz skaidri redzama vieta, kur iespējams rast šos papildu līdzekļus šai valsts budžeta dotācijas palielināšanai no 9 miljoniem līdz 14 miljoniem, kā tas ir izdarīts frakcijas “Latvijai” priekšlikumā. Un, protams, mums ir jāpastrādā, lai nodrošinātu šo ieņēmumu rašanos budžetā, bet tāpēc ir valdība, lai veiktu šo darbu, un preses slejās joprojām ir dati, kas liecina par to, ka joprojām nelegāli ieved, importētā alkohola apjoms krietni pārsniedz Latvijā ievesto. Un, valdībai rūpīgi veicot nodokļu administrēšanas darbu un palielinot to alkohola daļu, par kuru tiek faktiski iekasēts akcīzes nodoklis, šo prognozi var pilnībā izpildīt un pat būtiski pārsniegt. Cita lieta, protams, ja valdība negrib šo darbu darīt, bet šādu rīcību veidojot bezdeficīta budžetu tikai uz tautas trūcīgās daļas rēķina, jūs neiegūsiet cieņu tautas acīs, un tauta necienīs un necietīs tādu valdību un politiķus, kas rūpējas tikai par savām personiskajām vai tādām noteiktām šauru grupu interesēm un kas nav ar mieru strādāt tautas labā. Es aicinu atbalstīt šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Gundars Valdmanis, Latvijas Vienības partijas frakcija.

G.Valdmanis (LVP). Godājamo Prezidij! Cienījamie kolēģi Saeimā! Mēs tagad sākam budžeta debates, un gribu jums atgādināt, ka civilizētā pasaulē valdība būtu norēķinājusies par iepriekšējo gadu, ko tā nav darījusi, valdība būtu diskutējusi par kaut kādu ekonomisko koncepciju, ko tā nav darījusi, bet mums tagad ir likts priekšā budžets, kur jau šajā “leļļu teātrī” ir pateikts, kuras pogas ir jāspiež. Vakar kādi desmit no mums bija Matemātikas un zinātnes institūtā Raiņa bulvārī, kur mums rādīja, kā ekonomiskās attīstības modeļus plāno Amerikā, un tur pamatprincipi diezgan vienkārši — tā naudiņa, kas ir saimniecībā ripo apkārt, līdz kamēr tā izripo ārā, katru reizi, kad tā tiek izdota, valsts saņem savus nodokļus. Ja tā naudiņa tur nav, tad valsts šos nodokļus nesaņem. Mūsu valsts struktūrā katru reizi, kad naudiņa tiek izdota, kādi 40 procenti aiziet valsts kabatā, un tā naudiņa ripo apkārt, pirms tā iziet ārā importos kādas divas reizes. Tā, ja mēs to naudu neizsūcam no tautas, valdība dabūn budžetā 80 procentus no tās naudas. Bet, skat, kas šeit notiek. Mēs tai tautai atņemam to pirktspēju un atdodam kontrabandistiem, un ievācam tikai kādus 10—20 procentus 80 procentu vietā. Šis nodoklis ir kontrproduktīvs, un lielāko daļu no mūsu budžeta ir kontrproduktīvs. Vairāk no mums strādāt vēl nav gatavi, mēs te viņu piestrādāsim, bet mēs aicinām visus Latvijā nākt palīgā arī jūs, deputātu kungi, lai mums būtu ekonomiskās attīstības koncepcija, kura būtu to vērts. Ir jau tas darbs iesākts, un es tūlīt Šķēles kungam uzdāvināšu pirmo kopiju un atstāšu vienu prezidenta kungam, un es pirmā gadījumā laipni lūgšu, lūdzu, lūdzu, augsti godātais Ministru prezidenta kungs, pievērst šim dokumentam vērību. Un, klusāk es teikšu, es pieprasu, ka tu šitam dokumentam piegriez vērību, jo skati, tu parakstījies katrā pantā, ko esmu rakstījis, Ministru kabineta darba plānu, ko viņš parakstīja, un tas 95% atbilst tam, ko mēs tautai stāstījām vēlēšanu laikā, un es lūdzu augsti godātam Panteļējeva kungam, Straumes kungam, Čevera kungam pie katra punkta apstāties, izlasīt to apsolījumu, ko mums Ministru prezidents deva, kad viņš uzņēmās to amatu, apskatīties, ko viņu programma teica, kad viņi gāja vēlēšanās, un tad pienākt pie tribīnes un pateikt, kāpēc mums būtu jārīkojas citādi. Mēs esam atnākuši tādā nepārprotamā situācijā, kad mūs tīši dzen aizā, un to dara pret savu solījumu, pret mūsu kopējo solījumu, pretī visai loģikai, it kā nemākot, ej. Aiziet šodien paši žurnālisti uz to pašu semināru, dod šodien jums un it kā valdības cilvēkiem, tā nav kaut kāda “taurētāja” programma, to mūsu valsts Ekonomikas ministrija atbalsta, to atbalsta Sorosa fonds, to atbalsta amerikāņu informācijas serviss, to atbalsta vēl kādas piecas vai sešas pasaulē godājamas organizācijas. Ieklausieties, daži mūsu nodokļi ir pilnīgi pretproduktīvi, un tie ir pilnīgi nekonstitucionāli, pretdemokrātiski, ja mēs varam kaut ko apsolīt mūsu ietvaros, par to parakstīt un tad to noliegt, tad šī nav demokrātija, tad šī ir kaut kāda krimināla organizācija, kas ir kaut aizskrējusi projām.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds lūdzu,vēlas izteikties par šo priekšlikumu? Vairāk izteikties neviens nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Zīles kungs vēlas ko teikt? Tad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, kas izteikts 1.tabulā. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 38, atturas — 5. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 2.priekšlikums 1.tabulā — deputāts Čerāns par pozīcijām — uzņēmuma ienākuma nodokļa palielināšanu un izdevumu daļā — Izglītības un zinātnes ministrija. Komisija un arī valdība šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Kārlis Čerāns vēlas runāt par savu priekšlikumu. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātie deputāti! Vārdos mēs visi esam par to, ka izglītība un zināšanas ir tas potenciāls, ar ko mēs, Latvija, kā valsts varam iziet pasaules tirgū un nodrošināt savu cilvēku konkurētspēju un arī savas ražošanas konkurētspēju. Citu resursu Latvijai nav. Tādēļ ir nepieciešama arī šiem vārdiem atbilstoša rīcība. Ir nepieciešami darbi, ja mēs gribam, lai cilvēki mūs cienītu. Konkrēti šis priekšlikums paredz līdzekļus augstskolu studentu programmu akreditācijai saskaņā ar Augstskolu likumu. Akreditācija ir process, kas ir būtiski svarīgs augstākās izglītības attīstībā, lai cilvēks, kas studē, arī zinātu, ka viņš var uz savu augstskolu paļauties, ka tās diploms vēlāk tiks atzīts dažādās situācijās. Šo naudas summu bija prasījusi arī šim mērķim Izglītības un zinātnes ministrija. Tādēļ man būs ļoti interesanti redzēt “Tēvzemei un Brīvībai” balsojumu, atbalstot viņu ministru. Līdzekļu avots šeit ir viennozīmīgi skaidrs. Patiesībā pastāv pat vairākas alternatīvas.

Es gribu minēt vienu no tām. Šī iespēja ir — ievest kārtību dažādos mafijas perēkļos, piemēram, Ventspils ostā, kur jāpārskata ir ostas infrastruktūras objektu iznomāšanas līgumi ar privātstruktūrām, kas ir noslēgtas šobrīd uz 30 gadiem. Tā to ir informējis Nagļa kungs Privatizācijas aģentūras padomes sēdē šā gada vasarā.

Uzdosim paši sev jautājumu — kāds no šīs īpašuma nomas labums ir valstij? Uzdosim arī jautājumu — kāpēc nelielais uzņēmums “Ventspils transporta ekspedīcija” pirms privatizācijas ir varējis nodokļus nomaksāt valstij vairāk nekā citu ostu milzeņi ar daudz lielāku kravu apgrozījumu? Rezerves šeit ir milzīgas. Es aicinu visus strādāt, aicinu valdību strādāt un atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Runāt vairāk neviens nevēlas. Debates beidzam. Vai ir vajadzība komisijas vārdā kaut ko teikt? Nav vajadzības. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Čerāna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 45, atturas — 6. Nav pieņemts.

R.Zīle. 3.priekšlikums. Deputāta Čerāna priekšlikums. Par pozīcijām — uzņēmumu ienākuma nodokļa palielinājums, novirzījums — Latvijas Universitātes reforma.

Sēdes vadītājs. Komisija to nav atbalstījusi.

R.Zīle. Komisija to nav atbalstījusi, un arī valdība nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt par savu priekšlikumu Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godājamais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Ienākumu avots šajā priekšlikumā ir tas pats, kas iepriekšējā, un izdevumi Latvijas Universitātes reformai, kurai neapšaubāmi ir vajadzīgi līdzekļi, ja mēs gribam piesaistīt Universitātei labākos un zinošākos spēkus un sekmīgi veikt augstākās izglītības un zinātnes integrāciju, kas ir mūsu valstij vitāli svarīgi un par ko arī neviens šeit nešaubās. Citādi bez papildu līdzekļiem, mēģinot veikt šo reformu, tikai akadēmiskās vides savstarpēja sakūdīšana vien var iznākt. No kā labuma nebūs pilnīgi nevienam. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Čerāna priekšlikumu nr.3, kas izteikts 1.tabulā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 43, atturas — 14. Nav pieņemts.

R. Zīle. 12. lappusē 4. priekšlikums. Arī deputāta Čerāna priekšlikums. Par pozīcijām uzņēmuma ienākuma nodokļos un novirzījums uz zinātniskās darbības nodrošināšanu. Komisija un valdība šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts.

K. Čerāns (TKL). Godājamais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis ir ļoti būtisks priekšlikums, jo tas paredz zinātniskās darbības nodrošināšanai budžetā atvēlēt papildus 1,3 miljonus latu. Tiešām te pat var apbrīnot Cimdiņa kunga un Grīnblata neefektīvo darbību vai varbūt vispār bezdarbību, cenšoties šo summu aizstāvēt, budžeta projektu gatavojot valdībā. Ne par velti jau zinātnieku sabiedrība ir ļoti nopietni ierosinājusi jautājumu par Cimdiņa kunga demisijas nepieciešamību. Varu norādīt, ka zinātnes finansējums šā 1997. gada valsts budžeta projektam ir plānots tikai 0,25 procenti no iekšzemes kopprodukta. Tas ir būtiski krities arī pret 1996. gada rādītājiem. Šī problēma ir tikusi analizēta arī nesen Latvijas Inteliģences apvienības sanāksmē, kur rezolūcijā tika skaidri pateikts, ka kritiskais zinātnes finansējums, lai nodrošinātu kaut minimālu zinātnes ietekmi uz tautsaimniecību, ir apmēram 1 procents no iekšzemes kopprodukta. Šis ir tas līmenis, kas tiek rekomendēts Eiropas Savienības valstīm. Mēs Latvijā ar savu politiku zinātnes jomā darbojamies tieši pretēji šiem ieteikumiem un darbojamies tieši pretēji Latvijas padarīšanai par civilizētu valsti, un darbojamies tieši pretēji tās konkurētspējas nodrošināšanai nākotnē pasaules tirgū.

Ir saprotams arī tas, ka savas kabatas politiķiem nav vajadzīga zinātnes attīstība valstī, jo zinātnieks tomēr godīgi centīsies savos aprēķinos ņemt vērā visas tautas intereses. Un, ja zinātniskā ekspertīze būtu godīgi veikta, tad mēs šodien arī nebūtu nonākuši pie acīm redzama politiski aprobēta projekta — Pļaviņās būvēt jaunas, milzīgas elektroenerģijas turbīnas. Tajā pašā laikā potenciāli ieķīlājot kredītam Daugavas HES kaskādi — mūsu tautas un valsts stratēģisko īpašumu bagātību. Līdzekļu avots — nodokļu administrēšanas uzlabošana. Jau manis pieminētā Ventspils situācija ir tikai viens piemērs, un ar to pilnībā pietiktu — jau ar šo vienu piemēru, bet šāds darbs ir veicams visur. Palielinot līdzekļu ieguvi šādā veidā, mēs varam veidot bezdeficīta budžetu, tas tomēr nodrošinās tautas attīstību un ražošanas resursu pieaugumu.

Protams, nevar izslēgt to, ka cilvēkiem var rasties aizdomas attiecībā uz pretbalsotājiem pret šo priekšlikumu, ka tie paši varojas vai ietekmējas no tādiem cilvēkiem, kas barojas no ēnu ekonomikas līdzekļiem. Tādēļ viņi negrib radikālus pasākumus valsts ienākumu iekasēšanas uzlabošanai. Bet tās, protams, ir tikai aizdomas. Jebkurā gadījumā es aicinu balsot “par”. Paldies!

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

G. Valdmanis (LVP). Godājamais Prezidij! Godavīri Saeimā! Regulācija par Ministru kabineta darbu sola sakarā ar zinātni noteikt īpaši atbalstāmās zinātnes nozares, kuru attīstībai ir saglabājamas atsevišķas institūcijas. Latvijas Vienības partijas programmas tēzes uztur zinātne un nacionālā bagātība, un tautsaimniecības attīstības virzītājspēks. Valstij jāveido vienota augstākās izglītības un zinātnes struktūra, jāveicina investīcijas, pētījumi un starptautiskā sadarbība. Jāgarantē izdevumi zinātnes vajadzībām atbilstoši valsts interesēm. Es lieku priekšā, ka mēs neesam izdarījuši ne vienu, ne otru. Mēs neesam noteikuši, kura ir jāatbalsta un kura nav. Un kuras ir vajadzīgās zinātnes instances, ka mēs neesam kompetenti šo jautājumu, šo jautājumu pagaidām laist. Mēs neesam solīto izdarījuši. Es lūdzu visus nebalsot, kamēr valdība var apsolīt pildīt solījumus.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt par šo priekšlikumu? Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret deputāta Čerāna priekšlikumu, kas tabulā ir redzams ar nr. 4. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 37, atturas — 9. Priekšlikums ir noraidīts. Tālāk lūdzu!

R. Zīle. 5. priekšlikums. Juridiskās komisijas priekšlikums. Es gribu vērst jūsu uzmanību uz piezīmi, ka par šo priekšlikumu ir alternatīvs tieslietu ministra Rasnača kunga priekšlikums, kas ir priekšlikums nr. 15, par šo pašu summu, bet ar citu iekšējo ieņēmumu un izdevumu sadalījumu, tāpēc komisija šo priekšlikumu neatbalstīja un ir atbalstījusi, protams, 15. priekšlikumu. Tātad es lūdzu tāpat arī Saeimu neatbalstīt Juridiskās komisijas 5. priekšlikumu un pēc būtības šo pašu priekšlikumu atbalstīt, kad būs 15. priekšlikuma izskatīšana.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atzinumu par 5. priekšlikumu? Iebildumu nav. Priekšlikums ir noraidīts.

R. Zīle. 6. priekšlikums. Juridiskās komisijas priekšlikums. Par pozīcijām — sodanaudas un sankciju naudas un Tieslietu ministrijas novirzījumi rajonu (pilsētu) tiesu programmai. Arī šis priekšlikums ir alternatīvs tieslietu ministra priekšlikumam ar nr. 26, kur arī būtība sakrīt, un viņi atšķiras pēc iekšēja sadalījuma. Arī šeit komisija šo 6. priekšlikumu nav atbalstījusi, bet ir atbalstījusi 26. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atzinumu par 6. priekšlikumu? Iebildumu nav. Priekšlikums noraidīts.

R. Zīle. 7. priekšlikums. Juridiskās komisijas priekšlikums ar līdzīgām pozīcijām kā 6. priekšlikumā. Arī šis faktiski ir iekļauts alternatīvajā tieslietu ministra priekšlikumā nr. 26. Šo 7. priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atzinumu par 7. priekšlikumu? Iebildumu nav. 7. priekšlikums ir noraidīts.

R. Zīle. 8. priekšlikums. Frakcijas “Latvijai” priekšlikums — par pozīcijām soda naudas un sankcijas novirzīšanu Valsts kontrolei, kura pati tātad šīs naudas arī iekasētu, būtībā nenoraidot šo priekšlikumu, kaut gan attieksme ir izteikta — neatbalstīt komisijā un valdībā, es gribu vērst jūsu uzmanību uz Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu nr. 30, kurā šī pati naudas summa tiek izteikta kā maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi, nevis dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem ar šiem 392 000, tāpēc es lūdzu atbalstīt komisijas viedokli un neatbalstīt šo 8. priekšlikumu, bet atbalstīt 30.

Sēdes vadītājs. Debatēs vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts.

K. Čerāns (TKL). Godātie kolēģi deputāti! Paldies Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai par atbalstu šim priekšlikumam, jo mēs tiešām uzskatām, ka mūsu valstī mums ir vajadzīga efektīva Valsts kontrole. Ja mēs uzdodam Valsts kontrolei veikt papildu funkcijas, tad mums ir nepieciešams tai arī piešķirt šos papildu līdzekļus. Ja mēs skatāmies uz šo pašas Valsts kontroles vēsturi, to, ko tā ir mums, visiem deputātiem, iesūtījusi, tad mēs redzam, ka tur šie nepieciešamie līdzekļi, lai viņi varētu pilnā mērā veikt savas funkcijas, ir vēl būtiski lielāki nekā šie 392 295 lati, tādēļ es aicinu deputātus atbalstīt gan šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, gan arī pēc tam tālāk sekojošo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, kas tabulā ir redzams ar nr. 8. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 45, atturas — 8. Priekšlikums noraidīts.

R. Zīle. 9. priekšlikums. Juridiskās komisijas priekšlikums. Par šīm pašām pozīcijām kā 8. Es vēlreiz atkārtoju, tātad būtībā šis priekšlikums arī ir ietverts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā nr. 30. Un šis 9. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu? Par priekšlikumu nr. 9. Iebildumu nav. Pieņemts.

R. Zīle. 10. priekšlikums. Deputāti Gannusa, Rudzītis, Lujāns, Pētersons, Apalups, Rubulis, Strods — priekšlikums par pozīcijām “Citas iemaksas par nekustamo īpašumu un novirzījums Izglītības un zinātnes ministrijā vispārējā izglītības programmā”. Tātad šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi, bet šeit ir alternatīvs Ministru kabineta priekšlikums, kura nr. ir 249, kur faktiski tātad ir ietverts daudz no šī priekšlikuma, kas ir šajā deputātu iesniegtajā priekšlikumā nr. 10. Tātad es lūgtu neatbalstīt priekšlikumu nr. 10 un, izskatot 241. priekšlikumu, to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu par komisijas slēdzienu — par priekšlikumu nr. 10? Iebildumu nav, pieņemts.

R. Zīle. 11. priekšlikums. Frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Pozīcijas ienākumu prognozes palielinājums pievienotās vērtības nodoklim un novirzījums — dotācijas, mērķdotācijas — pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam. Tātad pedagoģisko darbinieku darba samaksai un nodokļu maksājumiem. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja, bet, par cik šī ir pirmā vieta, kur novirzījums ir pedagoģisko darbinieku darba samaksai, tad bez tā, ko es jau teicu pie pašvaldību finansu izlīdzināšanas un arī pie mūsu nobalsotās jaunās pozīcijas, kad visas novirzījumu naudas, kas ir paredzētas priekšlikumos pedagoģisko darbinieku algām, iet kā mērķdotācija pašvaldību finansu izlīdzināšanā. Un otra būtiska lieta, uz ko es gribētu vērst uzmanību, komisija, protams, šos priekšlikumus, kas bija, kā es jau minēju par 441 miljonu kopumā, tātad palielinājumu daļā pedagoģisko darbinieku algām kopumā, izskatot šo priekšlikumu daļu kā atsevišķu sadaļu, komisija atrada savu priekšlikumu, kas būs priekšlikums nr. 307, kurā ir paredzēts palielinājums par 2 miljoniem šai pašai pozīcijai, tātad pedagoģisko darbinieku darba samaksai un sociālā nodokļa maksājumiem. Tāpēc es tiešām lūgtu, izskatot šo 11. priekšlikumu, kā arī visus nākošos priekšlikumus, kuros ir novirzījumu daļa paredzēta šim pašam mērķim, faktiski neatbalstīt un atbalstīt ar daudz lielāku summu, kā šajos priekšlikumos bieži vien ir parādīts, šo 307. priekšlikumu, kas ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tātad es vēlreiz lūdzuÉ 11. priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godājamo sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis tiešām ir vispārizglītojošo skolu pedagogu darba algu jautājums. Un šo jautājumu var skatīt arī plašāk — kā finansējuma nodrošinājumu izglītībai kopumā. Jo mēs vēl tikai skatīsim otrā lasījuma likumprojektu par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997. gadam, kur šos skaitļus vajadzības gadījumā varēs piekoriģēt. Šis ir jautājums par to, kādu mēs veidojam savā valstī attieksmi pret izglītību un vai mēs tiešām gribam attīstīt un izkopt šo mūsu nacionālo bagātību, vai arī izglītība ir prioritāte tikai vārdos, bet darbos — jo dumjāka tauta, jo labāka. Ar mazāk izglītotiem cilvēkiem var vieglāk manipulēt ar dažādu pekstiņu stāstīšanu un acu aizmalēšanu televīzijā un presē. Tautas kustībai “Latvijai” šāda nostāja nav pieņemama. Mēs esam viennozīmīgi par reālu prioritāti izglītībai, un tā ir mūsu pārliecība, ka jaunajos tirgus ekonomikas apstākļos būs jādzīvo visiem un to ir jāmācās darīt visiem. Arī tiem 15 000 skolas vecuma bērnu, kas skolu šobrīd neapmeklē. Un politiskā elite, protams, negribēs sev konkurentus. Bet tā ir mūsu pārliecība, ka tauta nav ievēlējusi politiķus tādēļ, lai politiķi rūpētos tikai par savu interešu apmierināšanu, savu maciņu piepildīšanu un savu bērnu skološanu ārzemēs. Tas ir valsts pienākums — nodrošināt visiem iespējas startēt tirgus ekonomikā, piedāvājot visiem cilvēkiem, jauniešiem nepieciešamo pamatizglītību. Ja mēs gribam audzināt pasaules līmenī konkurētspējīgus speciālistus, tad ir ļoti nopietni jāstrādā pie izglītības sistēmas attīstības uzdevuma un jāinvestē līdzekļi, lai skolotāju darbs kļūtu atkal prestiža darbs un no tā materiālu apstākļu spiesti neaizietu projām daudzi jo daudzi spējīgi cilvēki. Un it kā mēs visi zinām, ka šī problēma pastāv, bet par to nopietni neviens vairs nerunā, un to jau pieņem kā pašu par sevi saprotamu faktu, ka izglītības finansējums valstī ir atstāts pabērna lomā, pēdējā vietā. Bet tas arī ir viennozīmīgi skaidrs, ka, ja mēs gribam izmantot valstiskās neatkarības dotās iespējas tautas uzplaukumam, tad pārdomātas investīcijas izglītībā ir tam absolūti nepieciešams priekšnosacījums. Šodienas situācija ir īpaši traģiska ar līdzekļu nodrošinājumu pirmsskolas mācību un audzināšanas iestādēm pedagoģiskā personāla darba algām. Izglītības sfērai kopumā trūkst ap 11 miljoniem latu, ko valdība vienkārši budžetā nav paredzējusi. Ar gudru jeb viltīgu prātu uzticot šo funkciju pašvaldībām un neiedodot līdz tam nepieciešamo šīs funkcijas realizācijai finansējumu. Neapšaubāmi, es esmu par to, lai mēs visi deputati atbalstītu šo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kurš sekos vēlāk, — palielināt izglītības darbinieku finansējumu par 2 miljoniem, bet tas ir, neapšaubāmi, par maz. Jo es minēju šeit šos 11 miljonus, kuri pietrūkst vēl, lai nodrošinātu šī 1996. gada līmeni, un vēl ir pilnīgi skaidrs, ka izglītībai ir nepieciešams būtisks papildu finansējums.

Un tāpēc es aicinu atbalstīt šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Bet iespējams, ka valdošais vairākums atkal būs pretī, jo tam nav pieņemams fakts, ka būs jāapkaro nelegālā alkohola ievešana un jāiekasē vairāk pievienotās vērtības nodokļi. Un es gribu arī šeit paskaidrot Valdmaņa kungam un visiem pārējiem, ka šeit nav runa par pievienotās vērtības nodokļa likmes palielināšanu. Šeit runa ir tikai par to, lai šis nodoklis tiktu no visiem iekasēts, un tādējādi lai tie uzņēmēji, kas šo nodokli nemaksā, neiegūtu nepamatotas privilēģijas pret tiem uzņēmējiem, kas šo nodokli godīgi maksā. Es aicinu atbalstīt šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, Latvijas Vienības partijas frakcija.

G.Valdmanis (LVP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti, vai leļļu teātris tālāk! Pēc neatkarības atgūšanas vispārējā vidējā izglītība Latvijā vairs nav obligāta, bet arī pamatskolu dažādu iemeslu dēļ neapmeklē kādi 15 000 bērnu. Pirmo reizi šajā gadsimtā Latvijā zeļ analfabētisms. Jaunais Izglītības likums neparedz bērnu pedagoģisko audzināšanu, gandrīz likvidē muzikālo izglītību un citus attīstībai nepieciešamos priekšmetus. Jautājums ir tāds — vai mēs uzskatām, ka mūsu tauta ir neizglītojama? Ka mūsu vīrieši un sievas ir vienkarši vergi un lopi, vai viņi ir kaut kādi radoši cilvēki, kas ir veidoti Dievam līdzīgi un kuriem ir atļauts ar savu intelektu strādāt.

Tagad deklarācija par Ministru kabineta darbu apstiprina, ka izglītības attīstība ir viens no galvenajiem Latvijas valdības uzdevumiem, jo tā ir Latvijas nācijas pastāvēšanas un uzplaukuma priekšnoteikums. Valdība pakāpeniski nodrošinās tādu skolotāju atalgojumu, kas nav zemāks par ierēdņu vidējo atalgojumu, lauku rajonu izglītības tīklu veicināšanu, mazo sākumskolu atjaunošanu saskaņā ar iedzīvotāju vajadzībām un to problēmu atrisināšanu, kas bērniem liedz apmeklēt skolu. Viņi sola papildu palīdzību lauku skolēniem, bērnu invalīdu un bāreņu izglītības veicināšanas valsts programmām. Nu, godājamie frakciju vadītāji, valdības ierēdņi, jūs šo solījumu mums, Saeimai, parakstījāt un lūdzāt, lai mēs jūs ceļam amatā. Kas notiek? Es lūdzu atbalstīt frakcijas “Latvijai” iesniegumu šaja lietā, kā arī visu, ko mēs varam darīt, lai mūsu jaunatne tiktu izglītota. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātiÉ Vēlas runat Imants Liepa, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

I.Liepa (TKL). Cienījamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es šeit nedomāju aģitēt par to, kas ir izglītība un kāda ir izglītības loma mūsu tautas tagadnē un nākotnē. Bet es gribu pievērst uzmanību dažiem skaitļiem, kuri ir fiksēti dokumentā, kuru mēs pašreiz apspriežam. Un Zīles kungs aicināja frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, kurš šajā dokumentā ir iestrādāts ar nr.11, noraidīt. Tur bija 3,5 miljoni aicināti novirzīt izglītības vajadzībām. Viņš aicināja noraidīt, motivējot ar 307.priekšlikumu, kas ir šī dokumenta 141.lappusē, un arī šeit ir aicināts novirzīt zināmu summu kā mērķdotāciju pašvaldību izlīdzināšanas fondam. Šeit gan nav minēts, ka tieši izglītībai novirzīt, un turklāt šeit šī summa ir minēti 2 miljoni. Pat pieņemot, ja tas tiktu novirzīts izglītībai, šeit starpība ir 1,5 miljoni. Tā ir ievērojama summa mūsu Latvijas izglītības laukā. Vēl jo vairāk. Šodien visi deputāti ir saņēmuši Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītājas Harbacēvičas parakstītu vēstuli, kurā viņa akcentē mums visiem zināmo domu, ka Latvijas izglītības vajadzībām, un konkrēti pirmsskolu bērnu iestāžu pedagogu algām, trūkst 11 miljoni un plus pie tā vēl 179 tūkstoši latu trūkst Izglītības un zinātņu ministrijas ārpusskolu iestāžu pedagogu darba algām. Lūk, tātad mums trūkst 11,2 miljoni, un tanī pat laikā no mūsu priekšlikuma, salīdzinot ar 307.priekšlikumu, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir iesniegusi, šeit rodas deficīts 1,5 miljoni. Es negribu aģitēt, atkārtošu vēl vienu reizi to, ko Latvijai un latviešu tautai nozīmē izglītība. Es tikai vēršu deputātu uzmanību uz šiem skaitļiem un to starpību, kas šeit izriet. Protams, es aicinu balsot par tiem 3,5 miljoniem, proti, par frakcijas “Latvijai” ieteikumu, kuru mēs pašreiz apspriežam. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk neviens nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Zīles kungs!

R.Zīle. Godātie kolēģi! Es tātad vēlreiz gribētu vērst uzmanību. Šī tabula, kurā mēs pašlaik skatāmies, tā ir par ieņēmumu palielināšanu. Mēs, protams, varam sabalsot ļoti lielus ciparus šajā tabulā — ieņēmumu un palielinājumu daļā — un tad deficīts būtu nevis izglītības darbinieku algām, bet reālais deficīts būtu valsts budžetā. Tātad es lūgtu jūs tiešām nopietni pieiet šai 1.tabulai, kuras nosaukumu jūs varat izlasīt “Priekšlikumi par ieņēmumu palielināšanu”, kuriem, kā es vēlreiz atkārtoju, gandrīz nevienam nekādi pamatojumi pavadvēstulēs netika iesniegti, tajā skaitā arī šim priekšlikumam. Tāpēc es vēlreiz lūdzu atbalstīt komisijas viedokli — 11.priekšlikumā neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret 11.priekšlikumu, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 42, atturas — 13. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 12.priekšlikums — Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikums par pozīcijām — “Muitas nodokļa ieņēmumu palielinājums” un novirzījums ir Zemkopības ministrijas subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja, un valdība arī nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Frakcija prasa balsojumu. Ja debatēs... Gundars Valdmanis, Latvijas vienības partijas frakcija. Lūdzu!

G.Valdmanis (LVP). Godājamais Prezidij! Saeimas locekļi! Ja mēs runājam par dotāciju, kas varētu to darbu paturēt Latvijā, tā dotācija ir vērts. Jeb teiksim tā — ka valdība no katra lata, kas ieiet apgrozībā Latvijā, nopelna nodokļos pāri par 70 santīmiem. Ja mēs gribam to darbu Latvijā paturēt, it īpaši laukos, tad valdības dotācija varētu būt 70 procenti no produkcijas vērtības, to saprot visā pasaulē, bet ne mūsējie. Kāpēc? Es nezinu, jo mēs patiešām tik lieli analfabēti ekonomiskos jautājumos, tad es nezinu, kas tad šeit notiek, bet, lūdzu, aizejiet uz to institūtu, kas vakar mūs mācīja, kas šodien ir ar mieru jums mācīt, ka mums ir to latu jāpatur Latvijas apritē, mums ir jāražo visu, ko mēs spējam ražot sev un citiem, un pēc vajadzības mēs varam dotēt. Un šī dotācija. Kas ir pieprasīta smieklīgi maza, un tā viegli sevi atmaksās, ja tā paturēs drusku ražošanu Latvijā. Es lūdzu atbalstīt šo dotāciju.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret priekšlikumu nr.12. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 32, atturas — 9. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 13.priekšlikums — Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikums par ieņēmumu palielinājumu no Latvijas Bankas maksājumiem un novirzījumu mērķdotācijām pašvaldībām, tas novirzījums ir sociālajiem pabalstiem, tātad summa 3 miljoni. Komisija un arī valdība šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Frakcija lūdz balsojumu, debatēs vēlas runāt Modris Lujāns, “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Es domāju, šajā gadījumā mēs no Latvijas Bankas noņemsim papildu vēl kādu miljonu latu, es domāju, tas būtu tīri normāli, jo, cik es atceros, savā laikā Šķēles kungs attīstīja teoriju par to, ka tiem, kas ir spējīgi nopelnīt, ir arī savā veidā jāpalīdz tiem, kas nav spējīgi. Un šajā gadījumā šī nauda nokļūst taisni tajā sfērā, kur ir ļoti daudz nabadzīgu cilvēku. Un es domāju, ka Latvijas Banka nopirks varbūt mazāk kādu bruņutransportieri vai mazāk uzliks sev algas, un es domāju, ka šajā sfērā viņi lielus zaudējumus necietīs. Un es personīgi uzskatu, ja Latvijas Banka, viens no Latvijas lielākajiem augļotājiem, šajā gadījumā mēs viņiem noņemsim vēl nedaudz papildu līdzekļus, es domāju, viņi patiešām nebankrotēs, un Repšes kungs, protams, arī bada nāvē nenomirs, un tādēļ es šajā gadījumā tomēr piedāvātu atbalstīt “Saimnieka” iniciatīvu, jo es domāju, ka Repšes kunga biznesa darbība vienmēr ir bijusi vismaz viena no retām bankās, kas veic tādu izdevīgu biznesu. Šeit mēs varētu mierīgi no viņiem noņemt šo naudas summu, un tas būtu patiešām vajadzīgs solis.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk neviens runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā Zīles kungs vēlējās runāt. Lūdzu, Zīles kungs!

R.Zīle. Komisija, izskatot šo priekšlikumu, bija saņēmusi vēstuli no Latvijas Bankas, kura izteica savu viedokli par šo priekšlikumu, tātad tas, ko es varētu pateikt, ir tas, ka pēc likuma Latvijas Bankas peļņu sadala Latvijas Bankas padome, un šajā gadījumā pēc konsultācijām ar valdību katrā gadā ir bijusi zināma iemaksa no šīs peļņas arī pamatbudžetā, tā arvien pieaug, un šajā gadījumā tie ir 2 miljoni, bet plānot 5 miljonus pie nezināma peļņas līmeņa nākamajā gadā, komisijasprāt, nebija nekāda pamata — tik lielu summu tomēr ieskaitīt pamatbudžetā. Tātad es lūdzu komisijas vārdā neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret 13.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 32, atturas — 8. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 14.priekšlikums. Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš tātad ir iekļauts... ir arī līdzīgs priekšlikums izteikts tieslietu ministra priekšlikumā, un komisija šo priekšlikumu nr.14 neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu vidoklis? Piekrist komisijas slēdzienam par priekšlikumu nr.14. Paldies! Tas ir pieņemts.

R.Zīle. 15.priekšlikums. Tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kurš jau iepriekš tika pieminēts par pozīcijām — Valsts nodevas un maksājumi un novirzījumi apgabaltiesas programmai. Gan valdība, gan komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums nr.15 ir atbalstīts.

R.Zīle. 16.priekšlikums. Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikums par pozīcijām, tātad no Ekonomikas ministrijas valsts īpašuma privatizācijas fonda programmas 4 miljoni maksājumu palielinājumu un novirzījumu mērķdotācijām pašvaldībām vispārizglītojošo skolu pedagoģisko darbinieku darba samaksai, tas ir, tām pozīcijām, ko mēs jau esam šodien pieminējuši. Komisijas un valdības viedoklis par šo priekšlikumu nr.16 ir — to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu šajā jautājumā? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Priekšlikums nr.17. Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikums par līdzīgu pozīciju kā iepriekšējā gadījumā — valsts īpašumu privatizācijas fonda programmas, tātad 1 miljona naudas pārcelšanu uz mērķdotācijām investīcijām pašvaldību budžetos, kuras ir iekļautas pielikuma tabulā tālāk izvērstā veidā. Komisija šo priekšlikumu nr.17 neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem... Frakcija lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret priekšlikumu nr.17. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 27, atturas — 10. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 18.priekšlikums. Ministru prezidenta un finansu ministra Šķēles kunga priekšlikums par ieņēmumu un izdevumu daļas sadalījumu izmaiņām pozīcijā “Iekšlietu ministrija”. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. 19.priekšlikums. Arī Ministru prezidenta Šķēles kunga priekšlikums par pozīcijas “Iekšlietu ministrija” ieņēmumu un izdevumu sadalījuma izmaiņām. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. 20.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums pozīcijā “Izglītības un zinātnes ministrija” par sporta nodarbībās brīvā laika pasākumu programmu, tātad ir speciālā budžeta jautājums par 100 000 palielinājumu sakarā ar to, ka tiek izdarīti pašlaik Saeimā grozījumi Likumā par izlozēm un azarstpēlēm, ieņēmumu prognoze, palielinājums, līdz ar to arī izdevumi. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja galvenokārt tāpēc, ka tādu pušu pieauguma daļu vajadzēja iesniegt priekšlikumā arī kultūras sadaļā, tātad, pēc Likuma par izlozēm un azartspēlēm šeit ir sadalījums 50 procenti un 50 procenti un... Ir iesniegts? Es ļoti atvainojos Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, tātad... bet jebkurā gadījumā komisijas viedoklis ir — neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu, kurš izteikts 20. priekšlikumā. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 26, atturas — 18. Nav pieņemts.

R.Zīle. 21. priekšlikums. Ministru prezidenta priekšlikums pozīcijā — Zemkopības ministrija — ar izmaiņām ieņēmumu un izdevumu daļā veterinārā dienesta funkciju nodrošināšanai. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 22. priekšlikums. Ministru prezidenta Šķēles kunga priekšlikums par pozīciju — Labklājības ministrija, tātad par iekšējo šīs ministrijas programmas ieņēmumu un izdevumu daļas ciparu izmaiņām. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 23. priekšlikums. Juridiskās komisijas priekšlikums pozīcijā — Tieslietu ministrija, apgabaltiesu programma. Un šeit es gribētu minēt — ir alternatīvs tieslietu ministra priekšlikums, kas tātad ir ietverts nedaudz tālāk – 26. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par Juridiskās komisijas priekšlikumu, kurš izteikts 23. priekšlikumā, iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 24. priekšlikums. Juridiskās komisijas priekšlikums, arī šeit ir līdzīga situācija, komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo pēc būtības tas ir ietverts tieslietu ministra nākamajos priekšlikumos.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par 24. priekšlikumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 25. priekšlikums. Juridiskās komisijas priekšlikums, arī līdzīga situācija, komisija šo priekšlikumu neatbalsta, atbalstot tieslietu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 26. priekšlikums. Tieslietu ministra Rasnača priekšlikums par programmu — rajonu, pilsētu tiesas. Komisija un arī valdība šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 27. priekšlikums. Ministru prezidenta priekšlikums — Tieslietu ministrijas pozīcijā programmā “Patentu valdē”. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 28. priekšlikums. Ministru prezidenta priekšlikums pozīcijā “Valsts zemes dienests”. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 29. priekšlikums. Ministru prezidenta priekšlikums pozīcijā “Valsts zemes dienests, nekustamā īpašuma vērtēšanai”. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 30. priekšlikums, tātad 1. tabulas pēdējais priekšlikums — ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums pozīcijā “Valsts kontrole”, kas jau iepriekš tika minēts, protams, komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par 30. priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. Godātie kolēģi, tātad mēs sākam strādāt ar 2. tabulu — priekšlikumi par līdzekļu pārdali starp pamata un speciālajiem budžetiem, 21. lappuse.

31. priekšlikums — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums pozīcijā “Valsts īpašuma privatizācijas fonds”, programma un novirzījums — Ekonomikas ministrija, centrālais aparāts, tātad komisija un valdība šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par 31. priekšlikumu iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 32. priekšlikums. Deputāta Bartaševiča priekšlikums pozīcijā “Valsts īpašuma privatizācijas fonda programma” un novirzījums valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošinājuma palielinājumam, tātad Finansu ministrijā. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par deputāta Bartaševiča priekšlikumu, kurš izteikts 32. priekšlikumā, iebildumu nav. Pieņemts. Acumirkli! Frakcija lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret deputāta Bartaševiča priekšlikumu, kurš izklāstīts dokumenta 21.lappusē ar nr.32. Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 39, atturas — 13. Nav pieņemts.

R.Zīle. 33.priekšlikums. Arī deputāta Bartaševiča priekšlikums līdzīgām pozīcijām kā iepriekš. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Modris Lujāns, “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”. Lūdzu!

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Protams, man radīja nedaudz izbrīnu, iepriekšējā pantā mēs atteicāmies, lai nostiprinātu muitas sistēmu. Protams, mēs varējām no tā atteikties. Šajā pantā mēs, iespējams gribēsim atteikties no visiem Latvijas valdības solījumiem. Tas ir viens no vecākiem Latvijas valdības solījumiem, ko ir solījis cienījamais Godmaņa kungs, pēc tam 5.Saeimā tika iekļauts arī vairākkārt budžetā, un tā līdz šai dienai nav izpildītas valsts saistības pret valsts mērķobligāciju noguldītājiem. Protams, Šķēles kungs var paziņot to, ka viņš nenes nekādu atbildību par iepriekšējām valdībām, tāpat kā paziņoja, ka viņš nenes atbildību ne par Gaili, bet, ja tāda valdības politika turpināsies, tad jautājums — cik ilgi turpināsies? Protams, tādai valdībai diez vai kāds varēs uzticēties, jo, protams, man liekas, vislabākais piemērs ir tas, ka pēc cik gadiem Krievija uzņēmās savu parādu segšanu Francijai. Protams, iespējams, ka būs nākotnē cita valdība, kas būs patiešām īsta valdība, nevis šāda pagaidu valdība, kas patiešām atbildēs par saviem vārdiem un veiks tās funkcijas, kas valstij pienākas, bet diemžēl no pagaidu valdības nekad nav neko iespējams prasīt, bet nu laikam Latvijas tautai būs atkal jāpagaida un jāpierod pie šādas dzīves. Un tādēļ es tomēr aicinātu Saeimu būt tautas pārstāvjiem un šajā gadījumā šos 600 tūkstošus latu izdalīt šī gada budžetā, lai varētu apmaksāt tās valsts mērķdotācijas, un tas būtu pirmais solis, lai radītu sava veida tomēr uzticību valdībai, un tādēļ es aicinātu deputātus šajā gadījumā atbalstīt cienījamā Bartaševiča kunga priekšlikumu un nobalsot pozitīvi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk deputāti nevēlas runāt. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt deputātiem attieksmi pret deputāta Bartaševiča priekšlikumu, kurš izlikts dokumenta 21.lappusē ar numuru 33. Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 34, atturas — 18. Nav pieņemts.

R.Zīle. 34.priekšlikums — deputāta Čerāna iesniegtais. Pozīcijas — Valsts īpašuma privatizācijas fonda programmas, un novirzījums ir valsts nozīmes speciālās internātskolas. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godājamo sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Šis priekšlikums paredz līdzekļus novirzīt valsts nozīmes speciālajām internātskolām. Līdzekļu avots... tātad šis Valsts īpašuma privatizācijas fonds. Es aicinu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu un lūdzu balsojumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti nevēlas runāt? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt attieksmi pret deputāta Čerāna priekšlikumu, kurš ir ar numuru 34. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 33, atturas — 16. Nav pieņemts.

R.Zīle. 35.priekšlikums. Deputāta Čerāna priekšlikums ar pozīciju — Valsts īpašuma privatizācijas fonds, un novirzījums — profesionālās izglītības mācību iestādēs. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātie kolēģi deputāti! Šis ir priekšlikums, kas paredzÉ piedāvā budžetā novirzīt papildu 1 miljonu 100 000 profesionālās izglītības mācību iestādēm. Un man bija ļoti interesanti pagājušajā balsojumā vērtēt “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas obligāto balsojumu”pret” tajā situācijā, kad analoģiski priekšlikumi ir ienākuši arī Budžeta un finansu komisijā no Izglītības un zinātnes ministrijas. Tiesa gan, bez šāda līdzekļu avota, vārdu sakot, šo parÉ par daudziem priekšlikumiem Izglītības un zinātnes ministrija šos līdzekļu avotus vispār nav spējusi norādīt, un šeit tiek piedāvāts konkrēti risināt šīs problēmas. Un es aicinu visus deputātus — gan no “Tēvzemei un Brīvībai”, gan arī visus pārējos tomēr balsot “par” un atbalstīt profesionālās izglītības mācību iestādes. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti par to runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt attieksmi pret deputāta Čerāna priekšlikumu nr.35. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 36, atturas — 14. Nav pieņemts.

R.Zīle. Paldies! 36. ir Budžeta un finansu komisijas priekšlikums, kurā ir viens neliels tehnisks papildinājums. Tātad izdevumi kopāÉ zem tā ir rakstīts — nesadalītie izdevumiÉ tur ir jābūt rakstītam “iemaksas pamatbudžetā”. Tātad šis priekšlikums radās sakarā ar izmaiņām Lauksaimniecības likumā par zemes atpirkšanu no specializētajiem uzņēmumiem, kur formulējums bija cits, un līdz ar to tātad atstājot zināmu naudu — 130 000 latu — no Valsts īpašuma privatizācijas fonda zemes atpirkšanai zinātnes vajadzībām — pārējā nauda tiek novirzīta subsīdijām lauksaimniecības produktu ražotājiem — 700 000. Un komisija lūdz šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 37. priekšlikums. Deputāti Leiškalns, Kristovskis, Panteļējevs, Gannusa, Apinis. Pozīcija — Valsts īpašuma privatizācijas fonds, un novirzījums ir investīcijas Labklājības ministrijai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo ir alternatīvs Ministru kabineta priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par 37. priekšlikumu piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. 38. priekšlikums — deputāte Kuprijanova. Pozīcija — Valsts īpašuma privatizācijas fonds, novirzījums — sociālā un profesionālā rehabilitācija. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu? Debatēs uzstāties neviens nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret priekšlikumu nr.38! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 28, atturas — 9. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 39. priekšlikums — LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums par pozīcijām — Privatizācijas fonds, un novirzījums — invalīdu uzņēmējdarbības veicināšanai. Šeit ir komisijas viedoklis atbalstīt, un es gribētu minēt, ka valdība iesniegusi vēl papildu vēstuli, ko Finansu ministrija ir iesniegusi Ministru kabineta uzdevumā, un arī valdība šo 39. priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par 39. priekšlikumu iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

R.Zīle. Priekšlikums nr.40 — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums — Privatizācijas fonds un novirzījumsÉ Privatizācijas fonda ieņēmumu daļas novirzīšana uz pozīciju — muzeji, Kultūras ministrija. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Guntis Eniņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātais Prezidija priekšsēdētāj un augsti godātie Saeimas deputāti! Es vēlot runāt gan kā neatkarīgais deputāts, gan savā vārdā un arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā. Un teikšu jums šo citātu: “Kas pagātni pētī, tas nākotni svētī.” Tātad, ja mēs negādāsim par saviem muzejiem, par savu pagātni, muzeji pēta mūsu pagātni, saglabā savu pagātni, kāda jēga tad ir mūsu nākotnei? Un šodien es, būdams Izglītības un zinātnes komisijas loceklis, zinu, kāds stāvoklis ir ar muzejiem. Muzeji jūk, brūk, tik tiešām arī burtiskā nozīmē brūk, brūk jumti tiem, un tā procenta daļa, kas šeit ir ierosināta atskaitīt no pozīcijas, ir ļoti niecīga. Te ir balsojums tiešām par sirdsapziņu, lai kā jūs arī esat vienojušies savā Frakciju padomē, esÉ pārvariet sevi un balsojiet par Latvijas nākotni, ja mēs nepētīsim pagātni. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu par šo jautājumu runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret priekšlikumu nr.40! Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 27, atturas — 15. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 41. priekšlikums Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikums, par Valsts īpašuma privatizācijas fonda naudas pārbīdīšanu uz dotācijasÉ mērķdotāciju pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam, tātad summa ir 5,7 miljoni. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par šo priekšlikumu iebildumu nav? Pieņemts. Paldies! Lūdzu balsojumu? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par priekšlikumu nr.41. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 32, atturas — 10. Nav pieņemts.

R.Zīle. 42. priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par pozīcijām — Valsts īpašuma privatizācijas fonds, un novirzījums ir dotācijas pašvaldību finansu izlīdzināšanai. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu?... Lūdz balsojumu vai vēlaties runāt? Pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt attieksmi pret priekšlikumu nr.42. Lūdzu rezultātus! Par — 25, pret – 32, atturas — 13. Nav pieņemts.

R.Zīle. Priekšlikums nr.43. Frakcijas “Latvijai” priekšlikums par pozīciju — Valsts īpašuma privatizācijas fonds, un novirzījums pedagoģisko darbinieku darba samaksai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godājamo sēdes vadītāj un godātie kolēģi deputāti! Šis atkal ir vispārizglītojošo skolu pedagogu darba algu jautājums. Un šis atkal ir jautājums par to, kādu mēs veidojam un uzturam savā valstī attieksmi pret izglītību un vai mēs tiešām gribam attīstīt un izkopt šo mūsu nacionālo bagātību. Vai arī izglītība mums ir prioritāte tikai vārdos, bet darbos mēs gribam: jo dumjāka tauta, jo labāk. Ir ļoti patīkami redzēt šajā tabulā vairākus priekšlikumus, kas paredz līdzekļu pārvietošanu... papildu līdzekļu atrašanu Valsts īpašuma privatizācijas fondā, kurus mēs varam novirzīt skolotāju algām kā dotācijas pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā. Diemžēl jau divi šādi priekšlikumi ir neatbalstīti. Un tad nu man būtu lūgums atbalstīt vismaz šo, kur runa ir par mazāku summu nekā iepriekšējos, un es domāju, ka šis miljons ir tas, ko mēs varam atļauties un kurš ir ļoti vajadzīgs skolotājiem. Es aicinu atbalstīt šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti par šo jautājumu runāt nevēlas. Komisijas vārdā nav vajadzības runāt? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt attieksmi pret priekšlikumu nr.43!Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 38, atturas — 12. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 44. priekšlikums — deputāta Krisberga priekšlikums par Valsts īpašuma privatizācijas fonda 3 miljonu naudas pārbīdīšanu mērķdotācijām pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam, bet ar iezīmētu mērķi — izdevumi sociālajām mājām un sociālajiem dzīvokļiem. Kā šo Krisberga kunga priekšlikumu ar šo mērķa novirzījumu naudu, tā arī visus nākošos komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Valdis Krisbergs. Bet, Krisberga kungs, mums ir pārtraukums tūlīt. Varbūt jūs pēc pārtraukuma? Paldies!

Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Atgādinu, ka reģistrācija ir! Lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu un Saeimas sekretāra biedrei Janīnai Kušnerei nolasīt to, lūdzu! Godātie kolēģi! Pārtraukums vēl nav paziņots.

J.Kušnere (6. Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Imants Daudišs, Jānis Jurkāns, Juris Kaksītis, Viktors Kalnbērzs, Paulis Kļaviņš, Ludmila Kuprijanova, Aristids Jēkabs Lambergs, Leopolds Ozoliņš, Juris Sinka. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu ieņemsim vietas sēžu zālē! Turpinām izskatīt apspriežamo jautājumu. Debatēs runās Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamais Prezidija priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Diemžēl man nāksies runāt daudzas reizes šodien, jo pozīcijas ir vairākas. Vairāk nekā pāris 10 pozīciju, jo ir jautājums par būtisku lietu. Mēs esam palaiduši vaļā īres “griestus”. Jau šodien Latvijā 72 procenti iedzīvotāju nav spējīgi nomaksāt par saviem dzīvokļiem. Ir izstrādāts likums “Par sociālajām mājām un sociālajiem dzīvokļiem”. Diemžēl neesam tikuši pat līdz pirmajam lasījumam. Ļoti pieticīgi šajā likumā ir arī pateikts, ka šos dzīvokļus un šīs mājas nodrošina pašvaldības, kurām piešķirts iespēju robežās arī finansējums no valsts budžeta.

Es saprotu, cienījamie deputāti, ka mūs ļoti maz interesē šodien mūsu maznodrošinātie. Tāpēc kuluāru sarunas šobrīd acīmredzot notiek par visu ko, tikai ne par šo tēmu. Man gribētos teikt, ka Demokrātiskai partijai “Saimnieks” un arī man personīgi šis jautājums nav tik neinteresants, lai lasītu šobrīd avīzes un diskutētu par savu krēslu stabilitāti. Pievēršu uzmanību cienījamiem kolēģiem, ka mēs esam nolēmuši Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā vienu konkrētu mērķi. Visiem jāekonomē apmēram vienādi. Nav atbalstīts jau pirmais Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par šo līdzekļu novirzīšanu Pašvaldību izlīdzināšanas fondā. Var būt, jo tas ir vispārējs “katliņš”. Es piedāvāju novirzīt apmēram 15 miljonus latu, lai tiktu Latvijā ievērotas elementāras cilvēktiesības. Katram tiesības uz pajumti. Šodien, kad mēs jau dzīvojam gaidās, ka valdība nespēj nodrošināt cilvēkiem maksātspēju, tūlīt novedīs pie tā, ka n-tie tiesu spriedumi izliks Latvijas iedzīvotājus un arī Latvijas pilsoņus uz ielām. Vienīgā iespēja pašvaldībām nodrošināt šos cilvēkus ar sociālajiem dzīvokļiem — iespēja palikt zem pajumtes. Tas prasa līdzekļus. Ja mēs šodien diskutējam un nepiekrītam, ka skolotājiem būtu jāpalielina algas, ka bērnudārzu iestāžu darbiniekiem būtu jāpalielina algas, ka būtu jāpalielina subsīdijas izglītībai, kultūrai, zinātnei, tad varbūt tomēr neatstāsim vismaz cilvēkus uz ielas. Neatbalsot šo un nākošos priekšlikumus, mēs izdarīsim visu, lai mūsu valsts būtu ne tikai nabadzīgu iedzīvotāju kopums, bet lai šo nabadzīgo iedzīvotāju kopums izveidotu bezpajumtnieku slāni. Latvijai acīmredzot stāv priekšā Ginesa rekordu grāmata. Rekordskaits bezpajumtnieku šajā valstī. Tāpēc es aicinu pārdomāt, ja visi priekšlikumi iekļaujas slavenā bezdeficīta budžeta ietvaros. Bet, ja ekonomēsim, tad ekonomēsim vismaz vienādi! Kā uz bagāto, tā uz nabago slāņa, nevis tikai uz nabago slāni. Tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Protams, patīkami, ka neatkarīgais deputāts, pats Krisberga kungs kopā ar “Saimnieku” ir pielikuši pūles un atraduši, prasa sociālajām mājām līdzekļus. Bet es domāju, ka Krisberga kungs varēja parunāt ar saviem kolēģiem un arī lasīt mierīgi avīzi, jo, cik es varu saprast, starpvaldošā frakciju padome jau ir nolēmusi, kā balsot, un, Krisberga kungs, varbūt pat jūsu runa ir veltīga, jo gan “Saimnieks”, gan “Ceļš” ir nolēmis balsojuma rezultātus. Tā kā opozīcijai diez vai ir vairs sevišķi par ko uztraukties. Varbūt arī Prezidijs varētu izdalīt lēmuma projektu, lai būtu skaidrāki jautājumi, kā jānobalso un mēs veltīgi nepūlētos.

Protams, šajā gadījumā gandrīz vai sajūta ir tāda, ka ir jāapelē pie kaut kādām aizvērtām durvīm, kurās var klaudzināt vai neklaudzināt, bet rezultāti jau ir iepriekš zināmi. Protams, šajā gadījumā es arī varu labi saprast Krisberga kunga bailes par savu projektu, par sociālo māju problēmu. Ja nebūs papildu finansējuma izdevumi izdalīti, tad nekādas sociālās mājas nekādā veidā nebūs, jo uz nākošo — tā dēvēto bezdeficīta budžeta — gadu pašvaldības nebūs spējīgas vēl papildus finansēt kaut pāris santīmu. Mēs pietiekami labi zinām, ka jau tagad plāno atslēgt visas slimnīcas, lielāko daļu, no siltuma, tad dabiski, ja pašvaldībām būs vairāk uztraukumu, kā saglabāt kaut vai slimnīcas, nevis risināt šos jautājumus.

Ja Latvijas Saeima grib kopā ar Rīgas Domi un citām pašvaldībām organizēt kaut kādu jaunu būvniecību, tad patiešām vajadzētu atklāti no tribīnes pateikt, ka Getliņos tiek izdalītas vietas, kur Latvijas nabadzīgie iedzīvotāji varēs pulcēties un būvēt no papīra un visiem pārpalikumiem jaunas būvvietas vai mājas privātā kārtā. Protams, tas prasīs no valdības mazāk asignējumus nekā šeit, kur patiešām būtu jādomā un jārisina.

Bet iespējams, ka arī atsevišķi kolēģi grib paši ar savām rokām izveidot kaut kādus sociālos nemierus vai sociālo revolūciju. Ne velti Makarova kungs lasa sociāldemokrātiskus materiālus, lai vajadzīgā brīdī varētu nostāties pensionāru priekšgalā un teikt, ka tur vajag ar tiem atrisināt šos jautājumus vienreiz.

Bet šajā gadījumā, es domāju, labāk, kolēģi, būtu tomēr patiešām atbalstīt Krisberga kunga priekšlikumu, jo pagaidām personīgi es no valdības puses neredzu nekādu iniciatīvu uz sociālo māju reālu celtniecību vai izveidi. Tātad tas ir vienīgais veids, kādā veidā varētu šo jautājumu virzīt uz priekšu. Es neticu, ka nākošajā gadā — bezdeficīta budžeta gadā — sabiedrības ienākumi tik strauji pieaugs. Varbūt pieaugs atsevišķu cilvēku ienākumi, bet lielākās sabiedrības daļas ienākumi tikai vēl tiks samazināti. Tādēļ kaut kādu utopiju par to, ka šīs mājas nebūs vajadzīgas, protams, mēs varam atstāt paši uz savas sirdsapziņas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā. Arī neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret

Frakciju iesniegumi

Dokuments nr.1834c

Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas “Unibankas” un “Krājbankas” lietā izveidošanas izbeigšanu

Saeimas Prezidijam

Tā kā vairāki Saeimas deputāti “negaidīti” ir atsaukuši savus parakstus dokumentam nr.1834 “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu nolūkā izvērtēt akciju sabiedrības “Latvijas Unibanka” un valsts akciju sabiedrības “Latvijas Krājbanka” privatizācijas likumību un atbilstību valsts un sabiedrības interesēm”, ir kļuvusi neiespējama šīs izmeklēšanas komisijas izveidošana.

Tāpēc frakcijas “Latvijai” deputāti neuzskata par lietderīgu arī turpmāk atbalstīt dokumentu nr.1834.

Vienlaikus vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka tādā veidā netiek atrisināti daudzi līdz šim neskaidri jautājumi, kas saistīti ar uzņēmumu, tajā skaitā arī ar banku privatizāciju. Mūsu valsts sabiedrība joprojām gaida valdības un deputātu atbildes uz daudziem jautājumiem!

Ne mazāk pārsteidzoša ir vairāku valdību atbalstošo frakciju — “Tēvzemei un Brīvībai”, LNNK, “Tautai un taisnībai”, LZS/LKDS, DPS — deputātu nenopietnā attieksme pret valstij stratēģiski būtiskiem jautājumiem, kas maina savus uzskatus kā cimdus, vienā dienā paraksta lēmumu par izmeklēšanu komisijas izveidošanu, bet nākamajā — savus parakstus atsauc.

Pārsteidzoša ir arī Ministru prezidenta A.Šķēles un arī Latvijas Bankas prezidenta E.Repšes reakcija uz šādas komisijas izveidošanu. Šķēle šādu Saeimas deputātu lēmumu pat atļaujas kvalificēt kā kaitniecību, Repše kārtējo reizi šausmina visus ar briesmu stāstiem par varbūtējo uzticības zudumu Latvijas banku sistēmai. Nav šaubu, ka tieši tiesiska, likumdošanas normām atbilstoša banku darbība un to privatizācija atbilst Latvijas valsts un tās sabiedrības interesēm!

Frakcija “Latvijai” joprojām uzskata, ka ir nepieciešama parlamentārā izmeklēšanas komisija “Unibankas” un “Latvijas Krājbankas” privatizācijas likumības izvērtēšanai — pārāk daudz neatbildētu jautājumu sakrājies šajās lietās! Frakcija “Latvijai” cer, ka jau tuvākajā laikā Saeima atkārtoti izskatīs jautājumu par izmeklēšanas komisijas izveidošanu.

Saeimas deputāti: O.Kostanda, E.Zelgalvis, J.Mauliņš, I.Liepa,

1996.gada 10.decembrī__E.Grīnbergs, K.Čerāns, J.Kušnere

Informācija

Par Saeimas Prezidija 1996.gada 9.decembra sēdi

1. Sēdē izskatīja sešus saņemtos likumprojektus, par kuriem Prezidijs līdz ar savu atzinumu par to tālākvirzīšanu ziņos Saeimas sēdē.

2. Saeimas Prezidijs apstiprināja izsludināšanai Saeimas 1996.gada 12.decembra sēdes darba kārtību.

3. Saeimas Prezidijs apstiprināja izsludināšanai Saeimas 1996.gada 12.decembra sēdes (pulksten 17.30) darba kārtību.

4. Prezidijs nolēma sasaukt Frakciju padomes sēdi 1996.gada 12.decembrī (pulksten 15.00).

5. Pieņēma zināšanai informāciju par Latvijas un Grieķijas parlamentārās atbalsta grupas izveidošanu.

6. Pieņēma zināšanai R.Leitenas iesniegumu par balsojuma labojumu.

7. Pieņēma lēmumu par grozījumiem Saeimas Prezidija 1996.gada 18.marta lēmumā “Par Saeimas frakciju un komisiju darba finansiālo nodrošinājumu 1996.gadā”.

8. Pieņēma lēmumu par Latvijas Republikas Saeimas Kancelejas un citu Saeimas struktūrvienību iekšējās darba kārtības noteikumu apstiprināšanu.

9. Pieņēma zināšanai Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegumu par Saeimas pastāvīgo caurlaižu izsniegšanu.

Minēto jautājumu nodeva Saeimas Kancelejas direktoram M.Steinam.

10. Prezidijs pieņēma lēmumu “Par aizliegumu ienest Saeimas ēkā šaujamieročus”.

Nolēma nosūtīt aizsardzības ministram A.Krastiņam dokumentu par operativitātes trūkumu Saeimas drošības dienesta darbā.

11. Izskatīja deputātu iesniegumus un attaisnoja kavējumus: A.Amerikam (Saeimas 25.novembra ārkārtas sēdes nobeigumā un 28.novembra sēdes pirmajā reģistrācijā); J.Vidiņam (Saeimas 25.novembra ārkārtas sēdes otrajā reģistrācijā); J.Kalviņam (Saeimas 21.novembra sēdes otrajā reģistrācijā); Ē.Zundam (Saeimas 4.decembra sēdē un 5.decembra sēdes pirmajā reģistrācijā); M.Rudzītim (Saeimas 25.novembra ārkārtas sēdes turpinājumā 28.novembrī noslēguma reģistrācijā un 28.novembra sēdes pirmajā reģistrācijā); P.Apinim (Saeimas 4.decembra sēdē); A.Kiršteinam (Saeimas 13.novembra sēdē, 14.novembra (pulksten 17.30) sēdē un 21.novembra (pulksten 17.30) sēdē); A.Krastiņam (Saeimas 14.novembra sēdē); G.Grīnblatam (Saeimas 5.decembra ārkārtas sēdē); E.Inkēnam (Saeimas 21.novembra sēdes pirmajā reģistrācijā); R.Dilbam (Saeimas 13.novembra sēdē un 21.novembra sēdes otrajā un trešajā reģistrācijā); I.Emsim (Saeimas 21.novembra sēdes otrajā reģistrācijā); E.Zelgalvim (Saeimas 4. un 5.decembra sēdē, 5.decembra (pulksten 17.30) sēdē un 5. un 6.decembra ārkārtas sēdē); I.Bišeram (Saeimas 5. un 6.decembra ārkārtas sēdē).

Saeimas sekretāra biedre J.Kušnere

12.decembra sēdes darba kārtība

Sēdes sākums — pulksten 9

Akceptēta Saeimas Prezidija 1996.gada 9.decembra sēdē

I. Likumprojektu izskatīšana

1. __Likumprojekts “Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu”. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.300) (Reģ. nr.397) (2.lasījums) (dok. nr.1168; nr.1841) Juridiskā komisija

II. Prezidija ziņojumi

1. Par saņemtajiem likumprojektiem

2. __1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā””. (Reģ. nr.569) (dok. nr.1876; nr.1876a) Deputāti L.Stašs, J.Urbanovičs, A.Bartaševičs, A.Golubovs, M.Bekasovs

3. __2. Likumprojekts “Par enerģētiku”. (Reģ. nr.570) (dok. nr.1878; nr. 1878a) Deputāti I.Liepa, K.Čerāns, E.Grīnbergs, O.Kostanda, E.Bāns, A.Sausnītis, J.Kazāks, J.Ādamsons, J.Rubulis, J.Kušnere

4. __3. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Notariāta likumā”. (Reģ. nr.571) (dok. nr.1882; nr.1882a) Deputāti M.Lujāns, A.Bartaševičs, J.Urbanovičs, J.Mauliņš, J.Rubulis

5. __4. Likumprojekts “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”. (Reģ. nr.572) (dok. nr.1886; nr.1886a) Deputāti O.Kostanda, J.Mauliņš, J.Kazāks, J.Kušnere, E.Grīnbergs

6. __5. Likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. (Reģ. nr.573) (dok. nr.1893; nr.1893a) Deputāti O.Kostanda, J.Mauliņš, J.Kazāks, E.Grīnbergs, K.Čerāns

7. __6. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”. (Reģ. nr.574) (dok. nr.1895; nr.1895a) Ministru kabinets

2. Par saņemtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem

8. __1. Lēmuma projekts “Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas izveidošanu desmit deputātu sastāvā, ievēlot tajā pa vienam deputātam no katras frakcijas”. (dok. nr.1875) Deputāti M.Lujāns, A.Bartaševičs, A.Golubovs, V.Dozorcevs, L.Stašs, M.Bekasovs, G.Gannusa, A.Saulītis, O.Deņisovs, J.Urbanovičs

9. __2. Lēmuma projekts “Par Latvijas Zinātņu akadēmijas Hartas apstiprināšanu”. (dok. nr.1901) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

III. Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana

10. __1. Lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu LR valsts ieņēmumu valsts ministrei A.Počai”. (dok. nr.1891) Deputāti O.Kostanda, J.Mauliņš, E.Grīnbergs, K.Čerāns, J.Kazāks, I.Liepa, J.Kušnere, M.Lujāns, A.Golubovs, M.Bekasovs

11. __2. Lēmuma projekts “Par deputāta Oļģerta Dunkera atsaukšanu no Pilsonības likuma izpildes komisijas”. (dok. nr.1880) Deputāti G.Gannusa, A.Saulītis, J.Strods, G.Valdmanis, R.Apalups, A.Bartaševičs, J.Rubulis, M.Rudzītis, M.Lujāns, E.Bāns

12. __3. Lēmuma projekts “Par dažu rajonu tiesu tiesnešu apstiprināšanu”. (dok. nr.1902) Juridiskā komisija

13. __4. Lēmuma projekts “Par N.Salenieka iecelšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi”. (dok. nr.1903) Juridiskā komisija

IV. Saeimas 31.oktobra sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti un patstāvīgais priekšlikums

1. Neizskatītie likumprojekti

14. __1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts aizsardzību””. (Reģ. nr.425) (2.lasījums) (dok. nr.1248; nr.1721) Aizsardzības un iekšlietu komisija

15. __2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Aizsardzības spēkiem””. (Reģ.nr.426)(2.lasījums)(dok.nr.1249;nr.1722) Aizsardzības un iekšlietu komisija

16. __3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.303) (Reģ. nr.400) (3.lasījums) (dok. nr.1672) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

17. __4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.107) (Reģ. nr.216) (3.lasījums) (dok. nr.1674) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

18.__5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās””. (Reģ. nr.392) (3.lasījums) (dok. nr.1665) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

19. __6. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bīstamajiem atkritumiem””. (Reģ. nr.276) (3.lasījums) (dok. nr.1673) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

20. __7. Likumprojekts “Grozījumi lēmumā par LR likuma “Par cukuru” spēkā stāšanās kārtību”. (Reģ. nr.126) (1.lasījums) (dok. nr.383) Deputāti G.Gannusa, O.Grinbergs, E.Zelgalvis, J.Mauliņš, J.Strods u.c.

__8. Alternatīvais likumprojekts “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 11.maija lēmuma “Par Latvijas Republikas likuma “Par cukuru” spēkā stāšanās kārtību” atzīšanu par spēku zaudējušu”. (Reģ. nr.517) (1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok. nr.1654) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

21. __9. Likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā”. (Reģ.nr.505)(1.lasījums) (dok. nr.1566;nr.1655) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

22. __10. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””. (Reģ. nr.335) (1.lasījums) (dok. nr.1683) Sociālo un darba lietu komisija

2. Neizskatītais patstāvīgais priekšlikums

23. __Lēmuma projekts “Par Igora Vinokurova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. nr.1651) Pilsonības likuma izpildes komisija

V. Saeimas 6.–7.novembra sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti

24. __1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.114) (Reģ. nr.223) (3.lasījums) (dok. nr.1704) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

25. __2. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par svētku un atceres dienām””. (Reģ.nr.337)(3.lasījums)(dok.nr.1706) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

VI. Saeimas 13.–14.novembra sēdē iekļautie, bet neizskatītie lēmuma un likumu projekti

1. Neizskatītie lēmuma projekti

26. __1. Lēmuma projekts “Par komisijas izveidošanu Latvijas Republikas Satversmes otrās daļas projekta par cilvēktiesībām izstrādei”. (dok. nr.1403) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

__2. Alternatīvais lēmuma projekts “Par komisijas izveidošanu Latvijas Republikas Satversmes otrās daļas projekta par cilvēktiesībām izstrādei”. (dok. nr.1719) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

2. Neizskatītie likumprojekti

27. __1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.133) (Reģ. nr.240) (3.lasījums) (dok. nr.1730) Juridiskā komisija

28. __2. Likumprojekts “Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu”. (Reģ. nr.154) (3.lasījums) (dok. nr.1710b) Sociālo un darba lietu komisija

29. __3. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”. (Reģ. nr.451) (1.lasījums) (dok. nr.1401) Deputāti A.Tomašūns, J.Bunkšs, E.Grinovskis, I.Liepa, I.Bērziņš

__4. Alternatīvais likumprojekts “Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā”. (Reģ. nr.530) (1.lasījums) (dok. nr.1717) Aizsardzības un iekšlietu komisija

30. __5. Likumprojekts “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām mājām”. (Reģ. nr.508) (1.lasījums) (dok. nr.1584; nr.1732) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

VII. Saeimas 21.novembra sēdē iekļautais, bet neizskatītais lēmuma projekts, likumu projekti un patstāvīgais priekšlikums

1. Neizskatītais lēmuma projekts

31. __Lēmuma projekts “Par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas a/s “Banka Baltija” krīzes cēloņu un bankrota pamatotības noskaidrošanai un iesniegto bankas sanācijas projektu izvērtēšanai gala ziņojumu”. (dok. nr.1746) Parlamentārā izmeklēšanas komisija bankas “Baltija” krīzes cēloņu un bankrota pamatotības noskaidrošanai un iesniegto bankas sanācijas projektu izvērtēšanai

2. Neizskatītie likumprojekti

32. __1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts civildienestu””. (Reģ. nr.506) (1.lasījums) (dok. nr.1577; nr.1727; nr.1745) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

33. __2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi””. (Reģ.nr.520) (1.lasījums) (dok.nr.1666; nr.1749) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

34. __3. Likumprojekts “Grozījumi Pilsonības likumā”. (Reģ.nr.301)(1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok. nr.860; nr.1753) Juridiskā komisija

35. __4. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. (Reģ. nr.362) (1.lasījums) (dok. nr.1112; nr.1772) Aizsardzības un iekšlietu komisija

3. Neizskatītais patstāvīgais priekšlikums

36. __Lēmuma projekts “Par Valeriāna Ahmerova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. nr.1755) Pilsonības likuma izpildes komisija

VIII. Saeimas 28.novembra sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumu projekti un patstāvīgais priekšlikums

1. Neizskatītie likumprojekti

37. __1. Likumprojekts “Grozījumi “Likumā par ostām””. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.141) (Reģ. nr.243) (3.lasījums) (dok. nr.1786) (iekļauts likumprojekts ar reģ. nr.218, dok. nr.654) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

38. __2. Likumprojekts “Farmācijas likums”. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.101) (Reģ. nr.210) (2.lasījums) (dok. nr.639; nr.1779; nr.1779a) Sociālo un darba lietu komisija

39. __3. Likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.123) (Reģ. nr.232) (2.lasījums) (dok. nr.671; nr.1804) Juridiskā komisija

40. __4. Likumprojekts “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”. (Reģ. nr.217) (3.lasījums) (dok. nr.1802) Juridiskā komisija

41. __5. Likumprojekts “Poligrāfisko un citu izdevumu bezmaksas obligāto eksemplāru piegādes likums”. (Reģ. nr.525) (1.lasījums) (dok. nr.1696; nr.1781) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

42. __6. Likumprojekts “Grozījumi Medību likumā”. (Reģ. nr.466) (1.lasījums) (dok. nr.1508; nr.1784) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

43. __7. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību””. (Reģ. nr.529) (1.lasījums) (dok. nr.1708; nr.1787) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

44. __8. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””. (Reģ. nr.511) (1.lasījums) (dok. nr.1638; nr.1788) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

45. __9. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm””. (Reģ. nr.514) (1.lasījums) (dok. nr.1641; nr.1790) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

46. __10. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””. (Reģ. nr.513) (1.lasījums) (dok. nr.1640; nr.1790) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

47. __11. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. (Reģ. nr.535) (1.lasījums) (dok. nr.1734; nr.1791) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

2. Neizskatītais patstāvīgais priekšlikums

48. __Lēmuma projekts “Par Aleksandra Prokopčuka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. nr.1780) Pilsonības likuma izpildes komisija

IX. Saeimas 5.decembra sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti un patstāvīgais priekšlikums

1. Neizskatītie likumprojekti

49. __1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dzīvokļa īpašumu””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.132) (Reģ. nr.239) (3.lasījums) (dok. nr.1824) Juridiskā komisija

50. __2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.89) (Reģ. nr.198) (3.lasījums) (dok. nr.1839) (iekļauts likumprojekts ar reģ. nr.495, dok. nr.1520) Aizsardzības un iekšlietu komisija

51. __3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.301) (Reģ. nr.398) (3.lasījums) (dok. nr.1843) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

52. __4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.276) (Reģ. nr.372) (3.lasījums) (dok. nr.1854) Sociālo un darba lietu komisija

53. __5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””. (Reģ. nr.89) (3.lasījums) (dok. nr.1847) (iekļauti likumprojekti ar reģ. nr.364, dok. nr.1117; reģ. nr.394, dok. nr.1165; reģ. nr.458, dok. nr.1458; reģ. nr.546, dok. nr.1768; reģ. nr.363, dok. nr.1116) Juridiskā komisija

54. __6. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju reģistru””. (Reģ. nr.544) (1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok. nr.1766; nr.1818) Juridiskā komisija

55. __7. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu””. (Reģ. nr.545) (1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok. nr.1767; nr.1819) Juridiskā komisija

56. __8. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā””. (Reģ. nr.443) (1.lasījums) (dok. nr.1359; nr.1821) Sociālo un darba lietu komisija

57. __9. Likumprojekts “Par grozījumiem likumā “Par valsts pensijām no 1995.gada 23.novembra””. (Reģ. nr.420) (1.lasījums) (dok. nr.1232; nr.1822) Sociālo un darba lietu komisija

58. __10. Likumprojekts “”Par īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Igauņu biedrībai”. (Reģ. nr.343) (1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok. nr.1056; nr.1828) Juridiskā komisija

59. __11. Likumprojekts “Par zemes īpašuma atdošanu Latvijas Agronomu biedrībai”. (Reģ. nr.518) (1.lasījums) (dok. nr.1633; nr.1831) Juridiskā komisija

60. __12. Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Izglītības likumā”. (Reģ. nr.476) (1.lasījums) (dok. nr.1484) Ministru kabinets

__13. Alternatīvais likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Izglītības likumā”. (Reģ. nr.566) (1.lasījums) (dok. nr.1848) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

61. __14. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas pievienošanos 1972.gada Konvencijai par bioloģisko (bakterioloģisko) un toksisko ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu”. (Reģ.nr.442) (1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok.nr.1353;nr.1857) Ārlietu komisija

62. __15. Likumprojekts “Par Starptautisko konvenciju par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas pārkāpumu novēršanā, izmeklēšanā un sodīšanā”. (Reģ. nr.516) (1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok. nr.1656; nr.1858) Ārlietu komisija

63. __16. Likumprojekts “Par 1973.gada 3.marta Vašingtonas konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām”. (Reģ. nr.350) (1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok. nr.1086; nr.1859) Ārlietu komisija

64. __17. Likumprojekts “Par Konvenciju par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību”. (Reģ.nr.359)(1.lasījums)(dok.nr.1109;nr.1860) Ārlietu komisija

65. __18. Likumprojekts “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”. (Reģ. nr.548) (1.lasījums) (dok. nr.1770; nr.1861) Ārlietu komisija

2. Neizskatītie patstāvīgie priekšlikumi

66. __1. Lēmuma projekts “Par Aļģimanta Burbas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. nr.1850) Pilsonības likuma izpildes komisija

67. __2. Lēmuma projekts “Par Vladimira Kuļika uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. nr.1851) Pilsonības likuma izpildes komisija

X. Likumprojektu izskatīšana

68. __1. Likumprojekts “Grozījums Augstākās padomes 1992.gada 15.septembra lēmumā “Par Latvijas Republikas likuma “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” spēkā stāšanās kārtību””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.283) (Reģ. nr.378) (3.lasījums) (dok. nr.1885) Juridiskā komisija

69. __2. Likumprojekts “Noteikumi par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām valsts lidostu uzņēmuma “Rīga” teritorijā”. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.296) (Reģ. nr.393) (2.lasījums) (dok. nr.1164; nr.1899) Juridiskā komisija

70. __3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. (Reģ.nr.305)(3.lasījums)(dok.nr.1896) Aizsardzības un iekšlietu komisija

71. __4. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”. (Reģ. nr.427) (3.lasījums) (dok. nr.1897) (iekļauti likumprojekti ar reģ. nr.233, dok. nr.672; reģ. nr.484, dok. nr.1492) Aizsardzības un iekšlietu komisija

72. __5. Likumprojekts “Likums par Ventspils brīvostu”. (Reģ.nr.540)(1.lasījums) (dok.nr.1762;nr.1883) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

73. __6. Likumprojekts “Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums”. (Reģ. nr.522) (1.lasījums) (dok. nr.1681; nr.1884) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

74. __7. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību”. (Reģ.nr.560) (1. lasījums)(komisija ierosina atzīt par steidzamu)(dok.nr.1817;nr.1892) Ārlietu komisija

75. __8. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. (Reģ. nr. 456) (2.lasījums) (dok. nr.1415; nr.1904) (iekļauts likumprojekts ar reģ. nr.542, dok. nr.1764) Sociālo un darba lietu komisija

76. __9. Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”. (Reģ. nr.482) (2.lasījums) (dok. nr.1490; nr.1906) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

77. __10. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā”. (Reģ. nr.475) (2.lasījums) (dok. nr.1483; nr.1907) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

XI. Patstāvīgie priekšlikumi

78. __1. Lēmuma projekts “Par Andreja Sokolovska uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. nr.1888) Pilsonības likuma izpildes komisija

79. __2. Lēmuma projekts “Par Tatjanas Voronovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. nr.1889) Pilsonības likuma izpildes komisija

80. __3. Lēmuma projekts “Par Vladimira Bagirova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. nr.1890) Pilsonības likuma izpildes komisija