Par Eiropas Savienības konferenci Dublinā

No 13. līdz 14. decembrim Dublinā notika Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāju konference, kas noslēdza Īrijas prezidentūru šajā organizācijā. 14. decembrī ES asociēto valstu pārstāvji bija aicināti uz tikšanos ar ES dalībvalstu valdību vadītājiem. Latvijas Republikas delegāciju vadīja LR Ministru prezidents Andris Šķēle, tajā bija LR ārlietu ministrs Valdis Birkavs, LR ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Eiropas Savienībā Juris Kanels un citas oficiālas personas.

Dublinas sammita darba kārtībā īpaša vērība bija veltīta tādiem jautājumiem kā Eiropas monetārās savienības (EMU) izveidošana, intensificēta gatavošanās Eiropas monetārajai savienībai, lai to sekmīgi varētu ieviest no 1999. gada 1. janvāra, kā arī jautājumam par jauna vienotas valūtas maiņas kursa mehānisma (Exchange Rate Mechanism) struktūru. Dalībvalstis vienojās par galvenajiem elementiem Stabilitātes un izaugsmes paktā (Stability and Growth Pact), kas nodrošinātu budžeta disciplīnu Eiropas monetārajā savienībā. ECOFIN padomei jāsagatavo minētais projekts līdz nākamajam sammitam, kas notiks Amsterdamā 1997. gada jūnijā.

Viens no svarīgākajiem konferencē aplūkojamiem jautājumiem bija bezdarba apkarošana. Šajā sakarā tika iztirzāti dalībvalstu izstrādātie priekšlikumi, ko apkopoja Dublinas Deklarācijā par nodarbinātību.

Jautājumā par Starpvaldību konferences (IGC) noslēgumu līdz ar Nīderlandes prezidentūras beigām 1997. gada jūnijā dalībvalstis vienojās, ka Starpvaldību konference ir iegājusi t.s. noslēguma fāzē, tādēļ Nīderlandes prezidentūras laikā jābeidz risināt jautājumus, kas vēl nav pilnībā atrisināti.

Galvenie uzdevumi, par kuriem runāja konferencē, bija institucionālas SVK (IGC) reformas, īpaši komisijas lielums, Eiroparlamenta loma un attiecības ar nacionālajiem parlamentiem, balsošanas mehānisms padomē, Eiropas Justīcijas tiesas (Court of Justice) darbība. Jāpanāk stingrāka sadarbība vīzu izsniegšanas patvēruma meklētāju, imigrācijas, ārējo robežu šķērsošanas jautājumā, kā arī sadarbība “3. pīlārā” — konkrēti cīņā pret narkotiku nelegālu tirdzniecību, organizēto noziedzību, terorismu un bērnu seksuālu izmantošanu.

LR Ministru prezidents Andris Šķēle savā runā izteicās, ka neviena valsts nevar sekmīgi apkarot organizēto noziedzību, narkotiku tirdzniecību un tranzītu, kā arī citas kriminālās pasaules darbības, ja trūkst ekonomiskas stabilitātes. LR dinamiska iesaistīšanās “3. pīlārā” ir atkarīga no progresīviem ekonomiskajiem rādītājiem, kuri veicina sabiedrības uzticību un atbalstu valdībai.

Šajā punktā par svarīgākajiem uzdevumiem tika minēti likumdevēju, policijas spēku, muitas dienestu un tiesībsargātāju iestāžu darbības tuvināšana un saskaņošana valstu starpā. Jautājumos, kas attiecas uz narkotiku tranzītu un tirdzniecību — veicināt narkotiku ražošanas un izplatīšanas apkarošanu Karību jūras reģionā un palīdzēt Centrālāzijas valstīm, izmantojot TACIS programmu, narkotiku apkarošanas jautājumos attīstīt strukturēto dialogu ar asociētajām valstīm. Atsevišķs punkts bija veltīts rasisma un ksenofobijas jautājumiem.

Konference Dublinā aplūkoja arī vairākus jautājumus, kas saistīti ar ES ārpolitikas aktivitātēm, izteica viedokli par nule Singapūrā notikušās Pasaules tirdzniecības organizācijas (WTO) dalībvalstu ministru konferences ieguldījumu tirdzniecības liberalizācijā, kā arī pārrunāja citus starptautiskus jautājumus, ieskaitot Eiropas Savienības paplašināšanu. Šajā sakarā Eiropas Komisija informēja, ka sarunas ar asociētajām valstīm, par kurām tā būs izstrādājusi viedokli, sāksies pusgadu pēc IGC nobeiguma, tātad 1997. gada un Luksemburgas prezidentūras beigās vai — ticamāk — 1998. gada sākumā.

ES konferences laikā 14. decembrī LR Ministru prezidents Andris Šķēle arī tikās ar Zviedrijas premjerministru Jēranu Pērsonu.

ĀM preses centrs