Par ES konferenci Dublinā

Turpinājums no 1.lpp.

Galvenie uzdevumi, par kuriem runāja konferencē, bija institucionālas SVK (IGC) reformas, īpaši komisijas lielums, Eiroparlamenta loma un attiecības ar nacionālajiem parlamentiem, balsošanas mehānisms padomē, Eiropas Justīcijas tiesas (Court of Justice) darbība. Jāpanāk stingrāka sadarbība vīzu izsniegšanas patvēruma meklētāju, imigrācijas, ārējo robežu šķērsošanas jautājumā, kā arī sadarbība “3. pīlārā” — konkrēti cīņā pret narkotiku nelegālu tirdzniecību, organizēto noziedzību, terorismu un bērnu seksuālu izmantošanu.

LR Ministru prezidents Andris Šķēle savā runā izteicās, ka neviena valsts nevar sekmīgi apkarot organizēto noziedzību, narkotiku tirdzniecību un tranzītu, kā arī citas kriminālās pasaules darbības, ja trūkst ekonomiskas stabilitātes. LR dinamiska iesaistīšanās “3. pīlārā” ir atkarīga no progresīviem ekonomiskajiem rādītājiem, kuri veicina sabiedrības uzticību un atbalstu valdībai.

Šajā punktā par svarīgākajiem uzdevumiem tika minēti likumdevēju, policijas spēku, muitas dienestu un tiesībsargātāju iestāžu darbības tuvināšana un saskaņošana valstu starpā. Jautājumos, kas attiecas uz narkotiku tranzītu un tirdzniecību — veicināt narkotiku ražošanas un izplatīšanas apkarošanu Karību jūras reģionā un palīdzēt Centrālāzijas valstīm, izmantojot TACIS programmu, narkotiku apkarošanas jautājumos attīstīt strukturēto dialogu ar asociētajām valstīm. Atsevišķs punkts bija veltīts rasisma un ksenofobijas jautājumiem.

Konference Dublinā aplūkoja arī vairākus jautājumus, kas saistīti ar ES ārpolitikas aktivitātēm, izteica viedokli par nule Singapūrā notikušās Pasaules tirdzniecības organizācijas (WTO) dalībvalstu ministru konferences ieguldījumu tirdzniecības liberalizācijā, kā arī pārrunāja citus starptautiskus jautājumus, ieskaitot Eiropas Savienības paplašināšanu. Šajā sakarā Eiropas Komisija informēja, ka sarunas ar asociētajām valstīm, par kurām tā būs izstrādājusi viedokli, sāksies pusgadu pēc IGC nobeiguma, tātad 1997. gada un Luksemburgas prezidentūras beigās vai — ticamāk — 1998. gada sākumā.

Konferences laikā 14. decembrī Ministru prezidents Andris Šķēle arī tikās ar Zviedrijas premjerministru Jēranu Pērsonu.