Par vides kvalitāti Latvijā

Vides kvalitāte Latvijā uzlabojas, tādu secinājumu izdarīja vides aizsardzības valsts ministrs Indulis Emsis (attēlā) preses konferencē, kas notika otrdien, 17.decembrī.

Šajā gadā mūsu valstī ekspluatācijā nodotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas Līgatnē un Ugālē, bīstamo atkritumu novietne Gardenē. Kārļos pie Amatas ticis izbūvēts zivju ceļš. Strenčos īstenots kompleksais vides un enerģētikas iekārtu projekts. Šāds projekts realizēts pirmo reizi Latvijā. Šis komplekss sastāv no katlumājas, siltumtrases, notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, dzeramā ūdens apgādes sistēmas un sadzīves atkritumu savākšanas stratēģijas izveidošanas. To izdevās īstenot, pateicoties Dānijas un Latvijas valdību sadarbībai.

Šajā visai garajā veikto darbu sarakstā ir jāmin arī Cēsu notekūdeņu attīrīšanas iekārtas celtniecība un, protams, visai Latvijai ļoti svarīgās Agrās brīdināšanas stacijas atklāšana Piedrujā — tā veic Daugavas ūdens kvalitātes noteikšanu.

Ministrs pastāstīja:

— Beidzot mēs esam izkūņojušies no tās vecās, nobružātās pieredzes, ka vides un citi valsts realizētie investīciju objekti gadiem ilgi tika pārlikti no viena plāna uz otru.

Vienmēr pietrūka līdzekļu, lai celtniecību pabeigtu. Tagad mēs vairs neesam šādā situācijā, proti: ja kāds objekts tiek iesākts, tad tas tiek arī pabeigts.

Kā var realizēt tādus projektus kā, piemēram, Strenču vides un enerģētikas kompleksu? Šī projekta realizācijai mēs no Dānijas valdības saņēmām gandrīz 15 miljonus Dānijas kronu kā bezprocentu kredītu, Latvijas valdība piešķīra 343 tūkstošus latu, savukārt Dānijas Vides aizsardzības aģentūra piešķīra grantu 3,5 miljonu Dānijas kronu apmērā. Un rezultāts tagad redzams — kur pavasarī bija smilšains lauks, tagad ir modernas bioloģiskās ūdens attīrīšanas iekārtas un citas būves.

Nupat, pagājušo piektdien, nodevām Agrās brīdināšanas staciju Piedrujā. Mēs visi atceramies, kā 1990.gadā pēc avārijas Novopolockas ķīmiskajā kombinātā tika pārtraukta ūdens padeve Daugavpilij un Rīgai. Laimīgas sakritības dēļ mūsu inspektori laikus pamanīja, ka Daugava 11 kilometru garumā nes beigtas zivis. Ja nebūtu laikus atslēgta ūdens padeve Daugavpilij, sekas būtu drausmīgas. Jaunuzceltais objekts veic gan ūdens bioloģisko testēšanu, gan fizikāli ķīmisko pārbaudi. Iegūtie dati ir pieejami visai pasaulei ar “Internet” tīkla starpniecību. Šī objekta celtniecībai tika izlietoti 57 tūkstoši latu no valsts budžeta, no pašvaldību un donoru budžetiem — 13 tūkstoši, savukārt dažādas modernas iekārtas 200 tūkstošu Holandes guldeņu vērtībā mēs saņēmām no Nīderlandes.

Preses konferences turpinājumā Indulis Emsis informēja, ka videi bīstamo atkritumu novietne Gardenē ir pirmā šāda veida celtne, kas ievadīs veselu sēriju šādu glabātavu celtniecību. Šādās glabātavās galvenokārt tiks novietotas lauksaimniecībā lietotās ķimikālijas, kas Latvijā uzkrājušās no agrākajiem gadiem. Lieli pesticīdu un citu indīgu vielu daudzumi Latvijā konstatēti 800 vietās, kas nodara kaitējumu gan videi, gan cilvēku veselībai. Jau nākamā gada pavasarī šīs bīstamās vielas iekonservēs Gardenes glabātavā. Pēc tam tās tiks iznīcinātas. Iespējams, ka ķimikālijas tiks sadedzinātas.

Vēl ministrs pastāstīja par Liepājas vides projektu, kas risina šīs pilsētas dzeramā ūdens un notekūdeņu problēmas. Līdzīgs projekts tiekot realizēts arī Daugavpilī un Preiļos.

Runājot par nākamā gada projektiem, ministrs teica, ka investīcijas tiks novirzītas videi kaitīgo ķimikāliju savākšanas tehnikas iegādei, indīgo vielu sadedzināšanas tehnoloģijas izstrādāšanai. Šo programmu realizēšanai finansējumu nodrošinot Eiropas Savienības piešķirtais grants 2 miljonu ekiju apjomā un valdības plānotais ieguldījums 1,4 miljonu latu apmērā. Arī Dānijas valdība atbalsta šo pasākumu, piešķirot 180 tūkstošus ekiju.

Ja Stopiņu pagasta pašvaldība pieņems pozitīvu lēmumu par Getliņu izgāztuvi, tad nākamajā gadā tiks realizēts viens no lielākajiem vides aizsardzības projektiem Latvijā — Getliņu izgāztuves sanācija un jaunās atkritumu deponēšanas poligona celtniecība. Šī izgāztuve nebūs vis vienkārša atkritumu glabātave, bet gan enerģijas ražošanas iekārta, kas izmantos atkritumu izdalīto biogāzi. Pēc tam 5—7 gados radušos atlikumus varēs izmantot lauksaimniecības vai mežu zemju ielabošanai. Šis ir ļoti moderns un mūsdienīgs projekts. Tā sagatavošanai jau tagad ieguldīts viens miljons latu, taču galīgās izmaksas var sasniegt apmēram 10 miljonus latu.

Patlaban tiekot risināts jautājums arī par zivju ceļa izveidošanu, lai apietu Lubānas dambi un atjaunotu līdzsvaru dabā. Ļoti nopietns darbs izvērsts arī Celulozes kombināta projekta sagatavošanā. Tā realizēšanā ieguldītās investīcijas sasniegšot pat vienu miljardu dolāru.

“Realizējot šādu projektus, vides aizsardzībai nedrīkst skopoties.

Ja mums palīdzēs pašvaldības, vietējie iedzīvotāji un valdība, kā arī mums izdosies saviem projektiem piesaistīt ārvalstu investīcijas, tad nākamajā gadā mums vajadzētu īstenot vismaz divreiz vairāk videi draudzīgu objektu,” preses konferences noslēgumā teica Indulis Emsis.

Vairis Ozols,

“LV” iekšpolitikas redaktors

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”