informācija

Par Latvijas likumdošanu n Eiropas Cilvēktiesību deklarācijas normām

Ārlietu ministrijas preses brīfingā

Vakar, 18. decembrī, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā iknedēļas preses brīfingā ministrijas Politiski juridiskā departamenta direktors Raimonds Jansons žurnālistus informēja par Cilvēktiesību konvencijas sagatavošanas darbu ministrijā.

Viņš pastāstīja, ka Ārlietu ministrijā ieradušies Eiropas Padomes eksperti, kuri analizēja ministrijas sagatavoto pārskatu par Latvijas likumdošanas atbilstību Eiropas Cilvēktiesību konvencijai. Kā zināms, katra valsts, iestājoties Eiropas Padomē, kā vienu no saistībām apņemas ratificēt Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Latvija šo konvenciju parakstīja 1995. gada 10. februārī. Laikā starp konvencijas parakstīšanu un tās ratificēšanu katrai attiecīgajai valstij jāpārbauda savas nacionālās likumdošanas atbilstība konvencijas normām, jebkuru neatbilstību novēršot ar operatīvām izmaiņām nacionālajā likumdošanā. Ja to nav iespējams izdarīt īsā laika posmā, var tikt sagatavotas atrunas atsevišķiem šīs konvencijas pantiem.

Raimonds Jansons pastāstīja, ka saskaņā ar Eiropas Padomes ierosinājumu Latvijā tikusi izveidota darba grupa, kurā ietilpa Ārlietu un Tieslietu ministrijas, Valsts cilvēktiesību biroja, kā arī Zvērinātu advokātu padomes pārstāvji. Šī darba grupa jau sagatavojusi pārskatu par Latvijas likumdošanas atbilstību Eiropas Cilvēktiesību konvencijai. Šī bijusi jau otrā Latvijas un Eiropas Padomes ekspertu tikšanās.

"Visumā es gribu teikt, ka darbs pie Latvijas likumdošanas analīzes ir ritējis samērā labi un raiti, salīdzinot ar daudzām citām valstīm, kur tas prasījis ilgāku laiku," teica Politiski juridiskā departamenta direktors. Svarīgākais šī darba rezultāts, pēc R. Jansona domām, esot tas, ka Latvijas darba grupai, kā arī Eiropas Padomes ekspertu grupai bijis iespējams konstatēt: Latvijas likumdošanā nav būtisku normu, kuras atšķirtos no Eiropas konvencijas normām tik ļoti, ka varētu kaut kādā ziņā aizkavēt mūsu valsts pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību konvencijai. "Svarīga nozīme ir arī Latvijas likumdošanas normu interpretācijai, ko Eiropas Padomes eksperti īpaši atzīmēja," uzsvēra Politiski juridiskā departamenta direktors, piebilstot, ka atkarībā no šīs interpretācijas tiek arī veikta Eiropas Cilvēktiesību konvencijas normu piemērošana.

Eiropas Padomes eksperti norādījuši, ka, lai gan Latvija līdz šim vēl nav parakstījusi Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. protokolu, kas aizliedz nāvessoda piemērošana, tomēr Latvija virzās uz to, ka nāvessoda piespriešana ir būtiski samazināta un ka Latvijas kriminālā likumdošana nosaka nāvessoda piemērošanu tikai par īpaši smagiem noziegumiem. Tikušas konstatētas arī dažas atšķirības, piemēram, izraisījusies diskusija par Latvijas likumdošanu. Eksperti uzskatījuši, ka vēlams pieņemt atsevišķu likumdošanas aktu, kas regulētu telefona sarunu noklausīšanos Latvijā (vai tas vispār ir iespējams?). "Kopumā gribu teikt, ka darbs ir pabeigts un ka šobrīd konvencijas virzība notiek tā, kā bija paredzēts. Mēs varētu konvenciju iesniegt ratifikācijai Saeimā pēc tam, kad tā "izies cauri" valdībai. Tas būs jau nākamā gada pirmajā ceturksnī vai – vislabākajā gadījumā – jau šī gada beigās, " teica Politiski juridiskā departamenta direktors Raimonds Jansons.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Uz Dāniju — bez vīzām

Vakar, 18. decembrī, Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs un Dānijas Karalistes ārlietu ministrs Nīls Helvegs Petersens Kopenhāgenā parakstījuši Līgumu par vīzu režīma atcelšanu starp Latviju un Dāniju, kā arī Līgumu par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras ieceļo un uzturas nelikumīgi.

Pašlaik abpusējs bezvīzu režīms Latvijai jau pastāv attiecībās ar Lietuvu, Igauniju, Lielbritāniju, Īriju, Čehiju, Slovakiju, Ungāriju un Poliju.

Līgums par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras ieceļo un uzturas nelikumīgi, Latvijai ir spēkā ar Lietuvu un Igauniju, paredzams, ka drīzākajā laikā līgums varētu stāties spēkā ar Somiju, bet attiecīgi projekti ir iesniegti kaimiņvalstīm — Krievijai, Ukrainai un Baltkrievijai, kā arī citām valstīm.

Par lauksaimnieku sadarbību r Krieviju

Pagājušās nedēļas nogalē Latvijas Lauksaimniecības kopdarbības nacionālās savienības (LLKNS) valdes sēdē tika lemts par Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražotāju un pārstrādātāju iespējamo tirdzniecību ar Krieviju. Kā "LV" pastāstīja LLKNS valdes priekšsēdētājs Viesturs Lazda, Tirdzniecības un rūpniecības kameras uzaicinājumu piedalīties Sadarbības padomes izveidošanā, lai aktivizētu mūsu ražotāju sakarus ar Krieviju, LLKNS valdes locekļi atbalstīja un deleģēja tajā piedalīties savus pārstāvjus.

Taču Ārlietu ministrijas ieceri izveidot Latvijas tirdzniecības namu Maskavā ražotāji uzņēma skeptiski. Kādēļ? Tādēļ ka tie produkcijas izcenojumi, ko piedāvā tirdzniecības nama Maskavā veidotāji ir neatbilstoši mūsu produkcijas pašizmaksai. Jāņem vērā, ka Maskava ir pasaulē trešā dārgākā pilsēta un, lai kā arī būtu ar rakstītajiem likumiem, tajā noteicošais vārds ir neoficiālās tirdzniecības sakariem. Lai nopirktu muitas noliktavas, vispirms "jānodibina" attiecības ar Krievijas ēnu ekonomikas pīlāriem un jānopērk sava niša pārtikas produkcijas apritē. Varētu būt vēl runa par tirdzniecības nama veidošanu Piemaskavā vai Sanktpēterburgā, taču pašā Maskavā ne — šī doma ražotājiem šķiet pat absurda.

Tā kā Krievijas patērētāji vēl ļoti labi atceras Latvijas pārtiku un ar nostalģiju piemin Latvijas šprotes, kūpinājumus un šokolādes kārumus, tad vienīgā iespēja, lai iekļūtu Maskavas tirgū, ir — atsaukties uz pašu maskaviešu uzaicinājumu piedalīties tirdzniecībā viņu pilsētā. Taču šādā veidā, kā iecerēts — Latvijai iespraukties pārtikas apritē un izveidot Maskavā Latvijas tirdzniecības namu — projekts nav realizējams. Reāla sadarbība starp Latviju un Krieviju varēs sākties tikai pēc labvēlīgu starpvalstu tirdzniecības līgumu parakstīšanas, tā wuzskata pārtikas ražotāji.

Vēl sapulcē Latvijas Gaļas ražotāju un gaļas pārstrādātāju asociācijas priekšsēdētājs Gundars Kleinbergs pastāstīja par iespaidiem, kādi radās, esot kopā ar mūsu zemkopības ministru Robertu Dilbu FAO konferencē Romā. Savukārt LLKNS valdes priekšsēdētājs Viesturs Lazda izstāstīja par vizīti pie Dānijas kooperatoriem, kur viņš devās pēc Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centra uzaicinājuma. Galvenā atšķirība, ko akcentēja Viesturs Lazda, ir tā, ka Dānijas kooperatori lieliski saprot, ko nozīmē būt uzņēmuma īpašniekam un līdzīpašniekam. Diemžēl mūsu ražotāji to vēl neapzinās, un tādēļ daudzviet nav sakārtotas attiecības uzņēmumu iekšienē.

Valdes locekļi apsprieda pēdējos jaunumus, kas saistīti ar zemes nodokli lauku rajonos. Viņi lūdza LLKNS valdes priekšsēdētāju visu vārdā uzrakstīt iesniegumu, adresētu Saeimai un Ministru prezidentam, ierosinot pārskatīt šo jautājumu, proti, nepalielināt zemes nodokli.

Rūta Bierande,

"LV" lauksaimniecības nozares redaktore

Trešais tiesību maģistru izlaidums

12. decembrī Latvijas Universitātes Lielajā aulā ar Juridiskās fakultātes domes lēmumu tiesību maģistra diplomus saņēma 26 maģistratūras absolventi.

Kopš 1994. gada tas bija jau trešais Juridiskās fakultātes maģistratūras izlaidums. Tagad ar specializāciju civiltiesisko zinātņu, starptautisko tiesību zinātņu, valststiesību un politoloģijas zinātņu un krimināltiesisko zinātņu apakšprogrammās tiesību maģistra grādu ieguvuši jau 55 mūsu valsts juristi.

"LV" informācija

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Maģistra grāda ieguvēji: Juris Daukuls, Ilona Eiduka un Henrijs Buks–Vaivads; Juridiskās fakultātes prodekāns docents Ilgvars Krastiņš pasniedz maģistra grāda diplomu Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniecei Vijai Jākobsonei.