Ministru kabineta noteikumi Nr. 635
Rīgā 2017. gada 24. oktobrī (prot. Nr. 52 24. §)
Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā
virziena "Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte" 5.5.1.
specifiskā atbalsta mērķa "Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un
dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus" trešās projektu
iesniegumu atlases kārtas "Ieguldījumi kultūras un dabas mantojuma attīstībai
nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībās" īstenošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu
un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda
vadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība"
prioritārā virziena "Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte"
5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu
kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus"
(turpmāk – specifiskais atbalsts) trešo projektu iesniegumu atlases kārtu
"Ieguldījumi kultūras un dabas mantojuma attīstībai nacionālas nozīmes
attīstības centru pašvaldībās" (turpmāk – trešā atlases kārta);
1.2. specifiskā atbalsta mērķi;
1.3. trešajai atlases kārtai pieejamo finansējumu;
1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta iesnieguma
(turpmāk – projekts) iesniedzējam;
1.5. specifiskā atbalsta īstenošanas nosacījumus, tai skaitā vienošanās par
projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumus;
1.6. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;
1.7. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību;
1.8. valsts atbalsta komercdarbībai saņemšanas nosacījumus.
2. Specifisko atbalstu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.
3. Specifiskā atbalsta īstenošanu nodrošina Kultūras ministrija kā atbildīgā
iestāde (turpmāk – atbildīgā iestāde) sadarbībā ar Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministriju un sadarbības iestādi.
4. Specifiskā atbalsta trešo atlases kārtu īsteno atbilstoši Eiropas
Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda
vadības likuma 10. panta otrās daļas 17. punktam, vadošajai iestādei slēdzot
deleģēšanas līgumu ar Daugavpils, Jelgavas, Rīgas, Valmieras un Ventspils
pilsētas pašvaldību.
5. Specifiskā atbalsta trešās atlases kārtas ietvaros tiek atbalstīti Vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izveidotajā Reģionālās
attīstības koordinācijas padomē saskaņotajās pašvaldību attīstības programmās
paredzētie projekti.
6. Projektu īsteno Latvijas Republikā.
II. Specifiskā atbalsta mērķis
7. Specifiskā atbalsta mērķis ir saglabāt, aizsargāt un attīstīt pašvaldību
attīstības programmās balstītu nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, attīstīt
esošās funkcijas un piedāvāt jaunradītus pakalpojumus kultūras un dabas
mantojuma objektos, nodrošinot investīciju ilgtspēju un ietekmi uz nozīmīgu
kultūras un dabas mantojuma objektu sociālekonomiskā potenciāla attīstību un
integrāciju vietējās ekonomikas struktūrā.
8. Specifiskā atbalsta trešās atlases kārtas mērķa grupa ir nacionālas
nozīmes attīstības centru pašvaldības, ar kultūras un dabas mantojuma objektu
saistīto pakalpojumu sniedzēji, iedzīvotāji, vietējie un ārvalstu tūristi.
9. Specifisko atbalstu īsteno, sasniedzot šādus rādītājus:
9.1. trešās atlases kārtas iznākuma rādītāji – līdz 2023. gada 31. decembrim:
9.1.1. atbalstīto kultūras un dabas mantojuma objektu un tūrisma objektu
apmeklējumu skaita paredzamais pieaugums, salīdzinot ar 2015. gadu, – ne mazāk
kā 100 000 apmeklējumi;
9.1.2. atbalstīto dabas un kultūras mantojuma objektu skaits – ne mazāk kā
astoņi objekti;
9.1.3. jaunradīto pakalpojumu skaits atbalstītajos kultūras un dabas
mantojuma objektos – ne mazāk kā 15 jaunradīti pakalpojumi;
9.2. rezultāta rādītājs – līdz 2023. gada 31. decembrim gada laikā tūristu
mītnēs Latvijas teritorijā naktis pavadījuši ne mazāk kā 4 155 540 tūristu;
9.3. enerģijas patēriņa rādītājs (megavatstundas) (ja attiecināms).
III. Specifiskajam atbalstam pieejamais finansējums
10. Specifiskā atbalsta trešās atlases kārtas ietvaros pieejamais kopējais
attiecināmais finansējums ir ne mazāk kā 29 317 078 euro, tai skaitā
Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums jeb virssaistību finansējums
granta veidā – ne vairāk kā 24 919 516 euro un nacionālais finansējums
(valsts budžeta dotācija pašvaldībām, pašvaldības finansējums un privātais
finansējums) – ne mazāk kā 4 397 562 euro.
11. Eiropas Reģionālās attīstības fonda maksimālā finansējuma likme
nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja
projekta iesniedzējs neveic saimniecisko darbību un atbalsta sniegšana
specifiskā atbalsta ietvaros tam nav kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai.
12. Projekta iesniedzējam, kas veic saimniecisko darbību un kam atbalsta
sniegšana specifiskā atbalsta mērķa ietvaros ir kvalificējama kā valsts atbalsts
komercdarbībai, atbalsta summa, kas ietver Eiropas Reģionālās attīstības fonda
finansējumu (ne vairāk kā 85 procenti no kopējā publiskā finansējuma) un citu
publisko finansējumu, atbilstoši Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES)
Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar
iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula
Nr. 651/2014), 53. panta 6. punktā noteiktajam nepārsniedz starpību starp
tiešajām attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma.
13. Projekta iesniedzējs var saņemt ieguldījumu atbalstu no publiskā
finansējuma, ievērojot šādus nosacījumus:
13.1. pašvaldībai, pašvaldības iestādei vai pašvaldības kapitālsabiedrībai,
ja projektā īstenotajā infrastruktūrā neveic saimniecisko darbību, kas
kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai, publiskais finansējums
nepārsniedz 100 procentus;
13.2. pašvaldībai, pašvaldības iestādei vai pašvaldības kapitālsabiedrībai,
ja projektā īstenotajā infrastruktūrā veic saimniecisko darbību, kas
kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai, publiskais finansējums
nepārsniedz šo noteikumu 12. punktā minētā aprēķina finanšu iztrūkumu.
14. Projekta iesniedzējs nodrošina projekta līdzfinansējumu šādā apmērā:
14.1. ja projekta iesniedzējs neveic saimniecisko darbību un atbalsta
sniegšana specifiskā atbalsta ietvaros tam nav kvalificējama kā valsts atbalsts
komercdarbībai, projekta iesniedzēja līdzfinansējums nav mazāks par 15
procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ieskaitot valsts budžeta
dotāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta dotācijas
piešķiršanu pašvaldībām Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda
2014.–2020. gada plānošanas periodā līdzfinansēto projektu īstenošanai;
14.2. ja projekta iesniedzējs veic saimniecisko darbību un atbalsta sniegšana
tam specifiskā atbalsta ietvaros ir kvalificējama kā valsts atbalsts
komercdarbībai, projekta iesniedzēja privātā līdzfinansējuma apmēru nosaka,
ņemot vērā, ka publiskais finansējums nepārsniedz aprēķināto finanšu iztrūkumu.
Projekta iesniedzējs līdzfinansējumu nodrošina no tādiem komerciāliem vai pašu
līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds publisks atbalsts.
IV. Prasības projekta iesniedzējam un specifiskā atbalsta
īstenošanas nosacījumi
15. Projekta iesniedzējs trešajā atlases kārtā ir nacionālas nozīmes
attīstības centru pašvaldība – Daugavpils, Jelgavas, Rīgas, Valmieras un
Ventspils pilsētas pašvaldība vai tās izveidota pašvaldības iestāde vai šajā
punktā minētās pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto
pārvaldes uzdevumu izpildi.
16. Projekta iesniedzējs atbilst šādiem nosacījumiem:
16.1. tas neatbilst grūtībās nonākuša saimnieciskās darbības veicēja statusam
saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta definīciju;
16.2. pašvaldības dome nav pieņēmusi lēmumu par finanšu stabilizācijas
pieteikuma iesniegšanu (attiecināms uz pašvaldību);
16.3. finanšu ministrs nav iecēlis pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa
uzraugu attiecīgajā pašvaldībā (attiecināms uz pašvaldību).
17. Pašvaldībai, kuras teritorijā īsteno projektu, ir apstiprināta
pašvaldības attīstības programma, projektā plānotās investīcijas ir pamatotas
attiecīgās pašvaldības attīstības programmā un sasniedzamie iznākuma rādītāji
norādīti investīciju plānā.
18. Projektu īsteno saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne
ilgāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim.
19. Projekta iesniedzējs atbilstoši atbildīgās iestādes izstrādātajiem
metodiskajiem norādījumiem veic izmaksu un ieguvumu analīzi (finanšu analīzi un
ekonomisko analīzi), ievērojot, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir
lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā
vērtība ir lielāka par nulli. Projekta pārskata periodu (projekta dzīves ciklu)
nosaka atbilstoši Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētās regulas (ES) Nr.
480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.
1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības
fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu
lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus
noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu,
Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (turpmāk –
Komisijas regula Nr. 480/2014), I pielikumam.
20. Ja valsts atbalstu komercdarbībai sniedz saskaņā ar Komisijas regulas Nr.
651/2014 53. pantu un ja attiecīgajā projektā vai projekta daļā projekta
pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā) ir radusies lielāka peļņa no
pamatdarbības (neskaitot samērīgas peļņas daļu, kas atbilst tipiskai peļņai
kultūras nozares attiecīgajā jomā Latvijas Republikā), nekā projektā plānots,
finansējuma saņēmējs projekta pārskata perioda (projekta dzīves cikla) beigās
veic šo noteikumu 19. punktā minētās izmaksu un ieguvumu analīzes pārrēķinu un
sadarbības iestādei atmaksā starpību starp faktisko un plānoto peļņu no pamatdarbības.
21. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:
21.1. nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus, kas noteikti Eiropas
Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1303/2013, ar ko
paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas
Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai
un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par
Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un
Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.
1083/2006, XII pielikuma 2.2. punktā, un normatīvajos aktos par kārtību, kādā
Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada
plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana;
21.2. savā tīmekļvietnē ne retāk kā reizi trijos mēnešos ievieto aktuālu
informāciju par projekta īstenošanu;
21.3. nodrošina projekta rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc projekta pabeigšanas;
21.4. nodrošina projekta rezultātu uzturēšanu vismaz piecus gadus pēc
projekta pabeigšanas.
22. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekta dokumentāciju glabā
atbilstoši Komisijas regulas Nr. 480/2014 I pielikumā noteiktajam projekta
pārskata periodam (projekta dzīves ciklam).
23. Finansējuma saņēmējs uzkrāj datus:
23.1. par projekta ietekmi uz šo noteikumu 9.1. apakšpunktā minētajiem
iznākuma rādītājiem;
23.2. par projekta ietekmi uz šo noteikumu 9.2. apakšpunktā minēto rezultāta rādītāju;
23.3. par objektu skaitu, kuros Eiropas Reģionālās attīstības fonda
ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība;
23.4. par objektu skaitu, kuros, īstenojot projektu, publiskajā iepirkumā
izmantoti "zaļā" iepirkuma principi;
23.5. par jaunizveidotajām "zaļajām" darbavietām atbalstītajos objektos (ja
attiecināms);
23.6. par enerģijas patēriņu (megavatstundas) trīs gadus pēc projekta
īstenošanas. Projekta iesniedzējs projekta iesniegumā norāda būves enerģijas
patēriņu (megavatstundas) pirms projekta īstenošanas (ja attiecināms).
24. Pēc tam, kad noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu, sadarbības
iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu,
atbilstoši normatīvajam aktam par valsts budžeta līdzekļu plānošanu Eiropas
Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un maksājumu
veikšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, nodrošina finansējuma saņēmējam
avansa maksājumus, kuru kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā
Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma. Avansu var izmaksāt vairākos maksājumos.
25. Ja projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā) ar
saimniecisko darbību nesaistīts projekts kļūst par projektu, kas saistīts ar
saimniecisku darbību un kvalificējams kā valsts atbalsts komercdarbībai, tam
piemēro Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumus par valsts atbalstu
komercdarbībai. Ja Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumus par
valsts atbalstu komercdarbībai projektā nav iespējams piemērot, finansējuma
saņēmējs no privātā finansējuma atmaksā sadarbības iestādei saņemto publisko finansējumu.
26. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtās
vienošanās jebkurā no šādiem gadījumiem:
26.1. finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos par projekta īstenošanu, tai
skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi
apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt specifiskā atbalsta mērķa vai
specifiskā atbalsta mērķa uzraudzības rādītāju sasniegšanu;
26.2. citos gadījumos, ko paredz vienošanās par projekta īstenošanu.
V. Atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumi
27. Projektā iekļauj atbalstāmās darbības, kas sekmē šo noteikumu II nodaļā
minētā specifiskā atbalsta mērķa, šo noteikumu 9.1. apakšpunktā minēto iznākuma
rādītāju un šo noteikumu 9.2. apakšpunktā minētā rezultāta rādītāja sasniegšanu
un ir iekļautas pašvaldības attīstības programmas investīciju plānā:
27.1. arhitektūras, arheoloģijas, vēstures, kā arī pilsētbūvniecības
pieminekļu atjaunošana, konservācija, pārbūve vai restaurācija;
27.2. ar kultūras un dabas mantojumu (kopā vai atsevišķi) saistītās
infrastruktūras (kas vienlaikus var būt arī tūrisma infrastruktūra) būvju
atjaunošana, konservācija, pārbūve, restaurācija vai jaunu infrastruktūras būvju
būvniecība un publiskās ārtelpas attīstīšana atbalstāmo objektu apkārtnē;
27.3. jaunu pakalpojumu (kas vienlaikus var būt arī tūrisma pakalpojumi)
izveide, paplašinot kultūras un dabas mantojuma (kopā vai atsevišķi) saturisko piedāvājumu;
27.4. projekta vadības nodrošināšana;
27.5. publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu.
28. Projekta ietvaros ir atbalstāma vides prasību integrācija preču,
pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos ("zaļais" publiskais iepirkums), lai
nodrošinātu atbilstību horizontālā principa "Ilgtspējīga attīstība" projektu
iesniegumu vērtēšanas kritērijam.
29. Kultūras vai dabas mantojuma objekts ir esoša vai jauna infrastruktūra
(kas vienlaikus var būt arī tūrisma infrastruktūra), kas ir saistīta ar nozīmīga
kultūras vai dabas mantojuma saglabāšanu, aizsargāšanu vai attīstīšanu,
nodrošinot investīciju ilgtspēju un sociālekonomiskā potenciāla attīstību.
30. Kultūras vai dabas mantojuma objekts, kurā plānotas investīcijas, atrodas
projekta iesniedzēja īpašumā, turējumā vai valdījumā.
31. Izmaksas ir attiecināmas no 2017. gada 24. augusta. Ja kultūras mantojuma
objektam atbilstoši likumam "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" ir piešķirts
valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statuss vai ja dabas mantojuma objekts
ir objekts vai vieta Baltijas jūras piekrastē ar unikālu nacionālu un
starptautisku nozīmi, kas veido piekrastes vienoto dabas un kultūras mantojumu,
šo noteikumu 33.2. apakšpunktā minētās izmaksas ir attiecināmas no 2014. gada 1. janvāra.
32. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju,
piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu
33.1. apakšpunktā minētajām izmaksām, ko aprēķina:
32.1. tikai tām izmaksām, kas radušās uz darba līguma pamata;
32.2. neiesniedzot sadarbības iestādei izmaksas pamatojošos dokumentus par
netiešo attiecināmo izmaksu izlietojumu;
32.3. nepiemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi projektiem, kas
kvalificējami kā valsts atbalsts komercdarbībai.
33. Projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir:
33.1. tiešās personāla izmaksas:
33.1.1. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kas tieši saistītas
ar projekta īstenošanu un mērķa sasniegšanu un radušās uz darba līguma, uzņēmuma
līguma vai pakalpojuma līguma pamata, tai skaitā valsts sociālās
apdrošināšanas obligātās iemaksas no apliekamajām attiecināmajām izmaksām, ņemot vērā, ka:
33.1.1.1. tās nepārsniedz 56 580 euro gadā, ja tiešās attiecināmās
izmaksas ir vienādas ar pieciem miljoniem euro vai lielākas;
33.1.1.2. tās nepārsniedz 24 426 euro gadā, pieskaitot 0,64 procentus
no tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot tiešās projektu vadības
personāla izmaksas, ja tiešās attiecināmās izmaksas ir mazākas par pieciem
miljoniem euro;
33.1.1.3. attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze noteiktā laikposmā
(vismaz viens mēnesis), projekta vadības personāla iesaisti projektā nodrošinot
saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu (attiecināms, ja izmaksas radušās uz
darba līguma pamata);
33.2. projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, izņemot
projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas:
33.2.1. normatīvajos aktos būvniecības jomā noteiktās dokumentācijas izstrāde
visām projektā paredzētajām darbībām;
33.2.2. kultūrvēsturiskās un arheoloģiskās izpētes un kultūrvēsturiskās
inventarizācijas izmaksas;
33.2.3. ar kultūras un dabas mantojuma infrastruktūru (kas vienlaikus var būt
arī tūrisma pakalpojumu infrastruktūra) saistītās ekspozīcijas (tai skaitā
iekštelpu un ārtelpu ekspozīcijas) un tās tehniskā projekta izstrādes izmaksas;
33.2.4. audita (tai skaitā energoaudita), ekspertīzes un izpētes (tai skaitā
būves tehniskās apsekošanas un inženierizpētes) izmaksas, ja to veikšana ir
priekšnosacījums normatīvajos aktos būvniecības jomā noteiktās dokumentācijas
izstrādei;
33.2.5. izmaksu un ieguvumu analīzes izstrāde;
33.2.6. normatīvajos aktos par ietekmes uz vidi novērtējumu noteikto
dokumentu sagatavošana;
33.2.7. būvprojekta ekspertīzes izmaksas, ja to veikšanas nepieciešamību
nosaka normatīvie akti būvniecības jomā;
33.3. būvuzraudzības, autoruzraudzības, arheoloģiskās uzraudzības izmaksas;
33.4. būvdarbu izmaksas:
33.4.1. esošas būves, tai skaitā infrastruktūras, kas nodrošina kultūras vai
dabas mantojuma objekta sasniedzamību un pieejamību (satiksmes pārvadi, ielas un
ar tām saistītā infrastruktūra, gājēju ceļi, gājēju tilti, labiekārtoti laukumi
ar segumu, krasta stiprinājums, laipas, kāpnes, apgaismojums), atjaunošana,
konservācija, pārbūve vai restaurācija un ar to saistītās publiskās ārtelpas attīstība;
33.4.2. jaunas būves, tai skaitā infrastruktūras, kas nodrošina kultūras vai
dabas mantojuma objekta sasniedzamību un pieejamību (satiksmes pārvadi, ielas un
ar tām saistītā infrastruktūra, gājēju ceļi, gājēju tilti, labiekārtoti laukumi
ar segumu, krasta stiprinājums, veloceļi, izziņas takas, laipas, kāpnes,
apgaismojums, ārtelpas elementi), būvniecība un ar to saistītās publiskās
ārtelpas attīstība;
33.4.3. šā specifiskā atbalsta mērķa trešās atlases kārtas ietvaros
atjaunoto, konservēto, pārbūvēto, restaurēto vai uzbūvēto būvju funkcionalitātes
nodrošināšanai nepieciešamo inženiertīklu (tai skaitā ūdensvada, sadzīves
kanalizācijas, lietusūdens kanalizācijas, elektrības, elektronisko sakaru,
siltumapgādes, ventilācijas un ugunsdzēsības sistēmas) atjaunošana, pārbūve vai būvniecība;
33.5. telpu aprīkošana un pielāgošana tādu pakalpojumu sniegšanai, kuri ir
saistīti ar kultūras un dabas mantojumu (kas vienlaikus var būt arī tūrisma
pakalpojumi), tai skaitā bibliotēkas vai tūrisma informācijas centra izveides
izmaksas, nepārsniedzot septiņus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;
33.6. ar kultūras un dabas mantojumu (kas vienlaikus var būt arī tūrisma
pakalpojums) saistītās iekštelpu un ārtelpu ekspozīcijas izmaksas, aprīkojuma
iegādes, uzstādīšanas un restaurācijas izmaksas, nepārsniedzot 25 procentus no
projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;
33.7. izmaksas, kas saistītas ar būves vai tās daļas nodošanu ekspluatācijā;
33.8. ar projekta darbībām tieši saistīto publicitātes pasākumu izmaksas, kas
veiktas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības
struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā
nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana, ja tās
nepārsniedz trīs procentus no projekta kopējām attiecināmajām tiešajām izmaksām.
Ja projekta iesniegumā plānotās darbības kvalificējamas kā valsts atbalsts,
publicitātes izmaksas nav attiecināmas.
34. Šo noteikumu 33.3. apakšpunktā minētās izmaksas ir attiecināmas līdz 10
procentiem no būvdarbu līguma summas.
35. Šo noteikumu 33.2. un 33.3. apakšpunktā minētās izmaksas kopā nedrīkst
pārsniegt 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
36. Šo noteikumu 33.5. un 33.6. apakšpunktā minētās izmaksas kopā nedrīkst
pārsniegt 30 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
37. Neparedzētie izdevumi nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām
tiešajām attiecināmajām izmaksām, un to izlietošanu finansējuma saņēmējs saskaņo
ar sadarbības iestādi, ievērojot vienošanos par projekta īstenošanu.
38. Pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar
projektu, ir attiecināmās izmaksas, ja finansējuma saņēmējs tos nevar atgūt
normatīvajos aktos par pievienotās vērtības nodokli noteiktajā kārtībā.
39. Šo noteikumu 33.2., 33.3., 33.4., 33.5., 33.6. un 33.7. apakšpunktā, 37.
un 38. punktā minētās izmaksas, kas ir saistītas ar valsts atbalstu
komercdarbībai, ir attiecināmas, ja tie ir ieguldījumi materiālajos aktīvos, kā
noteikts Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 29. punktā, un (vai)
nemateriālajos aktīvos, kā noteikts Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 30.
punktā, un ir saistīti ar pamatlīdzekļa vērtību. Valsts atbalsta komercdarbības
gadījumā šo noteikumu 33.1.1. un 33.8. apakšpunktā minētās izmaksas nav attiecināmas.
40. Projekta neattiecināmās izmaksas:
40.1. ir izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 32., 33., 34., 35., 36., 37. un
38. punktā minēto attiecināmo izmaksu apmēru;
40.2. ir izmaksas, kas nav noteiktas šo noteikumu 32., 33., 37. un 38.
punktā, bet ir nepieciešamas projekta īstenošanai;
40.3. sedz projekta iesniedzējs;
40.4. nefinansē no publiskajiem resursiem, ja paredzēts valsts atbalsts
komercdarbībai.
41. Projekta iesniegumā plānotās izmaksas nesedz ar izmaksām, kas paredzētas
darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" citu specifisko atbalsta mērķu
vai citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu aktivitāšu ietvaros.
42. Ja projekta iesniedzējs veic saimniecisko darbību un atbalsta sniegšana
tam specifiskā atbalsta ietvaros ir kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai:
42.1. projekta iesniedzējs privāto finansējumu nodrošina no tādiem
komerciāliem vai pašu līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds publisks atbalsts;
42.2. projekta izmaksu pieaugumu finansējuma saņēmējs sedz no privātā finansējuma.
VI. Valsts atbalsts komercdarbībai un tā saņemšanas nosacījumi
43. Valsts atbalstu komercdarbībai šo noteikumu ietvaros sniedz saskaņā ar
Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. pantu.
44. Projekts, kas saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu, nav
kvalificējams kā atbalsts komercdarbībai un tam netiek piemēroti Komisijas
regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumi šādos gadījumos:
44.1. ja izveidotās infrastruktūras amortizācijas periodā no visiem kultūras
jomā sniegto pakalpojumu saņēmējiem gadā vairāk nekā 85 procenti ir Latvijas iedzīvotāji;
44.2. ja projekta iesniedzēja ieņēmumi no saimnieciskās darbības ir mazāki
par 50 procentiem no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta.
45. Valsts atbalstu komercdarbībai projekta iesniedzējam piešķir saskaņā ar
Komisijas regulu Nr. 651/2014, ja ievēroti visi šajā punktā minētie nosacījumi:
45.1. atbalstāmā darbība atbilst vienam vai vairākiem Komisijas regulas Nr.
651/2014 53. panta 2. punkta "a" vai "b" apakšpunktā norādītajiem mērķiem un
darbībām un ir ievēroti Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 2. punkta "c" un
"d" apakšpunktā, 1. panta 3. punktā un 1. panta 4. punkta "a" apakšpunktā
minētie nosacījumi;
45.2. viena projekta ietvaros piešķirtais atbalsts nepārsniedz 150 miljonus
euro atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 4. panta 1. punkta "z"
apakšpunktā noteiktajai paziņošanas robežvērtībai ieguldījumu atbalstam kultūrai;
45.3. attiecībā uz valsts atbalstu komercdarbībai, kurš tiek sniegts saskaņā
ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. pantu vienam vai vairākiem 53. panta 2.
punkta "a" un "b" apakšpunktā minētajiem mērķiem vai darbībām, papildus ir
ievēroti visi šajā apakšpunktā minētie nosacījumi:
45.3.1. atbalstu nesniedz Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. panta 10. punktā minētajām nozarēm;
45.3.2. ir ievēroti Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 5. punkta nosacījumi;
45.3.3. ir ievērots nosacījums, ka vismaz 80 procentu no infrastruktūras gada
jaudas laika vai platības izteiksmē izmanto kultūras mērķim.
46. Valsts atbalstu šo noteikumu ietvaros drīkst apvienot ar citu valsts
atbalstu, tai skaitā ar de minimis atbalstu, par vienām un tām pašām
attiecināmajām izmaksām, nepārsniedzot šo noteikumu 12. punktā minēto starpību
starp tiešajām attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma, kā
arī citā valsts atbalsta programmā, individuālajā atbalsta projektā vai Eiropas
Komisijas lēmumā noteikto maksimālā atbalsta summu un atbalsta intensitāti.
47. Lēmumu par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014
pieņem līdz 2021. gada 30. jūnijam.
48. Sadarbības iestāde nodrošina Komisijas regulas Nr. 651/2014 9. panta 1.
punkta "c" apakšpunktā un 4. punktā noteikto publicitātes pasākumu izpildi
atbilstoši normatīvajam aktam par kārtību, kādā publicē informāciju par sniegto
komercdarbības atbalstu un piešķir un anulē elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības.
49. Sadarbības iestāde nodrošina Komisijas regulas Nr. 651/2014 12. panta 1.
punktā noteikto nosacījumu izpildi.
50. Sadarbības iestāde nodrošina projekta uzraudzību Komisijas regulas Nr.
480/2014 I pielikumā noteiktajā projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā).
51. Ja projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā) projekts vairs
neatbilst šo noteikumu 44. punktā minētajiem nosacījumiem, finansējuma saņēmējs
informē sadarbības iestādi, ka projekts ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.
Ministru prezidents Māris Kučinskis
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra vietā –
kultūras ministre Dace Melbārde
