No amatpersonas redzespunkta

Valsts prezidents un likumdošana

Vineta Uškāne, Valsts prezidenta padomniece likumdošanas jautājumos, — “Latvijas Vēstnesim”

Vineta Uškāne 1984.gadā beigusi Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti. Strādājusi gan Ministru padomē par galveno speciālisti dzīvokļu tiesību jautājumos, gan Augstākās padomes Juridiskajā pārvaldē par galveno speciālisti; lasījusi lekcijas Latvijas Universitātē pašvaldību tiesībās. Speciāliste konstitucionālajās tiesībās. Un nu — jau ceturto gadu, kopš Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa pilnvaru laika — ir viņa padomniece likumdošanas jautājumos.

— Pastāstiet, lūdzu, par savu darbības loku šajā svarīgajā amatā, kas droši vien cieši saistīts ar Valsts prezidenta lomu likumu veidošanas sfērā!

— Ceturtajā darba gadā, Valsts prezidenta otrajā pilnvaru posmā, jau uzkrāta konkrēta pieredze, un daudzas lietas, kas tagad šķiet pašas par sevi saprotamas, sākuma posmā bija visai svešas. Pirmām kārtām vajadzēja iedzīvināt visas tās normas, kas attiecas uz Valsts prezidenta darbu un paredzētas Satversmē. Piemēram, tas saistījās ar Saeimā pieņemto likumu izsludināšanu, paziņojumiem, rīkojumiem, ko izdeva prezidents, ar Ministru kabineta pirmo sasaukto ārkārtas sēdi utml. Tagad šie uzdevumi ir skaidri un nešķiet sarežģīti.

Ko dara Valsts prezidenta padomniece likumu veidošanas jomā? Mans darbs saistīts ar pašu likumdošanas procesu, sadarbību ar Saeimu. Man ir jāseko Saeimā iesniegto likumprojektu virzībai, to izskatīšanai attiecīgajās komisijās, kā arī jāgatavo Valsts prezidenta ierosinājumi, jāprognozē to pieņemšana parlamentā. Kad Saeima likumu pieņēmusi, atbilstoši Satversmes noteikumiem jānodrošina tā izsludināšanas process, turklāt šeit strikti jāievēro noteiktais dienu skaits starp pieņemšanas un izsludināšanas laiku. Protams, jākārto vēl citi jautājumi, kas saistīti ar prezidenta uzdevumiem, atbilstošas informācijas sagatavošanu konkrētajās lietās. Turklāt jāpiebilst, ka Saeimas darbības intensitāte ietekmē Valsts prezidenta un tātad arī mana darba ritmu. Pavērojiet vien rudens sesijas saspringto, intensīvo darbu — cik ir notikušas ne tikai kārtējās, bet arī ārkārtas sēdes! Valsts prezidents šajā otrajā pilnvaru periodā izsludinājis 72 likumus, bet otrreizējai caurlūkošanai nosūtījis Saeimai divus likumus, kā arī ierosinājis viena likuma izstrādāšanu. Protams, varētu runāt par to, vai tas ir daudz vai maz. Taču jāievēro, ka, lemjot par likuma nodošanu Saeimai otrreizējai apspriešanai, Valsts prezidentam ir jāiesniedz motivēts raksts. Manuprāt, līdz šim motīvi ir bijuši rūpīgi izvērtēti, jo allaž šādos gadījumos jāatceras: Saeimas pieņemtais likums ir likumīgs akts, un jārēķinās ar to, kāds varētu būt atbalsts Valsts prezidenta iesniegtajam priekšlikumam kaut ko likumā mainīt.

— Vai jūs varētu minēt konkrētus gadījumus, kad Valsts prezidents nav izsludinājis Saeimas pieņemto likumu, bet nosūtījis caurlūkošanai?

— Otrajā pilnvaru laikā ir jau divi šādi gadījumi. Viens ir šī gada 7.novembrī Saeimā pieņemtais likums par obligāto militāro dienestu. Lai gan tā sagatavošanā tika patērēts daudz laika un enerģijas, tomēr rezultāts diemžēl nav tāds, kāda bijusi likuma veidošanas iecere, proti, nodrošināt Nacionālos bruņotos spēkus ar karavīriem nepieciešamajā daudzumā un kvalitātē. Tāpēc Valsts prezidents, izvērtējis šo pieņemto likumu, iesniedza savus argumentus, kāpēc nosūta to Saeimai otrreizējai caurskatīšanai. Droši vien pēc Ziemassvētku brīvdienām — janvārī — Saeima atgriezīsies pie šī likuma. Jācer, ka šis laiks būs bijis auglīgs un dos gaidītos rezultātus.

Otrs ir 25.novembrī Saeimā pieņemtais likums “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Te likuma sagatavošana tika virzīta ar citu nolūku, nekā iekļautais priekšlikums viena likuma pantā, kāpēc likums tika nodots otrreizējai caurlūkošanai. Šis ir gadījums, kad runa ir par korektu panta redakciju.

Kā redzam, arī viena panta nepilnīga redakcija, ja tā pēkšņi tiek akceptēta 3. lasījumā, var radīt pārpratumus, kā tas izrādījies šajā gadījumā. Tāpēc var pievienoties Zvērinātu notāru padomes viedoklim, ko “Latvijas Vēstneša” 12.decembra numurā izteikusi šīs padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Krūmiņa.

— Vai Valsts prezidenta Kancelejā ir tik kvalificēti juristi, speciālisti, kas īsā laikā — pēc likuma pieņemšanas Saeimā līdz tā izsludināšanai — spēj iedziļināties tajā?

— Mums nav speciāla juridiskā dienesta un diezin vai to vajadzētu veidot, līdzīgi vai paralēli, kā tas ir Saeimā. Taču profesionāļi ir vairāki. Turklāt, kad vērtējam kādu likuma normu, konsultējamies gan ar citiem speciālistiem konkrētajos jautājumos, gan attiecīgajām valdības amatpersonām, arī deputātiem. Un likumu nodošana otrreizējai izskatīšanai nenāk kā pārsteigums, jo, kā jau minēju, esam lietas kursā par likumu virzību un izskatīšanu arī Saeimas komisijās. Ir svarīgi, lai Valsts prezidenta lēmumi ir izsvērti, pārdomāti, vārdu sakot, cenšamies nepārsteigties. Un vēl: manuprāt, šīs septiņas dienas, kad Valsts prezidentam jāizlemj par pieņemtā likuma izsludināšanu, ir pārāk īss laiks šo likumu dziļai izvērtēšanai.

Nereti pat trešajā lasījumā iesprūk radikāli grozījumi, tā kā deputātiem reizēm grūti pārmest neiedziļināšanos. Viņiem ir liela slodze, un nemaz tie krēsli tik mīksti un ērti nav. Katrā gadījumā mums ir laba sadarbība ar kolēģiem juristiem, kuri specializējušies konkrētās tiesību jomās.

— Vai ir bijis gadījums, kad Valsts prezidenta ierosinājums otrreiz caurlūkot kādu jau Saeimā pieņemtu likumu vai tā daļu, nav guvis atbalstu un tas atstāts negrozīts?

— Vienīgais gadījums bija 1994.gada maijā likumā “Par pašvaldībām” — attiecībā uz vēlēto amatpersonu atcelšanas kārtību. Toreiz Saeima likuma normu atstāja negrozītu.

— Satversme paredz Valsts prezidentam iniciatīvas tiesības ierosināt kādu likumu. Vai to prezidents izmantojis pēdējā laikā?

— Jā, Satversme nosaka, ka Valsts prezidents var ierosināt likumu vai izteikt iesniegt priekšlikumus, ideju, kas nobriedusi, piemēram, uzklausot sabiedrības viedokļus, tiekoties ar cilvēkiem dažādās auditorijās, lasot presē paustos atzinumus, pārdomas. Piemēram, septembrī sakarā ar kādas jaunas meitenes traģisko nāvi no nereģistrētās reliģiskas organizācijas, kas arī sabiedrībā radīja lielu rezonansi, Valsts prezidents vērsās pie Saeimas ar aicinājumu papildināt reliģisko organizāciju likumu, vienlaikus izdarot grozījumus arī Kriminālkodeksā. Ierosinājuma nolūks: precizēt nereģistrēto reliģisko organizāciju darbību. Šis priekšlikums nodots Saeimas komisijām, esam saņēmuši Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas atbalstu. Izveidota un darbu uzsākusi darba grupa.

Prezidenta Kanceleja saņem daudzas vēstules, kurās Valsts prezidentu aicina sniegt likumu ierosinājumus, atbalstīt dažādas to personu iniciatīvas, kurām pašām nav likumu ierosināšanas tiesību. Taču daudzos gadījumos pie šo problēmu risināšanas jau strādā komisijas, tās jau ietvertas likumprojektos. Šādus priekšlikumus, protams, nosūtām Saeimas attiecīgajām komisijām, lai varētu izvērtēt un izmantot tālākā likumu veidošanā.

— Vai iesūtītās vēstules arī dod vielu pārdomām?

— Protams, esam gandarīti, ka cilvēki nav vienaldzīgi pret nekārtībām, dažādām nebūšanām, taču gaidām vairāk konkrētu ierosinājumu. Nesen pie Valsts prezidenta griezās Kristīgā tautas partija, piedāvājot savu likumprojektu par Saeimas vēlēšanām. Šī projekta nostādne lielā mērā atšķiras no Satversmes normām. Valsts prezidents, izvērtējot to, atzina, ka projektu tomēr nevirzīs uz Saeimu. Projekts paredz jaukto vēlēšanu sistēmu, ievērojami grozot to vēlēšanu kārtību, kāda ir pašlaik. Šādas izmaiņas prasītu lielākus grozījumus Satversmē, ko nevar izdarīt bez tautas nobalsošanas. Jautājums, protams, interesants un svarīgs, diskusijas vērts. Taču, lai esošā proporcionālā vēlēšanu sistēma parādītu savu pozitīvo nozīmi, vajadzīgs laiks, tas saistāms ar partiju attīstību, to stabilitāti. Līdzko mūsu valstī būs izveidojušās dažas un spēcīgas partijas, šī vēlēšanu sistēma sevi attaisnos.

Nesen prezidenta Kanceleja saņēma daudzu daugavpiliešu parakstītu vēstuli par līdzšinējā pilsētas mēra Alekseja Vidavska kandidēšanas iespēju uz šo posteni arī nākamajās pilsētas domes vēlēšanās. Valsts prezidents šajā sakarā izteica savu nostāju: Saeimā pieņemtā vēlēšanu likuma normas ir atbalstāmas. Jā, tās ir augstas prasības arī tai ziņā, ka neļauj kandidēt vēlēšanās personām, kuras vēl pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās Komunistiskajā partijā. Manuprāt, tomēr allaž būtu jāatceras, ka likumdevējs ir Saeima un pie tā likuma, ko Valsts prezidents saņem izsludināšanai, ir jau ilgstoši strādāts, un tas ieguvis balsu vairākumu Saeimā. Un tikai izņēmuma gadījumos Valsts prezidents to neizsludina paredzētajā kārtībā.

Gribu pievērst uzmanību vēl kādam aspektam. Satversme paredz iespēju Saeimai pieņemt likumu steidzami, par to balsojot pirms pirmā lasījuma ar divu trešdaļu balsu vairākumu. Šādi pieņemts likums Valsts prezidentam jāizsludina ne vēlāk kā trešajā dienā pēc likuma saņemšanas. Šādos gadījumos Satversme nedod tiesības Valsts prezidentam nosūtīt likumu atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai. Taču pieņemto likumu klāstā šādi — steidzami pieņemti likumi ir gandrīz trešā daļa!

Ja parlaments strādā stabili, pārdomāti, Valsts prezidentam nav nepieciešams izteikt ierosinājumus par jau pieņemto likumu izmaiņām, toties — ja ir sasteigtība, gadās kļūdas, tad Valsts prezidentam jāiesniedz motivēts raksts, iebilstot pret likumu. Jāatceras: tās ir prezidenta tiesības, bet ne pienākums.

— Un ko jūs teiktu par pagājušajā nedēļā Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā par zemes nodokli, kas radījis laukos īpaši negatīvu attieksmi?

— Jā, esam saņēmuši 41 Saeimas deputāta parakstītu vēstuli, kurā viņi lūdz prezidentu neizsludināt šo likumu. Mazliet dīvaini gan šķiet, ka viens otrs deputāts Saeimas sēdē balsojis “par”, bet gandrīz vai otrā dienā parakstījis vēstuli, iebilstot pret šādu likumu. Šis jautājums par zemes nodokļa palielināšanu saistās ne tik daudz ar juridiskajiem, bet vairāk ar ekonomiskajiem aspektiem, tādēļ pie šī likuma strādā arī prezidenta padomnieks tautsaimniecības jautājumos, lai kopā ar citiem speciālistiem izvērtētu šo likuma grozījumu lietderību.

Šis laiks, kas iezīmē reformas, ir ļoti saspringts, smags. Domāju, ka daudzos gadījumos sabiedrība netiek pietiekami informēta par gaidāmajām izmaiņām, maz tiek skaidrots, kāpēc jāpieņem tāds vai cits likums. To var attiecināt gan uz likumprojektu “Noteikumi par sauszemes transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu”, ko Saeima pieņēma 2. lasījumā, gan gaidāmo pašvaldību reformu un vēl dažiem citiem iecerētajiem projektiem. Manuprāt, spriedze sabiedrībā mazinātos, ja cilvēki būtu labāk informēti, ja viņiem sniegtu argumentētus pamatojumus, kāpēc tiek izstrādāts attiecīgs likumprojekts vai noteikums. Tad nebūtu šīs ažiotāžas, piketu pie Saeimas, Ministru kabineta vai Valsts prezidenta Kancelejas. Mums visiem kopā jārūpējas, kā paredzēt, modelēt šādas situācijas, lai nerastos šobrīd vērojamā negatīvā attieksme pret reformām. Lai tās nenāk kā pārsteigums, lai neaptumšo Ziemassvētku un Jaunā gada ieskaņu.

— Paldies par sarunu un lai Jaunais — 1997. — gads vieš mūsos vairāk optimisma!

Rita Belousova,

“LV” nozares redaktore

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”