Akreditācijā — Polijas un Latvijas jaunie vēstnieki

Polijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Jaroslavs Bratkevičs ( Jaroslav Bratkiewicz )

Vakar, 7. janvārī, savu akreditācijas rakstu Latvijas Republikas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim iesniedza Polijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Jaroslavs Bratkevičs ( Jaroslaw Bratkiewicz ).

Jaroslavs Bratkevičs, Polijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā, dzimis 1955. gada 3. decembrī Varšavā. 1980. gadā beidzis Maskavas Starptautisko attiecību institūtu un 1986. gadā Varšavas universitātes žurnālistikas un politisko zinātņu fakultāti, iegūstot politisko zinātņu doktora grādu. Kopš 1994. gada Jaroslavs Bratkevičs ir habilitēts politisko zinātņu doktors.

No 1980. līdz 1982. gadam Jaroslavs Bratkevičs strādāja Polijas Sociālistiskās jaunatnes savienībā, bet pēc tam līdz 1992. gadam Polijas Zinātņu akadēmijā par asistentu un vecāko asistentu. Paralēli šim darbam nākamais vēstnieks no l986. līdz 1989. gadam strādāja tulkotāja darbu neatkarīgajā opozicionārajā izdevniecībā “Krag”. No 1991. līdz 1992. gadam Jaroslavs Bratkevičs bija Polijas Nacionālā drošības biroja vecākais speciālists un sekcijas vadītājs. 1992. gadā Jaroslavs Bratkevičs sāka strādāt Polijas Ārlietu ministrijā, kur 1994. gadā viņš tika iecelts par ministrijas plānošanas un analīzes daļas vadītāju.

Vēstnieks ir precējies, ģimenē ir viena meita. Jaroslavs Bratkevičs pārvalda poļu, angļu un krievu valodu.

Iesniedzot savu akreditācijas rakstu Latvijas Republikas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim, Jaroslavs Bratkevičs teica:

Prezidenta kungs!

— Lūdzu pieņemiet manu akreditācijas rakstu, un kopā ar to, manas valsts un Polijas prezidenta Aleksandra Kvašņevska kunga labākos vēlējumus Latvijas Republikai un jums personīgi.

Polijas Republika un tauta ar sirsnību un atzinību ir sekojusi neatkarīgās Latvijas valsts rekonstrukcijai un konsolidācijai. Poļi saprot un arī izjūt to pašu apņemšanos, ar kuru latvieši šodien ceļ moderno, demokrātisko valsti un atjauno politiskās, ekonomiskās un kulturālās saiknes ar Eiropu. Šī saprašana radās no mūsu kopējiem vēsturiskajiem piedzīvojumiem. Pāri gadu simteņiem šī pieredze ir atstājusi īpaši dramatisku zīmogu uz nacionālo identitāti ne tikai Polijā, bet arī citās Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs, ieskaitot Latviju. Tas it sevišķi attiecas uz šo gadu simteni, kad gan Polija, gan Latvija izjuta neatkarības atņemšanas rūgto garšu, kā arī neaizmirstamo pacilātību, to no jauna atgūstot.

Šo pieredzes līdzību mēs Polijā uztveram ne tik daudz kā iemeslu sūroties par netaisnībām, kuras vēsture ir mums nodarījusi, bet galvenokārt kā praktisku ceļazīmi tagadnei, kas atgādina par nepieciešamību solidarizēties un sadarboties visiem cilvēkiem un reģioniem valstī. Strādājot kopā, mēs pārbaudi izturēsim.

Neatkarīgā un demokrātiskā Polijas Republika veido savu nākotni pēc tradicionālajām vērtībām, ievērojot indivīda un sabiedrības neatkarību. Polija cenšas uz visiem laikiem iekļauties eiropeiskās un eiroatlantiskās struktūrās. Mēs to nedarām, balstoties uz nacionālo savtīgumu vai lai kādam kaitētu. Polijas vitālās intereses ir, lai nacionālā vide būtu apgabals, kur valda stabilitāte, partnerattiecības un labu kaimiņu sadarbība. Mūsu reģiona valstu iekļaušanai Eiropas un eiroatlantiskajās institūcijās vai sadarbība ar tām, vajadzētu būt tam stūrakmenim, uz kuru reģions veidots, jo šīs institūcijas ir pārliecinoši rādījušas, ka viņas var garantēt savu valstu drošību un ātru attīstību.

Ceļi, uz kuriem atrodas Polija un Latvija, ved tajā pašā virzienā. Polija ir nolēmusi paplašināt un tālāk attīstīt divpusējās attiecības un veicināt sadarbību Baltijas jūras apgabalā. Integrēšanās Eiropas un eiroatlantiskajās institūcijās ir mūsu kopējais mērķis. Tātad, starp mūsu valstīm eksistē plašas iespējas solidaritātei un sadarbībai. Tas pat ir nepieciešams. Mēs saprotam Latvijas valsts pamatintereses un esam gatavi tās atbalstīt. Mēs sagaidām līdzīgu izpratni un atbalstu no Latvijas puses. Drošība un attīstība Latvijā, kā arī citos mūsu Austrumu kaimiņos veicinās drošību un attīstību arī Polijā.

Es vēlos jums apliecināt, prezidenta kungs, ka man uzticētais pienākums pirmām kārtām paredz aktīvi turpināt mūsu valstu savstarpējo attiecību attīstību. Es darīšu visu, lai šo pienākumu izpildītu.

Savukārt Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis savā atbildes uzrunā teica:

— Jūsu ekselence, es jūs apsveicu kā Polijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā. Draudzīgās Polijas vēstnieku Latvija sagaida ar patiesu draudzību un cieņu. Mūsu tautu Latvijas un Polijas vēsturiskie ceļi ir gadsimtos kopā savīti. Vienojošās draudzīgās saites, atbalsts, izpratne ir pamats, uz kura var būvēt jaunu, ciešāk integrētu, brīvu, demokrātisku, drošu Eiropu. Latvijas un Polijas sadarbība attīstās veiksmīgi. Mūsu izpratne par nākotnes Eiropu faktiski sakrīt. Tas veido labu bāzi reģionālai sadarbībai un savstarpējam atbalstam. Latvijas un Polijas mērķi ir integrācija Eiropas Savienībā un NATO. Tā ir brīva un demokrātiska tautu izvēle un pārliecība, ka tas būs būtisks pienesums visa kontinenta drošībai, labklājībai, stabilitātei, kas nepieciešama arī visām Latvijas un Polijas kaimiņvalstīm. Attīstībai jābūt pietiekami ātrai un mērķtiecīgai. Līdz šim pārāk bieži vēsture likusi mums šaubīties par atvēlētā laika daudzumu. Preventīvi novērst konfliktus var tikai stabilas demokrātijas. Eiropas Savienības paplašināšanās un NATO atvēršana jaunām dalībvalstīm ir preventīvās stabilitātes nodrošināšanas ceļš kā Eiropā, tā pasaulē. Latvija redz Poliju kā vienu no tradicionāli nozīmīgākajiem sadarbības partneriem. Abu valstu politiskās, ekonomiskās un kulturas saites ir ļoti aktīvas un progresējošas. Auglīga ir līdzšinējā sadarbība starptautiskajās organizācijās. Jauna vēstnieka akreditācija būtiski intensificēs jau iesākto sadarbību. Jūsu ekselence, es jūs vēlreiz sveicu kā Polijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā un vēlu veiksmi jūsu darbā.

Pēc akreditācijas raksta iesniegšanas notika Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa un Polijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Jaroslava Bratkeviča saruna, kurā vēstnieks vērsa uzmanību uz to, ka šī gada pirmajā pusē plānotās tikšanās starp abu valstu augstākā līmeņa amatpersonām liecina par ciešu un dziļu sadarbību Polijas un Latvijas starpā. Viņš uzsvēra, ka starp Latvijas un Polijas politiķiem vienmēr ir bijusi laba un cieša sadarbība, ar to domājot arī pirmskara periodu.

J.Bratkevičs pievienojās Valsts prezidenta uzrunā teiktajam, ka abu valstu stratēģiskās intereses sakrīt, atzīstot, ka Polijai un Latvijai ir ejams kopējs ceļš, tādēļ tik svarīgs ir saskaņots viedoklis un aktīvs politiskais dialogs. Prezidents runāja par vēsturisko mācību un vēsturiskajiem procesiem, kas likuši izvērtēt daudzas likumsakarības, uzsverot, ka Baltijas jūras valstīm ir dotas labas iespējas apliecināt savu ciešo vienotību ceļā uz ES un NATO.

Vēstnieks pauda viedokli, ka NATO ir brīvu un draudzīgu valstu savienība, nevis institūcija, kam rūp ietekmes zonas, un Latvijai ir jābūt NATO dalībvalstij, kas ir būtisks drošības faktors arī citām valstīm. Valsts prezidents runāja par to, ka ir jāpanāk skaidra nostāja, ka katra valsts veido savu drošības politiku, izejot no vēsturiskās pieredzes un konkrētās situācijas, nevis uz kādas citas valsts rēķina.

G.Ulmanis atzina, ka ceļā uz ES un NATO ļoti svarīgi ir nepieļaut sašķelšanos. Nobeigumā Valsts prezidents vēlēja vēstniekam veiksmīgu darba sākšanu un ātru un efektīvu risinājumu rašanu daudziem būtiskiem jautājumiem.

Valsts prezidenta preses dienests un

“LV” informācija

Pēc sarunas ar Latvijas Republikas Valsts prezidentu Polijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Jaroslavs Bratkevičs laipni piekrita sniegt “Latvijas Vēstnesim” savu pirmo interviju:

— Vēstnieka kungs, lūdzu jūs pieņemt arī “Latvijas Vēstneša” apsveikumu ar stāšanos šajā augstajā amatā!

— Es jums sirsnīgi pateicos.

— Ar ko jūs sāksiet savu vēstnieka pienākumu pildīšanu Latvijā?

— Kā jau jūs zināt, mūsu darbība ir sadalāma divās daļās. Pirmā ir ikdienas rutīnas darbs, un man šis sava priekšgājēja darbs būs jāturpina. Tie ir daudzi ikdienas pienākumi, kas man būs jārisina kā savas valsts vēstniekam Latvijā. Otrā daļā ietilpst nozīmīgi diplomātiskie un politiskie pasākumi, un no šī viedokļa jāteic, ka mūs sagaida ārkārtīgi intensīvs darbs. Jau pirmajā pusgadā mums ir paredzams ļoti plašs dažādu pasākumu saraksts. It īpaši tādēļ, ka ir sagaidāma mūsu premjerministra vizīte Latvijā, kas acīmredzot būs saistīta ar brīvās tirdzniecības līguma parakstīšanu starp mūsu valstīm. Tas būs ļoti nozīmīgs solis, kas, kā sagaidāms, tuvinās jūsu valsti Viduseiropas brīvās tirdzniecības zonai. Otrais punkts — un man ir sevišķs prieks to pateikt šeit, prezidenta rezidencē, — mēs ar lielu prieku un cerībām gaidām jūsu Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vizīti Polijā. Es domāju, tas būs ļoti nozīmīgs notikums. Domāju, mums būs daudz un dažādas tikšanās iespējas, notiek konsultācijas starp abu valstu diplomātiem. Ir arī sagaidāma mūsu ārlietu ministra Daniela Rosati ierašanās Latvijā — ir paredzēts, ka viņš ieradīsies Rīgā uz Baltijas jūras valstu padomes ārlietu ministru tikšanos. Paredzama arī jūsu aizsardzības ministra vizīte Polijā. Es vēl varētu nosaukt daudzas vizītes un nozīmīgus notikumus, kuri paredzēti šajā pusgadā. Jāteic gan, ka tas nav nekas neparasts vai pārsteidzošs, jo jāņem vērā, ka mēs esam aizsākuši jaunu periodu mūsu valstu vēsturē. Periodu, kurā tuvināmies Eiropas un eiroatlantiskajām institūcijām. Un šajā ziņā abām mūsu valstīm ir līdzīgi, pat identiski viedokļi vai nosacījumi, kuri balstīti uz mūsu vēlmi iestāties NATO un Eiropas Savienībā. Es domāju, ka tagad mēs pieredzam ārkārtīgi nozīmīgu periodu. Tas ir izšķirošs mūsu valstu vēsturē. Galvenokārt ņemot vērā izdevību iesaistīt mūsu valstis Eiropas un eiroatlantiskajās struktūrās, kas gadu desmitiem ir garantējušas Rietumu tautu drošību un labklājību.

— Kāds ir jūsu iespaids par sarunu ar Latvijas Valsts prezidentu Gunti Ulmani?

— Tā ir sajūta, ka mums ir līdzīgi viedokļi par mūsu valstu pašreizējo nostāju un ārpolitiskajām vēlmēm un cerībām. Es domāju, tā ir laba zīme, ka mūsu valstis viena otru saprot un ka mēs varam sekmīgi sadarboties. Jo mēs, abas puses, vēlamies sadarboties savu valstu nākotnei. Es domāju, vitāli svarīga šajā aspektā ir Baltijas valstu loma Eiropā. Es esmu pilnīgi pārliecināts, un gribu lai jūs to zinātu — gan poļu tauta, gan Polijas valsts vadītāji uzskata: Latvijai, tāpat kā pārējām Baltijas valstīm, ir jāpieder Eiropas un eiroatlantiskajām institūcijām, kurām arī mēs paši gatavojamies pievienoties.

— Paldies par interviju! Labu veiksmi jūsu vēstnieka darbā par svētību abu mūsu valstu tautām!

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors