Akreditācijā — Polijas un Latvijas jaunie vēstnieki

Polijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Jaroslavs Bratkevičs ( Jaroslav Bratkiewicz )

Turpinājums no 1.lpp.

Iesniedzot savu akreditācijas rakstu Latvijas Republikas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim, Jaroslavs Bratkevičs teica:

Prezidenta kungs!

— Lūdzu pieņemiet manu akreditācijas rakstu, un kopā ar to, manas valsts un Polijas prezidenta Aleksandra Kvašņevska kunga labākos vēlējumus Latvijas Republikai un jums personīgi.

Polijas Republika un tauta ar sirsnību un atzinību ir sekojusi neatkarīgās Latvijas valsts rekonstrukcijai un konsolidācijai. Poļi saprot un arī izjūt to pašu apņemšanos, ar kuru latvieši šodien ceļ moderno, demokrātisko valsti un atjauno politiskās, ekonomiskās un kulturālās saiknes ar Eiropu. Šī saprašana radās no mūsu kopējiem vēsturiskajiem piedzīvojumiem. Pāri gadu simteņiem šī pieredze ir atstājusi īpaši dramatisku zīmogu uz nacionālo identitāti ne tikai Polijā, bet arī citās Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs, ieskaitot Latviju. Tas it sevišķi attiecas uz šo gadu simteni, kad gan Polija, gan Latvija izjuta neatkarības atņemšanas rūgto garšu, kā arī neaizmirstamo pacilātību, to no jauna atgūstot.

Šo pieredzes līdzību mēs Polijā uztveram ne tik daudz kā iemeslu sūroties par netaisnībām, kuras vēsture ir mums nodarījusi, bet galvenokārt kā praktisku ceļazīmi tagadnei, kas atgādina par nepieciešamību solidarizēties un sadarboties visiem cilvēkiem un reģioniem valstī. Strādājot kopā, mēs pārbaudi izturēsim.

Neatkarīgā un demokrātiskā Polijas Republika veido savu nākotni pēc tradicionālajām vērtībām, ievērojot indivīda un sabiedrības neatkarību. Polija cenšas uz visiem laikiem iekļauties eiropeiskās un eiroatlantiskās struktūrās. Mēs to nedarām, balstoties uz nacionālo savtīgumu vai lai kādam kaitētu. Polijas vitālās intereses ir, lai nacionālā vide būtu apgabals, kur valda stabilitāte, partnerattiecības un labu kaimiņu sadarbība. Mūsu reģiona valstu iekļaušanai Eiropas un eiroatlantiskajās institūcijās vai sadarbība ar tām, vajadzētu būt tam stūrakmenim, uz kuru reģions veidots, jo šīs institūcijas ir pārliecinoši rādījušas, ka viņas var garantēt savu valstu drošību un ātru attīstību.

Ceļi, uz kuriem atrodas Polija un Latvija, ved tajā pašā virzienā. Polija ir nolēmusi paplašināt un tālāk attīstīt divpusējās attiecības un veicināt sadarbību Baltijas jūras apgabalā. Integrēšanās Eiropas un eiroatlantiskajās institūcijās ir mūsu kopējais mērķis. Tātad, starp mūsu valstīm eksistē plašas iespējas solidaritātei un sadarbībai. Tas pat ir nepieciešams. Mēs saprotam Latvijas valsts pamatintereses un esam gatavi tās atbalstīt. Mēs sagaidām līdzīgu izpratni un atbalstu no Latvijas puses. Drošība un attīstība Latvijā, kā arī citos mūsu Austrumu kaimiņos veicinās drošību un attīstību arī Polijā.

Es vēlos jums apliecināt, prezidenta kungs, ka man uzticētais pienākums pirmām kārtām paredz aktīvi turpināt mūsu valstu savstarpējo attiecību attīstību. Es darīšu visu, lai šo pienākumu izpildītu.

Savukārt Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis savā atbildes uzrunā teica:

— Jūsu ekselence, es jūs apsveicu kā Polijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā. Draudzīgās Polijas vēstnieku Latvija sagaida ar patiesu draudzību un cieņu. Mūsu tautu Latvijas un Polijas vēsturiskie ceļi ir gadsimtos kopā savīti. Vienojošās draudzīgās saites, atbalsts, izpratne ir pamats, uz kura var būvēt jaunu, ciešāk integrētu, brīvu, demokrātisku, drošu Eiropu. Latvijas un Polijas sadarbība attīstās veiksmīgi. Mūsu izpratne par nākotnes Eiropu faktiski sakrīt. Tas veido labu bāzi reģionālai sadarbībai un savstarpējam atbalstam. Latvijas un Polijas mērķi ir integrācija Eiropas Savienībā un NATO. Tā ir brīva un demokrātiska tautu izvēle un pārliecība, ka tas būs būtisks pienesums visa kontinenta drošībai, labklājībai, stabilitātei, kas nepieciešama arī visām Latvijas un Polijas kaimiņvalstīm. Attīstībai jābūt pietiekami ātrai un mērķtiecīgai. Līdz šim pārāk bieži vēsture likusi mums šaubīties par atvēlētā laika daudzumu. Preventīvi novērst konfliktus var tikai stabilas demokrātijas. Eiropas Savienības paplašināšanās un NATO atvēršana jaunām dalībvalstīm ir preventīvās stabilitātes nodrošināšanas ceļš kā Eiropā, tā pasaulē. Latvija redz Poliju kā vienu no tradicionāli nozīmīgākajiem sadarbības partneriem. Abu valstu politiskās, ekonomiskās un kulturas saites ir ļoti aktīvas un progresējošas. Auglīga ir līdzšinējā sadarbība starptautiskajās organizācijās. Jauna vēstnieka akreditācija būtiski intensificēs jau iesākto sadarbību. Jūsu ekselence, es jūs vēlreiz sveicu kā Polijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā un vēlu veiksmi jūsu darbā.

Pēc akreditācijas raksta iesniegšanas notika Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa un Polijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Jaroslava Bratkeviča saruna, kurā vēstnieks vērsa uzmanību uz to, ka šī gada pirmajā pusē plānotās tikšanās starp abu valstu augstākā līmeņa amatpersonām liecina par ciešu un dziļu sadarbību Polijas un Latvijas starpā. Viņš uzsvēra, ka starp Latvijas un Polijas politiķiem vienmēr ir bijusi laba un cieša sadarbība, ar to domājot arī pirmskara periodu.

J.Bratkevičs pievienojās Valsts prezidenta uzrunā teiktajam, ka abu valstu stratēģiskās intereses sakrīt, atzīstot, ka Polijai un Latvijai ir ejams kopējs ceļš, tādēļ tik svarīgs ir saskaņots viedoklis un aktīvs politiskais dialogs. Prezidents runāja par vēsturisko mācību un vēsturiskajiem procesiem, kas likuši izvērtēt daudzas likumsakarības, uzsverot, ka Baltijas jūras valstīm ir dotas labas iespējas apliecināt savu ciešo vienotību ceļā uz ES un NATO.

Vēstnieks pauda viedokli, ka NATO ir brīvu un draudzīgu valstu savienība, nevis institūcija, kam rūp ietekmes zonas, un Latvijai ir jābūt NATO dalībvalstij, kas ir būtisks drošības faktors arī citām valstīm. Valsts prezidents runāja par to, ka ir jāpanāk skaidra nostāja, ka katra valsts veido savu drošības politiku, izejot no vēsturiskās pieredzes un konkrētās situācijas, nevis uz kādas citas valsts rēķina.

G.Ulmanis atzina, ka ceļā uz ES un NATO ļoti svarīgi ir nepieļaut sašķelšanos. Nobeigumā Valsts prezidents vēlēja vēstniekam veiksmīgu darba sākšanu un ātru un efektīvu risinājumu rašanu daudziem būtiskiem jautājumiem.

Valsts prezidenta preses dienesta

un “LV” informācija

“Latvijas Vēstnesim“

Pēc sarunas ar Latvijas Republikas Valsts prezidentu Polijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Jaroslavs Bratkevičs laipni piekrita sniegt “Latvijas Vēstnesim” savu pirmo interviju:

— Vēstnieka kungs, lūdzu jūs pieņemt arī “Latvijas Vēstneša” apsveikumu sakarā ar stāšanos šajā augstajā amatā!

— Es jums sirsnīgi pateicos.

— Ar ko jūs sāksiet savu vēstnieka pienākumu pildīšanu Latvijā?

— Kā jau jūs zināt, mūsu darbība ir sadalāma divās daļās. Pirmā ir ikdienas rutīnas darbs, un man šis sava priekšgājēja darbs būs jāturpina. Tie ir daudzi ikdienas pienākumi, kas man būs jārisina kā savas valsts vēstniekam Latvijā. Otrā daļā ietilpst nozīmīgi diplomātiskie un politiskie pasākumi, un no šī viedokļa jāteic, ka mūs sagaida ārkārtīgi intensīvs darbs. Jau pirmajā pusgadā mums ir paredzams ļoti plašs dažādu pasākumu saraksts. It īpaši tādēļ, ka ir sagaidāma mūsu premjerministra vizīte Latvijā, kas acīmredzot būs saistīta ar brīvās tirdzniecības līguma parakstīšanu starp mūsu valstīm. Tas būs ļoti nozīmīgs solis, kas, kā sagaidāms, tuvinās jūsu valsti Viduseiropas brīvās tirdzniecības zonai. Otrais punkts — un man ir sevišķs prieks to pateikt šeit, prezidenta rezidencē, — mēs ar lielu prieku un cerībām gaidām jūsu Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vizīti Polijā. Es domāju, tas būs ļoti nozīmīgs notikums. Domāju, mums būs daudz un dažādas tikšanās iespējas, notiek konsultācijas starp abu valstu diplomātiem. Ir arī sagaidāma mūsu ārlietu ministra Daniela Rosati ierašanās Latvijā — ir paredzēts, ka viņš ieradīsies Rīgā uz Baltijas jūras valstu padomes ārlietu ministru tikšanos. Paredzama arī jūsu aizsardzības ministra vizīte Polijā. Es vēl varētu nosaukt daudzas vizītes un nozīmīgus notikumus, kuri paredzēti šajā pusgadā. Jāteic gan, ka tas nav nekas neparasts vai pārsteidzošs, jo jāņem vērā, ka mēs esam aizsākuši jaunu periodu mūsu valstu vēsturē. Periodu, kurā tuvināmies Eiropas un eiroatlantiskajām institūcijām. Un šajā ziņā abām mūsu valstīm ir līdzīgi, pat identiski viedokļi vai nosacījumi, kuri balstīti uz mūsu vēlmi iestāties NATO un Eiropas Savienībā. Es domāju, ka tagad mēs pieredzam ārkārtīgi nozīmīgu periodu. Tas ir izšķirošs mūsu valstu vēsturē. Galvenokārt ņemot vērā izdevību iesaistīt mūsu valstis Eiropas un eiroatlantiskajās struktūrās, kas gadu desmitiem ir garantējušas Rietumu tautu drošību un labklājību.

— Kāds ir jūsu iespaids par sarunu ar Latvijas Valsts prezidentu Gunti Ulmani?

— Tā ir sajūta, ka mums ir līdzīgi viedokļi par mūsu valstu pašreizējo nostāju un ārpolitiskajām vēlmēm un cerībām. Es domāju, tā ir laba zīme, ka mūsu valstis viena otru saprot un ka mēs varam sekmīgi sadarboties. Jo mēs, abas puses, vēlamies sadarboties savu valstu nākotnei. Es domāju, vitāli svarīga šajā aspektā ir Baltijas valstu loma Eiropā. Es esmu pilnīgi pārliecināts, un gribu lai jūs to zinātu — gan poļu tauta, gan Polijas valsts vadītāji uzskata: Latvijai, tāpat kā pārējām Baltijas valstīm, ir jāpieder Eiropas un eiroatlantiskajām institūcijām, kurām arī mēs paši gatavojamies pievienoties.

— Paldies par interviju! Labu veiksmi jūsu vēstnieka darbā par svētību abu mūsu valstu tautām!

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Pie ārlietu ministra

Vakar, 7. janvārī, pie LR ārlietu ministra Valda Birkava iepazīšanās vizītē ieradās Polijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Jaroslavs Bratkevičs ( Jaroslaw Bratkievicz) .

V. Birkavs un J. Bratkevičs augstu novērtēja Latvijas un Polijas attiecību attīstību un izteica cerību, ka pozitīvi un auglīgi kontakti starp abām valstīm vērsīsies plašumā arī turpmāk. Tos veicinās arī 1997. gadā paredzētā Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vizīte Polijā un Polijas Republikas premjerministra Vlodzimeža Cimoševiča ( Wodzimierz Cimoszewicz) vizīte Latvijā.

Sarunas dalībnieki pauda gandarījumu par to, ka gan Latvijā, gan Polijā aktīvi rit darbs, lai īstenojumam tuvinātu abu valstu ārpolitikas kopīgos mērķus — kļūt par NATO un Eiropas Savienības pilntiesīgām dalībvalstīm, kā arī apsprieda konsultāciju un sadarbības iespējas šajās jomās.

V.Birkavs un J. Bratkevičs apliecināja Latvijas un Polijas gatavību izvērst abu valstu sadarbību starptautiskās organizācijās, it īpaši reģionālā līmenī, piemēram, Baltijas Jūras valstu padomē.

ĀM preses centrs

Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Bulgārijā un Grieķijā Mārtiņš Perts

Turpinājums no 1.lpp.

Pasniedzot Mārtiņam Pertam akreditācijas vēstuli, Valsts prezidents Guntis Ulmanis teica:

— Jūsu ekselence, es jūs apsveicu kā Latvijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Grieķijas Republikā un Bulgārijas Republikā. Latvijas vēstnieka akreditācija šajās divās senas kultūras zemēs ir nozīmīgs posms Latvijas starptautisko attiecību sakārtošanā. Attiecību tālāka veidošana ar abām Balkānu valstīm ir nozīmīga un perspektīva. Ar abām tautām mūs saista patiesi senas vēsturiskas un kultūras saites. Tas var un tam jākalpo par stimulējošu faktoru modernu un šim laikmetam atbilstošu attiecību veidošanai. Grieķijas Republika ir Eiropas Savienības dalībvalsts, un Bulgārijas Republika ir izvēlējusies šo ceļu nākotnei. Tā ir padziļināta integrācija Eiropas un transatlantiskajās struktūrās. Līdzīgi kā Latvijā, noteiktie centieni ciešāk integrēties Eiropas drošības un stabilitātes struktūrās ir vērsti, lai vairotu stabilitāti, drošību, tautas labklājību un svēti uzturētu tautas brīvības cēlo ideju. ES ir Eiropas integrācija un katras tautas identitātes saglabāšanas ceļš. Tā ir labklājība, brīvība un miers, un Latvija tiecas būt droša un stabila tās kaimiņiem. Tā ir nelokāma šodienas Latvijas ārpolitikas prioritāte. Mūsu valstu savstarpējo attiecību laukā daudz kas darāms. Tas vēstniekam ar tradicionālo Latvijas zemes darba tikumu paver vienreizējas iespējas radošam un nozīmīgam, gandarījumu dodošam darbam gan šodien, gan arī nākotnē. Atļaujiet man jūs vēlreiz sveikt kā Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Grieķijas Republikā un Bulgārijas Republikā un darīt visu, lai veicinātu šo triju valstu savstarpējo attiecību tālāko pilnveidošanu.”

Savā atbildes runā Mārtiņš Perts, Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Grieķijā un Bulgārijā, teica:

“Prezidenta kungs! Tas ir liels gods saņemt pilnvarojumu pārstāvēt Latviju Grieķijā un Bulgārijā, tajā pašā laikā tā ir arī liela atbildība un darbs, ar kuru jāattaisno saņemtā uzticība. Apliecinu, ka izmantošu visas savas zināšanas un pieredzi, lai paplašinātu un nostiprinātu abpusēji izdevīgu Latvijas un Grieķijas, kā arī Latvijas un Bulgārijas sadarbību. Jauno pienākumu pildīšana papildus Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka pienākumiem Polijā ievērojami palielinās veicamā darba apjomu, bet vienlaikus jaunu pienākumu uzticēšana ir arī pozitīvs novērtējums manai līdzšinējai darbībai.

Divpusējo attiecību veidošana ar Grieķiju un Bulgāriju līdz šim nav ierindota starp Latvijas ārpolitikas prioritātēm, bet attiecību nozīme ar Grieķiju kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, kā arī attiecību nozīme ar Bulgāriju kā valsti, kura līdzīgi Latvijai ir noslēgusi asociatīvo līgumu ar Eiropas Savienību, neapšaubāmi pieaug. Latvijas stratēģiskā mērķa — iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO — sasniegšanai nepieciešams sadarboties ar visām Eiropas Savienības dalībvalstīm un asociētajām valstīm.

Grieķija ir viena no Eiropas “jūras lielvalstīm”, un, tā kā arī Latvija savu nākotni lielā mērā saista ar ostu un tranzīta pakalpojumu sniegšanu, savstarpējai Latvijas un Grieķijas sadarbība šajā jautājumā varētu būt ļoti izdevīga abām valstīm. Grieķijas viedoklis Eiropas Savienības paplašināšanas jautājumā ir būtisks, ņemot vērā to, ka jaunās dalībvalstis pretendēs, līdzīgi Grieķijai, uz ierobežotiem Eiropas Savienības valstu attīstības veicināšanai paredzētiem resursiem. Minētā iemesla dēļ harmoniskas attiecības ar Grieķiju nav tikai labas gribas izpausme, bet nepieciešamība. Ilglaicīgas valsts drošības garantēšanu Latvija saista ar iestāšanos NATO. Grieķija ir šīs organizācijas dalībvalsts. Latvijai ir jāizmanto iespējas divpusējai sadarbībai ar Grieķiju, lai tuvinātu Latvijas iestāšanos šajā starptautiskajā organizācijā.

Viens no Latviju un Bulgāriju vienojošiem apstākļiem ir vēsturiskā pieredze — komunistiska ekonomiskā un politiskā sistēma. Šī pieredze ir noteikusi arī abu valstu stratēģisko virzību uz integrāciju Eiropas politiskajās, saimnieciskajās, drošības struktūrās un iestāšanos Eiropas Savienībā. Nozīmīgas Latvijas un Bulgārijas savstarpējas sadarbības iespējas nākotnē varētu sniegt CEFTA, par kuru interesi ir paudusi gan Latvija, gan Bulgārija. Pēdējos gados zaudējusi savu intensitāti, bet kādreiz uzplaukumu piedzīvojusi un joprojām lielas iespējas sevī slēpjoša ir tūrisma un atpūtas industrijas attīstība gan Bulgārijā, gan Latvijā. Šobrīd jau ir iezīmējušās pozitīvas pārmaiņas sadarbībā šajā jomā, kuras nepieciešams stiprināt un attīstīt tālāk.

Eiropas politiskajā dzīvē ir skaidri iezīmējusies reģionālās sadarbības tendence. Šajā sakarā Latvijai ir būtiski uzturēt un attīstīt labas attiecības ar Vidusjūras un Balkānu reģiona valstīm. Latvijas vēstnieka akreditēšana Grieķijā un Bulgārijā būs nozīmīgs ieguldījums attiecību veicināšanā ar šiem reģioniem, kā arī ieguldījums Latvijas stratēģisko mērķu — iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO — sasniegšanā.”

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

“Jums, latviešiem, ir pamats būt lepniem”

Jans Šūrs, Latvijas Republikas goda konsuls Nīderlandē — “Latvijas Vēstnesim”

— Vispirms, lūdzu, vai jūs neatgādinātu, kā sākās jūsu sadarbība ar Latviju!

— Tas bija jau 1987. gadā, kad Overaiso provinces parlaments nolēma iesaistīties sadarbības sekmēšanā starp rietumvalstīm un austrumvalstīm. Es tajā laikā provinces valdībā biju finansu ministrs. Kopā ar savu kolēģi, ekonomikas ministru un tirdzniecības palātas direktoru, mēs pēc konsultācijām ar dažādām Overaiso valdības struktūrām nolēmām apmeklēt Latviju. Šī mūsu vizīte notika l989. gada septembrī. Tas bija laiks, kad viss Latvijā sāka ritēt ļoti strauji. Jums sākās lielais pārmaiņu laiks. Es tikos ar Latvijas Tautas frontes pārstāvjiem, es atceros cilvēku pulcēšanos pie Brīvības pieminekļa. l99l. gadā mēs pārrunājām ar jūsu valdību pirmo sadarbības plānu. Tā tas sākās, un tagad jau var teikt, ka izdarīts ir visai daudz. Mēs esam palīdzējuši atjaunot slimnīcu Ogrē — tur tika ierīkota centrālapkures sistēma un veikti arī citi modernizācijas darbi. Mēs esam sagādājuši dažādām Latvijas institūcijām iekārtas, esam iesaistījušies dabas aizsardzības pasākumos Jūrmalā un citur Latvijā. 1995. gadā es beidzu savu finansu ministra darbību Overaiso provinces valdībā. Bet jau četrus mēnešus pirms tam jūsu ārlietu ministrs Valdis Birkavs mani lūdza kļūt par Latvijas Republikas goda konsulu Nīderlandē. Es labi saprotu jūsu valsts situāciju. Latvijai nebija un joprojām nav savas vēstniecības manā valstī — Nīderlande līdz ar pārējām Beniluksa valstīm ir Latvijas vēstniecības kompetencē Briselē. Es šim priekšlikumam piekritu, jo sapratu, ka šajā goda amatā varēšu būt jo noderīgāks mūsu valstu sadarbībai. Tā arī notika. Un tagad man ir vēl vairāk darāmā - daudz visdažādāko pienākumu. Piemēram, šajā Latvijas apmeklējumā, vēl šorīt (intervijas dienas rītā — J. Ū. ) es pārrunāju Latvijas tiesnešu profesionālo mācību programmu Nīderlandē, tāpat arī dažādu ēku, tādu kā veco ļaužu pansionāts, u.c. būvniecības programmu Latvijā. Šajā jomā jau varam atskatīties arī uz padarīto. Tā Ogres rajona Lauberes pagastā ar Overaiso organizāciju palīdzību pērn tika atjaunots bērnu nams bāreņiem. Kā goda konsuls es varu savest kopā dažādus cilvēkus un organizācijas. Latvijas pilsētu un pagastu pašvaldības mani informē par savām aktuālākajām vajadzībām, savukārt Nīderlandē es atrodu atsaucīgus cilvēkus vai organizācijas konkrētu palīdzības projektu īstenošanai. Esam jau iedibinājuši konkrētu un ilgstošu sadarbību starp Nīderlandes un Latvijas pilsētām, piemēram, starp Haino un Sabili, Ogri un Hainalou. Pastāvīgi sadarbības partneri tagad būs arī Ērgļiem un Garkalnei. 1994. gadā mēs nopirkām pārvietojamās bibliotēkas autobusu ar 40 tūkstošiem grāmatu, kas tagad darbojas Madonas rajonā (grāmatas ir galvenokārt franču, angļu un vācu valodā). Tagad mēs sagatavojam vēl vienu paraugprojektu Lauberei, kā arī domājam par jauna bibliotēkas autobusa sagādāšanu Pārdaugavai Rīgā. Nupat es par šo projektu runāju vienā no Pārdaugavas rajonu municipalitātēm. Taču ar to vien vēl goda konsula pienākumi nebūt nebeidzas. Ja kādai personai no Latvijas Nīderlandē ir kādas problēmas, tā meklē mani. Bet problēmas ir visdažādākās. Kāds pazaudējis naudu, citam radušies sarežģījumi valodas nezināšanas dēļ. Tāpēc es uzskatu, ka arī man kaut mazliet jāmāk latviešu valoda, un es to cītīgi mācos.

— Piebildīšu, ar atzīstamiem rezultātiem.

— Paldies par uzslavu! Jā, es jau varu saprasties ar latviešiem jūsu valodā. Protams, man vēl ir daudz jāstrādā pie savām zināšanām. Svarīgi, ka esmu redzējis jūsu valdības darbu jau no pašiem pirmsākumiem. Es biju Rīgā arī 1991. gada janvārī, kad notika uzbrukums Latvijas Iekšlietu ministrijai. Es tajā laikā atrados viesnīcā “Rīdzene”, tātad turpat blakus, un redzēju apšaudi parkā. Es arī redzēju jaunā kinooperatora asinis Bastejkalna koka pakājē. Es Latvijā, kā jau teicu, biju bijis arī agrāk. Esmu redzējis jūsu grandiozos dziesmu un deju svētkus, šo grandiozo svētku laikā esmu dzīvojis līdzi desmitiem tūkstošu latviešu. Esmu arī studējis jūsu zemes vēsturi, lasījis par jūsu tautas tradīcijām. Domāju, ka visai labi izprotu jūsu tautas intereses. Līdz ar to varu droši teikt, ka Latvijai ir patiešām īpaši silta vieta manā sirdī. Un ne tikai manā vien. Līdzīgas jūtas ir arī daudziem maniem tautiešiem. Un tādēļ man ir jo lielāks prieks, ka tagad pats Nīderlandes karalienes komisārs Overaiso provincē Jans Hendriks arī iesaistās šajā darbā — tieši viņš tagad būs atbildīgs par Overaiso sadarbību ar Latviju. Viņš jau bija šeit jūnijā un tikās ar vairākiem Latvijas valdības locekļiem, pārrunāja sadarbības iespējas. Visu laiku pastāv arī mūsu darba plāns, kas ietver 5O dažādas sadarbības programmas — gan profesionālo apmācību, gan energoapgādes, gan veselības aizsardzības un ielu uzkopšanas jomā — piemēram, mēs esam Latvijai sagādājuši desmit sniega tīrāmās mašīnas Rīgas apkaimes ceļiem. Katru gadu tiks izstrādāta jauna, vēl konkrētāka, mūsu sadarbības programma. Bet pats galvenais ieguvums varbūt ir draudzība, kas tagad izveidojusies jau starp ļoti, ļoti daudziem cilvēkiem. To es varu atkārtot atkal un atkal.

— Kāds tagad, jau ar solīdu pieredzi apveltītam, ir jūsu viedoklis par Latviju un latviešiem?

— Pats pirmais iespaids — jums ir ļoti sena un bagāta kultūra. Ja holandieši sanāk kopā un sāk dziedāt, viņi zinās varbūt divas vai trīs holandiešu tautas dziesmas. Jūs tās zināt desmitiem, un jums to ir tūkstošiem. Savā laikā es ar Raimondu Paulu, tolaik kultūras ministru, un viņa vietnieci Nelliju Janaus piedalījos jūsu grandiozajos dziesmu svētkos. Latvijā ir tikai 2, 5 miljoni iedzīvotāju, un tikai 54 procenti no tiem ir latvieši, bet jums ir ārkārtīgi bagāta valoda. Jums ir lieliski dzejnieki. Es pazīstu Imantu Ziedoni un vairākus citus spilgtus latviešu dzejniekus. Jums ir brīnišķīga zeme ar nesabojātu dabu. Latvijā ir pārsteidzoši tīras upes, it īpaši Gauja, Salaca, Abava. Jūs ar to varat patiešām lepoties. Bet esiet uzmanīgi, lai tas tiktu saglabāts. Gaujas Nacionālais parks ir kas patiešām brīnišķīgs. Jā, jums Latvijā ir unikāla situācija: valstī ir tikai 2,5 miljoni iedzīvotāju, bet puse no tiem dzīvo lielajās pilsētās. Tādējādi Latvijas lauki ir samērā reti apdzīvoti un šeit ir saglabājusies brīnišķīga, nesamaitāta daba. Piemēram, pie Burtnieku ezera redzēju milzum daudz stārķu. Neko tamlīdzīgu vairs nevarat redzēt Rietumeiropā. Man ļoti patīk latvieši. Jūsu cilvēki vis neceļ degunus gaisā, kā to dara poļi. Kaut gan jūs varat būt lepni, ka esat latvieši.

Taču ir arī kaut kas man nepatīkams. Kad ieeju jūsu restorānos — sevišķi uzkrītoši tas bija l991., tāpat 1992. un 1993. gadā — un lūdzu alu, man vienmēr dod vācu vai kādas citas ārvalsts alu. Es saku: “Nē, dodiet man latviešu alu! Dodiet man Rīgas, Cēsu vai Bauskas alu..., bet Latvijas produktu!” Tad ir liels pārsteigums. Diemžēl tas pie jums ir ļoti tipiski . Jums jābūt lepniem pašiem par saviem ražojumiem. Jums ir tik laba maize, tik labs sviests, tik lieliski sieri! Protams, teicams alus. Jums ir ļoti labi kokmateriāli. Es Overaiso provincē esmu iekārtojis īpašu Latvijas istabu, kurā visas lietas, visi priekšmeti un visi materiāli ir tikai un vienīgi no Latvijas. Tur ir Latvijas mēbeles, Latvijas lini, Latvijas trauki, Latvijas mākslas priekšmeti... Es bieži vedu cilvēkus uz šo istabu, lai viņi redzētu, kādi brīnišķīgi ražojumi un kādas lieliskas lietas ir Latvijā. Jā, jūs tās vēl nevarat pārdot pasaulē tik plaši, kā to būtu pelnījuši. Bet jums pašiem vismaz jābūt lepniem par šiem produktiem, par saviem ražojumiem. Nelietojiet vācu alu, ja jums pašiem savs ir tik labs! Lepojieties ar savu valsti! Ar to, kas jums ir. Ar to, ko jūs darāt un ko jūs spējat izdarīt! Ieradies Latvijā, es lietoju vienīgi un tikai latviešu produktus. Taču man mazliet pietrūkst šī latviešu pašlepnuma. Un vēl kāda būtiska nianse: daudzi latvieši domā, ka ļoti īsā laikā, gandrīz vai pusgadā, jūsu zeme var sasniegt Rietumu standartus. Tas diemžēl ir neiespējami, šīs lietas neiet tik ātri, kā gribētos. Mums Nīderlandē tas prasīja ilgu laiku. Varbūt jums Latvijā šis process būs ātrāks. Protams, mēs jūs atbalstīsim šajā ceļā. Un jūs varat izmantot kontaktus, kas jau iedibinājušies starp Latviju un Nīderlandi, lai sekmētu Latvijas kontaktus ar Eiropas Savienību. 1. janvārī Nīderlande uz pusgadu kļūst par Eiropas Savienības vadošo valsti, un mēs jūs atbalstīsim šajā periodā — tam būs īpaši labvēlīgi apstākļi.

- Kā jūs kopumā vērtējat Latvijas izredzes kļūt par Eiropas Savienības locekli, un cik ātri tas varētu notikt?

– Es, protams, nevaru dot konkrētu atbildi. Es atsaukšos uz Hansu van der Bruku: pirms pusotra gada viņš visai nopietni teica, ka redz visas trīs Baltijas valstis kā nākamās Eiropas Savienības dalībvalstis. Tas nebūt nebija teikts pa jokam. Tāda ir viņa vēlēšanās. Ungārija, Polija, Čehija, iespējams, arī Slovēnija un Slovakija varbūt agrāk kļūs par ES dalībvalstīm. Taču, manuprāt, trīs Baltijas valstis būs nākamās. Tomēr nespēju pateikt, kad tas notiks. Varbūt 2000. gadā, varbūt 2001. vai 2002. gadā. Tas ir pakāpenisks process, jāiet soli pa solim. Taču es raugos optimistiski uz Latvijas nākotni Eiropas Savienībā.

-Lūdzu, pastāstiet tagad par savu dzīvi! Kā jūs pievērsāties politikai un diplomātijai?

– Esmu dzimis 1934. gadā, tātad man tagad ir sešdesmit divi gadi. Mana bērnība pagāja kara laikā. Mūsu zeme bija okupēta tāpat kā Latvija, un es šajos kara gados redzēju daudz kā smaga un nomācoša. Tad es arī guvu pirmo, vēl tīri intuitīvo sajūtu, ka ir kaut kas jādara, lai atkal nebūtu jauna kara. Izjutu — pret jaunu karu visdrošākais rīcības veids ir iegūt, cik vien iespējams, daudz draugu. Es kļuvu par matemātikas skolotāju, pēc tam biju skolas direktors. Vienlaikus iesaistījos arī politikā un tiku ievēlēts par nelielas komūnas (ar 15 tūkstošiem iedzīvotāju) birģermeistaru. Pēc tam mani ievēlēja kādā provinces padomē – rajonā, kurā bija lielas linu fabrikas, gandrīz puse šīs padomes bija saistīta ar linu ražotājiem. Pēc tam tiku iecelts par Overaiso provinces valdības finansu ministru. Tas notika 1987. gadā, un šajā amatā es biju līdz aiziešanai pensijā l995. gadā. Tad sev teicu: “Man ir 62 gadi, bet es vēl varu darīt ko derīgu!” Un tā es kļuvu par Latvijas goda konsulu savā dzimtajā zemē. Es esmu precējies jau gandrīz 40 gadu – jaunajā gadā mums būs šī skaistā jubileja. Mums ir četri bērni un pieci mazbērni, un mēs viņus ļoti mīlam.

– Es jūtu, ka jūs esat ļoti laimīgs.

– Jā, es esmu ļoti, ļoti laimīgs. Mums ir trīs dēli un meita. Visi trīs dēli ir matemātiķi un ekonomisti. Meita nestrādā – Nīderlandē tas ir ļoti tipiski. Es patiešām esmu laimīgs.

– Paldies par interviju!

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

a