Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Bulgārijā un Grieķijā Mārtiņš Perts

Vakar, 7. janvārī, Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis pasniedza akreditācijas vēstuli Latvijas ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam Grieķijā un Bulgārijā Mārtiņam Pertam.

Mārtiņš Perts, Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, dzimis Rīgā 1946. gadā. Studējis jurisprudenci Latvijas Valsts universitātē. Ir juridisko zinātņu doktors, ilgus gadus strādājis universitātē par pasniedzēju un zinātnisko darbu. Pēc tam Mārtiņš Perts bija Tautsaimniecības vadītāju un speciālistu institūta profesors un prorektors zinātniskajā darbā. No l990. gada Mārtiņš Perts bija Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas kolēģijas loceklis, bet 1991. gada maijā kļuva par ministrijas štata darbinieku.

Mārtiņš Perts ir Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Polijas Republikā un šos pienākumu pildīs arī turpmāk. Vēstnieks ir precējies, ģimenē ir vairāki bērni. Pārvalda latviešu, poļu, angļu, itāļu un krievu valodu, var izskaidroties arī vācu valodā.

Pasniedzot Mārtiņam Pertam akreditācijas vēstuli, Valsts prezidents Guntis Ulmanis teica:

— Jūsu ekselence, es jūs apsveicu kā Latvijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Grieķijas Republikā un Bulgārijas Republikā. Latvijas vēstnieka akreditācija šajās divās senas kultūras zemēs ir nozīmīgs posms Latvijas starptautisko attiecību sakārtošanā. Attiecību tālāka veidošana ar abām Balkānu valstīm ir nozīmīga un perspektīva. Ar abām tautām mūs saista patiesi senas vēsturiskas un kultūras saites. Tas var un tam jākalpo par stimulējošu faktoru modernu un šim laikmetam atbilstošu attiecību veidošanai. Grieķijas Republika ir Eiropas Savienības dalībvalsts, un Bulgārijas Republika ir izvēlējusies šo ceļu nākotnei. Tā ir padziļināta integrācija Eiropas un transatlantiskajās struktūrās. Līdzīgi kā Latvijā, noteiktie centieni ciešāk integrēties Eiropas drošības un stabilitātes struktūrās ir vērsti, lai vairotu stabilitāti, drošību, tautas labklājību un svēti uzturētu tautas brīvības cēlo ideju. ES ir Eiropas integrācija un katras tautas identitātes saglabāšanas ceļš. Tā ir labklājība, brīvība un miers, un Latvija tiecas būt droša un stabila tās kaimiņiem. Tā ir nelokāma šodienas Latvijas ārpolitikas prioritāte. Mūsu valstu savstarpējo attiecību laukā daudz kas darāms. Tas vēstniekam ar tradicionālo Latvijas zemes darba tikumu paver vienreizējas iespējas radošam un nozīmīgam, gandarījumu dodošam darbam gan šodien, gan arī nākotnē. Atļaujiet man jūs vēlreiz sveikt kā Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Grieķijas Republikā un Bulgārijas Republikā un darīt visu, lai veicinātu šo triju valstu savstarpējo attiecību tālāko pilnveidošanu.”

Savā atbildes runā Mārtiņš Perts, Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Grieķijā un Bulgārijā, teica:

“Prezidenta kungs! Tas ir liels gods saņemt pilnvarojumu pārstāvēt Latviju Grieķijā un Bulgārijā, tajā pašā laikā tā ir arī liela atbildība un darbs, ar kuru jāattaisno saņemtā uzticība. Apliecinu, ka izmantošu visas savas zināšanas un pieredzi, lai paplašinātu un nostiprinātu abpusēji izdevīgu Latvijas un Grieķijas, kā arī Latvijas un Bulgārijas sadarbību. Jauno pienākumu pildīšana papildus Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka pienākumiem Polijā ievērojami palielinās veicamā darba apjomu, bet vienlaikus jaunu pienākumu uzticēšana ir arī pozitīvs novērtējums manai līdzšinējai darbībai.

Divpusējo attiecību veidošana ar Grieķiju un Bulgāriju līdz šim nav ierindota starp Latvijas ārpolitikas prioritātēm, bet attiecību nozīme ar Grieķiju kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, kā arī attiecību nozīme ar Bulgāriju kā valsti, kura līdzīgi Latvijai ir noslēgusi asociatīvo līgumu ar Eiropas Savienību, neapšaubāmi pieaug. Latvijas stratēģiskā mērķa — iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO — sasniegšanai nepieciešams sadarboties ar visām Eiropas Savienības dalībvalstīm un asociētajām valstīm.

Grieķija ir viena no Eiropas “jūras lielvalstīm”, un, tā kā arī Latvija savu nākotni lielā mērā saista ar ostu un tranzīta pakalpojumu sniegšanu, savstarpējai Latvijas un Grieķijas sadarbība šajā jautājumā varētu būt ļoti izdevīga abām valstīm. Grieķijas viedoklis Eiropas Savienības paplašināšanas jautājumā ir būtisks, ņemot vērā to, ka jaunās dalībvalstis pretendēs, līdzīgi Grieķijai, uz ierobežotiem Eiropas Savienības valstu attīstības veicināšanai paredzētiem resursiem. Minētā iemesla dēļ harmoniskas attiecības ar Grieķiju nav tikai labas gribas izpausme, bet nepieciešamība. Ilglaicīgas valsts drošības garantēšanu Latvija saista ar iestāšanos NATO. Grieķija ir šīs organizācijas dalībvalsts. Latvijai ir jāizmanto iespējas divpusējai sadarbībai ar Grieķiju, lai tuvinātu Latvijas iestāšanos šajā starptautiskajā organizācijā.

Viens no Latviju un Bulgāriju vienojošiem apstākļiem ir vēsturiskā pieredze — komunistiska ekonomiskā un politiskā sistēma. Šī pieredze ir noteikusi arī abu valstu stratēģisko virzību uz integrāciju Eiropas politiskajās, saimnieciskajās, drošības struktūrās un iestāšanos Eiropas Savienībā. Nozīmīgas Latvijas un Bulgārijas savstarpējas sadarbības iespējas nākotnē varētu sniegt CEFTA, par kuru interesi ir paudusi gan Latvija, gan Bulgārija. Pēdējos gados zaudējusi savu intensitāti, bet kādreiz uzplaukumu piedzīvojusi un joprojām lielas iespējas sevī slēpjoša ir tūrisma un atpūtas industrijas attīstība gan Bulgārijā, gan Latvijā. Šobrīd jau ir iezīmējušās pozitīvas pārmaiņas sadarbībā šajā jomā, kuras nepieciešams stiprināt un attīstīt tālāk.

Eiropas politiskajā dzīvē ir skaidri iezīmējusies reģionālās sadarbības tendence. Šajā sakarā Latvijai ir būtiski uzturēt un attīstīt labas attiecības ar Vidusjūras un Balkānu reģiona valstīm. Latvijas vēstnieka akreditēšana Grieķijā un Bulgārijā būs nozīmīgs ieguldījums attiecību veicināšanā ar šiem reģioniem, kā arī ieguldījums Latvijas stratēģisko mērķu — iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO — sasniegšanā.”

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors