INFORMĀCIJA

Par cerību slieksni, cerību lokā

Pāvesta grāmatas prezentācija Rīgā

Rīgas katoļu arhibīskaps metropolīts Jānis Pujats šodien, 8.janvārī, Rīgas metropolijā ielūdz sabiedrības pārstāvjus, lai prezentētu (priekšāceltu) Romas pāvesta Jāņa Pavila II grāmatas “Pārkāpjot cerības slieksni” latviešu izdevumu.

Paredzēts, ka bez paša arhibīskapa viesus uzrunās arī Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece pie Svētā Krēsla Aija Odiņa, filozofe akadēmiķe Maija Kūle, tulkotāja Irēna Birzvalka, kristīgās avīzes “Solis” galvenā redaktore Silvija Fricberga, izdevuma konsultanti priesteri Viktors Pentjušs un Zbigņevs Stankevičs.

Pirms prezentācijas interesentiem piedāvāts iepazīties ar divu vadošu Vatikāna teologu komentāriem, kurus viņi izteikuši, būdami pirmie manuskripta lasītāji, un ar redaktora iespaidiem, kā grāmata tapa un ko tā mūsdienu cilvēkiem nozīmē:

Pāvestu Jāni Pāvilu II mēdz saukt arī par “pārsteidzošo pāvestu”, un viens no jaunākajiem pārsteigumiem, ko viņš sagādājis, ir grāmata “Pārkāpjot cerības slieksni” — pirmā grāmata vēsturē, ko, adresējot visplašākajai auditorijai, uzrakstījis pāvests.

Oktobra beigās tā bija izdota jau 35 valstīs, 21 valodā; grāmatu veido pāvesta atbildes uz itāļu žurnālista Vitorio Mesori jautājumiem. Visu grāmatu pāvests Jānis Pāvils II uzrakstīja ar roku, dzimtajā poļu valodā, enerģiski pasvītrojot vārdus un rindkopas, kas būtu jāuzsver.

Šis darbs ir labi lasāma meditācija par vēstures, reliģijas, filozofijas un pasaules aktuālākajiem jautājumiem. Tā ir grāmata, kas domāta ne tik daudz katoļiem kā neticīgajiem, skeptiķiem, visai “meklētāju paaudzei”, kuru alkas pēc dzīves jēgas un garīguma padarījušas par bestselleriem (masu patēriņa) grāmatas un filmas par enģeļiem, praviešiem un dzīvi pēc nāves. “Pārkāpjot cerības slieksni” — tā ir pāvesta Jāņa Pāvila II atbilde uz jautājumiem, kas burtiski vajā XX gadsimta beigu cilvēkus. Kāda ir dzīves jēga? Kas ir patiesa laime, un kā to atrast? Kā mums jādzīvo?

Gan enciklika Veritatis Splendor (Patiesības spozme), gan jauniznākusī grāmata atklāj pāvestu Jāni Pāvilu II kā vienu no lielākajiem mūsu gadsimta filozofiem. Jau grāmatas pirmajās nodaļās pāvests parāda, ka modernā filozofija, noliedzot Dievu un lietojot pasaules vērojuma individuālistiskā skatījuma metodi, nespēj atbildēt uz pamatjautājumiem par dzīvi. Pāri visam grāmatas lappusēs spēcīgi skan Jāņa Pāvila II — priestera, gana un biktstēva — balss, kas pauž optimismu; tas izriet no pāvesta izpratnes par Dieva un cilvēka dabu, ko viņš guvis 50 priesterības gadu laikā. Lielāko daļu šī laika viņš nodzīvojis komunistu okupācijas režīma apstākļos. Jauns priesteris būdams, kā pats pāvests raksta, viņš ir iemācījies, ka problēmas, par kurām runā vīrieši un sievietes, nav tik daudz par Dieva eksistenci, kā par to, kā dzīvot, kā atrisināt mīlestības un laulības problēmas, nerunājot par problēmām, kas attiecas uz darba dzīvi. Atbildes ir rodamas Evanģēlijā, kas mūs visus māca atsaukties “mīlestības aicinājumam”. Pāvests raksta par to, kā atsaucās aicinājumam uz priesterību, pateicoties tēva prasībai ik dienas lūgties uz Svēto Garu. Līdz pat šai dienai pāvests turpina šo paradumu, godinot tēva piemiņu.

Šajā grāmatā mēs redzam, ka pāvests atrod pamatu cerībai, par spīti konfliktiem un draudiem, kas aptumšo cilvēces perspektīvu. Tomēr pāvests norāda uz ļaunumu, ko nes aborti; apsūdz pasaules attīstību, kas padziļina plaisu starp bagātajiem un nabagajiem, un “civilizāciju, kas pastāvīgi apgādājas ar varas un apspiešanas struktūrām kā politiskajā, tā kultūras jomā (it īpaši izmantojot sabiedriskās saziņas līdzekļus)”. Pāri visām šīm problēmām paceļas viena — cilvēces 300 gadus ilgā cīņa pret Dievu, sistemātiska visa tā iznīdēšana, kas ir kristīgs. Pāvests uzsver, ka Dievam pieder gala vārds gan mūsu visu dzīvē, gan visas cilvēces vēsturē.

“Tas ir ļoti svarīgi — pārkāpt cerības slieksni, neapstāties pie tā, bet ļauties, lai tiktu vadīts (cerībā).”

Bet “Latvijas Vēstnesis” piedāvā arī pašu izdevuma ievadu, tā atsevišķās apakšnodaļas:

Par baznīcu juridisko statusu Latvijā

Vakar, 7.janvārī, Tieslietu ministrijā notika pirmā darba grupas sēde (apakšējā attēlā: no kreisās — Latvijas vēstniece pie Svētā Krēsla Aija Odiņa, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Aivars Maldups; no labās — Svētā Krēsla vēstnieks Latvijā arhibīskaps Husto Muljors Garsija, Baltijas valstu Apustuliskās vēstniecības sekretārs monsinjors Petars Rajičs), kuras mērķis bija risināt sarunas par Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu par Romas katoļu Baznīcas juridisko statusu mūsu valstī. Kā zināms, 1922.gadā Latvijā jau bija noslēgts Konkordāts starp Svēto Krēslu un Latvijas valdību, taču šobrīd tas juridiski zaudējis savu spēku. Tāpēc šāds līgums tiek gatavots no jauna, balstoties uz Latvijas Republikas Satversmi un Romas katoļu Baznīcas kanoniskajām tiesībām.

Darba grupa līguma sagatavošanai Tieslietu ministrijas valsts sekretāra Aivara Maldupa (augšējā attēlā pa labi) vadībā tika izveidota ar Ministru prezidenta 1996.gada 27. decembra rīkojumu, un tajā darbojas pārstāvji no Tieslietu un Ārlietu ministrijas, kā arī no Latvijas vēstniecības pie Svētā Krēsla. Līguma projektu iecerēts izstrādāt līdz šā gada 15.maijam.

Pirmajā sēdē bija ieradies arī Svētā Krēsla vēstnieks Latvijā (nuncijs) arhibīskaps Husto Muljors Garsija ( Justo Mullor Garcia ) (augšējā attēlā pa kreisi).

Tajā pašā dienā Tieslietu ministrijā uz sēdi sanāca arī otrā darba grupa, ko vadīja ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Jonāss. Nolūks — sagatavot Latvijas Republikas un tradicionālo konfesiju baznīcu līguma projektu par to juridisko statusu Latvijā. Tas veicinās vēsturisko kristīgo vērtību atjaunošanu Latvijā, kā arī regulēs reliģiskās izglītības, kultūras, īpašumu un citus jautājumus.

Līguma projektu minētā darba grupa izstrādās kopīgi ar tieslietu ministra Dzintara Rasnača pērn oktobrī izveidoto Reliģijas lietu konsultatīvo padomi. Tajā darbojas arī sešu lielāko Latvijas tradicionālo konfesiju vadītāji — Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Romas katoļu Baznīcas Rīgas Metropolijas arhibīskaps Jānis Pujats, Latvijas pareizticīgo Baznīcas arhibīskaps Aleksandrs, Latvijas baptistu draudžu Savienības bīskaps Andrejs Šterns, Rīgas Grebeņščikova vecticībnieku draudzes garīgais vadītājs Joanns Miroļubovs, Latvijas un Rīgas ebreju draudžu virsrabīns Natans Barkans.

Arī šo līgumu paredzēts sagatavot līdz šā gada 15. maijam. Abi minētie līgumi palīdzēs precīzāk reglamentēt valsts un baznīcas savstarpējās attiecības un vēl konkrētāk noteiks abu pušu tiesības un pienākumus.

Tieslietu ministrijas

un “LV” informācija

Uz Vatikānu

Rīt, 9.janvārī, LR ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece pie Svētā Krēsla Aija Odiņa dosies darba vizītē uz Vatikānu, kur vēstniecei Valsts sekretariātā paredzēts tikties ar Vatikāna ārlietu ministru Viņa ekselenci arhibīskapu Žanu Luiju Torānu un monsinjoru Ivanu Jurkoviču.

Sarunas laikā paredzēts apspriest jautājumu par darbu, kas jāveic, lai tiktu izstrādāts līgums starp LR un Svēto Krēslu par Romas katoļu Baznīcas juridisko statusu Latvijas Republikā.

13. janvārī Aijai Odiņai plānota tikšanās ar Viņa Svētību pāvestu Jāni Pāvilu II. Vēstniece kā dāvinājumu no Latvijas Vatikānam pasniegs pāvesta Jāņa Pāvila II grāmatu “Pārkāpjot cerību slieksni”, kas tulkota latviešu valodā. Grāmatas reprezentācija Latvijā paredzēta šodien Katoļu Baznīcas kūrijā Rīgā (skat. materiālu blakus un 3.lpp.).

Tā kā Aija Odiņa ir akreditēta kā LR ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece pie Neatkarīgā, militārā un hospitālā Maltas Bruņinieku ordeņa, tad vizītes laikā ir paredzētas vairākas nozīmīgas tikšanās, to skaitā ar Maltas Bruņinieku ordeņa lielmestru princi Viņa Eminenci un Augstību Fra Endrjū Bertī, kā arī ar Maltas Bruņinieku ordeņa ārlietu ministru V.E. Dr. Lučiāno Kohu. Vizītes laikā Aija Odiņa sniegs interviju Vatikāna radio.

ĀM preses centrs