informācija

Latvijas tautsaimniecība. Šodienas acīm

Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas kārtējais pārskats un vērtējums

Vakar, 7.janvārī, Ekonomikas ministrijā risinājās preses konference sakarā ar ministrijas speciālistu sagatavotā pārskata "Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību" jaunākā laidiena nākšanu klajā.

Šis pārskats ir jau piektais aizvadīto triju gadu laikā. Tā sagatavošanā piedalījies plašs autoru kolektīvs. Preses konferencē to pārstāvēja valsts sekretāra vietnieks Juris Cebulis, kura vadībā notika ziņojuma sagatavošana, Makroanalīzes un prognožu departamenta direktors Oļegs Barānovs un Struktūrpolitikas departamenta nodaļas vadītājs Roberts Remess.

Plašāku informāciju par ziņojuma sagatavošanas gaitu un secinājumiem par ekonomiskajiem procesiem valstī aizvadītajā gadā sniedza Oļegs Barānovs. Viņš atzīmēja, ka konsekventā ekonomisko reformu īstenošana un tirgus ekonomikas funkcionēšanai nepieciešamo institūciju un ekonomikas pamatelementu izveidošana, kā arī valdības un Latvijas Bankas realizētie makroekonomiskās stabilitātes pasākumi ir nostiprinājuši tirgus ekonomikas pamatus valstī. Tautsaimniecības struktūrā ir sācis dominēt privātais sektors. 1996.gada vidū tajā jau strādāja aptuveni 64 procenti no visiem darbiniekiem, savukārt tirdzniecībā, lauksaimniecībā un būvniecībā - pat 90 procenti no šajos sektoros strādājošo kopskaita. Latvijā ir panākts ievērojams progress arī makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanā. Pēc pēdējo statistikas datu apkopošanas būs zināma arī vidējā gada patēriņa cenu inflācija. Sagaidāms, ka šis rādītājs būs mazāks par 15 procentiem (1995. gadā - 25%). Valsts ārējais parāds būšot aptuveni 8,1 procents no IKP un kopā ar iekšējo parādu nepārsniegšot 15 procentus. Savukārt valsts pamatbudžeta deficīts nepārsniegšot 1,2 procentus no IKP, un tas ir ievērojami mazāk, nekā sākotnēji bija apstiprināts Saeimā.

Pirmo reizi, kā uzsvēra Oļegs Barānovs, kopš ekonomisko reformu uzsākšanas 1996.gadā ir reģistrēts pieaugums arī apstrādājošajā rūpniecībā kopumā. 1996. gadā strauji palielinājusies koksnes un koka izstrādājumu, tekstilizstrādājumu un pārtikas produktu ražošana. Iekšzemes kopprodukta pieaugums noticis, pateicoties veiksmīgam tranzīta biznesam, sakaru un transporta nozaru aktīvai darbībai.

Taču arī aizvadītajā gadā nav izdevies apturēt lejupslīdi daudzās tautsaimniecības nozarēs. Tostarp tika pieminēta elektrisko mašīnu un aparātu, radio, televīzijas un sakaru iekārtu, automobiļu, piekabju ražošana. Arī lauksaimniecībā kritums nav apturēts. Pagaidām nav panākts tāds tautsaimniecības aktivitātes pieaugums, kas nodrošinātu iedzīvotāju materiālā stāvokļa uzlabošanos.

Runājot par Ekonomikas ministrijas uzdevumiem 1997.gadā, Oļegs Barānovs sacīja:

- Par vissvarīgāko šajā gadā mēs uzskatām mazo un vidējo uzņēmumu attīstības nacionālās programmas izstrādāšanu un šo uzņēmumu darbības veicināšanu. To mēs panāksim, pilnveidojot gan likumdošanu, gan veicot šajā biznesā strādājošo apmācību dažādu konsultāciju veidā. Tiks turpināts privatizācijas process, turklāt prognozes rāda, ka šogad privatizējamo uzņēmumu skaits un temps būs vislielākais salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem.

Daudz darāmā ārvalstu investīciju piesaistei un eksportpolitikas veicināšanai. Tās ir dažas no Ekonomikas ministrijas prioritātēm šajā gadā. Pagājušajā gadā mēs iesākām un šogad turpināsim valstī attīstīt speciālās ekonomiskās zonas un pilnveidot šo zonu likumdošanu. Mūsu darbs joprojām ir orientēts uz integrāciju Eiropas Savienībā notiekošajos ekonomiskajos procesos, uz Latvijas iestāšanos Pasaules tirdzniecības organizācijā. Šie ir mūsu darba svarīgākie uzdevumi, kuru realizēšanā iesaistījušies visi ministrijas departamenti. Kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju mēs esam izstrādājuši koncepciju par valsts depresīvo rajonu attīstību, un mūsu uzdevums tuvākajā laikā būs iestrādāt likumos tās ekonomiskās sviras, kas veicinātu šo depresīvo rajonu tautsaimniecisko atjaunošanos.

Noslēgumā Ekonomikas ministrijas departamenta direktors Oļegs Barānovs izteica pārliecību, ka, spriežot pēc pašreizējām attīstības tendencēm, Latvijas ekonomikā drīzumā sagaidāmas vērā ņemamas pozitīvas izmaiņas.

Plašu pārskatu par "Ziņojuma par Latvijas tautsaimniecības attīstību" struktūru un nodaļu saturu sniedza Roberts Remess.

Vairis Ozols,

"LV" iekšpolitikas redaktors

Pēc Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas izvērtējuma "Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. 1996.gada decembris"

Godātais lasītāj!

Ekonomikas ministrija nodod Jūsu vērtējumam kārtējo "Ziņojumu par Latvijas tautsaimniecības attīstību", kuru izdodam regulāri - divas reizes gadā.

Tāpat kā iepriekšējos pārskatos, šajā esam izvērtējuši valsts pašreizējo ekonomisko stāvokli un reformu gaitu, kā arī prognozējuši tautsaimniecības attīstības perspektīvas. Detalizētāk ir apskatīta iekšzemes kopprodukta dinamika, cenas un inflācija, valsts maksājumu bilance un ārējās tirdzniecības apgrozījums, valsts un ārvalstu tiešās investīcijas, monetārās attīstības rādītāji, valsts fiskālais stāvoklis un iedzīvotāju dzīves līmenis un nodarbinātība. Ir raksturotas tādas nozares kā apstrādājošā rūpniecība, transports un sakari, buvniecība, enerģētika, tirdzniecība un tūrisms.

Ziņojumā galvenā uzmanība ir pievērsta to problēmu izklāstam, kuras ir Ekonomikas ministrijas un tās pārraudzībā un pakļautībā esošo institūciju kompetencē. Tie ir jautājumi, kas saistīti ar valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, uzņēmējdarbības veicināšanu, nacionālo programmu īstenošanu, kvalitātes nodrošināšanas un konkurences veicināšanas politiku u.c.

Ņemot vērā pēdējo mēnešu notikumus valsts ekonomiskajā dzīvē, ir aktualizētas iepriekšējos Ziņojumos publicētās tautsaimniecības makroekonomiskās attīstības prognozes līdz 2000.gadam. Daudzi aplūkotie jautājumi nav izdiskutēti Ministru kabineta līmenī, tāpēc paustie priekšlikumi ir tikai Ekonomikas ministrijas nostādnes. Ceram, ka Ziņojuma autoru rekomendācijas rosinās valdības institūciju, dažādu organizāciju un interešu grupu pārstāvju, ekonomistu un citu interesentu domu apmaiņu, ka tas noderēs ekonomistiem, uzņēmējiem, visiem, kurus interesē Latvijas tautsaimniecības attīstības problēmas.

Vēlos pateikties Ziņojuma autoriem par veikumu. Ziņojumu sagatavojuši: O.Barānovs (Ziņojuma apkopošana, 1., 3.1., 3.2., 3.3.1., 3.5., 6.), R.Remess (2., 4.1., 5.2., 5.5.), A.Gulbis, I.Ozoliņa (3.3.2., 3.3.3.), G.Kaņejeva, S.Babuškins (3.4.1.), V.Avotiņš, R.Bukovskis (3.4.2.), R.Počs (3.6.), I.Krupenkovs (3.7., 4.3., 4.5.), J.Ušpelis (4.2.), V.Nikolajevs, V.Baltiņa (4.4.), A.Buharins (4.6., 5.3., 5.4.), V.Zvejs, V.Vasiļjevs (5.1.), T.Linkaits (5.1.1.), A.Mazūrs, V.Saulīte (5.1.2.), Ī.Simanoviča (5.1.3.), V.Mālnieks, D.Jirgena (5.1.4.), M.Saulīte (5.1.5.), D.Naruševics (5.1.6.), E.Tītmanis (5.2.), S.Loginovs (5.3.ielikums), A.Matīss, L.Stelpe (5.6.), J.Strīpnieks (5.6.2.), J.Miķelsons (5.6.3.), K.Freimanis (5.6.6.), L.Ezera (5.7.), A.Sautiņš, I.Vanags (5.8.), B.Sloka (5.9.), G.Piņķe, S.Sauļina, G.Dragiļevs (6.), L.Neiders, G.Avotiņš. Pateicos Valsts statistikas komitejas speciālistiem A.Žīgures vadībā par Ziņojumā iekļautās informācijas un datu pārbaudi.

Ziņojums sagatavots Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra A.Bernera un valsts sekretāra vietnieka J.Cebuļa vadībā.

Guntars Krasts,

1996.gada decembris ekonomikas ministrs

Saturā

1. Tautsaimniecības stāvokļa īss raksturojums

2. Ārējā ekonomiskā vide

2.1. Ekonomiskā situācija Eiropas Savienības valstīs

2.2. Ekonomiskā situācija Baltijas valstīs

2.3. Situācija NVS valstīs

3. Ekonomiskā un sociālā attīstība

3.1. Iekšzemes kopprodukts

3.1.1. Iekšzemes kopprodukta dinamika, tā agregētais izlietojums

3.1.2. Iekšzemes kopprodukts nozaru griezumā

3.1.3. Iekszemes kopprodukta dinamika no ieņēmumu veidošanās puses

3.2. Cenas un inflācija

3.3. Maksājumu bilance un ārējās tirdzniecības apgrozījums

3.3.1. Maksājumu bilances un valsts ārējā parāda raksturojums

3.3.2. Ārējās tirdzniecības apgrozījums pa preču grupām

un pakalpojumu eksports un imports

3.3.3. Ārējās tirdzniecības apgrozījums pa valstīm un tirdzniecības režīms

3.4. Investīcijas

3.4.1. Valsts investīciju programma

3.4.2. Ārvalstu tiešās investīcijas

3.5. Monetārās attīstības rādītāji un valūtas maiņas kurss

3.5.1. Latvijas banku sistēmas monetārie rādītāji

3.5.2. Valūtas maiņas kurss un Latvijas Bankas ārējās rezerves

3.6. Valsts fiskālais stāvoklis

3.6.1. Nodokļu ieņēmumu dinamika

3.6.2. Valsts kopbudžeta izdevumi

3.6.3. 1996.gada valsts kopbudžeta izpilde

3.7. Iedzīvotāju dzīves līmenis un nodarbinātība

3.7.1. Iedzīvotāju dzīves līmeņa raksturojums

3.7.2. Iedzīvotāju personīgais patēriņš un pirktspēja

3.7.3. Nodarbinātība un bezdarbs

4. Tautsaimniecības nozaru struktūra un dinamika

4.1. Apstrādājošā rūpniecība

4.1.1. Vispārējā situācija

4.1.2. Rūpniecības nozaru attīstība

4.1.3. Rūpniecības reģionālais izvietojums

4.2. Transports un sakari

4.2.1. Sauszemes transports

4.2.2. Ostu saimniecība un jūras transports

4.2.3. Sakari

4.3. Būvniecība

4.4. Enerģētika

4.4.1. Pašreizējā situācija

4.4.2. Energoapgāde

4.4.3. Cenas un tarifi

4.4.4. PVAS "Latvenergo" un PVAS "Latvijas gāze" debitoru

un kreditoru parādu analīze

4.5. Iekšējā tirdzniecība

4.6. Tūrisms

5. Ekonomiskās politikas prioritātes un reformas

5.1. Privatizācija

5.1.1. Valsts uzņēmumu privatizācija

5.1.2. Pašvaldību īpašuma objektu privatizācija

5.1.3. Privatizācijas sertifikātu piešķiršana un izmantošana

5.1.4. Dzīvojamo māju privatizācija

5.1.5. Īpašuma tiesību atjaunošana uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem

5.1.6. Valsts īpašuma privatizācijas fonds

5.2. Uzņēmējdarbības vides uzlabošana

5.3. Nacionālās programmas

5.4. Reģionālā attīstība

5.5. Brīvo ekonomisko zonu izveide un darbība Latvijā

5.6. Kvalitātes nodrošināšanas politika

5.6.1. Kvalitātes nodrošināšanas nacionālā programma

5.6.2. Nacionālā standartizācija un metroloģija

5.6.3. Nacionālā akreditācijas sistēma

5.6.4. Patērētāju interešu aizsardzība

5.6.5. Tirgus uzraudzība

5.6.6. Tirdzniecības uzraudzība

5.7. Konkurences veicināšana un monopoldarbības ierobežošana

5.7.1. Pašreizējā stāvokļa raksturojums

5.7.2. Tiesisko aktu pilnveidošana

5.8. ES prasībām atbilstošas statistisko rādītāju sistēmas ieviešana

5.9. Ekonomiskās izglītības problēmas

6. Latvijas tautsaimniecības makroekonomiskās attīstības prognoze

6.1. Tautsaimniecības attīstības prognozēšanas pamatnosacījumi

6.2. Tautsaimniecības attīstības prognoze līdz 2000.gadam

6.3. Inflācijas prognoze

7. Rekomendācijas uz ekonomisko izaugsmi orientētas ekonomiskās

politikas īstenošanai

1. Tautsaimniecības stāvokļa īss raksturojums

Kopš neatkarības atgūšanas Latvijā realizētā ekonomiskā politika ir vērsta uz tirgus ekonomikas izveidošanu un ekonomikas subjektu rīcības brīvības palielināšanu, vienlaikus valstij saglabājot sabiedrības interešu pārstāves lomu.

Iestāšanās Eiropas Savienībā ir viena no Latvijas vissvarīgākajām politikas un ekonomikas prioritātēm. Lai gan politisko spēku spektrs ir plašs, šajā jomā panākta principiāla visu Saeimu veidojošo partiju vienošanās. Latvija pašreiz savu likumdošanu saskaņo ar ES prasībām. Kā atzīmējuši ES eksperti, pārmaiņas Latvijas likumdošanā norit visumā sekmīgi.

Konsekventa ekonomiskās reformas īstenošana un tirgus ekonomikas funkcionēšanai nepieciešamo institūciju un ekonomikas pamatelementu (nacionālā valūta, budžets u.tml.) izveidošana, kā arī valdības un Latvijas Bankas realizētie makroekonomiskās stabilitātes pasākumi ir nostiprinājuši tirgus ekonomikas pamatus Latvijā.

Valstī ir nodrošināta privātīpašuma kā institūta pastāvēšana. Privātais sektors ir sācis dominēt tautsaimniecības struktūrā, un tajā 1996.gada vidū jau bija nodarbināti apmēram 64% no visiem strādājošajiem. Bet tirdzniecībā, lauksaimniecībā un būvniecībā privātajā sektorā strādā aptuveni 90% no kopējā strādājošo skaita šajos sektoros.

Ar mērķtiecīgu ekonomisko politiku Latvijā ir panākts ievērojams progress makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanā (skat. 1.1.tabulu). Jau vairākus gadus Latvijā ir reģistrēta zemākā inflācija Baltijas valstīs. Valdībai un Latvijas bankai realizējot stingru fiskālo un monetāro politiku, vidējā gada patēriņa cenu inflācija samazināta no hiperinflācijai tuvā līmeņa - 951,3% 1992.gadā līdz 25% 1995.gadā. Ir sagaidāms, ka 1996.gadā tā būs mazāka par 16%. Valdība Deklarācijā par Ministru kabineta darbu ir apņēmusies inflācijas samazināšanas kursu saglabāt arī turpmākajos gados.

Ir sagaidāms, ka valsts ārējais parāds 1996.gada beigās būs aptuveni 8,1% no iekšzemes kopprodukta, bet kopā ar iekšējo parādu tas nepārsniegs 15%. Deklarācijā par Ministru kabineta darbu ir pausta apņēmība nepieļaut to, ka valsts iekšējais un ārējais parāds kopā ar citām valsts saistībām pārsniegtu 20% no iekšzemes kopprodukta. Valsts parāda pieaugums tiks pieļauts, finansējot tikai tādus pasākumus, kur ieguldījumus veic sevi atpelnošos projektos.

Ar valdības mērķtiecīgu darbu nodokļu administrēšanas uzlabošanas jomā un ierobežojot valsts izdevumus, valsts pamatbudžeta deficīts 1996.gadā nepārsniegs 1,2% no iekšzemes kopprodukta, un tas ir ievērojami mazāk, nekā sākotnēji (2,3% no iekšzemes kopprodukta) bija apstiprināts Saeimā. Valdība ir apņēmusies arī turpmākajos gados īstenot stingru budžeta politiku. Saeima ir atbalstījusi valdības iesniegto budžeta projektu un apstiprinājusi bezdeficīta budžetu 1997.gadam. Šāda politika sekmēs investīcijas privātajā sektorā un veicinās valsts ekonomisko izaugsmi turpmākajos gados. Jāatzīmē, ka Latvijas valsts parāds un budžeta deficīts ir rādītāji, kas jau pašreiz atbilst ES monetārās sistēmas konverģences kritērijiem, un tikai dažās ES valstīs tie ir labāki.

Latvijas Banka un valdība par monetārās politikas galveno uzdevumu uzskata nacionālās valūtas stabilitātes nodrošināšanu, arī turpmāk saglabājot valūtas kursa piesaisti pie SDR, tā palīdzot ierobežot inflāciju un vairojot uzticību valsts ekonomikai un finansu sistēmai. Lai piesaistītas valūtas apstākļos saglabātu savu konkurētspēju, valstī preču un pakalpojumu inflācijai jābūt mazākai vai vismaz vienādai ar Latvijas galveno tirdzniecības partneru inflācijas līmeni. Kā zināms, vismaz saistībā ar Rietumeiropas valstīm šis nosacījums nav ievērots. Valdība uzskata, ka Latvijas preču un pakalpojumu konkurētspēja tomēr tiks saglabāta, uzlabojot produktivitāti, kas tiks panākta, paātrinot strukturālās reformas.

Lai gan tautsaimniecības makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanā ir salīdzinoši labi sasniegumi, pagaidām vēl nav panākts pietiekams tautsaimniecības aktivitātes pieaugums, kas nodrošinātu iedzīvotāju materiālā dzīves līmeņa uzlabošanos.

Tautsaimniecības attīstības pozitīvās izmaiņas, kuras bija vērojamas 1994.gadā, pieaugot iekšzemes kopproduktam par 0,6%, tika apturētas 1995.gada pavasarī, kad izraisījās finansu krīze. Tās pamatā bija vairāku komercbanku maksātnespēja (tai skaitā tobrīd arī lielākajā komercbankā "Banka Baltija"), ko izraisīja šo banku nepareiza stratēģija, ielaišanās neattaisnoti riskantos darījumos, reālu kredītgarantiju trūkums, kā arī negodīga banku vadības un akcionāru un kredītņēmēju rīcība u.c. apstākļi. Arī Latvija Bankas rīcība nebija pietiekami efektīva, lai prognozētu un novērstu briestošo banku sistēmas krīzi. Kā izrādījās, pakļaušanās tikai uz kredītiestāžu uzraudzības sistēmu nevar nodrošināt pilnīgu banku drošību. Banku krīzes ietekmē ievērojami samazinājās plašās naudas M2X, uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu un banku kredītu apjomi. Tas savukārt atsaucās uz tautsaimniecības aktivitātes līmeni un valsts budžeta ieņēmumiem, tāpēc iekšzemes kopprodukts 1995.gadā kritās par 1,6 procentiem.

Lai stabilizētu situāciju, Latvijas Banka un valdība pieņēma virkni lēmumu un izstrādāja jaunu "Kredītiestāžu likumu", kas pastiprināja banku operācijās iesaistīto dalībnieku atbildību. Latvijas Banka ierobežoja to komercbanku skaitu, kurām ir atļauts pieņemt depozītnoguldījumus. Pašreiz sagatavošanā ir fizisko personu noguldījumu apdrošināšanas likumprojekts, tā pieņemšana vairos iedzīvotāju uzticību banku sistēmai.

Latvijas Bankas un valdības veiktie pasākumi banku sistēmas nostiprināšanā ir stabilizējuši situāciju šajā sfērā. 1996.gadā Latvijas banku sistēmas monetārie rādītāji ir sākuši atkal pieaugt. Tomēr banku sistēmas krīzes ietekme uz tautsaimniecības attīstību būs jūtama arī turpmākajos gados, tiesa, mazākā mērā, nekā tā bija 1995. un 1996.gadā.

1.1.tabula

Latvija: ekonomiskās attīstības pamatrādītāji*

	1994	1995	1996n	1997p
	(pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, procentos)
Iekšzemes kopprodukts (salīdzināmajās cenās)	0,6	-1,6	2,5	3,5
Iekšzemes kopprodukta deflators	38,3	17,4	16,2	9,5
Patēriņa cenas	35,9	25,0	15,9	10,6
Algoto darbinieku kompensācija	35,3	14,0n	10,1	12,8
	(procentos pret iekšzemes kopproduktu, ja nav norādīts cits)
Budžeta deficīts	-1,9	-3,8	-1,2	0
Valsts ārējais parāds	9,2	9,2	8,1	8,8
Valsts parāds	14,2	16,3	14,5	15,1
Ārējās tirdzniecības bilance	-8,2	-13,0	-16,1	-15,1
Tekošais konts	5,5	-0,6	-6,8	-5,2
Bezdarba līmenis (perioda beigās)	6,5	6,6	7,2	7,8
Lata kurss pret SDR (perioda beigās)	0,8	0,8	0,8	0,8

*Avots: Valsts statistikas komiteja; Ekonomikas ministrijas novērtējums

un prognozes.

n - novērtējums, p - prognoze

Statistikas dati liecina, ka 1996.gada laikā pamazām tiek pārvarēts banku krīzes izraisītais tautsaimniecības panīkums. Iekšzemes kopprodukts atkal ir sācis pieaugs. Tā, salīdzinot ar 1995.gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, 1996.gada attiecīgajā periodā iekšzemes kopprodukts pieauga par 2,3%. Iekšzemes kopprodukta pieaugums lielā mērā ir panākts, Latvijai veiksmīgi darbojoties tranzītbiznesā. Tranzīta pārvadājumu straujais kāpums, it īpaši ziemas mēnešos, ir nodrošinājis 1996.gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu, pieaugumu nozarē "Transports un sakari" par 15,1 procentu.

Pirmo reizi kopš ekonomisko reformu uzsākšanas 1996.gadā ir reģistrēts reāls pozitīvs pieaugums arī apstrādājošajā rūpniecībā kopumā. 1996.gadā strauji pieaugusi koksnes un koka izstrādājumu, tekstilizstrādājumu un pārtikas produktu ražošana. Tomēr daudzas nozares, it sevisšķi tās, kuras dziļi integrētas bijušajā PSRS tautsaimniecībā, nespēj izkļūt no stagnācijas. Kopš reformu sākuma nav izdevies apturēt ražošanas kritumu elektrisko mašīnu un aparātu, radio, televīzijas un sakaru iekārtu un aparatūras, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā. Arī lauksaimniecībā kopumā kritums vēl nav apturēts.

Cerības vieš tas, ka, neskatoties uz komercbanku krīzes izraisītajām sekām, 1995.gadā un 1996.gadā turpina pieaugt būvniecības un investīciju apjoms tautsaimniecībā. Kopējā pamatkapitāla veidošanas fonds 1995.gadā pieauga par 12,6%, un tiek prognozēts tā pieaugums 1996.gadā vismaz par 6 procentiem.

Kopš 1994.gada vidus pakāpeniski pieaug preču eksports, it īpaši uz ES valstīm. Tiesa, preču imports šajā laikā ir pieaudzis vēl straujāk, tādējādi pasliktinot ārējās tirdzniecības bilanci. Novecojusī tehnoloģija un iekārtas tiek aizstātas ar jaunām no ārzemēm, tāpēc importa pieaugumam pašreizējā valsts attīstības posmā ir objektīvs raksturs. Ir svarīgi palielināt kapitālpreču īpatsvaru Latvijas preču importā un nepieļaut patēriņa preču importa pārlieku pieaugumu.

Pēdējos gados ir mainījusies arī Latvija ārējās tirdzniecības struktūra: ES īpatsvars ir palielinājies, bet NVS - samazinājies. 1996.gada 9 mēnešos ārējās tirdzniecības apgrozījumā lielākais īpatsvars bija ES - 47,6% no kopējā apgrozījuma, NVS - 29,3%. No valstīm lielākais tirdzniecības apgrozījums bija ar Krieviju (20,7%), Vāciju (14%), Zviedriju (7,5%), Somiju (6,9%), Lietuvu (6,7%), citu valstu īpatsvars kopējā apgrozījumā bija mazāks par 6 procentiem.

Latvija realizē atvērtas ekonomikas un liberālas tirdzniecības politiku, tā veic ārējās tirdzniecības darījumus ar vairāk nekā 130 valstīm. Ņemot vērā Latvijas ekonomisko un ģeogrāfisko stāvokli, tirdzniecības apgrozījumam ir jāturpina pieaugt.

Būtisks solis pretī atvērtai tirdzniecības sistēmai būs Latvijas iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO), kas varētu notikt jau 1997.gadā. Iestāšanās šajā organizācijā Latvijai ir ļoti svarīga, jo tā palielinās Latvijas tirdznieciski ekonomisko potenciālu, aktivizēs ārvalstu investīciju ieplūdi, paātrinās ceļu uz ES (PTO likumdošana atbilst Eiropas Savienībā pieņemtajai).

Svarīga nozīme ir Baltijas valstu līgumam par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm, kurš stājās spēkā no 1997.gada 1.janvāra. Tas paredz atcelt ievedmuitu lauksaimniecības precēm, kuras ražotas kādā no Baltijas valstīm. Pašreiz valdība veic nepieciešamos pasākumus, lai varētu sākt darboties vienotas Baltijas valsts tirgus (muitas ūnija, brīva kapitāla un darbaspēka aprite).

Ir jārēķinās, ka iestāšanās PTO un Baltijas valstu līgums par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm var radīt problēmas tajos lauksaimniecības sektoros, kuri ir mazefektīvi. Tomēr nav šaubu, ka kopumā augstāk minētā tirdzniecības politika padarīs Latviju konkurētspējīgāku un dos iespēju palielināt tās eksportu.

Ekonomisko reformu tālākajā gaitā nedrīkstētu kristies iedzīvotāju dzīves kvalitāte un pieaugt sociālā spriedze valstī. Pašreiz ievērojamas iedzīvotāju daļas dzīves līmenis ir uz nabadzības robežas. Statistikas dati liecina, ka 1996.gadā tautsaimniecībā nodarbināto pirktspēja nav pieaugusi. 1996.gada 3.ceturksnī pensionāru vecuma pensiju vidējais lielums sasniedza tikai 74,5% no krīzes iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtības. Ir vērojama strauja sabiedrības noslāņošanās. Sociālā diferenciācija Latvijā ir lielāka nekā industriāli visattīstītākajās valstīs. Par to liecina aprēķini par Latvijas "Džini koeficientu"1. Tomēr ir sagaidāms, ka, jau sākot ar 1997.gadu, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, iedzīvotāju pirktspēja varētu atkal pieaugt.

Aizvien aktuālāka kļūst bezdarba problēma, it īpaši valsts austrumu rajonos. Oficiāli reģistrētais bezdarba līmenis 1996.gada novembra beigās bija 7,2% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, bet, piemēram, Rēzeknes rajonā tas ir sasniedzis 27,5%. Visvairāk reģistrēto bezdarbnieku ir vienkāršo profesiju pārstāvji, kuru darbs galvenokārt nekvalificēts, bet vismazāk bezdarbs skāris augstākās kvalifikācijas profesiju grupas, tai skaitā dažādu līmeņu vadītājus, kuru skaits ir tikai 2% no bezdarbnieku kopskaita. Ir sagaidāms, ka, paātrinoties privatizācijai un pieaugot ražošanas efektivitātei, oficiālais bezdarba līmenis turpinās palielināties.

Citi pētījumi rāda, ka reālais bezdarba līmenis ir augstāks par oficiālo. Tā, piemēram, Valsts statistikas komitejas 1995.gada novembrī veiktais darbaspēka izlases apsekojums liecina, ka reāli darbu meklēja 18,9% no visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Lai stabilizētu situāciju sociālajā sfērā, valdība veic sfēras reformēšanu, balstoties uz šādu principu: sociālās garantijas tiek nodrošinātas atbilstoši konkrētas personas izdarītajiem obligātās apdrošināšanas maksājumiem. veselības aprūpes finansēšanas reformā galvenā ir obligātās veselības apdrošināšanas izveide.

Savukārt izglītības finansēšanas sistēmā notiek pāreja uz normatīvo fiansējumu uz vienu skolnieku, kā arī tiek paplašināta maksas un kreditēšanas principu pielietošana augstākajā izglītībā. Ir jāatzīmē pozitīva tendence, ka valstī strauji sācis pieaugt studentu skaits. 1995./96.mācību gadā ir uzņemti 13,6 tūkst. studentu - par 34,5% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Studentu skaits uz 10 000 iedzīvotājiem ir 183 (1994./95.mācību gadā - 149, 1993./94. - 146).

Makroekonomiskā stabilitāte ir nepieciešama, bet tas nav vienīgais nosacījums, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un līdzsvarotu ekonomisko izaugsmi. Viens no galvenajiem šķēršļiem ekonomikas izaugsmei ir strukturālo reformu aizkavēšanās, tāpēc tās ir jāizvērš un jāpaātrina, tāpat jāveicina vietējās un ārvalstu investīcijas. Apzinoties to, valdība pēdējā gada laikā ir paātrinājusi privatizācijas gaitu valstī. Valdība ir nodevusi Latvijas Privatizācijas aģentūras rīcībā visus valsts uzņēmumus un valsts statūtsabiedrības, kuras tā ir iecerējusi privatizēt. Pašreiz privatizāciju galvenokārt kavē uzņēmumu sliktais finansiālais stāvoklis, investoru trūkums un ieilgusī īpašuma denacionalizācija un atdošana to likumīgajiem īpašniekiem.

Ir sagaidāms, ka mazo un vidējo uzņēmumu privatizācija tiks pabeigta jau 1997.gada beigās. Noslēgumam tuvojas arī lauksaimniecības un lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumu, kā arī pašvaldību īpašuma objektu privatizācija.

Aktīvi notiek lielo monopoluzņēmumu privatizācija. To privatizēšanas galvenais mērķis ir ārvalstu investīciju piesaiste no uzņēmumiem, kuri darbojas radniecīgā biznesā.

1996.gadā ir uzsākta arī valsts un pašvaldību īpašumā esošo dzīvojamo māju privatizācija. Tomēr līdz 1996.gada 1.novembrim privatizēto dzīvokļu skaits ir niecīgs, nesasniedzot pat procentu no kopējā dzīvokļu skaita. Ir sagaidāms, ka 1996.gada otrā pusē uzsāktā paātrinātā dzīvokļu privatizācija ievērojami paātrinās dzīvokļu privatizācijas tempus.

Ārvalstu investīcijas ir svarīgas ne tikai kā kapitāla avots, bet arī ārzemju pieredzes, tehnoloģijas un vadības prakses pārņemšanas līdzeklis. Ārvalstu tiešo investīciju piesaistīšanas ziņā, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Latvija ir vidējā līmenī Centrāleiropas un Austrumeiropas pārejas ekonomiku valstu vidū. Kopš neatkarības atgūšanas Latvijā ir piesaistīts ievērojams daudzums ārvalstu investīciju (pēc Latvijas Attīstības aģentūras datiem, 1996.gada septembra vidū to apjoms sastādīja aptuveni 333,3 milj. latu jeb vairāk nekā 500 milj. USD).

Galvenie šķēršļi ārzemju investīciju ienākšanai ir likumdošanas nesakārtotība, nepilnīga informācija par vietējo firmu finansiālo stāvokli, vājš menedžments, zemā vērtspapīru tirgus kapitalizācija u.c. 1996.gadā ir veikti daudzi pasākumi ārzemju investīciju veicināšanai un uzņēmējdarbības vides uzlabošanai. Tā, ārvalstu investīciju likumā izdarītie grozījumi zināmā mērā ir liberalizējuši prasības pret ārvalstu investoriem: ir atcelti ierobežojumi ārvalstu investoriem iegūt kontroli pār uzņēmumiem atsevišķās nozarēs un līdzdalībai privatizācijā.

Stabilitāti un garantiju ārvalstu investoriem dod īpašuma tiesības uz zemi. Pašreiz zemi īpašumā var iegādāties Latvija reģistrētas ārvalstu uzņēmējsabiedrības no valstīm, ar kurām Latvija ir noslēgusi starptautiskus līgumus par ārvalstu investīciju veicināšanu un aizsardzību. Ministru kabinets ir iesniedzis Saeimā grozījumus likumos "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" un "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās", kuru pieņemšana valdības iesniegtajā redakcijā nodrošinātu brīvu zemes tirgu.

Lai aktivizētu ārvalstu investīciju piesaisti, ar attiecīgajiem likumiem Rīgas un Ventspils ostās noteikti brīvostas režīmi. Tuvākajā laikā līdzīgi režīmi tiks ieviesti arī Liepājā un Rēzeknē.

Uzņēmējdarbības klimata uzlabošanā būtiska ir likuma "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" pieņemšana. Tas ļaus daudz ātrāk nekā līdz šim risināt neefektīvo uzņēmumu likvidācijas problēmas.

Kā rāda pašreizējās ekonomiskās situācijas analīze, Latvijā ir panākts ievērojams progress makroekonomiskās situācijas stabilizēšanā. Taču, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un līdzsvarotu ekonomisko izaugsmi, ir nepieciešams veikt virkni strukturālo reformu un uzlabot uzņēmējdarbības vidi. Mūsu prognozes rāda, ka, turpinot aktīvu ekonomisko reformu politiku, ir iespējams, sākot ar 1998.gadu, panākt iekšzemes kopprodukta pieaugumu vismaz par 5 - 6% gadā.

---------------------

1 Izdevumā "Latvija. Pārskats par tautas attīstību 1996", kas veikts ar UNDP atbalstu, ir minēts, ka 80.gadu beigas "Džini koeficients" bija starp 0,2 un 0,3, bet 1993.gadā - 0,40 un 1994.gadā - 0,42. Salīdzinājumam - G-7 valstīs tas svārstās starp 0,28 un 0,38.