KOMENTĀRI. SKAIDROJUMI. VIEDOKĻI

Valsts un reģioni

Dr.oec. Inese Vaidere, Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre, — “Latvijas Vēstnesim”

1996.gada 3.decembrī Ministru kabinets konceptuāli akceptēja Ekonomikas ministrijā izstrādātos dokumentus — projektu (koncepciju) “Par ekonomikas reģionālās attīstības veicināšanu” un uz šī projekta bāzes izveidoto likumprojektu “Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem”.

Lai gan reģionālās attīstības jautājumi mūsu valstī īpaši saasinājās līdz ar pāreju uz tirgus ekonomikas principiem, tirgus spēkiem objektīvi veicinot teritorijas daļu polarizāciju, tomēr tikai 1996.gadā valdība ekonomikas reģionālās attīstības jautājumiem sāka pievērst sevišķu uzmanību.

Piecdesmit okupācijas gados Latvijā bez ekonomiska pamatojuma centralizētās plānošanas sistēmas ietvaros tika attīstītas nozares, kurām nebija ne nepieciešamo ražošanas priekšnosacījumu, ne arī noieta tirgus. Tādējādi izveidojās mākslīga un deformēta ekonomikas teritoriālā struktūra. Kā nozīmīgākās teritoriālās deformācijas sekas jāmin:

— pārmērīga iedzīvotāju un ražošanas koncentrācija Rīgas reģionā;

— relatīvi neliels iedzīvotāju blīvums, vāji attīstīta ražojošā sfēra un infrastruktūra pārējā Latvijas teritorijā;

— būtiski atšķirīgs iedzīvotāju dzīves līmenis dažādās Latvijas vietās, ko var konstatēt pēc ienākumu apmēra uz vienu iedzīvotāju, nodarbinātības un bezdarba līmeņa, sociālās un ražošanas infrastruktūras attīstības un citiem rādītājiem.

Šobrīd, kad Latvijā jau iedibināti tirgus ekonomikas pamati un daudzējādā ziņā panākta makroekonomiskā stabilitāte, ekonomiskās politikas priekšplānā izvirzās paātrinātas ekonomiskās izaugsmes veicināšana. Lai nodrošinātu ekonomikas būtisku pieaugumu, jāliek lietā visi attīstību veicinošie faktori.

Ekonomiskajā politikā par vienlīdz nozīmīgiem uzskatāmi gan ekonomikas pieauguma, gan arī līdzsvarojuma mērķi. Reģionālās ekonomiskās politikas ietvaros sasniedzami abi:

— radot attīstības stimulus valsts atpalikušākajos reģionos, paveras iespējas mobilizēt tur esošos resursus visas valsts ekonomikas izaugsmei;

— valsts nodokļu maksātāji sagaida līdzvērtīgus (bet, protams, ne vienādus) dzīves apstākļus, lai arī kurā valsts reģionā tie atrastos. Tāpēc valsts pienākums ir mazināt to nelabvēlīgo faktoru ietekmi, kas neatkarīgi no dzīvojošo un strādājošo subjektu konkrētā veikuma mazina attiecīgās teritorijas iespējas un pievilcību.

Šobrīd par nozīmīgākajiem un vispārīgākajiem reģionālās ekonomiskās politikas mērķiem var uzskatīt:

— dzīves kvalitātes līmeņu augšupeju un izlīdzināšanos visā valsts teritorijā;

— reģionu attīstības veicināšanu saskaņā ar to potenciālajām iespējām un resursiem, īpašu uzmanību veltot uzņēmējdarbības sekmēšanai atpalikušākajās teritorijās, lai radītu papildu darbavietas un līdz ar to arī labklājības pieauguma avotus.

Savukārt specifiskie mērķi un uzdevumi izvirzāmi, vadoties no konkrētajām problēmām katrā reģionā.

Šogad Ekonomikas ministrijā izveidota darba grupa, vadoties no reģionālās ekonomiskās politikas pamatmērķiem. Izstrādājot ekonomikas reģionālās attīstības veicināšanas projektu, galvenā uzmanība pievērsta tādiem jautājumiem kā

— to reģionu identificēšana, kam nepieciešams īpašs atbalsts;

— ekonomisko instrumentu noteikšana, kas varētu nodrošināt attiecīgo reģionu attīstību;

— priekšlikumu sagatavošana likumdošanas aktu un to grozījumu izstrādei, kas nepieciešami reģionālās ekonomiskās politikas īstenošanai valstī.