Lauksaimnieku gada sākums — ar lielākām subsīdijām

Šī gada pirmajā Zemkopības ministrijas preses konferencē, 16. janvārī, Lauksaimniecības departamenta direktors Juris Kuzma informēja, ka, pēc statistikas datiem, pagājušajā gadā ir novākts 968 tūkst. tonnu graudu, vidēji 21,5 centneri no hektāra. Statūtsabiedrību devums ir 244 tūkst. tonnu, bet zemnieku un piemājas saimniecībās izaudzētas 724 tūkst. tonnas graudu. Fiksētais labības krājums uz 1. janvāri atlikumā: rudzi — 19,3 tūkst. tonnu, kvieši — 102,2 tūkst. tonnu, mieži — nepilni 5 tūkst. tonnu, auzas — 3 tūkst. tonnu pēc labības bilances, ko apstiprināja Labības padome. Zinot vidējo graudu patēriņu valstī, var lēst, ka līdz jaunajai ražai (1. oktobrim) trūkst 20 tūkstoši tonnu rudzu un 15 tūkstoši tonnu kviešu. Visi graudu īpašnieki pagājušajā gadā nav pilnībā deklarējuši savu graudu ražu, tādēļ gada sākumā gaidāma “otrā raža” — zemnieki piedāvā diezgan daudz graudu pārstrādes uzņēmumiem. Tādēļ būtu lūgums zemniekiem realizēt graudus. Šajā sakarībā ir sagatavots Ministru kabineta rīkojuma projekts, lai notiktu graudu realizācija un lai zinātu, kā tālāk rīkoties, jo liela daļa “lieko” graudu glabājas statūtsabiedrībās. Viesojoties Latvijā, Lietuvas lauksaimniecības ministrs Vītauts Knašis informēja, ka viņa valstī ir 30 tūkst. tonnu liels graudu pārpalikums. Tādēļ ir būtiski pašu ražotājiem realizēt savus krājumus. lai viņus neapsteigtu graudu plūsma no Lietuvas.

Juris Kuzma pavēstīja iepriecinošu jaunumu. Proti, zemkopības ministrs nule kā parakstījis rīkojumu “Par valsts subsīdiju fonda izlietošanu lauksaimniecības attīstībai 1997. gadā” (šā rīkojuma teksts, kā arī Valsts veterinārā departamenta 1997. gada 15. janvāra rīkojums Nr. 3 “Par pagaidu grozījumiem dzīvnieku kaušanas noteikumos” sadaļā “Nozaru dokumenti” — 2.lpp.). Patīkami ir tas, ka subsīdiju summa ir 2,5 reizes lielāka nekā pagājušajā gadā — reālā summa ir 10,10 miljoni latu. Otra patīkama tendence ir tā, ka pagājušajā gadā subsīdijām paredzētā nauda no Finansu ministrijas tika precīzi ieskaitīta Zemkopības ministrijas kontā. Ir pamats cerēt, ka tāpat turpināsies arī šajā gadā. Jau tagad Zemkopības ministrijas rīcībā ir 1 miljons latu, un neizmaksātā pagājušā gada subsīdiju nauda visā drīzumā sasniegs zemnieku.

Subsīdiju sadales principi ir līdzīgi, kādi tie bija 1996. gadā, bet ir arī daži jaunumi. Piemēram, 200 tūkstoši latu ir paredzēts izlietot tādas laboratorijas izveidošanai, kura būtu sertificēta Eiropas Savienībā un kura atrastos Zemkopības ministrijas sistēmā. Vēl pilnīgi jauns subsīdiju veids paredzēts augstražīgas tehnikas iegādei — pavisam 930 tūkstoši latu. Bet 500 tūkstoši latu tiks ieskaitīti kredītu garantiju fonda veidošanai.

Detalizēti subsīdiju nolikumi līdz janvāra beigām tiks iesūtīti katra rajona lauksaimniecības departamentā, kur zemnieki ar tiem varēs iepazīties.

Valsts veterinārā dienesta direktors Jāzeps Rimeicāns ļoti īsi iepazīstināja žurnālistus ar situāciju pārtikas kvalitātes sistēmā un ar jaunajām tendencēm, lai novērstu dublēšanos pārtikas kvalitātes kontrolē. Vēl Jāzeps Rimeicāns sīkāk izstāstīja, kādi sarežģījumi radušies sakarā ar noteikumiem par mazjaudas kautuvēm. (Sīkāk par to lasāms šā gada 16. janvāra “LV” numurā.)

Kooperācijas ministrs Atis Slakteris novēlēja turīgu šo gadu visiem, un it īpaši — turīgu gadu lauksaimniekiem laukos. Lauksaimnieks jau laikus vēlas zināt, kāda būs turpmākā lauksaimniecības politika. Zemkopības ministrijas sekmīgas reorganizācijas rezultātā zemnieks jau gada vidū zinās subsīdiju sadales principus nākamajam gadam un arī stratēģiskos virzienus lauksaimniecībā nākamajiem trim līdz pieciem gadiem. Tas ir viens no galvenajiem mērķiem ministrijas reorganizācijai. Pašreizējie darbi, pie kā strādā kooperācijas valsts ministrs, ir konsultāciju dienesta pārveide par bezpeļņas uzņēmumu un tirgus informācijas un cenu sistēmas attīstīšana.

Zemnieki un arī ierēdņi ir ļoti ieinteresēti Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra izveidē un atsaucīgi uzņem biļetena izdošanu. Taču, ja divus pirmos biļetena numurus interesenti saņēma par brīvu, tad par trešo jau būs jāmaksā. Centra apkopotā informācija rāda, ka pasaulē šajā gadā nav tendences palielināties graudu cenai. Tādēļ būtu naivi domāt, ka Latvijā graudu cena augs. Tā vai nu paliks iepriekšējā gada līmenī, vai, kas ir ticamāk, nedaudz pazemināsies.

Vēl gaida darbs pie iespējamiem nodokļu atvieglojumiem kooperatīvajām sabiedrībām. Tuvāk pētot šo problēmu, ir skaidrs, ka nevar atrauti risināt tikai kooperatīvo sabiedrību nodokļu sistēmas nepilnības, bet ir jāstrādā pie visas lauksaimniecības nodokļu sistēmas pilnveidošanas. Tādēļ šo jautājumu risināšanai tiks izveidota konsultatīva darba grupa.

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības nozares redaktore