“Laukkredītam” — trīs gadi

Pirms saplūšanas ar Hipotēku un zemes banku

Pagājušajā nedēļā valsts akciju sabiedrība “Latvijas Lauksaimniecības finansu sabiedrība”, ko vairāk gan pazīst ar nosaukumu “Laukkredīts”, rīkoja savas trīs gadu darbības preses konferenci.

To atklājot, zemkopības ministrs Roberts Dilba, kurš ir arī Latvijas Hipotēku un zemes bankas padomes priekšsēdētājs, atcerējās, kāda bija situācija laukos un attieksme pret lauku problēmām 1994. gada sākumā, kad savu darbību uzsāka “Laukkredīts”. Neviena kredītiestāde ar lauksaimnieku, mežsaimnieku un zivsaimnieku kreditēšanu nopietni nenodarbojās. Pasaules bankas piedāvājums atvērt Latvijā kredītlīniju tieši šīm vajadzībām stimulēja viņu prasībām atbilstošas kredītiestādes izveidošanu, jo neviena no tālaika bankām nebija gatava ar šo laukiem paredzēto kredītlīniju strādāt. Tajā laikā finansu situācija Latvijā bija ļoti nestabila, tādēļ “Laukkredītam” bija ļoti stingri jāstrādā pēc Pasaules bankas noteikumiem. Varbūt arī tādēļ no sabiedrības puses pret šo kredītiestādi radās neizpratne un noraidoša attieksme. Cilvēkos vēl bija inerce: galvenais aizņemties, tad jau redzēs, vai izdosies atdot vai ne. Taču “Laukkredīts” savas pamatotās prasības un noteikumus nemīkstināja, un tas, kā dzīve pierādīja, ir normāls process. Šīs kredītiestādes darbība gan deva iespēju lauksaimniekiem dabūt līdzekļus ražošanas attīstībai, gan arī bija laba skola uzņēmējam, mācoties rīkoties ar līdzekļiem.

Trīs gadi ir pagājuši, un, attīstoties finansu sistēmai valstī, arī “Laukkredīts” vēlas paplašināt darbību. Tādēļ 1997. gada 10. janvārī — tieši “Laukkredīta” trešajā dzimšanas dienā — ir parakstīts Ministru kabineta rīkojums Nr. 10 “Par valsts akciju sabiedrības “Latvijas Lauksaimniecības finansu sabiedrība” pievienošanu valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Hipotēku un zemes banka”” (publicēts “LV” 1997. gada 14. janvāra numurā). Tā pozitīvā iestrāde, kas ir “Laukkredītam” nu pievienosies Hipotēku un zemes bankai, un rezultātā būtu jāizveidojas spēcīgai lauksaimniekus apkalpojošai finansu iestādei, kurā būs liels kredītresursu daudzums.

Iepriecē arī tas, ka ar Pasaules banku ir panākta vienošanās par kredītlīniju ne tikai dolāros, bet arī latos. Līdz ar to zemniekam ir iespēja izvēlēties.

Kas vēl ir labi? Tas, ka tiks izveidoti garantiju fondi, kas paplašinās iespēju lauku uzņēmējam saņemt lielāku kredīta summu. Tas ir ļoti svarīgi, lai ātrāk notiktu ražošanas procesi valstī.