• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Akreditācijā - Kipras un Peru pilnvarotie pārstāvji. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.01.1997., Nr. 25 https://www.vestnesis.lv/ta/id/29488

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Akreditācijā - Kipras un Peru pilnvarotie pārstāvji (turpinājums)

Vēl šajā numurā

22.01.1997., Nr. 25

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Akreditācijā — Kipras un Peru pilnvarotie pārstāvji

Kipras Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Erato Kozakosa-Markullida ( Erato Kozakou-Marcoullis )

Vakar, 21. janvārī, Rīgas pilī notika Kipras Republikas vēstnieces Erato Kozakosas-Markullidas ( Erato Kozakou-Marcoullis ) akreditācijas ceremonija.

Viņas ekselence Erato Kozakosa-Markullida, Kipras Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijas Republikā, dzimusi 1949. gada 3. augustā Limasolā, Kiprā. No 1967. līdz 1972. gadam viņa studēja Atēnu universitātes tiesību skolā, bet pēc tam trīs gadus papildinājās Atēnu universitātes Sabiedrisko attiecību un politisko zinātņu nodaļā. No 1975. līdz 1979. gadam nākamā vēstniece papildinājās Helsinku universitātes Sociālo zinātņu fakultātes aspirantūrā. Viņai ir zinātniskie grādi tiesību, politoloģijas un socioloģijas jomā. No 1983. gada septembra Erato Kozakosa-Markullida strādā Kipras Republikas Ārlietu ministrijā. Viņa bijusi atašejs, otrā, tad pirmā sekretāre un padomniece. Pērnā gada februārī viņai tika piešķirta pilnvarotā ministra pakāpe. Erato Kozakosa-Markullida strādājusi Kipras misijā Apvienoto Nāciju Organizācijā un bijusi Kipras konsuls Ņujorkā. No 1989. gada janvāra līdz 1993. gada oktobrim Erato Kozakosa-Markullida strādāja Kipras Ārlietu ministrijas pirmajā politiskajā nodaļā, bet 1993. gada novembrī tika iecelta par Kipras Ārlietu ministrijas pastāvīgā sekretāra biroja direktori. Erato Kozakosa-Markullida pārstāvējusi Kipru daudzās starptautiskās konferencēs un ANO institūcijās. Pašlaik Erato Kozakosa-Markullida ir Kipras vēstniece Zviedrijā, visās trīs Baltijas valstīs, Norvēģijā, Islandē un Somijā, viņas rezidence atrodas Stokholmā. Vēstniece ir precējusies, viņas vīrs ir zinātnieks. Ģimenē ir viens dēls. Erato Kozakosa-Markullida pārvalda grieķu, angļu, franču un somu valodu, nedaudz prot arī krieviski. Vēstniece interesējas par mākslu, mūziku un dzeju.

Kipras vēstniece, pasniedzot Latvijas Valsts prezidentam savu akreditācijas rakstu, teica:

— Prezidenta kungs! Man ir liels gods iesniegt Jūsu ekselencei savu akreditācijas rakstu kā Kipras Republikas vēstniecei Latvijas Republikā, kā arī mana priekšteča, vēstnieka Tasa Panaīda atsaukuma vēstuli. Izmantojot šo izdevību, es vēlētos nodot īpašus sveicienus no Kipras Republikas prezidenta Glafkosa Klerida kunga, viņa valdības un Kipras tautas Jūsu ekselencei un Jūsu personā — arī Latvijas valdībai un tautai.

Šī ceremonija ir jauns simbols tām lieliskajām attiecībām, kas pastāv starp abām mūsu valstīm un vienlaikus ir draudzības saišu atjaunošana starp mūsu valdībām. Mēs ceram, ka šīs saites kļūs vēl ciešākas. Es darīšu visu iespējamo, lai sava amata pienākumu pildīšanas periodā šos kontaktus vēl jo vairāk attīstītu un paplašinātu, it īpaši politikas, tirdzniecības un kultūras jomā.

Piecu gadu laikā kopš mūsu valstis nodibinājušas diplomātiskās attiecības, un divarpus gadu laikā kopš mans priekštecis iesniedza savu akreditācijas rakstu kā pirmais Kipras vēstnieks Latvijas Republikā, ar apmierinājumu esam vērojuši mūsu valstu abpusējo attiecību stabilu izaugsmi un nostiprināšanos visās jomās. Jau noslēgta un parakstīta vesela virkne svarīgu līgumu, vēl citi līgumi tiek rūpīgi izskatīti, lai tos noslēgtu visdrīzākajā laikā.

Prezidenta kungs! Mūsu valstu garajā vēsturē tās piemeklējušas līdzīga rakstura likstas. Pārdzīvotais stiprinājis mūsu uzticību tādiem augstiem principiem un vērtībām kā brīvība, demokrātija, taisnīgums, likuma vara un cilvēktiesības. Mūsu valstis aizsargā un veicina šos principus, aktīvi piedaloties dažādos starptautiskos forumos, piemēram, ANO, Eiropas Padomē, kā arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā. Esmu droša, ka mūsu valstis turpinās sadarbību daudzos nozīmīgos jautājumos, gūstot labumu no šo jautājumu risinājuma.

Kopīga uzticība Eiropas ideāliem un kopīgā vēlme panākt Eiropas integrāciju radījusi vēl vienu saiti starp mūsu valstīm. Paralēlā virzība uz apvienotu Eiropu, kuru uzsākušas abas valstis, ir vēl viens faktors, kas mūs tuvina, apzinoties, ka dalība Eiropas Savienībā nodrošina mūsu tautu nākotnes drošību, labklājību un cieņu.

Prezidenta kungs! Es vēlētos izmantot šo izdevību, lai izteiktu atzinību par jūsu valsts interesi, izpratni un atbalstu Kiprai.

Divdesmit divus gadus pēc Turcijas iebrukuma un Kipras Republikas 37 procentu teritorijas okupācijas, neraugoties uz ANO ģenerālsekretāra nerimtīgajiem pūliņiem, mēs diemžēl nevaram runāt par progresu, kam vajadzētu būt šo pūliņu, kā arī daudzu citu Kipras problēmu risināšanas rezultātam. Tādējādi turpinās rupji cilvēktiesību pārkāpumi, kas skar Kipras tautu kā vienotu veselumu, tiek saglabāta nepieņemamā Turcijas militārās okupācijas situācija, kā arī valsts un tautas vardarbīgā sadalīšana — šis anahronisms, kas ir ANO hartas un virknes ANO rezolūciju pārkāpums.

Turcijas puses labās politiskās gribas trūkums — fakts, ko apstiprinājis ANO ģenerālsekretārs, vēl joprojām ir galvenais šķērslis taisnīga un dzīvotspējīga noregulējuma panākšanai. Tāpēc, lai nodrošinātu katras nākamās jaunās iniciatīvas veiksmi, pirms jauna savstarpēja dialoga uzsākšanas jāatrod kopīgs pamats Kipras problēmas būtiskajos aspektos.

No mūsu puses mēs vēlamies panākt taisnīgu un dzīvotspējīgu problēmas risinājumu federālas pārvaldes sistēmas ietvaros, kas garantētu Kipras neatkarību, suverenitāti, teritoriālo integritāti un vienotību, kad valsts būtu brīva no okupācijas karaspēka un kolonistiem. Šāds risinājums nodrošinātu pilnīgu cilvēktiesību ievērošanu un pamatbrīvību nodrošināšanu visiem kipriešiem neatkarīgi no viņu etniskās izcelsmes un reliģiskās piederības. Kipras valdība cieši nolēmusi aktīvi atbalstīt ANO ģenerālsekretāra pūliņus noregulējuma meklēšanā, kas nesīs pastāvīgu mieru, progresu un labklājību visiem mūsu valsts iedzīvotājiem.

Mēs ceram, ka pēdējā laikā vērojamā intereses pastiprināšanās un nozīmīgāko pasaules valstu līdzdalības intensitātes pieaugums, atbalstot ANO ģenerālsekretāra pūliņus, tuvinās risinājuma izredzes. Īpaši svarīgi tas šķiet pašlaik, sešus mēnešus pēc starpvaldību konferences beigām, kad mēs tuvojamies pievienošanās sarunu sākumam.

Atkalapvienojusies, brīva un mierīga Kipra, plaukstoša Kipra, Kipra, kas ir Eiropas Savienības locekle, — tāda Kipra var kalpot par tiltu uz mieru un stabilitāti reģionā. Tādu mēs to redzam savā iztēlē, tāds ir mūsu mērķis un sapnis, un mēs aicinām visus, kas var, palīdzēt mums, lai šo sapni padarītu par realitāti.

Esmu pārliecināta, prezidenta kungs, ka varam rēķināties ar jūsu valsts atbalstu un ka mūsu kopīgie pūliņi dos ieguldījumu tālākai attiecību attīstībai starp Kipras Republiku un Latvijas Republiku, pamatojoties uz sirsnīgumu un draudzību, kā arī uz savstarpēju sapratni un cieņu pret abu valstu nacionālajām interesēm.

Vēlētos apliecināt Jūsu ekselencei, ka, pildot savus vēstnieces pienākumus, veltīšu visu savu enerģiju un zināšanas, lai tālāk attīstītu mūsu valstu attiecības un tādējādi arvien labāku saprašanos un sadarbību.

Savukārt Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis, pieņemot Kipras vēstnieces akreditācijas rakstu, teica:

— Jūsu ekselence, es Jūs sveicu kā Kipras Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā!

Latvija ar cieņu uzņem Kipras pārstāvi savā zemē. Starp mūsu zemēm veidojas labi un vispusīgi kontakti, kuriem ir visas iespējas gūt pozitīvu tālāko virzību. Latvija vienmēr ar uzmanību ir sekojusi notikumu attīstībai Kiprā un ap to. Latvija apzinās, ka tikai saprātīga, konstruktīva pieeja var būt par pamatu šo problēmu risinājumam.

Latvijas vēlme strauji turpināt integrāciju Eiropas un transatlantiskajās struktūrās ir ieguldījums kopējā kontinenta drošības būvē. Latvijas starptautiskās darbības principi vienmēr ir bijuši un arī paliks orientēti uz augstajiem rīcības un neatkarības ideāliem. Katrai tautai ir tiesības pašai lemt savu likteni. Eiropas mazās tautas savas identitātes saglabāšanos redz tālākā integrācijā jaunajā Eiropā. Eiropā, kas ciena katras valsts, katras tautas savdabīgumu un vienreizīgumu. Latvijai nav citas redzamas alternatīvas kā maksimāla, aktīva darbība mūsdienu plašajā starptautiskajā dzīvē, kā pilnasinīga iekļaušanās Eiropas Savienībā un drošību garantējošā NATO. Stabilitāte, drošība, labklājība ir kaimiņvalstu, reģiona un visa kontinenta interesēs.

Latvijas un Kipras divpusējās attiecības jāturpina strauji attīstīt. Nepieciešams papildināt līgumtiesisko bāzi, jāattīsta tiešie kontakti un apmaiņas ar augsta līmeņa vizītēm. Latvijas un Kipras virzība uz Eiropas Savienību paver vienreizējas iespējas ciešai sadarbībai. Noderīga būtu kaut vai Kipras pieredze tūrisma organizēšanā. Latvija savā sadarbībā ir atvērta un mērķtiecīga uz Eiropas tālāku integrāciju.

Jūsu ekselence, es Jūs vēlreiz sveicu šeit, pils Baltajā zālē, un vēlu panākumus, sekmējot attiecības starp mūsu valstīm.

Pēc akreditācijas raksta iesniegšanas ceremonijas notika Latvijas Republikas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa un Kipras Republikas vēstnieces Erato Kozakosas-Markullidas saruna, kurā tika skarti abu valstu interešu saskarsmes punkti un attīstības perspektīvas. Vēstniece pateicās Latvijai par sapratni un draudzīgo atbalstu Kipras problēmas risinājuma meklējumos. Abas valstis pamatos jau ir izveidojušas labas divpusējas attiecības. Sadarbība turpina veiksmīgi attīstīties un pilnveidoties, straujāk jāaktivizē politiskie, tirdznieciskie un tūrisma sakari. Valsts prezidents G.Ulmanis norādīja, ka Kipra un Latvija abas ir izvēlējušās ceļu uz tālāku integrāciju Eiropas struktūrās, kas veicinās drošības un stabilitātes vispārējo pieaugumu. Mazajām tautām un valstīm integrācija Eiropas Savienībā ir ceļš uz tautas identitātes un sava savdabīguma saglabāšanu. Kipras vēstniece pievienojās šim atzinumam un norādīja, ka abu valstu ģeogrāfiskais novietojums nerāda citas alternatīvas. Sadarbībai starp abām potenciālajām ES dalībvalstīm ir visas priekšrocības strauji attīstīties jau tuvākajā laikā.

Valsts prezidenta preses dienesta un “LV” informācija

Tūdaļ pēc akreditācijas ceremonijas un sarunas ar Valsts prezidentu Gunti Ulmani Kipras vēstniece Erato Kozakosa-Markullida laipni piekrita sniegt interviju mūsu laikrakstam.

Jūsu ekselence, apsveicu jūs ar stāšanos šajā augstajā un goda pilnajā amatā!

— Paldies!

Kāds ir jūsu iespaids par nule notikušo sarunu ar Latvijas Valsts prezidentu?

— Šajā sarunā mēs turpinājām apspriest tos jautājumus, kas jau tika skarti manā uzrunā, pasniedzot akreditācijas rakstu, un prezidenta atbildes runā. Proti, abu valstu vēlēšanās stiprināt mūsu divpusējās attiecības un attīstīt abu valstu sadarbību visdažādākajās jomās. Tāpat arī mūsu kopējo vēlmi integrēties Eiropas struktūrās.

Kurās jomās, jūsuprāt, būtu iespējama Latvijas un Kipras sadarbība?

— Domāju, ka daudzās jomās. Mums jau ir daudzas sadarbības ieceres, mēs varētu arī savstarpēji apmainīties ar savu valstu pieredzi ekonomikā un tūrismā. Arī sekmējot kultūras vērtību apmaiņu, tas būtu ļoti svētīgi abām valstīm. Tagad mēs cenšamies īstenot daudzus līgumus, kas jau ir parakstīti un ratificēti. Divus līgumus tirdzniecības un vienu transporta jomā. Abas puses vēl arī pārrunā vairākus līgumus. Īstenojot tos, kā arī realizējot virkni iecerēto vizīšu, mūsu valstis un tautas patiešām kļūs daudz tuvākas.

Kādi būs jūsu pirmie darbi jaunajā vēstnieces amatā Latvijā?

— Sekmēt jau pieminēto līgumu iemiesošanu dzīvē. Tāpat es organizēšu abu mūsu valstu politiķu vizītes, kas ir ārkārtīgi svarīgi Kipras un Latvijas attiecību sekmēšanai.

— Jūs esat Kipras vēstniece septiņās valstīs. Tas ir liels darba apjoms. Cik bieži redzēsim jūs Rīgā?

— Es gribētu šeit ierasties, cik bieži vien iespējams, taču noteikti esmu apņēmusies Rīgā būt ne retāk kā divreiz gadā. Protams, es šurp braukšu, arī lai parakstītu līgumus vai pavadītu mūsu valsts politiķus un oficiālās delegācijas, kad tās apmeklēs Latviju.

Paldies par interviju! Labu veiksmi jums, vēstnieces misiju pildot !

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Peru Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Hosē Emilio Romero Sevaljoss ( Jose Emilio Romero Cevallos)

Vakar, 21.janvārī, Rīgas pilī savu akreditācijas rakstu Latvijas Republikas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim iesniedza Peru Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Hosē Emilio Romero Sevaljoss.

Viņa ekselence Hose Emilio Romero Sevaljoss, Peru Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā, dzimis 1944.gada 22.decembrī Peru galvaspilsētā Limā. Viņš studējis mākslas zinātni un tieslietas Peru nacionālajā sv. Marka universitātē, bet pēc tam Peru Diplomātijas akadēmijā. Ieguvis tiesību zinātņu bakalaura grādu, ir tieslietu padomnieks un licenciāts starptautisko attiecību jomā. Diplomātiskajā dienestā Hosē Emilio Romero Sevaljoss strādā kopš 1968.gada 1.janvāra. Viņš strādājis dažādos amatos Peru Ārlietu ministrijā, kā arī Peru vēstniecībās vairākās ārvalstīs: Urugvajā, Meksikā, Argentīnā, Čīlē. 1991.gadā Hosē Emilio Romero Sevaljoss tika iecelts par Peru vēstnieku Argentīnā, bet 1993.gadā — par vēstnieku Portugālē. Pašlaik Hosē Emilio Romero Sevaljoss ir arī Peru vēstnieks Zviedrijā, Islandē, Igaunijā un Norvēģijā, viņa rezidence ir Stokholmā. Hosē Emilio Romero Sevaljoss ir apbalvots ar vairākiem ordeņiem. Viņš ir Peru Goda ordeņa par izciliem pakalpojumiem bruņinieks, apbalvots ar Brazīlijas Barona de RIO Branko lielo ordeni un Čīles Nopelnu ordeņa Lielo krustu.

Vēstnieks ir precējies ar Silviju Sommeri de Sousu, ģimenē ir divi bērni.

Pasniedzot Latvijas Republikas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim savu akreditācijas rakstu, vēstnieks Hosē Emilio Romero Sevaljoss teica:

— Jūsu ekselence Gunti Ulmani, Latvijas prezident! Esmu ļoti pagodināts nodot jums sveicienus no Peru Republikas prezidenta, inženiera Alberto Fudzimori, kas man uzticējis nodot Jūsu ekselencei, prezidenta kungam, savus sirsnīgākos labklājības un uzplaukuma vēlējumus, adresējot tos arī Latvijas tautai un valdībai, kas jūsu vadībā apliecinājusi, ka vēlme sasniegt progresu ir tālākas attīstības būtiska sastāvdaļa.

Mūsu valstīm, Latvijai un Peru, ir kopīgas intereses, neraugoties uz mūsu atšķirībām, kā arī politiskās, ekonomiskās un sociālās realitātes īpatnībām. Mūs vieno kopīgs brīvas un taisnīgas sabiedrības ideāls — tā ir sabiedrība, kurā mūsu pilsoņiem ir vienlīdzīgas iespējas sasniegt labklājību.

Starptautisko attiecību jomā mūsu valstīm ir kopīga cieša pārliecība par zināmu principu absolūto vērtību; šo principu vidū jāizceļ nācijas brīva pašnoteikšanās un — jo sevišķi būtiskā — cieņa pret starptautiskajām tiesībām, it īpaši pret līgumiem, kas nodrošina stabilas, taisnīgas un miermīlīgas savstarpējās attiecības, kas ļauj attīstīt mūsu cilvēcisko potenciālu, kā arī saprātīgos apmēros izmantot mūsu dabas bagātības.

Jūsu ekselence, prezidenta kungs! Man ir tas gods kļūt par pirmo Peru vēstnieku Latvijas Republikā, tāpēc man ir tik ļoti patīkami izteikt viskvēlāko vēlmi, lai mums sekmētos savstarpējie pūliņi kopīga mērķa labā, veidojot taisnīgāku un vienlīdzīgāku pasauli, kurā nebūtu vardarbības un iznīcības, kurā — un tas ir īpaši nozīmīgi — valdītu miers un saprāts.

Jūsu ekselence, prezidenta kungs! Man ir liels gods formāli iesniegt savu akreditācijas rakstu, kas ļauj mani akreditēt kā pilnvaroto un ārkārtējo Peru Republikas vēstnieku Latvijas Republikā.

Savukārt Valsts prezidents Guntis Ulmanis savā atbildes uzrunā Peru vēstniekam teica:

— Jūsu ekselence, sveicu jūs kā Peru Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā!

Peru vēstnieka akreditācija Latvijā ir nozīmīgs solis tālākā Latvijas starptautisko attiecību sakārtošanā. Latvija ir patiesi ieinteresēta veidot stabilas, kā arī attīstīt savstarpēji izdevīgas vispusīgas attiecības ar plašo Latīņameriku. Pasaules attīstības procesu globalizācija, modernās tehnoloģijas un savstarpējās atkarības pieaugums kļūst par pamatu ciešai sadarbībai starp valstīm.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!