Latvijas Bankas noteikumi Nr. 158

Rīgā 2017. gada 30. oktobrī

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasības, veicot ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu

Izdoti saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un
terorisma finansēšanas novēršanas likuma
7. panta 1.¹ daļu un 47. panta trešo daļu

I. Vispārīgais noteikums

1. Noteikumi nosaka prasības kapitālsabiedrībām, kas saņēmušas Latvijas Bankas licenci ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanai un pārdošanai (tālāk tekstā – kapitālsabiedrība), Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteikto pienākumu izpildei attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtēšanu, iekšējās kontroles sistēmu un tās izveidi, klientu izpēti un klientu veikto darījumu uzraudzību.

II. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtēšana

2. Kapitālsabiedrība atbilstoši savam darbības veidam veic un dokumentē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtējumu, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai un klientiem piemītošos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtējumu apstiprina kapitālsabiedrības valde, ja tāda ir izveidota, vai kapitālsabiedrības augstākā pārvaldes institūcija.

3. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks ir iespējamība, ka kapitālsabiedrība var tikt izmantota noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā.

4. Kapitālsabiedrība, veicot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtējumu, ņem vērā riskus, kurus identificējusi Eiropas Komisija Eiropas Savienības riska novērtējumā, riskus, kuri identificēti Nacionālajā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanas ziņojumā, kā arī citus riskus, kas raksturīgi attiecīgās kapitālsabiedrības darbībai.

5. Kapitālsabiedrība, veicot tai piemītošā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtējumu, ņem vērā riskus, kurus rada kapitālsabiedrības veiktie un plānotie ārvalstu valūtas pirkšanas un pārdošanas darījumi, ievērojot gan ārvalstu valūtu pirkšanas un pārdošanas sektoram piemītošo risku, gan tieši kapitālsabiedrībai raksturīgos riskus. Kapitālsabiedrībai piemītošā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtējumam izmanto vismaz šādu informāciju:

5.1. kapitālsabiedrības veikto un plānoto darījumu skaits un apjoms;

5.2. to kapitālsabiedrības darījumu, kuri veikti, neidentificējot klientu, skaits un apjoms;

5.3. ar kapitālsabiedrības klientiem, to rezidences (reģistrācijas) valstīm, klientu saimniecisko vai personisko darbību, izmantojamiem pakalpojumiem un produktiem un to piegādes kanāliem, kā arī ar to veiktajiem darījumiem saistīto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku ietekmējošo faktoru analīze, kas aptver šādus risku ietekmējošos faktorus:

5.3.1. klienta risks, kas piemīt klientam, t.sk., ja klients ir juridiskā persona vai juridisks veidojums, – tā juridiskajai formai un īpašnieku struktūrai, kā arī klienta vai klienta patiesā labuma guvēja saimnieciskajai vai personiskajai darbībai;

5.3.2. valsts un ģeogrāfiskais risks, t.sk. risks, ka klients vai klienta patiesais labuma guvējs ir saistīts ar valsti vai teritoriju, kuras ekonomiskie, sociālie, tiesiskie vai politiskie apstākļi var liecināt par valstij piemītošu augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas risku;

5.3.3. klienta izmantoto pakalpojumu risks, t.i., risks, ka klients ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas vai pārdošanas pakalpojumu var izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai vai terorisma finansēšanai;

5.3.4. pakalpojumu sniegšanas veida risks, kas saistīts ar veidu, kādā klients saņem ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas pakalpojumu vai to izmanto.

6. Ar klientu saistītie būtiskākie noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku paaugstinošie faktori ir šādi:

6.1. darījuma attiecības ar klientu tiek uzturētas vai gadījuma rakstura darījums ar klientu tiek veikts neparastos apstākļos;

6.2. klients ir juridiskā persona vai juridisks veidojums, kas ir privāto aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība;

6.3. klients ir juridiskā persona, kas emitē vai ir tiesīga emitēt uzrādītāja akcijas (kapitāla vērtspapīrus) vai kam ir nominālie akcionāri;

6.4. klients regulāri veic liela apjoma darījumus;

6.5. klienta – juridiskās personas vai juridiskā veidojuma – īpašnieku vai dalībnieku struktūra šķiet neparasta vai pārāk sarežģīta, ņemot vērā tā darbības veidu;

6.6. klients ir juridiskā persona vai juridisks veidojums, kura īpašnieku vai dalībnieku struktūra apgrūtina iespēju noteikt tā patieso labuma guvēju;

6.7. klients ir biedrība, nodibinājums vai tiem pielīdzināms juridisks veidojums, kuram nav peļņas gūšanas rakstura.

7. Ar klienta saimniecisko vai personisko darbību saistītie būtiskākie noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku paaugstinošie faktori ir šādi:

7.1. klienta saimnieciskā darbība vai personiskā darbība nav saistīta ar Latvijas Republiku;

7.2. klienta saimnieciskā darbība ir saistīta ar:

7.2.1. azartspēļu organizēšanu;

7.2.2. inkasācijas pakalpojumu sniegšanu;

7.2.3. starpniecību darījumos ar nekustamajiem īpašumiem;

7.2.4. tirdzniecību ar dārgmetāliem un dārgakmeņiem;

7.2.5. tirdzniecību ar ieročiem un munīciju;

7.2.6. naudas pakalpojumu sniegšanu.

8. Ar valsti vai ģeogrāfisko tvērumu saistītie būtiskākie noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku paaugstinošie faktori ir šādi:

8.1. valsts vai teritorija, kas uzticamā avotā, piemēram, savstarpējā novērtējumā vai precīzos novērtējuma ziņojumos, ir norādīta vai pārbaudes ziņojumos minēta kā valsts, kurai nav atbilstīgu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas novēršanas sistēmu, t.sk. tāda, kas iekļauta starptautiskās Finanšu darījumu darba grupas (Financial Action Task Force) nesadarbojošos valstu sarakstā vai par kuru minētā organizācija publicējusi paziņojumu kā par valsti vai teritoriju, kurā nav normatīvo aktu cīņai ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu vai kurā tie ir ar būtiskām nepilnībām un tāpēc neatbilst starptautiskajām prasībām;

8.2. valsts vai teritorija, kurai piemērotas sankcijas, embargo vai līdzīgi pasākumi, t.sk. finanšu vai civiltiesiski ierobežojumi, ko noteikusi, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācija, Eiropas Savienība vai Amerikas Savienotās Valstis;

8.3. valsts vai teritorija, kas uzticamā avotā norādīta kā valsts, kurā ir ievērojams korupcijas un citu noziedzīgu darbību līmenis;

8.4. valsts vai teritorija, kura uzticamā avotā norādīta kā tāda, kas nodrošina finansējumu vai atbalstu teroristu darbībai, vai kurā darbojas uzticamā avotā norādītas teroristiskas organizācijas;

8.5. valsts vai teritorija, kas iekļauta Ministru kabineta apstiprinātajā zemu nodokļu un beznodokļu valstu un teritoriju sarakstā.

9. Ar klienta izmantoto pakalpojumu vai to sniegšanas veidu saistītie būtiskākie noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku paaugstinošie faktori ir šādi:

9.1. gadījuma rakstura darījumi, neidentificējot klientu;

9.2. neklātienē pastāvošas darījuma attiecības vai gadījuma rakstura darījumi.

10. Būtiskākie noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku pazeminošie faktori, kas saistīti ar klienta rezidences (reģistrācijas) saimnieciskās vai personiskās darbības veikšanas valsti, ir šādi:

10.1. valstī darbojas efektīvas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas;

10.2. valstī ir noteiktas tādas prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas jomā, kas atbilst organizāciju, kuras nosaka standartus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, noteiktajiem starptautiskajiem standartiem, un valsts minētās prasības faktiski īsteno;

10.3. valstī ir zems korupcijas risks;

10.4. valstī ir zems tādu noziedzīgu nodarījumu līmenis, kuru rezultātā var tikt iegūti līdzekļi noziedzīgā ceļā.

11. Kapitālsabiedrība regulāri, atbilstoši tai piemītošajam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskam, bet ne retāk kā reizi trijos gados, veic noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtējuma pārskatīšanu un aktualizēšanu. Kapitālsabiedrība noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtējumu pārskata un aktualizē katrā gadījumā, pirms tā plāno veikt pārmaiņas tās darbības procesos, pārvaldības struktūrā, sniegtajos pakalpojumos un produktos, pakalpojumu un produktu piegādes kanālos, klientu bāzē vai darbības ģeogrāfiskajos reģionos, t.sk. pirms jaunu tehnoloģiju vai pakalpojumu ieviešanas.

III. Iekšējās kontroles sistēma un tās izveide

12. Kapitālsabiedrība, pamatojoties uz tās pēdējo veikto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtējumu, izveido noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmu (tālāk tekstā – iekšējās kontroles sistēma), t.sk. izstrādājot un dokumentējot attiecīgas politikas un procedūras, kuras apstiprina kapitālsabiedrības valde, ja tāda ir izveidota, vai kapitālsabiedrības augstākā pārvaldes institūcija.

13. Iekšējās kontroles sistēma ir kapitālsabiedrības īstenots pasākumu kopums, kas ietver uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasību izpildes nodrošināšanu vērstas darbības, paredzot tam atbilstošus resursus un veicot darbinieku apmācību, lai pēc iespējas novērstu kapitālsabiedrības iesaistīšanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā.

14. Kapitālsabiedrība, izveidojot iekšējās kontroles sistēmu, tajā paredz un dokumentē:

14.1. kapitālsabiedrības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska izvērtēšanas kārtību un kārtību, kādā tiek novērtēts, dokumentēts un pārskatīts ar klientu, tā rezidences (reģistrācijas) valsti, klienta saimniecisko vai personisko darbību, izmantotajiem pakalpojumiem un produktiem un to piegādes kanāliem un veiktajiem darījumiem saistītais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks;

14.2. kārtību un apjomu, kādā, pamatojoties uz kapitālsabiedrības veikto klienta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtējumu un ievērojot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās klienta izpētes minimālās prasības, veicama klienta izpēte;

14.3. klientu veikto darījumu uzraudzības kārtību;

14.4. neparastu un aizdomīgu darījumu atklāšanas kārtību;

14.5. kārtību, kādā kapitālsabiedrība atturas no tāda darījuma veikšanas, kurš saistīts vai par kuru vai kurā iesaistītajiem naudas līdzekļiem ir pamatotas aizdomas, ka darījums ir saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, vai ir pamatotas aizdomas, ka darījumā iesaistītie naudas līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma finansēšanu vai šā noziedzīgā nodarījuma mēģinājumu;

14.6. kārtību, kādā kapitālsabiedrība ziņo Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem;

14.7. kārtību, kādā kapitālsabiedrība uzglabā un iznīcina klienta izpētes un klienta veikto darījumu uzraudzības gaitā iegūto informāciju un dokumentus;

14.8. kapitālsabiedrības darbinieku tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī kapitālsabiedrības darbinieku profesionālās kvalifikācijas un atbilstības standartus, pildot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu regulējošo normatīvo aktu prasības;

14.9. kārtību, kādā kapitālsabiedrība nodrošina anonīmu iekšējo ziņošanu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu regulējošo normatīvo aktu prasību pārkāpumiem un šādu ziņojumu izvērtēšanu, ja, ņemot vērā kapitālsabiedrības darbinieku skaitu, šāda ziņošana ir iespējama;

14.10. neatkarīgu iekšējā audita funkciju, lai nodrošinātu kapitālsabiedrības iekšējās kontroles sistēmas atbilstību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu regulējošo normatīvo aktu prasībām un iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitātes izvērtēšanu, ja, ņemot vērā kapitālsabiedrības darbinieku skaitu, šāda funkcija ir iespējama;

14.11. noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas politiku un procedūru regulāras pārskatīšanas prasības un kārtību atbilstoši pārmaiņām normatīvajos aktos vai kapitālsabiedrības darbības procesos, sniegtajos pakalpojumos, pārvaldības struktūrā, klientu bāzē vai darbības reģionos.

15. Kapitālsabiedrība regulāri, bet ne retāk kā reizi 18 mēnešos, izvērtē iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitāti, t.sk. pārskatot un aktualizējot ar klientu, tā rezidences (reģistrācijas) valsti, klienta saimniecisko vai personisko darbību, izmantojamiem pakalpojumiem un produktiem un to piegādes kanāliem un veiktajiem darījumiem saistīto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtējumu un, ja nepieciešams, veic pasākumus iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitātes uzlabošanai, t.sk. pārskata un precizē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas politikas un procedūras. Kapitālsabiedrība iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitāti izvērtē un pasākumus iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitātes uzlabošanai veic katrā gadījumā, ja tai ir pamats uzskatīt, ka tās iekšējās kontroles sistēmā ir trūkumi, t.sk. pēc Latvijas Bankas pieprasījuma novērst iekšējās kontroles sistēmā konstatētos trūkumus, kā arī pirms tā plāno veikt pārmaiņas tās darbības procesos, pārvaldības struktūrā, sniegtajos pakalpojumos un produktos, pakalpojumu un produktu piegādes kanālos, klientu bāzē vai darbības ģeogrāfiskajos reģionos, t.sk. pirms jaunu tehnoloģiju vai pakalpojumu ieviešanas.

IV. Klienta izpētes veikšanas vispārīgās prasības

16. Kapitālsabiedrība veic klienta izpēti šādos gadījumos:

16.1. pirms darījuma attiecību uzsākšanas ar klientu;

16.2. pirms tāda gadījuma rakstura darījuma veikšanas, kura apjoms vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa pārsniedz 1 500 euro;

16.3. ja darījums atbilst vismaz vienai no neparasta darījuma pazīmju sarakstā ietvertajām pazīmēm vai rodas aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu;

16.4. veicot darījumu ar klientu, attiecībā uz kuru, kura saimniecisko vai personisko darbību, rezidences (reģistrācijas) saimnieciskās vai personiskās darbības veikšanas valsti, veiktajiem darījumiem, izmantotajiem pakalpojumiem vai to sniegšanas veidiem kapitālsabiedrība konstatējusi nozīmīgus paaugstināta riska faktorus;

16.5. veicot darījumu ar politiski nozīmīgu personu, politiski nozīmīgas personas ģimenes locekli vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītu personu;

16.6. ja rodas aizdomas, ka iepriekš iegūtie klienta izpētes dati nav ticami.

17. Klienta izpēte ir uz risku novērtējumu pamatots pasākumu kopums, kura ietvaros kapitālsabiedrība:

17.1. veic klienta identifikāciju un iegūto identifikācijas datu pārbaudi;

17.2. noskaidro klienta patieso labuma guvēju identificējošo informāciju un, pamatojoties uz risku novērtējumu, pārliecinās, ka attiecīgā fiziskā persona ir klienta patiesais labuma guvējs;

17.3. iegūst informāciju par darījuma attiecību vai gadījuma rakstura darījuma mērķi un paredzamo būtību;

17.4. veic klienta veikto darījumu uzraudzību, t.sk. pārbaudes, kas apstiprina, ka darījumi tiek veikti saskaņā ar kapitālsabiedrības rīcībā esošo informāciju par klientu, tā saimniecisko darbību, risku profilu un līdzekļu izcelsmi;

17.5. nodrošina klienta izpētes gaitā iegūto dokumentu, personas datu un informācijas uzglabāšanu, regulāru izvērtēšanu un aktualizēšanu atbilstoši piemītošajam riskam, bet ne retāk kā reizi piecos gados.

18. Kapitālsabiedrība, nosakot klienta izpētes apjomu un kārtību, kā arī klienta izpētes gaitā iegūto dokumentu, personas datu un informācijas izvērtēšanas regularitāti, ņem vērā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska faktorus, kuri raksturo klientu, tā rezidences (reģistrācijas) valsti, klienta saimniecisko vai personisko darbību, izmantojamos pakalpojumus un produktus un to piegādes kanālus, kā arī klienta veiktos darījumus.

19. Nosakot klienta izpētes apjomu un regularitāti, kapitālsabiedrība ņem vērā arī šādus ar klientu saistītos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku ietekmējošos rādītājus:

19.1. darījuma attiecību mērķis;

19.2. klienta plānoto un veikto darījumu regularitāte;

19.3. darījuma attiecību ilgums un darījumu regularitāte;

19.4. klienta plānoto un veikto darījumu apjoms.

20. Kapitālsabiedrība klienta izpētes ietvaros veic vismaz šādas darbības:

20.1. pārbauda Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta uzturētajā interneta vietnē publicētos Ministru kabineta atzītu valstu vai starptautisko organizāciju sagatavotos to personu sarakstus, kuras tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos teroristiskās darbībās, un citu pieejamo informāciju, lai pārliecinātos, ka klients vai tā patiesais labuma guvējs nav saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai iesaistīšanos teroristiskās darbībās;

20.2. iegūst informāciju par klienta saimniecisko vai personisko darbību;

20.3. izmantojot klienta sniegto un publiski pieejamo informāciju, noskaidro, vai klients vai tā patiesais labuma guvējs nav politiski nozīmīga persona, politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona;

20.4. iespēju robežās, izmantojot publiski pieejamo informāciju, noskaidro, vai klients, tā pilnvarotā persona vai tā patiesais labuma guvējs nav iepriekš sodīts vai netiek turēts aizdomās par krāpnieciskām darbībām, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu.

21. Kapitālsabiedrībai jāspēj pierādīt, ka tās veiktās klienta izpētes apjoms ir atbilstošs pastāvošajam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskam.

22. Ja kapitālsabiedrība šo noteikumu 16. punktā minētajos gadījumos nespēj veikt šo noteikumu 17.1.–17.3. apakšpunktā noteiktos klienta izpētes pasākumus un tai nav pamata piemērot klienta vienkāršotās izpētes kārtību, kapitālsabiedrība ar šādu klientu neuzsāk darījuma attiecības, izbeidz uzsāktās darījuma attiecības, kā arī neveic gadījuma rakstura darījumu. Katru šādu gadījumu kapitālsabiedrība dokumentē un izvērtē, aizdomu gadījumā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu ziņojot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam.

V. Klienta identifikācijas un identifikācijas datu pārbaudes kārtība

23. Kapitālsabiedrība fiziskās personas identifikāciju veic, pamatojoties uz šādiem personas identitāti apliecinošiem dokumentiem un izgatavojot to kopijas:

23.1. rezidentam – pasi vai personas apliecību atbilstoši Personu apliecinošu dokumentu likumam;

23.2. nerezidentam – ieceļošanai Latvijas Republikā derīgu personu apliecinošu dokumentu.

24. Kapitālsabiedrība, pārbaudot fiziskās personas identitāti pēc klienta personu apliecinoša dokumenta, pārliecinās, ka personu apliecinošais dokuments nav iekļauts nederīgo dokumentu reģistrā.

25. Kapitālsabiedrība juridiskās personas vai juridiskā veidojuma identifikāciju veic, pamatojoties uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā minētajiem dokumentiem. Kapitālsabiedrība var veikt juridiskās personas vai juridiskā veidojuma identifikāciju, iegūstot informāciju par juridisko personu vai juridisko veidojumu no publiski pieejama uzticama un neatkarīga avota.

26. Ja kapitālsabiedrība klienta identifikācijai papildus klienta iesniegtajiem dokumentiem izmanto citus informācijas avotus, kapitālsabiedrība dokumentē izmantoto informācijas avotu un no tā saņemto informāciju.

27. Klienta identifikācijas procesā kapitālsabiedrība noskaidro, vai klients darījuma attiecības uzsāk vai gadījuma rakstura darījumu veic savā vai citas personas uzdevumā. Ja klientu pārstāv pilnvarotais pārstāvis, kapitālsabiedrība šo pilnvaroto pārstāvi identificē šo noteikumu 23. punktā minētajā kārtībā un pārliecinās par tā tiesībām pārstāvēt klientu, iegūstot dokumentu vai attiecīgā dokumenta kopiju, kas apliecina tā tiesības pārstāvēt klientu.

VI. Patiesā labuma guvēja noskaidrošana un pārliecināšanās par noskaidrotā patiesā labuma guvēja atbilstību

28. Gadījumos, kad veicama klienta izpēte, kapitālsabiedrība noskaidro klienta patieso labuma guvēju un, pamatojoties uz risku novērtējumu, veic nepieciešamos pasākumus, lai pārliecinātos, ka noskaidrotais patiesais labuma guvējs ir klienta patiesais labuma guvējs.

29. Kapitālsabiedrība, noskaidrojot klienta patieso labuma guvēju, par to iegūst šādu informāciju:

29.1. par rezidentu – vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas datums, mēnesis un gads, valstspiederība, pastāvīgās dzīvesvietas valsts, kā arī personai piederošās, tiešā vai netiešā veidā kontrolēto klienta kapitāla daļu vai akciju, t.sk. tiešās vai netiešās līdzdalības, īpatsvars kopējā skaitā, kā arī tieši vai netieši īstenojamās klienta kontroles veids;

29.2. par nerezidentu – vārds, uzvārds, dzimšanas datums, mēnesis un gads, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un institūcija, kas dokumentu izdevusi, valstspiederība, pastāvīgās dzīvesvietas valsts, kā arī personai piederošās, tiešā vai netiešā veidā kontrolēto klienta kapitāla daļu vai akciju, t.sk. tiešās vai netiešās līdzdalības, īpatsvars kopējā skaitā, kā arī tieši vai netieši īstenojamās klienta kontroles veids.

30. Kapitālsabiedrība klienta patiesā labuma guvēja noskaidrošanu var īstenot vismaz vienā no šādiem veidiem:

30.1. saņemot klienta apstiprinātu paziņojumu par patieso labuma guvēju;

30.2. izmantojot ziņas vai dokumentus no Latvijas Republikas vai ārvalsts informācijas sistēmām;

30.3. patstāvīgi noskaidrojot klienta patieso labuma guvēju, ja ziņas par to nevar iegūt citādi.

31. Kapitālsabiedrība, atbilstoši pamatojot un dokumentējot darbības, kas veiktas, lai noskaidrotu klienta patieso labuma guvēju, par juridiskās personas patieso labuma guvēju var uzskatīt personu, kura ieņem amatu šīs juridiskās personas augstākajā pārvaldības institūcijā, ja kapitālsabiedrība ir izmantojusi visus iespējamos noskaidrošanas līdzekļus un nav iespējams noskaidrot nevienu fizisku personu atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā ietvertajam termina "patiesais labuma guvējs" skaidrojumam, kā arī ir izslēgtas šaubas par to, ka juridiskajai personai varētu būt cits patiesais labuma guvējs.

VII. Klienta vienkāršotā izpēte

32. Ja pastāv zems noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks, kā arī veikti pasākumi, lai noskaidrotu, novērtētu un izprastu savas darbības un klientam piemītošos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus, kapitālsabiedrība šo noteikumu 33. punktā minētajos gadījumos ir tiesīga veikt vienkāršotu izpēti, izdarot šādas darbības:

32.1. šo noteikumu V nodaļā minētās klienta identifikācijas darbības;

32.2. šo noteikumu IV nodaļā minētos klienta izpētes pasākumus darījuma attiecībām vai gadījuma rakstura darījuma raksturam un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku līmenim atbilstošā apmērā.

33. Kapitālsabiedrība ir tiesīga veikt klienta vienkāršotu izpēti šādos gadījumos:

33.1. klients ir Latvijas Republikas atvasināta publiska persona, tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde vai valsts un pašvaldības kontrolēta kapitālsabiedrība, kuru raksturo zems noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks;

33.2. klients ir komersants, kura akcijas ir iekļautas regulētā tirgū vienā vai vairākās Eiropas Savienības valstīs;

33.3. veicot šo noteikumu 16.2. apakšpunktā minēto darījumu, ja:

33.3.1. darījums neatbilst neparasta darījuma pazīmju sarakstā ietvertajām pazīmēm;

33.3.2. darījums nerada aizdomas vai nav pieejama informācija, kas liecinātu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu vai mēģinājumu veikt šīs darbības;

33.3.3. klients saimniecisko darbību neveic augsta riska trešās valstīs.

34. Vienkāršotu klienta izpēti nepiemēro, ja, balstoties uz risku novērtējumu, kapitālsabiedrība konstatē, vai tās rīcībā ir informācija par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, mēģinājumu veikt šādas darbības vai paaugstinātu šādu darbību risku, t.sk., ja pastāv šajos noteikumos noteiktie risku paaugstinošie faktori.

35. Veicot vienkāršoto klienta izpēti, kapitālsabiedrība iegūst un dokumentē informāciju, kas apliecina, ka klients atbilst šo noteikumu 33. punkta nosacījumiem.

VIII. Klienta padziļinātā izpēte

36. Klienta padziļināta izpēte ir uz risku novērtējumu pamatotas darbības, kas kapitālsabiedrībai ir jāveic papildus klienta izpētei, t.sk., lai papildus pārliecinātos, ka fiziskā persona, kas noskaidrota kā patiesais labuma guvējs, ir klienta patiesais labuma guvējs, un lai nodrošinātu klienta veikto darījumu pastiprinātu uzraudzību.

37. Kapitālsabiedrībai ir pienākums veikt klienta padziļinātu izpēti šādos gadījumos:

37.1. uzsākot un uzturot darījuma attiecības vai veicot gadījuma rakstura darījumu ar klientu, kas nav personiski piedalījies identifikācijas procedūrā, izņemot gadījumu, kad ir spēkā šādi nosacījumi:

37.1.1. kapitālsabiedrība nodrošina atbilstošus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku mazinošus pasākumus, t.sk. politiku un procedūru izstrādi un darbinieku apmācību par neklātienes identifikācijas veikšanu;

37.1.2. klienta identifikācija, izmantojot tehnoloģiskos risinājumus, kas ietver videoidentifikāciju vai drošu elektronisko parakstu, vai citus tehnoloģiskos risinājumus, tiek veikta Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā;

37.2. uzsākot un uzturot darījuma attiecības vai veicot gadījuma rakstura darījumu ar klientu, kurš ir vai kura patiesais labuma guvējs ir politiski nozīmīga persona, politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona;

37.3. citos gadījumos, uzsākot un uzturot darījuma attiecības vai veicot gadījuma rakstura darījumu ar klientu, ja pastāv paaugstināts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas risks.

IX. Darījuma attiecību ar politiski nozīmīgu personu, politiski nozīmīgas personas ģimenes locekli un ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītu personu uzsākšanas un uzturēšanas kārtība

38. Kapitālsabiedrība dokumentē kārtību, kādā tā noskaidro, vai klients vai tā patiesais labuma guvējs ir politiski nozīmīga persona vai politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona.

39. Pirms darījuma attiecību uzsākšanas ar klientu, kurš ir vai kura patiesais labuma guvējs ir politiski nozīmīga persona, politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona, kapitālsabiedrības darbinieks informē kapitālsabiedrības valdi, ja tāda ir izveidota, vai tās īpaši pilnvarotu kapitālsabiedrības valdes locekli, vai tādu kapitālsabiedrības darbinieku, kuram ir pietiekamas zināšanas par kapitālsabiedrības pakļautību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskam un pietiekami augsta līmeņa amats, lai pieņemtu lēmumus, kas skar kapitālsabiedrības pakļautību šādam riskam, par darījuma veikšanu ar politiski nozīmīgu personu, politiski nozīmīgas personas ģimenes locekli vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītu personu un saņem kapitālsabiedrības valdes, īpaši pilnvarotā kapitālsabiedrības valdes locekļa vai minētajiem kritērijiem atbilstošā kapitālsabiedrības darbinieka piekrišanu darījuma attiecību uzsākšanai.

40. Ja pirms darījuma attiecību uzsākšanas vai darījuma attiecību laikā tiek konstatēts, ka klients vai tā patiesais labuma guvējs ir politiski nozīmīga persona vai politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis, vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona, kapitālsabiedrība veic un dokumentē uz risku novērtējumu pamatotus pasākumus, lai noteiktu politiski nozīmīgas personas, politiski nozīmīgas personas ģimenes locekļa vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītas personas materiālo stāvokli raksturojošo līdzekļu un labklājības izcelsmi.

41. Kapitālsabiedrība, uzturot darījuma attiecības ar politiski nozīmīgu personu vai politiski nozīmīgas personas ģimenes locekli, vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītu personu, pastāvīgi uzrauga klienta veiktos darījumus.

42. Kapitālsabiedrība, pamatojoties uz risku novērtējumu, izbeidz piemērot klienta padziļināto izpēti saistībā ar tā atbilstību politiski nozīmīgas personas, politiski nozīmīgas personas ģimenes locekļa vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītas personas statusam, ja:

42.1. politiski nozīmīgā persona nomirst;

42.2. politiski nozīmīgā persona vairs neieņem nozīmīgu publisku amatu vismaz 12 mēnešu un tās darījuma attiecības vairs nerada paaugstinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku.

X. Tiesības pārtraukt klienta izpēti

43. Kapitālsabiedrībai ir tiesības pārtraukt uzsākto klienta izpēti, ja tai rodas aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu un ir pamats uzskatīt, ka turpmāka klienta izpētes pasākumu piemērošana var klientam atklāt kapitālsabiedrības aizdomas.

44. Pārtraucot klienta izpēti šo noteikumu 43. punktā minētajā gadījumā, kapitālsabiedrība ziņo Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam par aizdomīgu darījumu. Kapitālsabiedrība ziņojumā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam norāda arī apsvērumus, kas radījuši pamatu secināt, ka turpmāku klienta izpētes pasākumu piemērošana var klientam atklāt kapitālsabiedrības aizdomas.

XI. Klientu veikto darījumu uzraudzības un neparastu un aizdomīgu darījumu atklāšana

45. Kapitālsabiedrība nodrošina klientu veikto darījumu – darījuma attiecību un gadījuma rakstura darījumu – pastāvīgu uzraudzību, t.sk. pārbaudes, kas apstiprina, ka darījumi tiek veikti saskaņā ar kapitālsabiedrības rīcībā esošo informāciju par klientu, tā saimniecisko vai personisko darbību, risku profilu un līdzekļu izcelsmi. Informāciju par klientu, tā saimniecisko vai personisko darbību, risku profilu un līdzekļu izcelsmi kapitālsabiedrība pastāvīgi aktualizē.

46. Klientu darījumu uzraudzības ietvaros kapitālsabiedrība pastāvīgi veic klientu veikto darījumu analīzi, lai pārliecinātos, ka klientu veiktie darījumi nerada aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu.

47. Kapitālsabiedrība dokumentē klientu veikto darījumu uzraudzības kārtību, t.sk. nosakot klientu veikto darījumu uzraudzības regularitāti, klientu veikto darījumu uzraudzības ietvaros veicamās darbības un to nostiprināšanas veidu, kā arī nosaka par klientu veikto darījumu uzraudzību atbildīgo personu.

48. Kapitālsabiedrība, veicot darījuma attiecību vai gadījuma rakstura darījumu uzraudzību, īpašu uzmanību pievērš:

48.1. klientam netipiski lielam darījumam, sarežģītam darījumam, šķietami savstarpēji saistītiem darījumiem vai darījumam, kuram šķietami nav ekonomiska vai nepārprotami tiesiska mērķa;

48.2. darījumam, kurā piedalās persona no augsta riska trešām valstīm.

49. Pamatojoties uz klientu izpētes laikā iegūto informāciju, kā arī uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta un citu tiesībsargājošo iestāžu sniegto informāciju, kapitālsabiedrība nosaka klientu veikto darījumu pastiprinātas uzraudzības pasākumus:

49.1. ka darījumi ar klientiem veicami tikai ar kapitālsabiedrības valdes, ja tāda ir izveidota, vai tās īpaši pilnvarota valdes locekļa, vai tāda kapitālsabiedrības darbinieka, kuram ir pietiekamas zināšanas par kapitālsabiedrības pakļautību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskam un pietiekami augsta līmeņa amats, lai pieņemtu lēmumus, kas skar kapitālsabiedrības pakļautību šādam riskam, piekrišanu;

49.2. klientu darījumu limitus;

49.3. pastiprinātu klienta darījumu analīzi;

49.4. citu veidu uzraudzības pasākumus vai ierobežojumus.

50. Kapitālsabiedrība saskaņā ar tās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtējumu nosaka un dokumentē pazīmes, kas piemīt aizdomīgam darījumam.

XII. Atturēšanās no darījumu veikšanas

51. Kapitālsabiedrība dokumentē kārtību, kādā tās darbinieki rīkojas, konstatējot, ka klienta pieteiktais vai kapitālsabiedrības uzsāktais darījums ir saistīts vai ir pamatotas aizdomas, ka tas ir saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, vai ir pamatotas aizdomas, ka līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma finansēšanu vai noziedzīga nodarījuma mēģinājumu.

52. Ja darījums ir saistīts vai ir pamatotas aizdomas, ka tas ir saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, vai ir pamatotas aizdomas, ka līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma finansēšanu vai noziedzīga nodarījuma mēģinājumu, kapitālsabiedrība pieņem lēmumu atturēties no darījuma veikšanas, aizturot naudas līdzekļus, par to nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbadienā ziņojot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam.

53. Kapitālsabiedrība, atturoties no darījuma veikšanas, neveic nekādas darbības ar darījumā iesaistītajiem naudas līdzekļiem līdz brīdim, kad saņem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta rīkojumu izbeigt atturēšanos no darījuma veikšanas.

54. Ja Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests kapitālsabiedrībai izsniedzis rīkojumu par aizturēto naudas līdzekļu iesaldēšanu, kapitālsabiedrība rīkojas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma V nodaļā noteiktajā kārtībā.

55. Ja atturēšanās no tāda darījuma veikšanas, par kuru ir pamatotas aizdomas, ka tas saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, var kalpot par informāciju, kas palīdz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā iesaistītajām personām izvairīties no atbildības, kapitālsabiedrība var veikt šādu darījumu, pēc tā veikšanas nekavējoties ziņojot par to Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam.

XIII. Klientu veikto darījumu reģistrācija, ziņošana par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem, kā arī informācijas un dokumentu uzglabāšana un iznīcināšana

56. Kapitālsabiedrība dokumentē kārtību, kādā reģistrējamas, glabājamas un aizsargājamas ziņas par kapitālsabiedrības klientiem, to patiesajiem labuma guvējiem un klientu veiktajiem darījumiem, kā arī kārtību, kādā sniedzamas ziņas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem.

57. Par neparastu vai aizdomīgu darījumu kapitālsabiedrība sagatavo ziņojumu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam, ievērojot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības.

58. Kapitālsabiedrība šo noteikumu 57. punktā minēto ziņojumu nekavējoties iesniedz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam Ministru kabineta noteikumos, kuros apstiprināts neparasta darījuma pazīmju saraksts un kārtība, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem, un apstiprināta ziņojuma veidlapa, noteiktajā kārtībā.

59. Kapitālsabiedrībai nav tiesību informēt klientu vai trešo personu par to, ka ziņas par klientu vai tā veikto, pieteikto, uzsākto vai atlikto darījumu sniegtas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam.

60. Kapitālsabiedrība nodrošina visas ar kapitālsabiedrības iekšējās kontroles sistēmu saistītās informācijas un šo noteikumu 56. punktā minēto dokumentu pieejamību Latvijas Bankai.

61. Kapitālsabiedrība reģistrē un uzskaita Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta pieprasījumus par kapitālsabiedrības klientiem, to patiesajiem labuma guvējiem un klientu veiktajiem, pieteiktajiem, uzsāktajiem vai atliktajiem darījumiem.

62. Kapitālsabiedrība nodrošina klienta izpētes un klienta veikto darījumu uzraudzības gaitā iegūto dokumentu un informācijas par personu, t.sk. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam nosūtīto ziņojumu, kopiju uzglabāšanu piecus gadus pēc datuma, kurā kapitālsabiedrība ar klientu izbeigusi darījuma attiecības vai kurā veikusi pēdējo reģistrēto gadījuma rakstura darījumu.

63. Pēc šo noteikumu 62. punktā noteiktā dokumentu un informācijas glabāšanas termiņa beigām kapitālsabiedrība iznīcina dokumentus un informāciju par personu, ja vien saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā paredzētajiem nosacījumiem nav saņēmusi norādījumu pagarināt minēto termiņu. Ja kapitālsabiedrība šādu norādījumu ir saņēmusi, tā dokumentus un informāciju par personu iznīcina pēc tam, kad beidzies šajā norādījumā noteiktais termiņš, kas nevar pārsniegt šo noteikumu 62. punktā noteikto termiņu ilgāk par pieciem gadiem.

XIV. Iekšējās kontroles sistēmas prasības attiecībā uz darbinieku tiesībām, pienākumiem un atbildību

64. Kapitālsabiedrības valde, ja tāda ir izveidota, vai kapitālsabiedrības augstākā pārvaldes institūcija nodrošina iekšējās kontroles sistēmas efektīvu īstenošanu ikdienas darbā.

65. Kapitālsabiedrības valde, ja tāda ir izveidota, vai kapitālsabiedrības augstākā pārvaldes institūcija nosaka valdes locekli vai attiecīgi augstākās pārvaldes institūcijas atbildīgo pārstāvi, kurš kapitālsabiedrībā pārrauga noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomu, un par to kapitālsabiedrība 30 dienu laikā paziņo Latvijas Bankai.

66. Kapitālsabiedrība ieceļ vienu vai vairākus darbiniekus, kas ir tiesīgi pieņemt lēmumus un ir tieši atbildīgi par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasību ievērošanu un par to, lai tiek nodrošināta informācijas apmaiņa ar Latvijas Banku. Par atbildīgā darbinieka iecelšanu kapitālsabiedrība 30 dienu laikā pēc Latvijas Bankas licences ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanai un pārdošanai stāšanās spēkā vai darbinieku sastāva pārmaiņām paziņo Latvijas Bankai.

67. Kapitālsabiedrībai aizliegts izpaust informāciju par norīkoto atbildīgo darbinieku trešām personām.

68. Kapitālsabiedrības atbildīgais darbinieks:

68.1. pārzina noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu regulējošo normatīvo aktu prasības un ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu saistītos riskus;

68.2. regulāri informē kapitālsabiedrības valdi vai kapitālsabiedrības augstākās pārvaldes institūciju par iekšējās kontroles sistēmas darbību kapitālsabiedrībā un nepieciešamības gadījumā sniedz priekšlikumus iekšējās kontroles sistēmas darbības uzlabošanai.

69. Kapitālsabiedrības atbildīgais darbinieks ir atbildīgs par:

69.1. kapitālsabiedrības iekšējās kontroles sistēmas darbību;

69.2. kapitālsabiedrības darbinieku informēšanu un mācībām iekšējās kontroles sistēmas darbības jautājumos un mācību efektivitātes nodrošināšanu;

69.3. klientu veikto darījumu uzraudzības nodrošināšanu;

69.4. ziņošanu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem;

69.5. klienta izpētes un klientu veikto darījumu uzraudzības gaitā iegūtās informācijas un dokumentu glabāšanu, aizsardzību un iznīcināšanu pēc to glabāšanas termiņa beigām;

69.6. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta pieprasījumu par kapitālsabiedrības klientiem un klientu veiktajiem darījumiem reģistrēšanu, uzskaiti un aizsardzību.

70. Kapitālsabiedrības darbinieks, kas veic darījumus ar klientiem, ir atbildīgs par:

70.1. klientu izpēti un klientu veikto darījumu reģistrēšanu;

70.2. neparasta vai aizdomīga darījuma konstatēšanu un kapitālsabiedrības atbildīgā darbinieka informēšanu par konstatētajiem neparastajiem un aizdomīgajiem darījumiem.

XV. Iekšējās kontroles sistēmas prasības kapitālsabiedrības darbinieku profesionālās kvalifikācijas un atbilstības standartu nodrošināšanai

71. Kapitālsabiedrība nodrošina:

71.1. jauno kapitālsabiedrības darbinieku mācības iekšējās kontroles sistēmas jautājumos;

71.2. pastāvīgas darbinieku mācības un regulāru profesionālo iemaņu pilnveidi iekšējās kontroles sistēmas jautājumos.

72. Šo noteikumu 71.2. apakšpunktā minētās mācības veicamas vismaz reizi gadā, un tajās iekļaujamas šādas tēmas:

72.1. noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu regulējošie normatīvie akti;

72.2. ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu saistītie riski;

72.3. kapitālsabiedrības iekšējās kontroles sistēmas darbības pamatprincipi;

72.4. neparastu un aizdomīgu darījumu konstatēšana.

73. Kapitālsabiedrība dokumentē ziņas par veiktajām mācībām. Faktu, ka darbinieks piedalījies šo noteikumu 71. punktā minētajās mācībās, apliecina apmācītā darbinieka paraksts. Faktu, ka kapitālsabiedrības atbildīgais darbinieks pārliecinājies par mācību efektivitāti un novērtējis apmācītā darbinieka zināšanu līmeni šo noteikumu 72. punktā minētajos jautājumos, apliecina atbildīgā darbinieka paraksts.

XVI. Iekšējās kontroles sistēmas prasības anonīmai iekšējai ziņošanai par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu regulējošo normatīvo aktu prasību pārkāpumiem

74. Kapitālsabiedrība nosaka un dokumentē kārtību, kādā kapitālsabiedrības darbinieki var anonīmi iekšēji ziņot par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu regulējošo normatīvo aktu prasību pārkāpumiem kapitālsabiedrībā.

75. Kapitālsabiedrība var nenoteikt šo noteikumu 74. punktā paredzēto kārtību, ja, veicot iekšējās kontroles sistēmas izveidi vai tās darbības efektivitātes izvērtēšanu, tā novērtē, ka darbinieku skaita dēļ anonīma iekšēja ziņošana par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu regulējošo normatīvo aktu prasību pārkāpumiem kapitālsabiedrībā nav iespējama. Minēto novērtējumu un tā pamatojumu kapitālsabiedrība dokumentē.

76. Ja kapitālsabiedrība ir noteikusi šo noteikumu 74. punktā paredzēto kārtību, tā dokumentē anonīmo iekšējo ziņojumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu regulējošo normatīvo aktu prasību pārkāpumiem kapitālsabiedrībā izvērtēšanas kārtību.

XVII. Iekšējās kontroles sistēmas prasības neatkarīgai iekšējā audita funkcijai

77. Kapitālsabiedrība nosaka un dokumentē kārtību, kādā kapitālsabiedrībā veic neatkarīgu iekšējā audita funkciju, lai nodrošinātu kapitālsabiedrības iekšējās kontroles sistēmas atbilstību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu regulējošo normatīvo aktu prasībām un iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitātes izvērtēšanu.

78. Kapitālsabiedrība var nenoteikt šo noteikumu 77. punktā paredzēto kārtību, ja, veicot iekšējās kontroles sistēmas izveidi vai tās darbības efektivitātes izvērtēšanu, tā novērtē, ka darbinieku skaita dēļ neatkarīga iekšējā audita funkcijas ieviešana nav iespējama. Minēto novērtējumu un tā pamatojumu kapitālsabiedrība dokumentē.

XVIII. Noslēguma jautājumi

79. Atzīt par spēku zaudējušiem Latvijas Bankas padomes 2014. gada 15. septembra noteikumus Nr. 141 "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasības, veicot ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu" (Latvijas Vēstnesis, 2014, Nr. 183; 2016, Nr. 45 un Nr. 52).

80. Kapitālsabiedrības līdz 2018. gada 1. janvārim nodrošina iekšējās kontroles sistēmu atbilstību šo noteikumu un citu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu regulējošo normatīvo aktu prasībām. Līdz 2018. gada 10. janvārim kapitālsabiedrības apstiprinātos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtējumus un iekšējās kontroles sistēmas politiku un procedūru dokumentus iesniedz Latvijas Bankā.

81. Noteikumi stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīvas (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Direktīvas (ES) 2017/541 par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/465/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI, ieviešanu.

Latvijas Bankas prezidents I. Rimšēvičs