Akreditācijā — Kipras un Peru pilnvarotie pārstāvji

Kipras Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Erato Kozakosa-Markullida ( Erato Kozakou-Marcoullis )

Turpinājums no 1.lpp.

Divdesmit divus gadus pēc Turcijas iebrukuma un Kipras Republikas 37 procentu teritorijas okupācijas, neraugoties uz ANO ģenerālsekretāra nerimtīgajiem pūliņiem, mēs diemžēl nevaram runāt par progresu, kam vajadzētu būt šo pūliņu, kā arī daudzu citu Kipras problēmu risināšanas rezultātam. Tādējādi turpinās rupji cilvēktiesību pārkāpumi, kas skar Kipras tautu kā vienotu veselumu, tiek saglabāta nepieņemamā Turcijas militārās okupācijas situācija, kā arī valsts un tautas vardarbīgā sadalīšana — šis anahronisms, kas ir ANO hartas un virknes ANO rezolūciju pārkāpums.

Turcijas puses labās politiskās gribas trūkums — fakts, ko apstiprinājis ANO ģenerālsekretārs, vēl joprojām ir galvenais šķērslis taisnīga un dzīvotspējīga noregulējuma panākšanai. Tāpēc, lai nodrošinātu katras nākamās jaunās iniciatīvas veiksmi, pirms jauna savstarpēja dialoga uzsākšanas jāatrod kopīgs pamats Kipras problēmas būtiskajos aspektos.

No mūsu puses mēs vēlamies panākt taisnīgu un dzīvotspējīgu problēmas risinājumu federālas pārvaldes sistēmas ietvaros, kas garantētu Kipras neatkarību, suverenitāti, teritoriālo integritāti un vienotību, kad valsts būtu brīva no okupācijas karaspēka un kolonistiem. Šāds risinājums nodrošinātu pilnīgu cilvēktiesību ievērošanu un pamatbrīvību nodrošināšanu visiem kipriešiem neatkarīgi no viņu etniskās izcelsmes un reliģiskās piederības. Kipras valdība cieši nolēmusi aktīvi atbalstīt ANO ģenerālsekretāra pūliņus noregulējuma meklēšanā, kas nesīs pastāvīgu mieru, progresu un labklājību visiem mūsu valsts iedzīvotājiem.

Mēs ceram, ka pēdējā laikā vērojamā intereses pastiprināšanās un nozīmīgāko pasaules valstu līdzdalības intensitātes pieaugums, atbalstot ANO ģenerālsekretāra pūliņus, tuvinās risinājuma izredzes. Īpaši svarīgi tas šķiet pašlaik, sešus mēnešus pēc starpvaldību konferences beigām, kad mēs tuvojamies pievienošanās sarunu sākumam.

Atkalapvienojusies, brīva un mierīga Kipra, plaukstoša Kipra, Kipra, kas ir Eiropas Savienības locekle, — tāda Kipra var kalpot par tiltu uz mieru un stabilitāti reģionā. Tādu mēs to redzam savā iztēlē, tāds ir mūsu mērķis un sapnis, un mēs aicinām visus, kas var, palīdzēt mums, lai šo sapni padarītu par realitāti.

Esmu pārliecināta, prezidenta kungs, ka varam rēķināties ar jūsu valsts atbalstu un ka mūsu kopīgie pūliņi dos ieguldījumu tālākai attiecību attīstībai starp Kipras Republiku un Latvijas Republiku, pamatojoties uz sirsnīgumu un draudzību, kā arī uz savstarpēju sapratni un cieņu pret abu valstu nacionālajām interesēm.

Vēlētos apliecināt Jūsu ekselencei, ka, pildot savus vēstnieces pienākumus, veltīšu visu savu enerģiju un zināšanas, lai tālāk attīstītu mūsu valstu attiecības un tādējādi arvien labāku saprašanos un sadarbību.

Savukārt Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis, pieņemot Kipras vēstnieces akreditācijas rakstu, teica:

— Jūsu ekselence, es Jūs sveicu kā Kipras Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā!

Latvija ar cieņu uzņem Kipras pārstāvi savā zemē. Starp mūsu zemēm veidojas labi un vispusīgi kontakti, kuriem ir visas iespējas gūt pozitīvu tālāko virzību. Latvija vienmēr ar uzmanību ir sekojusi notikumu attīstībai Kiprā un ap to. Latvija apzinās, ka tikai saprātīga, konstruktīva pieeja var būt par pamatu šo problēmu risinājumam.

Latvijas vēlme strauji turpināt integrāciju Eiropas un transatlantiskajās struktūrās ir ieguldījums kopējā kontinenta drošības būvē. Latvijas starptautiskās darbības principi vienmēr ir bijuši un arī paliks orientēti uz augstajiem rīcības un neatkarības ideāliem. Katrai tautai ir tiesības pašai lemt savu likteni. Eiropas mazās tautas savas identitātes saglabāšanos redz tālākā integrācijā jaunajā Eiropā. Eiropā, kas ciena katras valsts, katras tautas savdabīgumu un vienreizīgumu. Latvijai nav citas redzamas alternatīvas kā maksimāla, aktīva darbība mūsdienu plašajā starptautiskajā dzīvē, kā pilnasinīga iekļaušanās Eiropas Savienībā un drošību garantējošā NATO. Stabilitāte, drošība, labklājība ir kaimiņvalstu, reģiona un visa kontinenta interesēs.

Latvijas un Kipras divpusējās attiecības jāturpina strauji attīstīt. Nepieciešams papildināt līgumtiesisko bāzi, jāattīsta tiešie kontakti un apmaiņas ar augsta līmeņa vizītēm. Latvijas un Kipras virzība uz Eiropas Savienību paver vienreizējas iespējas ciešai sadarbībai. Noderīga būtu kaut vai Kipras pieredze tūrisma organizēšanā. Latvija savā sadarbībā ir atvērta un mērķtiecīga uz Eiropas tālāku integrāciju.

Jūsu ekselence, es Jūs vēlreiz sveicu šeit, pils Baltajā zālē, un vēlu panākumus, sekmējot attiecības starp mūsu valstīm.

Pēc akreditācijas raksta iesniegšanas ceremonijas notika Latvijas Republikas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa un Kipras Republikas vēstnieces Erato Kozakosas-Markullidas saruna, kurā tika skarti abu valstu interešu saskarsmes punkti un attīstības perspektīvas. Vēstniece pateicās Latvijai par sapratni un draudzīgo atbalstu Kipras problēmas risinājuma meklējumos. Abas valstis pamatos jau ir izveidojušas labas divpusējas attiecības. Sadarbība turpina veiksmīgi attīstīties un pilnveidoties, straujāk jāaktivizē politiskie, tirdznieciskie un tūrisma sakari. Valsts prezidents G.Ulmanis norādīja, ka Kipra un Latvija abas ir izvēlējušās ceļu uz tālāku integrāciju Eiropas struktūrās, kas veicinās drošības un stabilitātes vispārējo pieaugumu. Mazajām tautām un valstīm integrācija Eiropas Savienībā ir ceļš uz tautas identitātes un sava savdabīguma saglabāšanu. Kipras vēstniece pievienojās šim atzinumam un norādīja, ka abu valstu ģeogrāfiskais novietojums nerāda citas alternatīvas. Sadarbībai starp abām potenciālajām ES dalībvalstīm ir visas priekšrocības strauji attīstīties jau tuvākajā laikā.

Valsts prezidenta preses dienesta un “LV” informācija

Tūdaļ pēc akreditācijas ceremonijas un sarunas ar Valsts prezidentu Gunti Ulmani Kipras vēstniece Erato Kozakosa-Markullida laipni piekrita sniegt interviju mūsu laikrakstam.

— Jūsu ekselence, apsveicu jūs ar stāšanos augstajā un goda pilnajā amatā!

— Paldies!

— Kāds ir jūsu iespaids par nule notikušo sarunu ar Latvijas Valsts prezidentu?

— Šajā sarunā mēs turpinājām apspriest tos jautājumus, kas jau tika skarti manā uzrunā, pasniedzot akreditācijas rakstu, un prezidenta atbildes runā. Proti, abu valstu vēlēšanās stiprināt mūsu divpusējās attiecības un attīstīt abu valstu sadarbību visdažādākajās jomās. Tāpat arī mūsu kopējo vēlmi integrēties Eiropas struktūrās.

— Kurās jomās, jūsuprāt, būtu iespējama Latvijas un Kipras sadarbība?

— Mums jau ir daudzas sadarbības ieceres, mēs varētu arī savstarpēji apmainīties ar savu valstu pieredzi ekonomikā un tūrismā. Arī sekmējot kultūras vērtību apmaiņu, tas būtu ļoti svētīgi abām valstīm. Tagad mēs cenšamies īstenot daudzus līgumus, kas jau ir parakstīti un ratificēti. Divus līgumus tirdzniecības un vienu transporta jomā. Abas puses vēl arī pārrunā vairākus līgumus. Īstenojot tos, kā arī realizējot virkni iecerēto vizīšu, mūsu valstis un tautas patiešām kļūs daudz tuvākas.

— Kādi būs jūsu pirmie darbi jaunajā vēstnieces amatā Latvijā?

— Sekmēt jau pieminēto līgumu iemiesošanu dzīvē. Tāpat es organizēšu abu mūsu valstu politiķu vizītes, kas ir ārkārtīgi svarīgi Kipras un Latvijas attiecību sekmēšanai.

— Jūs esat Kipras vēstniece septiņās valstīs. Tas ir liels darba apjoms. Cik bieži redzēsim jūs Rīgā?

— Es gribētu šeit ierasties, cik bieži vien iespējams, taču noteikti esmu apņēmusies Rīgā būt ne retāk kā divreiz gadā. Protams, es šurp braukšu, arī lai parakstītu līgumus vai pavadītu mūsu valsts politiķus un oficiālās delegācijas, kad tās apmeklēs Latviju.

— Paldies par interviju! Labu veiksmi jums, vēstnieces misiju pildot !

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Peru Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Hosē Emilio Romero Sevaljoss ( Jose Emilio Romero Cevallos)

Latvijas un Peru attiecībām ir labs pamats veiksmīgi veidoties un attīstīties. Iesāktais diplomātiskais dialogs ir jau devis savus pozitīvos augļus. Mūsu valstis un tautas var veiksmīgi sadarboties starptautisko organizāciju ietvaros, veicināt ekonomisko un tirdzniecisko sakaru nostiprināšanos, svarīga un perspektīva sfēra ir izglītība, zinātne un kultūra, kā arī tūrisms.

Latvijas ārpolitiskais kurss ir vērsts uz Latvijas starptautisko pozīciju nostiprināšanu, kas dotu Latvijas tautai drošību, stabilitāti un labklājību. Latvijas tālākai integrācijai Eiropas un transatlantiskajās struktūrās ir vitāla nozīme. Latvija vienmēr ir iestājusies par brīvības un neatkarības augstajiem ideāliem. Latvija ciena un tiecas uzturēt labas kaimiņattiecības ar visām valstīm.

Jūsu ekselence, es jūs vēlreiz apsveicu ar stāšanos šajā amatā un novēlu panākumus Peru un Latvijas attiecību sekmēšanā.

Pēc akreditācijas ceremonijas notika Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa un Peru vēstnieka Hosē Emilio Romero Sevaljosa saruna, kurā Valsts prezidents norādīja, ka Latvija vienmēr ir stingri iestājusies pret jebkādām vardarbības un terorisma izpausmes formām. G. Ulmanis uzsvēra, ka pašreizējie notikumi Limā vēlreiz spilgti apliecina, ka ANO, un it īpaši lielvalstīm, daudz vairāk un efektīvāk jāvēršas pret dažādām vardarbības formām — terorismam nav attaisnojuma. Vēstnieks Sevaljoss pateicās par Latvijas pausto atbalstu un izteica pārliecību, ka notikumi Limā, ķīlnieku sagrābšana Japānas vēstnieka rezidencē, neietekmēs valsts tālāko attīstību, piekāpšanās terorismam nenotikšot. Vēstnieks izteica cerību, ka Latvijas un Peru divpusējās attiecības un tirdznieciskie sakari pieaugs. Tam veidojas nepieciešamais pamats. G. Ulmanis norādīja, ka Latīņamerikas nozīme pasaulē pieaug un ka Latvijai šeit daudz aktīvāk jādomā par savu attiecību un sakaru veidošanu un to tālāku vispusīgu attīstību. Valsts prezidents izteica pārliecību, ka attiecības ar Peru arī turpmāk veidosies uz savstarpējās sapratnes un draudzības pamata.

Valsts prezidenta preses dienesta un “LV” informācija

“Latvijas Vēstnesim"

Pēc sarunas ar Valsts prezidentu Peru Republikas vēstnieks Hosē Emilio Romero Sevaljoss laipni piekrita sniegt “Latvijas Vēstnesim” savu pirmo interviju mūsu valstī.

— Jūsu ekselence, atļaujiet jūs apsveikt ar stāšanos šajā augstajā amatā.

— Es jums sirsnīgi pateicos!

— Ar ko jūs plānojat sākt savu vēstnieka misiju Latvijā?

— Es ļoti priecājos būt Rīgā, it īpaši tik nozīmīgā brīdī — iesniedzot savu akreditācijas rakstu Latvijas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim. Mana valsts Peru ir ļoti ieinteresēta labās un ciešās attiecībās ar Latviju un ar visu Baltijas reģionu kopumā. Mums jau ir neliela, taču ļoti svarīga tirdzniecības sadarbība ar Latviju. Mēs uz jūsu valsti eksportējam dažus pārtikas produktus un domājam jau tuvākajā laikā importēt arī dažas Latvijas rpeces. Tā ka starp mūsu valstīm jau vēl pirms manas vēstnieka misijas sākuma pastāv zināma ekonomiskā sadarbība, un tas man ļoti palīdzēs, sākot Peru vēstnieka pienākumu pildīšanu Latvijā.

— Kā jūs plānojat īstenot savu ļoti atbildīgo misiju? Šķiet, tas nebūs viegli, jo jūs pārstāvat Peru četrās valstīs, un jūsu rezidence atrodas Stokholmā.

— Esmu noskaņots visnotaļ lietišķi un optimistiski. Jā, mana rezidence ir Stokholmā, bet tas nebūt nav tālu, un es plānoju būt ļoti bieži Rīgā. Es jau vakar (dienā pirms akreditācijas — J.Ū.) tikos Rīgā ar vairākiem Latvijas privātā biznesa sektora pārstāvjiem Tirdzniecības palātā un Tūristu birojā. Tagad mums jau veidojas pirmie kontakti, un mēs patiešām optimistiski raugāmies uz sadarbības iespējām ar Latviju.

— Kāds ir jūsu iespaids par sarunu ar Latvijas Valsts prezidentu Gunti Ulmani?

— Tas bija ļoti interesants un ļoti sirsnīgs dialogs. Es prezidentam Ulmanim nodevu Peru prezidenta Alberto Fudzimori sveicienus. Savukārt Ulmaņa kungs lūdza mani nodot viņa sveicienus Peru prezidentam. Es domāju, ka šis ir labs sākums patiešām sekmīgām mūsu valstu attiecībām. Es tā ceru, un es tam ticu.

— Gribu jums arī lūgt īsu komentāru par pašreizējo situāciju jūsu valstī sakarā ar joprojām teroristu ieņemto Japānas vēstnieka rezidenci Limā.

— Gribu apliecināt, ka prezidenta Fudzimori un Peru valdības nostāja ir absolūti skaidra un ka tā bauda visas pasaules sabiedrības atbalstu. Šo attieksmi cieši atbalsta arī Peru sabiedrības nozīmīgākā daļa. Peru tauta ir patiešām nogurusi no vardarbības. Mēs vairs negribam ciest vardarbību, kriminālnoziegumus un šādus terorisma aktus, kas kavē valsts miermīlīgu attīstību. Mēs ceram, ka šī epizode drīz vien beigsies. Varmācība var radīt vienīgi atkal jaunu, vēl lielāku varmācību, un attālināt no miera un attīstības ceļa.

— Paldies par interviju!

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors