• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Pēc Ministru kabineta 21. janvāra sēdes. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.01.1997., Nr. 25 https://www.vestnesis.lv/ta/id/29493

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas rīkojums Nr.3

Par deputāta maiņu

Vēl šajā numurā

22.01.1997., Nr. 25

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valdībā

Pēc Ministru kabineta 21.janvāra sēdes

Ekonomikas ministra Guntara Krasta atbildes, skaidrojumi un komentāri

Turpinājums no 1.lpp.

Tas tiks konceptuāli apspriests pēc tam, kad visticamāk abi pretendenti būs iemaksājuši savu naudu un pieteikuši savu vēlmi piedalīties “Latvijas gāzes” privatizācijā. Pagaidām šis jautājums nav izskatīts. Tika atcelts arī kāds Ministru kabineta protokolieraksts. Līdz ar to vairs netiek pilnvarots enerģētikas valsts ministrs.

Jautājumā “Par pāreju uz vasaras (ziemas) laiku” Ekonomikas ministrija bija piedāvājusi Ministru kabinetam apspriešanai divus variantus. Pirmais — turpmāk par pāreju uz vasaras (ziemas) laiku varētu būt atbildīga Ekonomikas ministrija, kas veiktu šī procesa saskaņošanu ar Eiropas Savienības valstīm; otrs variants paredzēja šo lietu uzticēt Satiksmes ministrijai. Ekonomikas ministrijai ne tagad, ne tuvākajā nākotnē nav nekādas saistības ar šo procesu, jo enerģētikas sektorā šis faktors ir mazsvarīgs, pat nenozīmīgs. Pašreiz jaudas sedz visas vajadzības pēc papildu jaudām, ja rastos tāds pieprasījums vakara vai rīta stundās. Tajā laikā — septembrī, oktobrī, kad notiek pulksteņa rādītāju pārbīde, — šim faktoram nav nekādas nozīmes, jo abas šīs pārbīdes notiek tumšo stundu ietvaros un enerģētiku un rūpniecību nekā neiespaido. Tāpēc Ekonomikas ministrijai nav jēgas uzņemties atbildību par laika regulēšanu. Eiropas Savienības praksē parasti ar šo jautājumu nodarbojas komunikāciju ministrijas, protams, ir izņēmumi. Citviet par to atbild iekšlietu ministrija, rūpniecības ministrija, pat īpaša ministru kabineta komisija. Satiksmes ministrijai pāreja uz vasaras (ziemas) laiku nav mazsvarīga. Kaut vai atcerēsimies pagājušajā rudenī tās nekārtības, ko izraisīja laika nesaskaņotība ar citām valstīm.

Satiksmes ministram neiebilstot, balsojuma rezultātā tomēr tika nolemts, ka par šo jautājumu, kā arī par savlaicīgu iedzīvotāju un citu valsts dienestu informēšanu atbildīga būs Ekonomikas ministrija.

Pēc tam Guntars Krasts atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums: — Vai pāreja uz vasaras (ziemas) laiku Latvijā ar kaut ko atšķirsies no laika pārbīdes citās valstīs?

Guntars Krasts: — Mēs pāriesim uz vasaras (ziemas) laiku tāpat kā Eiropas Savienībā ietilpstošās valstis. Tā kā Latvija ir tikai Eiropas Savienības asociētā valsts, tad uz mums vēl neattiecas ES direktīvas. Taču, tā kā gan Igaunija, gan Lietuva ir izšķīrušās pievienoties ES valstu laika pārbīdes principiem, arī mēs tiem pievienojamies. Tātad uz vasaras laiku pāriesim marta pēdējā svētdienā pulksten 2, pagriežot pulksteņa rādītājus vienu stundu uz priekšu salīdzinājumā ar joslas laiku. Savukārt oktobra pēdējā svētdienā pulksten 3 — vienu stundu atpakaļ salīdzinājumā ar joslas laiku. Latvijas Republikas teritorijā lieto otro joslas laiku, t.i., Griničas laiks plus divas stundas.

Jautājums: — Kas noteiks “Latvijas gāzes” kvotu sadali — valdība vai Privatizācijas aģentūra?

Guntars Krasts: — To noteiks Privatizācijas aģentūra, jo šajā jautājumā nav izveidota kāda īpaša valdības komisija.

Mintauts Ducmanis, Vairis Ozols,

“LV” nozaru redaktori

Pēc diktofona ieraksta 21. janvāra preses konferencē Valdības namā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!