Sabiedrības līdzdalības iespēju nodrošināšanu Latvijā nosaka Satversmes 65., 101. un 104. pants. MK 2009. gada 25. augusta noteikumi Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā"¹⁵ nosaka sabiedrības līdzdalības kārtību Saeimas, MK, valsts pārvaldes iestāžu, plānošanas reģionu un pašvaldību attīstības plānošanas procesā.

Minētie MK noteikumi paredz plašas sabiedrības līdzdalības iespējas. Piedalīties ir iespējams, sākot ar dokumenta ierosināšanu (tai skaitā problēmu konsta­tēšanā un politikas alternatīvu noteikšanā) līdz tā ieviešanas uzraudzībai un novērtēšanai. Sabiedrība var iesaistīties darba grupās, konsultatīvajās padomēs, sabiedriskās apspriedēs, publiskajā apspriešanā, rakstiski sniegt viedokli vai atzinumu un citos veidos. Darbu uzsākot, iestādei ir uzdevums plānot sabiedrības līdzdalību un izvēlēties tādus tās veidus, kas veicina efektīvu, atklātu, ietverošu, savlaicīgu un atbildīgu sabiedrības iesaisti.

Dažādos formātos diskutējot par minēto MK noteikumu īstenošanas praktiskajiem aspektiem, secināts, ka normatīvajā regulējumā viss ir skaidri noteikts un saturiski apjomīgi grozījumi nav nepieciešami, taču būtiskākā problēma ir zemā izpratne par sabiedrības līdzdalības nozīmi un ieguvumiem no tās, kā arī sabiedrības vajadzībām atbilstošu metožu izmantošana sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai gan valsts pārvaldē, gan pašvaldībās.

Pietrūkst uzraudzības mehānisma minēto MK noteikumu izpildes kontrolei, īpaši pašvaldībās. Arī valsts pārvaldē nereti sabiedrības iesaistes pasākumi nav pietiekami efektīvi un atklāti.

Tādēļ veicami pasākumi izpratnes un izglītotības veicināšanai par sabiedrības līdzdalības procesos izmantojamajām iespējām un ieguvumiem no sabiedrības līdzdalības, sekmējot domāšanas un rīcības maiņu valsts pārvaldē un pašvaldībās par sabiedrības līdzdalību.

Svarīgi arī izplatīt labās prakses piemērus. Pēc nevalstiskā sektora iniciatīvas 2005. gadā tika noslēgts Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorands (turpmāk – memorands). Kopš 2014. gada, kad tika atjaunots memoranda saturs, tā mērķis ir sekmēt efektīvas un sabiedrības interesēm atbilstošas valsts pārvaldes darbību, nodrošinot pilsoniskās sabiedrības attīstību un iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos visos līmeņos un posmos valsts pārvaldē, tādējādi veicinot demokrātiskas valsts pamatelementa – pilsoniskās sabiedrības – līdzdalību un attīstību. 2017. gadā memorandam pievienojušās vairāk nekā 400 NVO, t. sk. vairākas no tām apvieno un pārstāv daudzu NVO intereses.

Memoranda īstenošanu nodrošina konsultatīva institūcija – memoranda padome, kuras sastāvā darbojas valsts pārvaldes noteiktie un NVO pašu ievēlēti pārstāvji. Memoranda padome ir kļuvusi par nozīmīgu platformu, kur ik mēnesi diskutēt par jautājumiem, kas skar NVO sektoru pēc būtības un kopumā, ka arī līdzdalības iespējas. Kopumā kā memoranda padomes darbības ieguvumi minami šādi aspekti – tiek aktualizēti horizontālie NVO sektora jautājumi, tiek nodrošinātas iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu, notiek komunikācija un atgriezeniskā saite starp NVO un valsts pārvaldi.

Viens no memoranda padomes darba plāna uzdevumiem 2017. gadā ir izstrādāt vadlīnijas konsultatīvo padomju darbībai. Vadlīniju mērķis ir skaidrot labas prakses principus rezultātu sasniegšanai konsultatīvo padomju darbā, kuru mērķis ir efektīvāk izmantot sabiedrības līdzdalību kā resursu nozares politikas izstrādē un īstenošanā. Pēc apstiprināšanas vadlīnijas plānots nosūtīt visām nozaru ministrijām, aicinot noteiktos principus ņemt vērā ministriju un to padotības iestāžu konsultatīvo padomju darbībā. Plānots par vadlīnijām informēt pasākumos par līdzdalības nozīmi.

Memoranda padomes darba plānā ietverti arī citi uzdevumi, piemēram, plānots par NVO darbību plašāk informēt pašvaldības.

Līdzīgs labās prakses piemērs sabiedrības iesaistē lēmumu pieņemšanā, kuri to skar, ir Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) pārvaldības mehānisms. Viens no SIF uzdevumiem ir atbalstīt publiskā un nevalstiskā sektora attīstības programmas un projektus. Tādēļ SIF padomē līdztekus valsts institūciju pārstāvjiem ir seši NVO pārstāvji.

Sadarbības līdzdalību lēmumu pieņemšanā veicina arī nevalstiskais sektors un citi sabiedrības pārstāvji. Piemēram, šobrīd jau ar biedrības "Sabiedrības Līdzdalības Fonds" uzturētā portāla ManaBalss.lv¹⁶ palīdzību iedzīvotāji var ierosināt jaunas likumdošanas iniciatīvas. Portāla ManaBalss.lv ietvaros plānots īstenot jaunu projektu "ParVaiPret", kura ietvaros sabiedrības pārstāvjiem būs iespēja izteikt viedokli, digitāli balsojot par svarīgākajiem likumprojektiem un lēmumiem, kurus izskatīs Saeimas plenārsēdē. Paust viedokli par iedzīvotāju ierosinātu likumdošanas iniciatīvu, lai tā tiktu iesniegta Saeimā, var, parakstoties Vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv, kādā no 119 pašvaldībām vai pie zvērināta notāra, tomēr par šīm iespējām ne visi iedzīvotāji ir informēti¹⁷.

Kopumā ne visām sabiedrības grupām, īpaši reģionos, ir pieejama pietiekama informācija par dažādām sabiedrības līdzdalības iespējām lēmumu pieņemšanas procesā un iesaistes iespējām valsts un pašvaldību institūciju darbā. Informatīvus pasākumus par sabiedrības līdzdalības nozīmi un iespējām var veikt, piemēram, sadarbībā ar valsts vienotajiem klientu apkalpošanas centriem.

Aktuāls jautājums ir, kā pēc būtības stiprināt interešu aizstāvības kapacitāti nevalstiskajā sektorā un veicināt to NVO attīstību, kuras veic sabiedrības līdzdalības funkciju. Tieši interešu aizstāvībai un sabiedrības mobilizācijai NVO rīcībā nav pietiekamu līdzekļu, līdz ar to iepriekšminētajām aktivitātēm būtiski piesaistīt valsts atbalstu. Minētais iemesls bija pamats valsts budžeta finansēta "NVO fonda" izveidei 2015. gadā, kura ietvaros laikposmā līdz 2018. gadam katru gadu tiek piešķirti 400 000 EUR, kuri pieejami NVO atklātā konkursā. Par finansējumu no 2019. gada būs jālemj 2018. gadā.

Veicināt sabiedrības līdzdalību Latvijā var palīdzēt citu OECD valstu piemēri, kas iekļauti OECD sabiedrības līdzdalības labās prakses datubāzē¹⁸, un OECD vadlīnijas "Labās prakses principi ieinteresēto pušu iesaistei"¹⁹, kuras drīzumā iecerēts apstiprināt.

• informēt par sabiedrības līdzdalības iespējām valsts institūciju un pašvaldību darbā un lēmumu pieņemšanas procesā, tajā skaitā e-vidē un izmantojot NVO kā resursu informācijas izplatīšanai;

• apkopot sabiedrības līdzdalības labās prakses piemērus un izvērtēt sabiedrības līdzdalības atbilstību starptautiski atzītiem principiem un labai praksei;

• uzlabot sabiedrības informētību un iesaisti valsts pārvaldes darbā, ieviešot vienotu tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālu (sasaiste ar plāna 2. apņemšanos) un valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienoto platformu;

• nodrošināt sabiedrības līdzdalību publiskojamo atvērto datu kopu izvēlē. Veicināt sabiedrības informētību par publiskotām atvērto datu kopām un to izmantošanas iespējām (sasaiste ar plāna 3. apņemšanos);

• popularizēt un paplašināt valsts pārvaldes pasākumu tiešraižu izmantošanu;

• izmantot datus, tajā skaitā atvērtos datus, un pierādījumus tiesību aktu izstrādē un izvērtēšanā un sekmēt tiesību aktu izstrādes laikā radīto datu pieejamību sabiedrībai;

• paplašināt reģionālo NVO koordinatoru funkcijas ar uzdevumu nodrošināt aktivitātes pilsoniskās izglītības un konsultācijas līdzdalības veicināšanas jomās;

• sniedzot valsts finansējumu nevalstiskā sektora attīstībai, prioritāri atbalstīt sabiedrības iesaisti un līdzdalību lēmumu pieņemšanas un demokrātiskos procesos;

• sadarbības partneriem veicināt sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā Saeimā (portāla ManaBalss.lv projekts "ParVaiPret").

Apņemšanās ir izstrādāta sasaistē ar citu izstrādē esošu iniciatīvu "Datos balstīta valsts un sabiedrība" un tajā iecerētajiem pasākumiem datos balstīta sabiedrības iesaistes publiskās pārvaldības procesos veicināšanai.

Sasaiste ar starptautiskām saistībām

ANO Ilgtspējīgas attīstības 16.7. apakšmērķis "Nodrošināt elastīgu, iekļaujošu, iesaistošu un pārstāvniecisku lēmumu pieņemšanu visos līmeņos".

Sabiedriskās politikas centrs "PROVIDUS"

Biedrība "Sabiedrības Līdzdalības Fonds"

Biedrība "Datu skola"

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte (politikas zinātnes un informācijas un bibliotēku zinātnes pārstāvji)

Biedrība "Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā"

MK iesniedzamos tiesību aktu projektus (turpmāk – TAP), attīstības plānošanas dokumentu projektus un citus dokumentus izstrādā nozaru ministrijas, to padotības iestādes un Ministru prezidenta padotības iestādes. TAP un citu dokumentu izstrādē šobrīd netiek izmantotas īpašas izstrādes programmatūras. Katra iestāde sava resora noteiktajā vidē izstrādā TAP un to virza izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē (turpmāk – VSS), MK un Ministru kabineta komitejas (turpmāk – MKK) sēdēs. TAP saskaņošana ar citām iestādēm un izziņas sagatavošana ir manuāls darbs, kas prasa veikt daudz neautomatizētu darbību, kā arī tiek uzkrāti, dublēti dati, un viena un tā pati informācija tiek uzturēta katrā resorā atsevišķi. TAP saskaņošana notiek ar vairāku kanālu starpniecību, kas neveido vienu skaidri saprotamu plūsmu.

Apgrūtināta sabiedrības līdzdalība

Sabiedrības iesaisti attīstības plānošanas procesā nosaka 2009. gada 25. augusta MK noteikumi Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā". Ministrija, kura plāno izstrādāt attīstības plānošanas dokumenta projektu vai TAP, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas, kā vienu no sabiedrības līdzdalības veidiem nodrošina dokumenta vai idejas apraksta publicēšanu savā tīmekļvietnē un nosaka termiņu viedokļu sniegšanai. Sabiedrības viedoklis atspoguļojams attīstības plānošanas dokumentā vai TAP sākotnējās ietekmes izvērtējumā. Sabiedrības locekļiem nav iespēja vienuviet iepazīties ar visiem izstrādes procesā esošajiem TAP, sniegt savu viedokli par tiem un pieteikties uz jaunumu saņemšanu.

Sabiedrības viedokli nav iespējams sniegt vienuviet par interesējošo TAP visā tā izstrādes un attīstības posmā, jo atsevišķi viedokli var sniegt TAP izstrādes, attīstības un plānošanas laikā; TAP izsludināšanas un izskatīšanas VSS laikā; TAP izskatīšanas MKK laikā un atsevišķi arī MK izskatīšanas laikā. Tas rada sadrumstalotu un no sabiedrības skatupunkta necaurspīdīgu viedokļa sniegšanas procesu, kā arī nepietiekamu atgriezenisko saiti no TAP izstrādātāja.

TAP izstrādes un saskaņošanas kontroles sadrumstalotība

VK dokumentu aprites un uzdevumu kontroles sistēmā DAUKS organizē arī uzdevumu izpildes kontroli. Sistēmā DAUKS ir ievadīti uzdevumi, piemēram, likumā paredzēts pilnvarojums MK izdot noteikumus, MK sēdes protokolā ministrijai dots kāds uzdevums (ministrijām doto uzdevumu skaits: 2011. gadā – 4497; 2012. gadā – 4455; 2013. gadā – 5137; 2014. gadā – 4131; 2015. gadā – 3562; 2016. gadā - 3243).

Pašreizējā kontroles kārtība un rīki neļauj operatīvi izsekot un ietekmēt TAP izstrādes termiņus, jo izstrādes uzraudzība tiek veikta katrā ministrijā atsevišķi. TAP portāla ieviešana ļaus vienuviet sekot un uzraudzīt TAP izstrādes statusu visā tā dzīves ciklā (plānošana, izstrāde, izsludināšana VSS, saskaņošana un iesniegšana MK), tādējādi būtiski samazinot TAP izstrādes kavējumu riskus.

• Uzlabot sabiedrības līdzdalības vidi tiesību aktu jaunrades procesā, tādējādi iedzīvinot atvērtās pārvaldības principu²¹ un iniciatīvas un nodrošinot atbilstību Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam²².

Rezultāta rādītāji (sasniedzamā vērtība trīs gadus pēc projekta beigām):

• 165 institūcijas (organizācijas), kas izmanto koplietošanas risinājumu "Vienotā tiesību aktu projektu izstrādes, saskaņošanas, apstiprināšanas un kontroles vide", t. sk. 115 valsts pārvaldes institūcijas un 50 NVO (t. sk. valdības sociālo un sadarbības partneru organizācijas);

• tehnisko (neautomatizēto) darbību īpatsvars TAP sagatavošanas un saskaņošanas procesā sasniegs 33 % no esošajiem 100 %;

• trīs atkalizmantošanai un koplietošanai pieejamās saturiskās datu kopas, kas tiek publicētas Latvijas Atvērto datu portālā;

• publiskā elektroniskā pakalpojuma "Tiesību aktu projektu sabiedriskā apspriešana" izmantošanas pieaugums līdz 85 % no visiem iesniegtajiem viedokļiem.

Iznākuma rādītāji:

• četri pilnveidoti darbības procesi;

• ieviests TAP portāls;

• ieviests publiskais e-pakalpojums "Tiesību aktu projektu sabiedriskā apspriešana".

Projekta mērķa grupas ir iedzīvotāji, valsts tiešās pārvaldes iestādes, pašvaldības, NVO (t.sk. valdības sociālo un sadarbības partneru organizācijas), saimnieciskās darbības veicēji²⁴.

• Sabiedrības locekļiem šobrīd, lai iepazītos un sniegtu viedokli par izstrādē esošu TAP, nepieciešams sekot līdzi visu ministriju tīmekļvietnēm, kurās tiek publicēti nozares TAP, turklāt nav iespējams izsekot TAP dažādās tā attīstības stadijās un pārliecināties, vai iepriekšējā posmā izteiktais viedoklis ir ņemts vērā nākamajā posmā. Vienota TAP portāla izveide dos iespēju vienuviet sekot līdzi lēmumu pieņemšanas procesam un TAP izstrādei, sākot no idejas līdz lēmumam MK. Izmantojot e-pakalpojumu "Tiesību aktu projektu sabiedriskā apspriešana", būtiski paplašināsies sabiedrības līdzdalības iespējas TAP un attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādē. Ikvienam sabiedrības loceklim būs iespēja pārskatīt visas sabiedriskās apspriešanas, kā arī, ja sabiedriskā apspriešana ir aktīva, sniegt viedokli par TAP redakciju. Vienlaikus tiks sekmēta pilsoniskās sabiedrības attīstība, pilnveidojot iedzīvotāju pilsoniskās līdzdalības prasmes un iespējas iesaistīties sabiedrībai kopīgu jautājumu risināšanā. Tiks palielināta sabiedrības uzticēšanās valsts varai, kas ir balstīta uz tiesiskuma stiprināšanu, sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldes procesos un kvalitatīvu valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanu.

• Tiesību aktu izstrādātājiem valsts pārvaldē būtiski tiks mazināts administratīvais slogs, kas ir saistīts ar tehniska rakstura darbību veikšanu, sagatavojot un saskaņojot TAP, ļaujot vairāk laika veltīt dokumenta satura kvalitātei. Lielākais ieguvums būs, ka visa informācija par TAP dzīves ciklu, sākot no darba uzdevuma par TAP izstrādāšanu, starpinstitucionālās saskaņošanas, kontroles, sabiedrības iesaistīšanas jautājuma publiskajā apspriešanā līdz lēmuma pieņemšanai MK un datu nodošanai tālākai lēmuma pieņemšanai Saeimā vai publicēšanai LR oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", būs pieejama vienuviet – TAP portālā, nevis sadrumstalota dažādās sistēmās vai tīmekļvietnēs. Ērtākai dokumenta izstrādei TAP portālā būs iestrādāti dažādi automātiski formēšanas mehānismi un palīglīdzekļi, piemēram, elektroniskā tiesību aktu izstrādes rokasgrāmata, dažādas dokumentu veidnes un šabloni, juridisko terminu vārdnīca u. c. palīglīdzekļi.

• Ar TAP portāla izveidi tiks optimizēti ministriju resursi, jo tiks izveidota vienota ministriju un to padotības iestāžu TAP izstrādes darba vide, izslēdzot nepieciešamību katrai ministrijai uzturēt savu atsevišķu vidi TAP izstrādei. Tāpat ministriju dokumentu vadības sistēmās nebūs jāuztur ar TAP izstrādi, apriti un kontroli saistītā informācija. Tiks optimizēta arī VK darba vide, no dokumentu aprites un uzdevumu kontroles sistēmas DAUKS iekļaujot TAP portālā ar TAP izstrādi un apriti saistītās funkcijas (reģistrēšanu, apstrādi, pieņemto dokumentu formēšanu, parakstīšanu, sēžu darba kārtību un protokolu gatavošanu un nosūtīšanu). Pilnībā tiks izslēgta papīra dokumentu aprite, ja vien tiesību aktos nebūs noteikts citādi. Tādējādi tiks nodrošināta un sekmēta starpiestāžu procesu pilnveidošana.

• NVO (t. sk. valdības sociālo un sadarbības partneru organizācijas) šobrīd savus atzinumus sniedz gan papīra veidā, gan elektroniski. Pēc TAP portāla ieviešanas visi atzinumi tiks sniegti caur personalizētiem lietotāju kontiem. Tas nodrošinās, ka kopš TAP portāla ieviešanas ekspluatācijā visa ar TAP saistītā informācija tiks uzglabāta strukturētā veidā un būs ērti un ātri izmantojama. Taču pārejas periodā NVO varēs savus atzinumus iesniegt dokumentu veidā, izmantojot e-pastu vai dokumentu integrācijas vidē. TAP portāls nodrošinās gan pašvaldību un pašvaldības pārstāvošo organizāciju, gan NVO līdzdalību TAP izstrādē un saskaņošanā, paredzot šādas iespējas: TAP portālā sekot vispārpieejamo TAP izstrādes, saskaņošanas un apstiprināšanas gaitai un saskaņošanas procesā tiešsaistē strādāt TAP portālā, t. sk. sniegt savu viedokli par izstrādāto TAP.

Nodrošinot lielāku informācijas pieejamību un kvalitatīvāku informācijas sniegšanu, TAP portālā tiks izveidota publiskā daļa, kurā sabiedrībai būs pieejama visa ar tiesību akta izstrādi saistītā vispārpieejamā informācija, kas tiks grupēta iespējami ērtā veidā, nodrošinot skaidru un viegli atrodamu informāciju.

Apņemšanās ietvaros tiks izveidotas trīs atkalizmantojamo datu kopas:

• TAP (vispārpieejamā informācija – tiesību akts un tā anotācija);

• tiesību aktu klasifikators;

• politikas jomu klasifikācija.

Nodrošinot iespēju sabiedrībai ietekmēt lēmumus, kas to skar, tiks izstrādāts un ieviests publiskais e-pakalpojums "Tiesību aktu projektu sabiedriskā apspriešana". Ikvienam sabiedrības loceklim būs iespēja pārskatīt visas sabiedriskās apspriešanas un sniegt viedokli par TAP redakciju, ja sabiedriskā apspriešana ir aktīva, tādējādi nodrošinot līdzdalības iespējas.

1 450 000 EUR (t.sk. ERAF finansējums 1 232 500 EUR, valsts budžeta finansējums 217 500 EUR).

Sasaiste ar tiesību aktiem, plānošanas un starptautiskiem dokumentiem

• Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā MK iecerēto darbību 35. punkts: "[..] Ieviesīsim e-pārvaldi publisko iestāžu darbā un pakalpojumu sniegšanā";

• MK 2016. gada 3. maija rīkojums Nr. 275 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" kā Tautsaimniecības stiprināšanas prioritāru rīcības plāna pasākumu – "Izveidot vienoto tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālu";

• Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam nosaka vienotas tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu saskaņošanas platformas izveidi;

• IKT mērķarhitektūras ceļa karte nosaka sabiedrības iesaistīšanu tiesību normu izstrādē un politikas plānošanā caur TAP izstrādes un saskaņošanas (koprades) portālu;

• OGP principu ieviešana.

Biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse"

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība

Atbilstoši 2015. gada "Latvijas e-indekss" pētījumam²⁵ iestādes vairumu no informācijas resursiem izmanto iekšējiem nolūkiem. Tāpat nav pieejami koplietošanas risinājumi, kas ļautu viegli publicēt atkalizmantojamos, t. sk. atvērtos, datus, nodrošinot metadatu pievienošanu, meklēšanu, vizuālo attēlošanu. Līdz ar to piekļuve šādiem datiem (ja tādi ir) šobrīd ir fragmentēta un nestandartizēta, kas apgrūtina to izmantošanu. Latvijā atvērtos datus pēc savas iniciatīvas publicē atsevišķas iestādes (Uzņēmumu reģistrs, Centrālā statistikas pārvalde, Valsts reģionālās attīstības aģentūra, Rīgas dome u. c. iestādes).

Daudzi vērtīgi dati nav pieejami, jo to apkopošana un izsniegšana ir maksas pakalpojums

Piemēram, lai gan Valsts zemes dienesta pārziņā esošā Valsts adrešu reģistra aktuālie teksta dati ir pieejami ikvienam interneta lietotājam Valsts zemes dienesta tīmekļvietnē, tomēr informācijas izsniegšana no Valsts adrešu reģistra ir maksas pakalpojums, jo datu nodošanu par maksu finansē pašu datu apkopošanas un radīšanas izmaksas. Šos datus nav iespējams padarīt atvērtus bez finansēšanas modeļa maiņas, piemēram, Valsts adrešu reģistra gadījumā datus būs iespējams padarīt atvērtus tikai tad, ja, sākot ar 2018. gadu, tiks piešķirta ikgadēja valsts budžeta dotācija 53 368 EUR apmērā. Līdzīga situācija ir arī citās iestādēs, kas apkopo vērtīgu informāciju un kur tās apkopošanai nepieciešamie līdzekļi tiek iegūti no maksas par šo pašu datu pārdošanu.

Princips "Atvērts pēc noklusējuma" nav standarta prakse Latvijas valsts pārvaldē

2013. gadā Eiropas Savienība (turpmāk – ES) pieņēma direktīvu 2013/37/ES ar mērķi ieviest vienotu praksi un noteikumus visās dalībvalstīs valsts pārvaldes informācijas atkalizmantošanā. Latvijā 2015. gadā atbilstoši grozījumi tika iestrādāti Informācijas atklātības likumā. Atbilstoši direktīvai arī Latvijā atvērtie dati ir jāpublicē "iestādei pēc savas iniciatīvas, ja tas ir lietderīgi", kas nozīmē brīvprātības principu datu publicēšanā un neveicina vispārēju "atvērts pēc noklusējuma" principa ievērošanu.

• lai veicinātu publiskās pārvaldes datu atvēršanu, izstrādāt un izskaidrot datu publicēšanas formātus, standartus, metodiku;

• iestrādāt grozījumus normatīvajos aktos, nosakot Latvijas Atvēro datu portāla darbību, ievērojot personas datu aizsardzības prasības un principus;

• identificēt pieprasījumu pēc konkrētām datu kopām, tajā skaitā:

- izvērtēt ieguvumus un iespējas, mainot datu finansēšanas modeli;

- kopā ar sadarbības partneriem apkopot prioritāri atveramo datu kopu sarakstu, kuru atvēršana ir sabiedrības interesēs.

Rezultāta rādītāji (sasniedzamā vērtība trīs gadus pēc projekta beigām):

• palielinās datu apjoms Atvērto datu portālā (ieguldījums publiskā sektora vidējā informācijas atkalizmantošanas indeksā (2015.g. – 0 punkti, trīs gadus pēc projekta beigām – 100));

• apkopots prioritāri publicējamo datu kopu saraksts un vērtīgu datu atvēršanas ieguvumi;

• īstenots vajadzību monitorings, pastāvīgi analizējot un uzraugot situāciju valsts pārvaldes iestādēs;

• apzinātas sabiedrības vajadzības pēc datiem, noskaidrots to izmantošanas apjoms un apmierinātība ar pieejamajiem datiem.

Iznākuma rādītāji:

• publicētas 120 datu kopas Atvērto datu portālā;

• izstrādāta metodika datu publicēšanai Atvērto datu portālā;

• veikts vajadzību monitorings.

Aktivitātes mērķgrupa ir valsts pārvaldes iestādes, iedzīvotāji un komersanti, kuriem tiek nodrošināta piekļuve informācijai bez maksas.²⁶

• Sabiedrības locekļiem. Padarot valsts pārvaldes datus publiski pieejamus, iedzīvotājiem nebūs jāsaskaras ar birokrātiju, lai iegūtu datus no iestādēm. Datiem varēs piekļūt attālināti. Iedzīvotāji varēs novērtēt valsts pārvaldes darbību, rezultatīvos rādītājus. Iedzīvotāji varēs izteikt savu viedokli par datu kopām, kuras viņi vēlas, lai tiktu publiskotas, portālā veicot balsojumu.

• Valsts pārvaldes iestādēm. Publicējot arvien vairāk datu kopu, valsts un pašvaldību iestādes uzlabos komunikācijas iespējas ar iedzīvotājiem, tādā veidā uzlabojot valsts pārvaldes tēlu sabiedrības uztverē. Sabiedrības locekļiem ir iespēja sniegt savu vērtējumu un ekspertīzi valsts pārvaldei, balstoties uz pieejamās informācijas un datu apstrādi un analīzi. Tādējādi valsts pārvalde palielina savas darbības efektivitāti, gūstot ārēju novērtējumu.

• Uzņēmējiem. Jo vairāk datu kopu tiks publiskotas, jo lielākas iespējas ir tās izmantot, attīstot vai radot jaunus pakalpojumus. Tādā veidā tiek veicināta ekonomiskā izaugsme.

Nodrošinot lielāku informācijas pieejamību un kvalitatīvāku informācijas sniegšanu, Atvērto datu portālā tiks publicētas arvien jaunas datu kopas. Palielināsies iedzīvotāju piekļuve metadatiem. Sabiedrība varēs iesaistīties datu kopu publiskošanā, veicot balsojumu pašā portālā. Dati tiks publicēti ērtā, viena formāta veidā.

Sabiedrībai tiks nodrošināta iespēja paust savu vēlmi, kuras datu kopas atvērt publiskai lietošanai. Jebkurš indivīds varēs izmantot atvērtās datu kopas sev nepieciešamajā veidā. Tiks palielināta sabiedrības uzticēšanās valsts varai, kas ir balstīta uz atklātību, sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldes procesos un mūsdienīgu, kvalitatīvu valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanu.

Atvērto datu portāla ieviešana tiek īstenota ERAF projekta ietvaros, kura kopējais plānotais finansējuma apjoms ir 4 500 000 euro, no kā 3 825 000 euro ir ERAF finansējums. Atvērto datu portāla izveide ir daļa no projekta Nr. 2.2.1.1/16/I/001 "Publiskās pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēma", kura mērķis ir nodrošināt ERAF 2014.–2020. gadā līdzfinansēto IKT projektu savstarpējo saskaņotību, būtiskāko centralizēto platformu projektēšanu un īstenošanu, kā arī veicināt sabiedrības spējas un ieinteresētību efektīvi izmantot radītos IKT risinājumus. Projekta "Publiskās pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēma" apraksts ir apstiprināts ar MK 2017. gada 10. februāra rīkojumu Nr. 136.²⁷

Kopējās izmaksas, kas faktiski radīsies, lai izveidotu un uzturētu Atvērto datu portālu un lai tajā publicētu dažādas datu kopas vai to aprakstus, nav apzinātas. Kā jau norādīts, atveramās datu kopas vēl ir jāapzina un atsevišķu datu kopu atvēršanas izmaksas vēl tiks analizētas.²⁸

Svarīgi katrā konkrētā gadījumā izvērtēt efektīvākos datu kopu publicēšanas ceļus (ar iespējami maziem resursiem sasniedzot vislielāko ieguvumu). Dažos gadījumos datu kopu publicēšana būs iespējama esošā budžeta ietvaros, citos tam var būt nepieciešami papildus finanšu līdzekļi.

Datu kopu publicēšanas izmaksas var atšķirties atkarībā no dažādiem faktoriem. Būtiski, lai dati ir publiski pieejami – ievietoti Atvērto datu portālā vai portālā ievietots to apraksts – aizpildīta metadatu apraksta forma, kas ir apmēram 10 lauki (piemērs: https://data.gov.lv/dati/lv/dataset/visr), kas neprasa būtiskus resursus.

Sasaiste ar tiesību aktiem, plānošanas un starptautiskiem dokumentiem

• Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā MK iecerēto darbību 35. punkts: "[..] Nodrošināsim IKT publisko investīciju un e-pakalpojumu orientāciju uz jaunu produktu un pakalpojumu veidošanu un komercializāciju. Ieviesīsim e-pārvaldi publisko iestāžu darbā un pakalpojumu sniegšanā.";

• Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam (3.3. Pamatprincipi e-pārvaldes plānošanā: a. publiskās pārvaldes dati tautsaimniecības izaugsmei);

• Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2013/37/ES (2013. gada 26. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu;

• Informācijas atklātības likums;

• IKT mērķarhitektūras ceļa karte;

• OGP vērtības un principi.

Biedrība "Latvijas Sociologu asociācija"

Biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse"

Biedrība "Datu skola"

Biedrība "Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija"

Biedrība "Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija"

Atklāts un caurskatāms lēmumu pieņemšanas process ietver gan sabiedrības informēšanu par valsts institūciju izstrādātajiem un pieņemtajiem lēmumiem, gan arī to skaidrošanu, norādot sabiedrības ieguvumus un arī to, uz kāda pamata šie lēmumi izstrādāti un pieņemti.

Atklātība veicina izsvērtākus, kvalitatīvākus un sabiedrības interesēm atbilstošākus lēmumus, mazinot riskus, ka lēmumi tiek pieņemti bez objektīva pamata vai kādu šauru, plašākai sabiedrībai nezināmu, interešu ietekmē.

Jautājums par atklātību lēmumu pieņemšanas procesā nav pietiekami aktualizēts kā valsts pārvaldes un citu valsts institūciju ētikas un kultūras jautājums. Jāveicina diskusija un izpratne par atklātības un pamatotu lēmumu lomu un ieguvumiem, rosinot attieksmes maiņu, tajā skaitā lielāku neiecietību pret atklātības trūkumu.

Atklātības lēmumu pieņemšanas procesā būtisks jautājums ir – nodrošināt lobēšanas atklātumu. Jautājuma risināšanas pirmsākumi meklējami 2008. gadā. MK 2008. gada 28. jūlija rīkojumā Nr. 435 "Par koncepciju "Lobēšanas tiesiskās reglamentācijas nepieciešamība Latvijā""³⁰ ietverts risinājums – lobēšanas atklātības pamatprincipus noteikt valsts un pašvaldību institūciju ētikas kodeksos un veikt grozījumus normatīvajos aktos.

Kopš 2008. gada vairumā valsts un pašvaldību institūciju ētikas kodeksu lobēšanas atklātības pamatprincipi tika iekļauti. Tomēr tie ir vairāk deklaratīvi un praksē darbības lobēšanas atklātības nodrošināšanai iestādēs netiek veiktas. Tas lielā mērā saistīts ar izpratnes trūkumu par to, kas būtu uzskatāms par lobēšanu un lobistu.

Grozījumi saskaņā ar minēto koncepciju bija nepieciešami šādos normatīvajos aktos: MK 2007. gada 6. marta noteikumos Nr. 171 ''Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā, Saeimas kārtības rullī'', MK 2002. gada 12. marta noteikumos Nr. 111 ''Ministru kabineta kārtības rullis'', likumā ''Par pašvaldībām'' un Krimināllikumā. Daļa no grozījumiem tika sagatavota, tomēr neviens no tiem nav stājies spēkā.

2017. gada 9. jūnijā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa izveidotās Tiesiskās vides pilnveides komisijas seminārā "Lobēšanas regulējuma nepieciešamība Latvijā" apstiprinājās lobēšanas atklātības jautājuma aktualitāte Latvijā un nepieciešamība to veicināt. Tādēļ tika ieteikts OGP ietvaros veidot platformu atvērtai diskusijai par to, kas ir lobēšana, kādas ir ar to saistītās problēmas un kā veicināt lobēšanas atklātību.

OECD padomes rekomendācija par lobēšanas atklātuma un godprātības principiem³¹ OECD dalībvalstīm izvirza šādas prasības:

• nodrošināt visām ieinteresētajām pusēm taisnīgu un vienlīdzīgu pieeju valsts institūciju politiku izstrādē un ieviešanā;

• lobēšanas tiesiskajam regulējumam jābūt tādam, kas risina ar lobēšanu saistītos pārvaldības trūkumus un ir atbilstošs katras valsts sociāli politiskajam un pārvaldes kontekstam;

• nodrošināt pienācīgu atklātības līmeni, lai valsts pārvaldē, iedzīvotājiem un uzņēmējdarbības vidē ir pietiekama informācija par notiekošo lobēšanu un sabiedrība var veikt uzraudzības funkciju;

• veicināt godprātībā balstītu kultūru valsts institūcijās un lēmumu pieņemšanā, nodrošinot skaidrus noteikumus un uzvedības standartus amatpersonām.

• identificēt galvenās ar lobēšanu un tās atklātības trūkumu saistītās problēmas likumdošanas un izpildvaras institūcijās un apzināt dažādu iesaistīto pušu redzējumu par to risinājumu;

• veicināt izpratni par atklātību lēmumu pieņemšanas procesā, lēmumu un to pamatojuma izskaidrošanu sabiedrībai, ieviešot vienotas vērtības un ētikas principus valsts pārvaldē.

• ANO Ilgtspējīgas attīstības 16.6. apakšmērķis "Attīstīt efektīvas, atbildīgas un pārredzamas institūcijas visos līmeņos"

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība

Apņemšanās mērķa grupa ir sabiedrība – ikviens interesents.

Sabiedrībai būs iespēja uzskatāmā un saprotamā veidā uzzināt un izsekot, kādās jomās un kādā apmērā tiek ieguldīta nodokļu maksātāju nauda un kādi rezultāti sagaidāmi.

FM tīmekļvietnē, sākot ar 2017. gadu un turpmāk ik gadu, atspoguļos valsts budžetu interaktīvā veidā, tādējādi sniedzot informāciju par valsts budžetu kā politikas realizācijas instrumentu. Ikvienam interesentam būs pieejama:

• interaktīvā budžeta infografika, kas ļaus lietotājam iepazīties ar deviņām budžeta ieguldījuma jomām (piemēram, veselība, izglītība, sociālā aizsardzība u. c.) un tām novirzīto finansējumu, kā arī uzzināt detalizētu informāciju par ieguldījuma virzieniem katrā no nozarēm un finansējuma avotiem. Papildus tiks sniegta informācija par rezultātiem, kuri sagaidāmi no valsts budžeta finansējuma ieguldīšanas attiecīgajā jomā

(http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas/valsts_budzets/interaktivais_budzets);

• vizualizēti ministriju un citu centrālo iestāžu budžeti gan kopsavilkumā, gan detalizēti. Lietotājs varēs iepazīties ar ministriju un citu centrālo iestāžu darbības jomām un tām novirzīto finansējumu, kā arī gūs priekšstatu par nozares darbības rezultātā sniegto labumu sabiedrībai. Tas tiek atspoguļots politikas un resursu vadības kartēs, kurās vienkopus ir sniegta iespējami aptveroša un raksturojoša informācija par nozares darbu attiecīgajā jomā – mērķis, tā sasniegšanā ieguldāmie resursi (angļu val. – inputs), sagaidāmie darbības rezultāti (angļu val. – outputs) un augstākā līmeņa sasniedzamie nozaru politikas un kvalitātes rādītāji (angļu val. – outcomes)

(http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas/valsts_budzets/interaktivais_budzets/valsts_budzeta_vizualizacija).

Šādi atspoguļota informācija par valsts budžetu kļūs saprotamāka un pieejamāka sabiedrībai.

Papildus budžeta pamatdatus var publicēt arī Atvērto datu portālā vai nodrošināt tos atvērto datu veidā un aprakstīt Atvērto datu portālā³² (sasaiste ar plāna 3. apņemšanos).

Pilnveidojot informācijas pieejamību un kvalitatīvāku informācijas sniegšanu, sabiedrībai būs nodrošināta iespēja iepazīties ar informāciju par valsts budžetu ērtā veidā.

Tiks palielināta sabiedrības uzticēšanās valsts varai, kas ir balstīta uz atklātību, sabiedrības informētību par valsts pārvaldes procesiem un valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanu.

• Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā MK iecerēto darbību īstenošanai pasākuma Nr. 25.1. otrais apakšpunkts "Pilnveidot likuma "Par valsts budžetu 2017. gadam" un turpmāko gadskārtējo valsts budžeta likumu paskaidrojumus, veicinot budžeta uztveramību, pārskatāmību, kā arī palielinot budžeta izdevumu sasaisti ar attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm un mērķiem"

• OGP principu ieviešana

MK 2017. gada 7. martā atbalstīja likumprojektu "Trauksmes cēlēju aizsardzības likums". Likumprojekta mērķis ir nodrošināt trauksmes cēlēju aizsardzību, lai sabiedrības interesēs veicinātu trauksmes celšanu par pārkāpumiem un to novēršanu. Likumprojektā piedāvāts pirmo reizi speciālā tiesiskā regulējumā noteikt, kas ir trauksmes cēlējs, trauksmes celšanas iespējas un trauksmes cēlēju aizsardzības pasākumus. Tas attiecas gan uz valsts, gan privāto sektoru. Likumprojekts ir nodots izskatīšanai Saeimā.

Trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojektā ņemtas vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Padomes un OECD standarti un rekomendācijas un citu valstu labā prakse. Likumu pieņemot, Latvija kļūs par vienu no pasaules valstīm, kurās pieņemts speciāls trauksmes cēlēju aizsardzības likums. Līdzīgi likumi darbojas ASV, Austrālijā, Beļģijā, Francijā, Igaunijā, Izraēlā, Īrijā, Kanādā, Korejā, Lielbritānijā, Nīderlandē, Rumānijā, Slovākijā, Slovēnijā, Ungārijā un Zviedrijā, bet izstrādē – Lietuvā.

2017. gada 17. martā rīkotajā diskusijā "Atvērtā pārvaldība: kādi ambiciozi mērķi nākamajiem gadiem?" tika aicināts plānā ietvert pasākumu: "Trauksmes cēlēju aizsardzība. Ziņošanas jeb trauksmes celšanas mehānisma ieviešana un trauksmes celšanas kultūras attīstība."³⁴

Efektīvs trauksmes cēlēju aizsardzības mehānisms var veicināt ziņošanu par pārkāpumiem darba vietā gan valsts, gan arī privātā sektorā. Tas var mazināt neuzticēšanos valsts institūcijām un palīdzēt tām novērst tādus pārkāpumus kā korupcija, līdzekļu izšķērdēšana, nodokļu nemaksāšana vai pārkāpumus būvniecības, publisko iepirkumu, sabiedrības veselības vai pārtikas drošības jomās.

Trauksmes cēlēju aizsardzības mehānisma ieviešana ir arī iespēja veicināt kultūras maiņu – uz lielāku atvērtību un uzticību darba vietā, bet arī neiecietību pret pārkāpumiem, tiesisku apziņu un demokrātiski atbildīgu rīcību.

• veikt informatīvus pasākumus, kas veicina izpratni par trauksmes celšanu un trauksmes cēlēju aizsardzību;

• popularizēt iespējas celt trauksmi kompetentajām iestādēm;

• veicināt efektīva vienotā trauksmes celšanas mehānisma izstrādi un ieviešanu;

• izpētīt labo praksi, kā efektīvāk nodrošināt trauksmes cēlēju aizsardzību.

Apņemšanās saistībā ar atbildību OGP izpratnē ir tādas apņemšanās, kas ir saistītas ar tiesību un pienākumu radīšanu vai amatpersonu un iestāžu rīcības sekām.³⁵

• Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvencija;

• Eiropas Padomes rekomendācija CM/Rec(2014)7 "Trauksmes cēlēju aizsardzība";

• OECD rekomendācijas kukuļošanas apkarošanas, publiskās pārvaldības un korporatīvās pārvaldības jomās.

Sasaiste ar citiem dokumentiem

• Parlamentārās izmeklēšanas komisijas informācija par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā. 22. nodaļa "Trauksmes cēlēju tiesiskās aizsardzības sistēmas ieviešanas nepieciešamība".³⁶

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība

Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Administratīvā procesa likumā un vairākos citos normatīvos aktos noteiktas atsevišķas valsts pārvaldes vērtības un principi. MK 2001. gada 9. janvāra instrukcija Nr. 1 "Ierēdņa uzvedības principi"³⁸ nosaka uzvedības principus civildienesta ierēdņiem. Valsts pārvaldes iestāžu līmenī ir apstiprināti ētikas kodeksi un rīcības vadlīnijas. 2011. gadā VK izdotajā Kompetenču vārdnīcā³⁹ iekļautas valsts pārvaldē aktuālās kompetences, kādas ir vēlamās un nevēlamās rīcības darba izpildes procesā. 2013. gadā izstrādātajā Valsts pārvaldes klientu apkalpošanas rokasgrāmatā⁴⁰ izklāstītas klientu apkalpošanas vērtības, uzvedības pamatprasības un valsts pārvaldes sadarbības principi ar iedzīvotājiem un kolēģiem.

Vienlaikus šobrīd trūkst vienā dokumentā apkopotu valsts pārvaldes vērtību un ētikas principu. Tam jābūt attiecināmam uz pietiekami plašu valsts darba veicēju loku un atbilstošam šodienas un nākotnes valsts pārvaldes vajadzībām. Tādēļ nepieciešams turpināt vienotā vērtību un ētikas kodeksa valsts pārvaldē nodarbinātajiem izstrādi. Tam jāseko praktiskiem ieviešanas pasākumiem, tajā skaitā diskusijām, metodikai un apmācībām.

Pētījumā par valsts pārvaldes lomu un attīstību nākotnē teikts: "[..] organizācijās ar spēcīgu vērtību sistēmu procedūras, kārtības un kontrole ieņem mazāk būtisku lomu, jo darbinieku rīcību vada vērtības. [..] Valsts pārvaldes darbinieki saskarsies ar vērtību konfliktiem un dilemmām, kur var palīdzēt ētikas principu pārzināšana un interešu konfliktu risināšanas iemaņas".⁴¹ Šādu ietvaru varētu izmantot vienotas izpratnes un kultūras veidošanai valsts pārvaldē.

2017. gada 26. janvārī pieņemtā OECD rekomendācija ''Par godprātību valstī un sabiedrībā''⁴² dalībvalstīm izvirza šādas prasības:

• noteikt augstus uzvedības standartus, piemēram, darbs sabiedrības labā, un definēt skaidras publiskā sektora vērtības;

• noteiktās vērtības popularizēt valsts pārvaldē un sabiedrībā, tai skaitā aicinot ievērot saziņā ar valsts pārvaldi;

• nodrošināt pietiekamu informāciju par ētikas standartiem, kā arī apmācības un metodiskos materiālus un iespēju saņemt konsultācijas darbavietā.

Lai valsts pārvaldes vērtības un ētikas principus labāk izprastu un pārzinātu, kā arī lai veicinātu tām atbilstošu rīcību ikdienā, nepieciešams veikt mērķtiecīgus ieviešanas pasākumus.

• apstiprināt vienoto valsts pārvaldes vērtību un ētikas principu kodeksu;

• izstrādāt metodisku materiālu par valsts pārvaldes vērtībām un ētikas principiem un izplatīt to valsts pārvaldē;

• organizēt visās ministrijās, piedaloties to padotības iestādēm, skaidrojošus pasākumus par valsts pārvaldes vērtībām un ētikas principiem;

• izstrādāt e-apmācību kursu par valsts pārvaldes vērtībām un ētikas principiem;

• valsts pārvaldes iestādēs veicināt nodarbināto izpratni un diskusiju par vērtībām un ētikas principiem un tiem atbilstošu rīcību.

Apņemšanās atbilst OGP Parīzes samita deklarācijā teiktajam: "Atvērta pārvaldība nes labākus rezultātus sabiedrībai un stimulē mūsu demokrātijas kļūt vairāk orientētām uz cilvēku un atklātākām, lai iedzīvotājiem būtu iespējas aktīvāk piedalīties lēmumu pieņemšanā, kas ietekmē viņu dzīvi, un lai valsts institūcijas patiesi kalpotu sabiedrībai".⁴³

• OECD padomes rekomendācija ''Par godprātību valstī un sabiedrībā'';

• ANO Ilgtspējīgas attīstības 16.6. apakšmērķis "Attīstīt efektīvas, atbildīgas un pārredzamas institūcijas visos līmeņos".

Sabiedriskās politikas centrs "PROVIDUS"

Labāka regulējuma politika ir tādas politikas un regulējuma izstrāde, kas atbalsta principus "regulējam pēc iespējas mazāk" un "iejaucamies tikai tur, kur tas ir nepieciešams", iesaista sabiedrību un uzklausa tās viedokļus, tādējādi veicinot caurskatāmu, uz pierādījumiem balstītu un sabiedrības interesēm atbilstošu lēmumu pieņemšanu.

Tuvākajos gados Latvijas valsts pārvaldes reformu kontekstā iecerēts darbs, lai mazinātu administratīvo slogu un rastu iespējas efektivitātes uzlabošanai un ekonomijai, virzoties uz "nulles birokrātiju". Jau šobrīd ir aizsākts darbs pie iekšēji valsts pārvaldē radītā administratīvā sloga izvērtējuma un priekšlikumu izstrādes tā mazināšanai⁴⁴. Izstrādātos priekšlikumus iecerēts ieviest tuvāko gadu laikā. Papildus tam nepieciešams arī izzināt sabiedrības viedokli, tādēļ tiks veiktas aptaujas par administratīvo slogu un klientu apmierinātību noteiktās jomās "Mazinām slogu kopā", izmantojot vietni www.mazaksslogs.gov.lv.

• mazināt administratīvo slogu iekšēji valsts pārvaldē;

• mazināt administratīvo slogu uzņēmējiem un iedzīvotājiem, iesaistot sabiedrību;

• izstrādāt Latvijas labāka regulējuma politiku.

Papildus tam tiks izvēlētas noteiktas jomas, kurās administratīvais slogs rodas uzņēmējiem un iedzīvotājiem, un tiks veiktas iedzīvotāju un uzņēmēju aptaujas, lai uzklausītu to priekšlikumus, kā šajās jomās administratīvo slogu mazināt. Būtiski nodrošināt iespējami plašu aptaujāto loku, lai rezultāti būtu objektīvi. Apkopotie apjautu rezultāti tiks izmantoti, izstrādājot uz "nulles birokrātiju" vērstas pārmaiņas gan normatīvajos aktos, gan administratīvajās procedūrās valsts pārvaldē.

Sasniedzot konkrētus rezultātus virzībā uz "nulles birokrātiju", tiks palielināta sabiedrības uzticēšanās valsts pārvaldei un veidosies pozitīva iestāžu reputācija.

• Eiropas Komisijas Labāka regulējuma programma⁴⁵;

• Eiropas Komisijas Normatīvās atbilstības un izpildes programma (REFIT)⁴⁶.

OECD arī uzsver, ka efektīvi publiskie iepirkumi ir būtisks solis ceļā uz to, lai apmierinātu iedzīvotāju vajadzības, tādēļ tie pakāpeniski kļūst par vienu no labas pārvaldības pīlāriem, kas var ļaut atjaunot uzticēšanos publiskajai pārvaldei.⁴⁹

Biedrības BASE pētījumā "Ēnu ekonomiku ietekmējošo faktoru analīze Latvijas būvniecības nozarē" uzsvērta nepieciešamība vairot publisko iepirkumu konkursu atklātību un piedāvājumu izskatīšanas caurspīdīgumu.⁵⁰

BASE pētījumā uzsvērts, ka nozīmīga problēma, kas veicina ēnu ekonomikas attīstību būvniecības jomā, ir zemākās cenas kritērijs. Arī Eiropas Komisijas "Ziņojumā par Latviju – 2017. gads" atzīts, ka zemākās cenas kritērijs ir viens no traucēkļiem publisko iepirkumu jomā, kas veicina ēnu ekonomiku, negatīvi ietekmē kvalitāti un rada citas negatīvas sekas.⁵¹

OECD Rekomendācija par publiskajiem iepirkumiem⁵² OECD dalībvalstīm izvirza šādas prasības:

• nodrošināt pienācīgu atklātību par iepirkumiem visās procesa stadijās (informācija par iepirkumu ir pieejama laikus, tai ir brīva piekļuve tīmekļvietnē un kopumā publisko līdzekļu ieguldījumus iepirkumos raksturo caurspīdīgums);

• veicināt publisko iepirkumu procesa efektivitāti, nodrošinot efektīvu valsts līdzekļu ieguldījumu un tā atbilstību valsts un sabiedrības vajadzībām (ieteikts izvērtēt iepirkumu procesus un institūcijas, izvērtēt izšķērdēšanas riskus, veidot klientorientētu iepirkumu sistēmu);

• izvērtēt publisko iepirkumu sistēmas efektivitāti – no sistēmas kopumā līdz pat konkrētiem iepirkumiem. OECD rekomendācijā ieteikts izstrādāt indikatorus, ar kuriem izvērtēt iepirkumu efektivitāti, lai veicinātu stratēģiskāku pieeju iepirkumu jomā.

Arī VK un sabiedriskās politikas centra "PROVIDUS" 2017. gada 17. marta diskusijas dalībnieki uzsvēra iepirkumu līgumu atklātuma nozīmi un ieteica paplašināt informāciju, kas pieejama par iepirkumiem.⁵³

2017. gadā stājušās spēkā izmaiņas publisko iepirkumu regulējošos normatīvos aktos, kas cita starpā ir vērstas uz lielāku atklātību. Viens no jaunā Publisko iepirkumu likuma (stājās spēkā 2017. gada 1. martā) mērķiem ir nodrošināt iepirkumu atklātību. Papildus 2017. gada 1. aprīlī stājās spēkā Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums un 2017. gada 1. maijā – Publiskās un privātās partnerības likuma grozījumi. Publisko iepirkumu likums un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums paredz ne tikai iepirkumu sludinājumu un iepirkumu plānu publikāciju, bet arī pakāpenisku pāreju uz elektronisko iepirkumu dokumentācijas publicēšanu, kā arī elektronisko piedāvājumu iesniegšanu vienuviet – Valsts reģionālās attīstības aģentūras (turpmāk – VRAA) Elektronisko iepirkumu sistēmā (norma tiks ieviesta pakāpeniski līdz 2019. gada janvārim).

Jaunais regulējums veicinās pakāpenisku atteikšanos no orientēšanās tikai uz zemāko cenu vai izmaksām kā kritēriju. Līdztekus cenai vai izmaksām varēs izmantot arī kvalitātes kritērijus, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. Tādēļ Iepirkumu uzraudzības birojs (turpmāk – IUB) un citas atbildīgās institūcijas sadarbībā ar nozaru organizācijām gatavo ieteikumus vērtēšanas kritērijiem dažādās nozarēs.

Definējot jaunus kritērijus, var ņemt vērā, piemēram, MK 2017. gada 20. jūnija noteikumus Nr. 353 "Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība", kuros iekļauti ieteikumi par vides kritēriju izmantošanu un aprites cikla aprēķināšanu energoefektīvām iekārtām.

Eiropas Komisijas "Ziņojumā par Latviju – 2017. gads"⁵⁴ norādīts, ka viena no problēmām Latvijā ir tas, ka e-platformas izmantošana nav obligāta, kas gan ļautu palielināt atklātumu, gan arī samazināt izmaksas.

Jau šobrīd noteikta informācija par iepirkumiem ir publiski pieejama dažādās tīmekļvietnēs. Pamatinformācija par visiem iepirkumiem, kam tiek piemērotas likumu prasības, atrodama IUB tīmekļvietnē, bet Latvijas Atvērto datu portālā www.data.gov.lv – informācija par darījumiem, kas tiek veikti, izmantojot e-iepirkumu sistēmas e-pasūtījumu funkcionalitāti.

IUB tīmekļvietnē⁵⁵ pieejamas iepirkumu publikācijas: paziņojumi par izsludinātajiem publiskajiem iepirkumiem, kā arī paziņojumi par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu (t. sk. informācija par uzvarētāju, tā piedāvāto līgumcenu, vai paredzēts līguma izpildē piesaistīt apakšuzņēmējus, mazo un vidējo uzņēmumu dalību iepirkumā u. c. informācija). IUB tīmekļvietnē tiek publicēta informācija par saņemtajiem iepirkumu pārkāpumu apstrīdēšanas iesniegumiem, kā arī IUB iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmumi, tādējādi ikvienam ir iespēja iegūt ziņas par iepirkumos pieļautajiem pasūtītāju pārkāpumiem un to izskatīšanas rezultātiem.

VRAA Elektronisko iepirkumu sistēma⁵⁶ ir pirmā e-iepirkumu sistēma Baltijas valstīs. Kopš likuma grozījumiem, kas stājušies spēkā 2017. gadā, tajā tiek publicēti valsts un pašvaldību iestāžu iepirkumu plāni. Elektronisko iepirkumu sistēmā tiek publicēta arī informācija par veiktajiem darījumiem (pasūtītājs, piegādātājs, darījuma apjoms, priekšmets).

Par katru izsludināto iepirkumu sīkāka informācija pieejama arī attiecīgās iestādes vai kapitālsabiedrības tīmekļvietnē (pircēja profilā) – iepirkuma procedūru dokumentācija (nolikums, tehniskās specifikācijas, atbildes uz kandidātu un pretendentu jautājumiem, arī informācija par grozījumiem iepirkuma procedūras dokumentācijā). Pircēja profilā tiek publicēts arī iepirkuma procedūras ziņojums – apkopojošs ziņojums par iepirkuma procedūras norisi, kurā iekļauj visu kandidātu un pretendentu nosaukumus, piedāvātās līgumcenas, noraidīšanas iemeslus, saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēles pamatojumu un citu normatīvajos aktos noteiktu informāciju, kā arī noslēgtā iepirkumu līguma un tā grozījumu teksts.

Prasība publicēt līgumus ir obligāta. Vienlaikus informācija par noslēgtajiem publisko iepirkumu līgumiem un iepirkumu līgumi nav pieejami vienuviet, bet iestāžu un kapitālsabiedrību tīmekļvietnēs. Tādēļ to meklēšana bieži vien ir apgrūtināta.

Elektronisko iepirkumu sistēmā jau tagad ir paredzēta iespēja veidot iepirkumu līgumu repozitoriju tiem iepirkumiem, kuri ir veikti sistēmā. 2018. gada sākumā šo repozitoriju būs iespējams pārveidot par publiski pieejamu līgumu reģistru (tiktu publiskota tikai tā daļa, kuru iepirkuma veicējs būs atzīmējis kā konfidenciālu informāciju nesaturošu).

Iniciatīva "Open Contracting Partnership" izstrādājusi Atvērto iepirkumu datu standartu⁵⁷ (angļu val. – Open Contracting Data Standard), kas var kalpot kā vadlīnijas, lai izvērtētu, kāda informācija un kā tā var tikt publicēta dažādās publisko iepirkumu procesa stadijās.

Tuvākajos gados būtiski pievērst uzmanību publisko iepirkumu efektivitātei, palielinot iespējas izvērtēt, cik efektīvi bijuši noteikti iepirkumi. Būtu lietderīgi izstrādāt pārnozaru indikatorus, kurus var izmantot, lai noteiktu, cik efektīvs bijis konkrēts iepirkums.

• ieviest pasākumus un izvērtēt papildu pasākumu nepieciešamību, lai veicinātu atklātību un sabiedrības informētību publisko iepirkumu jomā, ņemot vērā 2017. gada izmaiņas publisko iepirkumu tiesiskajā regulējumā;

• veicināt atklātības nodrošināšanu zemsliekšņa iepirkumos, izvērtējot iespējamos risinājumus;

• izvērtēt nepieciešamību un iespējas valsts iestāžu noslēgtos iepirkumu līgumus publicēt vienuviet un vienuviet publiskot arī līguma grozījumus. Izvērtēt līguma publikācijas kā tā spēkā stāšanās nosacījuma ieviešanu;

• veicināt VRAA Elektronisko iepirkumu sistēmā izveidoto e-pasūtījumu un e-konkursu plašāku izmantošanu. Nodrošināt informāciju par iepirkumiem atklāto datu veidā;

• izvērtēt iespējas izstrādāt valsts un pašvaldību institūciju iepirkumu efektivitātes kritērijus un metodiku, kā arī risku analīzes rīkus, lai varētu veikt noteiktu iepirkumu efektivitātes, lietderības un saimnieciskā izdevīguma izvērtēšanu. Efektivitātes kritērijus un metodiku kā pilotprojektu izmēģināt konkrētā nozarē;

• valsts institūcijām sadarbībā ar nozaru organizācijām izstrādāt un popularizēt ieteikumus saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritērijiem dažādu nozaru iepirkumu organizēšanai, lai veicinātu orientāciju uz labāko cenas un kvalitātes attiecību publiskajos iepirkumos, mazinot cenas kritērija dominējošo ietekmi;

• izvērtēt nepieciešamību izstrādāt attīstības plānošanas dokumentu iepirkumu jomā un veicināt iepirkumu regulējuma ietekmes izvērtēšanu uz tautsaimniecību.

Minētie pasākumi palīdzēs vairot atklātību par publiskajiem iepirkumiem un izvērtēt iespējas uzlabot publisko iepirkumu efektivitāti.

Apņemšanās veicinās Latvijas atbilstību OECD Rekomendācijas par publiskajiem iepirkumiem prasībām.

Ar MK 2017. gada 3. aprīļa rīkojumu Nr. 166 apstiprinātā ERAF projekta "E-iepirkumu un e-izsoļu platformas attīstība"⁵⁸ ietvaros iecerētas šādas uz atklātību vērstas aktivitātes:

• automātiska Elektronisko iepirkumu sistēmas datu publicēšana Atvēro datu portālā vismaz šādā apjomā: e-pasūtījumu apakšsistēmas ietvaros noslēgto darījumu dati (publikācijas pieejamas jau tagad – sk. https://data.gov.lv/dati/lv/dataset/eis), iepirkumu veicēju reģistrs, e-konkursu apakšsistēmā veikto iepirkumu dati;

• atbilstoši ES direktīvas 2014/24/ES 59. pantam Eiropas vienotā iepirkuma procedūras dokumenta (turpmāk – ESPD) integrācija Elektronisko iepirkumu sistēmas e-konkursu apakšsistēmā ar mērķi nodrošināt atbilstību attiecīgajam datu apmaiņas standartam, kā arī vienādot piedāvājumu iesniegšanas veidu visos Latvijā organizētajos iepirkumos;

• e-izziņu un ESPD savstarpējā integrācija, nodrošinot automātisku datu ievadīšanu ESPD, kas atvieglos un paātrinās iepirkumu piedāvājuma sagatavošanu.

Biedrība "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera"

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība

Publisko personu kapitālsabiedrībām līdzīgi privātajā sektorā strādājošiem uzņēmumiem jānodrošina to darbības profesionalitāte un efektivitāte un tām jābūt saimnieciski ilgtspējīgām un atbildīgām. Taču tām arī jāpilda valsts noteiktie vispārīgie stratēģiskie mērķi un uzdevumi un jānodrošina, lai valsts resursi tiek izmantoti un pārvaldīti sabiedrības interesēs tā, lai tie nestu valstij un sabiedrībai vislielāko labumu. Tādēļ īpaši nozīmīgi ir nodrošināt atklātu, atbildīgu un godprātīgu publisko personu kapitālsabiedrību pārvaldību.

OECD Valsts īpašumā esošu uzņēmumu pārvaldības vadlīnijas⁵⁹ nosaka, ka:

• valsts kapitālsabiedrībām jāievēro augsti atklātības standarti un tām jāpiemēro tādi paši augstas kvalitātes grāmatvedības uzskaites, informācijas atklāšanas un atbilstības standarti kā biržā kotētām firmām;

• valsts kapitālsabiedrībām jāsniedz finanšu un nefinanšu informācija par uzņēmumu saskaņā ar augstas kvalitātes starptautiski atzītiem korporatīvās informācijas sniegšanas standartiem, īpaši jomās, kas ir svarīgas valstij kā īpašniekam un sabiedrībai;

• atbildīgā iestāde nodrošina pastāvīgu pārskatu gatavošanu par valsts kapitālsabiedrībām un ik gadu publicē vienotu pārskatu, kā arī veido sabiedrībai pieejamu tīmekļvietni.

2015. gada 1. janvārī stājās spēkā Publiskās personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums, kam sekoja nozīmīgas reformas uzņēmumu pārvaldības jomā. Piemēram, tika pārvērtēta valsts līdzdalība kapitālsabiedrībās, noteikti kapitālsabiedrību vispārējie stratēģiskie mērķi, uzsākts darbs kapitālsabiedrību vidēja termiņa darbības stratēģiju izstrādē, tika būtiski uzlabota informācijas pieejamība par publisko personu kapitālsabiedrībām un to darbības rezultātiem, izstrādāta skaidra un atklāta publisko personu kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlases un iecelšanas kārtība, lielākajās valsts kapitālsabiedrībās atjaunotas padomes, stiprināts uzņēmumu darbības izvērtēšanas un informācijas publiskošanas mehānisms.

Sabiedriskās politikas centrs "PROVIDUS" norāda: "Reformas ieviešanas pirmajā posmā būtiski pieaugusi valsts uzņēmumu darbības atklātība. Sabiedrībai ir iespēja iegūt plašu informāciju par valsts uzņēmumu darbību – pārvaldes struktūru, galvenajiem finanšu rādītājiem, kā arī darbības mērķiem."⁶⁰

Pārresoru koordinācijas centrs (turpmāk – PKC) kopš 2015. gada pilda valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldības koordinācijas institūcijas uzdevumus. Viens no PKC uzdevumiem ir informēt sabiedrību un padarīt pieejamāku informāciju par valsts kapitālsabiedrību darbību un tās rezultātiem. 2017. gadā PKC izveidojis tīmekļvietni– datubāzi par valsts kapitālsabiedrību pārvaldību⁶¹, kas apkopo informāciju par tiesisko regulējumu un tā izmaiņām, kapitālsabiedrību darbības rezultātiem un aktualitātēm pārvaldības jautājumos. Tīmekļvietni–datubāzi turpmākajos gados nepieciešams pilnveidot, papildinot ar jaunu informāciju par valsts kapitālsabiedrībām.

Būtisks pienesums valsts kapitālsabiedrību pārvaldības un darbības caurspīdīguma nodrošināšanā, kas arī atbilst OECD vadlīnijām, ir PKC gatavotie ikgadējie pārskati par valsts kapitālsabiedrībām un valstij piederošām kapitāla daļām. Līdz šim PKC sagatavojis pārskatus par 2014. un 2015. gadu. Būtiski pārskatus pastāvīgi pilnveidot. Piemēram, pārskatā par 2016. gadu iecerēts sniegt plašāku informāciju par katru valsts kapitālsabiedrību, kā arī plašāku nefinanšu informāciju.⁶²

PKC arī izstrādājis vadlīnijas informācijas publiskošanai valsts kapitālsabiedrībām un kapitāla daļu turētājiem, kas var tikt izmantotas kā lietderīga ceļa karte, lai efektīvi un vienveidīgi sniegtu sabiedrībai būtisku informāciju par publisku personu kapitālsabiedrību darbību.

MK 2017. gada 20. jūnijā atbalstīja grozījumus Publisku personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumā un to nodeva izskatīšanai Saeimā. Likumprojekts paredz paplašināt publiskojamās informācijas apjomu. Valsts kapitālsabiedrībām papildus esošajām prasībām būs jāpublisko statūti, valdes un padomes (ja tāda ir izveidota) nolikumi vai tam pielīdzināms dokuments, kas regulē to darbību, un informācija par katru atsevišķu padomes (ja tāda ir izveidota) un valdes locekli (t. sk. profesionālā darba pieredze, izglītība, amati citās kapitālsabiedrībās, pilnvaru termiņš). Tāpat paredzēts, ka līdzvērtīga informācija kā publisko personu kapitālsabiedrībām būs jāpublisko arī to atkarīgajām kapitālsabiedrībām. Ja šo likumprojektu apstiprinās Saeimā, jaunās prasības ir būtiski popularizēt un veicināt to efektīvu ieviešanu.

Līdz šim lielajām valsts kapitālsabiedrībām nebija pienākuma publiskot nefinanšu informāciju. Sākot ar 2017. gadu, šādu pienākumu paredz 2014. gada 22. oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/95/ES, ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un grupu nefinanšu un daudzveidības informācijas atklāšanu. Direktīvā ir atsauce uz Eiropas Parlamenta 2013. gada 6. februāra rezolūciju "Korporatīvā sociālā atbildība – atbildīga un pārredzama uzņēmējdarbības prakse un noturīga izaugsme"⁶³ un rezolūciju "Korporatīvā sociālā atbildība – sabiedrības interešu veicināšana un ceļš uz ilgtspējīgu un iekļaujošu atlabšanu"⁶⁴, kur atzīts, ka nefinanšu informācijas sniegšana palīdz noteikt, uzraudzīt un pārvaldīt uzņēmumu darbību un ietekmi uz sabiedrību.

Latvijā vairāki uzņēmumi ir labās prakses piemēri, jo tie brīvprātīgi sniedz nefinanšu informāciju, piemēram, AS "Latvenergo" un VAS "Latvijas dzelzceļš".

• turpināt informēt sabiedrību par valsts kapitālsabiedrību pārvaldību un darbību, tajā skaitā veicinot to nefinanšu rādītāju un ilgtspējas ziņojumu publicēšanu;

• veicināt papildu informācijas sniegšanas prasību valsts kapitālsabiedrībām, kas paredzētas MK 2017. gada 20. jūnijā atbalstītajos grozījumos Publisku personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumā, efektīvu ieviešanu;

• sekmēt atklātību un atbildību valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldībā un darbībā, popularizējot labās prakses piemērus;

• uzlabot un papildināt PKC tīmekļvietni–datubāzi par valsts kapitālsabiedrību pārvaldību, tajā skaitā ar valsts kapitālsabiedrību profiliem. Izvērtēt iespēju tajā izvietot arī uzņēmumu nefinanšu datus;

• veicināt sadarbību ar valsts pārvaldes institūcijām, lai nodrošinātu apmaiņu ar nepieciešamajiem datiem;

• pilnveidot ikgadējos publiskos pārskatus, nodrošinot tajos arvien plašāku informāciju par valsts kapitālsabiedrībām un to darbu sabiedrības interesēs, kā arī ietverot tajos informatīvu kopsavilkumu par katru valsts kapitālsabiedrību;

• izvērtēt iespējas, izmantojot citu valstu labo praksi, veidot ceturkšņa pārskatus par valsts kapitālsabiedrībām, lai valsts kā īpašnieks operatīvi saņemtu datus un spētu savlaicīgi reaģēt iespējamu risku gadījumos;

• veicināt vienveidīgu likumdošanā noteikto atklātības prasību publiskajām kapitālsabiedrībām ievērošanu kā valsts, tā arī pašvaldību un atvasināto personu kapitālsabiedrībās, t. sk. sniedzot konsultācijas;

• apzināt, vai pietiekamā apjomā un cik kvalitatīvi normatīvajos aktos noteiktās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību atklātības prasības tiek ievērotas, un popularizēt labās prakses piemērus.

Ieviešot šo apņemšanos, tiks vairota atklātība un sabiedrības informētība par publisko personu kapitālsabiedrību darbību un pārvaldību un veicināta to atbildība.

Papildus informāciju par valsts kapitālsabiedrību pārvaldību var publicēt arī Atvērto datu portālā vai nodrošināt tos atvērto datu veidā un aprakstīt Atvērto datu portālā (sasaiste ar plāna 3. apņemšanos).

Apņemšanās veicinās Latvijas atbilstību OECD Valsts īpašumā esošu uzņēmumu pārvaldības vadlīnijām un OECD Korporatīvās pārvaldības principiem.

Sabiedriskās politikas centrs "PROVIDUS"

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība

Informāciju par uzņēmumiem, kas darbojas Latvijā, un citām juridiskām personām reģistrē Uzņēmumu reģistra (turpmāk – UR) vestajos reģistros. UR nodrošina gan šīs informācijas reģistrēšanu, gan pieejamību. Pamatinformāciju (piemēram, nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, reģistrācijas datumu) par kādu Latvijā strādājošu uzņēmumu var saņemt bez maksas UR tīmekļvietnē. Pilnu informāciju par reģistrētajiem uzņēmumiem un to reģistrācijas lietās esošos dokumentus var saņemt pēc pieprasījuma kā maksas pakalpojumu. Informācijas pieprasījumu UR var veikt, piemēram, izmantojot e-pakalpojumu "Izziņu pieprasīšana no Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem" vienotajā valsts un pašvaldību portālā www.latvija.lv⁶⁵, kurā reģistrētā informācija par uzņēmumu tiek izsniegta dažu minūšu laikā. Noteikta UR informācija elektroniski pieejama atvērto datu veidā⁶⁶.

Kopš 2017. gada 28. aprīļa Eiropas e-tiesiskuma portālā⁶⁷ ir pieejami UR vestā Maksātnespējas reģistra⁶⁸ dati, bet no 2017. gada 8. jūnija arī Komercreģistra informācija⁶⁹.

Atklātību par uzņēmumiem veicina arī UR vesto reģistru informācijas atkalizmantotāji, kuri UR datus, sniedz, pamatojoties uz noslēgtajiem informācijas izsniegšanas līgumiem. 2017. gadā spēkā ir četri šādi līgumi ar SIA "LURSOFT IT", SIA "Firmas.lv", SIA "CREFO Rating" un AS "Kredītinformācijas Birojs".

Vienlaikus UR informācijas izsniegšanas pakalpojumi ilgstoši nav tikuši uzlaboti, nav pieejamas meklēšanas iespējas UR vesto reģistru ierakstos tiešsaistē, kā arī informācija pieejama tikai pēc atsevišķa pieprasījuma. Lai veicinātu informācijas par uzņēmumu pārvaldību un darbību pieejamību, nepieciešams uzlabot un dažādot informācijas sniegšanas kanālus, pilnveidot UR tīmekļvietni un tiešsaistes meklēšanas iespējas, ņemot vērā informācijas tehnoloģiju sniegtās iespējas pakalpojumu modernizācijā ērtākas un ātrākas informācijas pieejamības nodrošināšanai, kā arī izvērtēt citu valstu labo praksi. Nolūkā nodrošināt kvalitatīvus UR informācijas izsniegšanas pakalpojumus nepieciešams veicināt UR reģistros veikto ierakstu izmantošanu. Uzlabojot informācijas izsniegšanas pakalpojumus, būtu iespējams veicināt arī personas datu aizsardzību, jo UR valsts notāri pārbauda UR iesniegtos dokumentus un uz to pamata veic ierakstus reģistros, nodrošinot, ka iespējams paļauties uz ierakstā minēto informāciju un papildu dokumentus, uz kura pamata ieraksts izdarīts, pieprasīt nav nepieciešams.

Atklātība par uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem ir viens no OGP prioritārajiem darbības virzieniem. Tādu OGP dalībvalstu kā Lielbritānija, Norvēģija, Slovākija, Austrālija, Francija un ASV rīcības plānos ir iekļauts pasākums, kas saistīts ar patieso labuma guvēju atklātību, īpaši patieso labuma guvēju reģistriem. Tiek uzskatīts, ka informācijas pieejamība par patiesajiem labuma guvējiem ļauj efektīvāk apkarot tādus ekonomiskus noziegumus kā naudas atmazgāšana, korupcija, krāpšana, izvairīšanās no nodokļu nomaksas, ļaujot efektīvāk izsekot aktīvu plūsmai vai noteikt kādai konkrētai personai piederošos aktīvus.⁷⁰

2015. gada 20. maijā tika publicēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES)2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (turpmāk – AML IV direktīva).

AML IV direktīva precizēja nosacījumus juridisko personu un to veidojumu patieso labuma guvēju reģistrācijai, kā arī minētās informācijas atklāšanai. Saskaņā ar AML IV direktīvu juridiskām personām ES dalībvalstīs jānosaka pienākums iegūt un glabāt adekvātu, pareizu un aktuālu informāciju par to faktiskajiem īpašniekiem un datus par to kapitāla daļām. Papildu informācija glabājama arī kādā valsts centrālā reģistrā. AML IV direktīva nosaka, ka informācija par juridisko personu faktiskajiem īpašniekiem ir pieejama kompetentajām iestādēm, atbildīgajiem subjektiem, kas veic klientu uzticamības pārbaudi, un leģitīmas intereses gadījumā arī jebkurai personai vai organizācijai.

Ņemot vērā šīs jaunās AML IV direktīvas prasības, MK 2017. gada 13. jūnijā tika apstiprināts likumprojekts "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā" un 2017. gada 28. jūlijā tika pieņemts Saeimā 1. lasījumā.

Likumprojekta grozījumi paredz pilnveidot informācijas iesniegšanu un reģistrāciju UR vestajos reģistros par juridisko personu patiesajiem labuma guvējiem, kā arī nodrošināt informācijas par patiesā labuma guvējiem sniegšanu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, tiem izpildot likuma prasības par klienta identifikāciju un izpēti, uzraudzības un kontroles institūcijām, pašai juridiskajai personai par tās patiesajiem labuma guvējiem, kā arī jebkurai fiziskajai vai juridiskajai personai, kas varēs pierādīt, ka tai ir likumīgās intereses. MK 2017. gada 13. jūnijā apstiprinātā likumprojekta "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā" redakcija nosaka to personu un organizāciju loku, kurām būs tiesības pieprasīt informāciju par juridisko personu patieso labuma guvēju.

Latvijā patieso labuma guvēju reģistrēšana ir aizsākusies jau pirms vairākiem gadiem. Kopš 2011. gada ziņas tiek sniegtas UR vestajā Komercreģistrā par tajā ierakstāmo tiesību subjektu patiesajiem labuma guvējiem, taču ar iesniegto informāciju ir tiesīgas iepazīties vienīgi tiesībaizsardzības iestādes un kontroles iestādes nodokļu administrēšanas, publiskā iepirkuma vai arī publiskās un privātās partnerības jomā. Sagaidāms, ka AML IV direktīvas ieviešanas rezultātā tuvākajos gados informācijas par patiesajiem labuma guvējiem apkopošana Latvijā tiks pilnveidota un tā būs pieejama plašākam personu lokam kā līdz šim.

Informācijas par patiesajiem labuma guvējiem reģistrācijas un pieejamības nodrošināšanu paredz arī Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku ierobežošanai 2017. –2019. gadam, kas 2017. gada 3. maijā tika atbalstīts MK.

• uzlabot un dažādot UR sniegtos informācijas izsniegšanas pakalpojumus, pilnveidojot izsniegšanas kanālus, UR tīmekļvietni un tiešsaistes meklēšanas iespējas, veicinot UR reģistros veikto ierakstu izmantošanu un nodrošinot efektīvāku publisko pieejamību tiem;

• nodrošināt Komercreģistra informācijas pieejamību Eiropas e-tiesiskuma portālā;

• pilnveidot informācijas par patiesajiem labuma guvējiem reģistrāciju un efektīvu pieejamību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

OECD valstīs, reaģējot uz tādiem globāliem izaicinājumiem kā 2008. gada finanšu krīze vai klimata pārmaiņas, aug interese par pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanu. Tiek uzskatīts, ka labākas zināšanas var radīt labāku politiku un tādējādi labākus rezultātus valstij un sabiedrībai. Īpaši pieaug datu un analīzes izmantošana tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu ietekmes uz tautsaimniecību, budžetu un sabiedrību izvērtējumos.⁷¹ OECD valstīs pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanu veicina arī nozarēs, piemēram, izglītībā.⁷²

Lai veicinātu pārdomātu un objektīvos faktos balstītu rīcību un lēmumu pieņemšanu un lai analizētu situācijas dinamiku laika gaitā, ir svarīgi veicināt izpratni par datu, informācijas un pētījumu izmantošanu valsts un pašvaldību institūciju darbā, kā arī valsts un pašvaldību institūciju veikto pētījumu atkalizmantošanu.

Latvijā valsts un pašvaldību pasūtītie pētījumi ir pieejami tīmekļvietnē–datubāzē "Pētījumu un publikāciju datubāze"⁷³. Datubāzi uztur PKC. Valsts un pašvaldību institūcijām ir pienākums nodot ikkatru to pasūtīto pētījumu ievietošanai datubāzē. Tajā ir pieejami vērtīgi dažādās nozarēs veikti pētījumi, novērtējumi, izvērtējumi, aptaujas. Datubāzē arī uzrādās pētījumi, kas tiek plānoti vai ir izstrādē. Vienlaikus praksē ne visi pētījumi un aptaujas, kas tiek veikti, tiek nosūtīti ievietošanai datubāzē.

Nozīmīga loma pierādījumos balstītas politikas veidošanā ir arī oficiālajai statistikai, kuru apkopo, analizē un izplata Centrālā statistikas pārvalde (turpmāk – CSP). Tieši oficiālā statistika nodrošina uzticamus un drošus datus, kas ļauj analizēt tendences dažādās nozarēs un veidot ilgtspējīgu nākotnes politiku.

Statistikas likumprojekta sagatavošanas gaitā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izteica priekšlikumu standartizēt oficiālās statistikas publicēšanu, izveidojot oficiālās statistikas portālu. Priekšlikums tika atbalstīts Saeimā, un attiecīgā norma iekļauta Statistikas likumā, kas stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī (ar pārejas periodu līdz 2018. gada 1. janvārim oficiālās statistikas portāla izveidei).

Oficiālās statistikas programma apkopo informāciju par oficiālo statistiku un statistikas iestādēm, kas atbildīgas par tās nodrošināšanu. 2016. gadā Latvijā Oficiālās statistikas programmā iekļautas 55 valsts pārvaldes institūcijas, no tām lielākais statistikas nodrošinātājs un oficiālās statistikas sistēmas vadošā iestāde ir CSP.

Statistikas likums paredz, ka statistikas iestādes oficiālo statistiku, kuru tā nodrošina saskaņā ar oficiālās statistikas programmu, publicē iepriekš noteiktā laikā sabiedrībai pieejamā veidā oficiālās statistikas portālā. Oficiālās statistikas portāla satura pamatprasības ir oficiālā statistika, aprakstošie metadati, oficiālās statistikas publicēšanas kalendārs un informācija par netieši identificējamiem datiem (individuālajiem datiem) pētniecības vajadzībām. Portāla darbību tehniski un organizatoriski nodrošina CSP, savukārt Ministru kabinets nosaka oficiālās statistikas portāla tehniskās, kā arī oficiālās statistikas publicēšanas un uzturēšanas prasības.

Ar MK 2016. gada 13. oktobra rīkojumu Nr. 596 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 3.0.versija)" projektu "Oficiālās statistikas portāls" iekļāva IKT mērķarhitektūras 3.0. versijā un uzdeva Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai uzaicināt CSP iesniegt projekta iesniegumu ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" ietvaros. CSP līgums ar CFLA tika noslēgts 2017. gada 3. augustā, ko var uzskatīt par projekta īstenošanas uzsākšanu. Pilnvērtīga projekta īstenošana notiks ilgākā laika periodā nekā Latvijas Trešais nacionālais atvērtās pārvaldības rīcības plāns.

Vienlaikus Latvijā nav pietiekamas izpratnes par datiem, atvērtajiem datiem, to pieejamību un izmantošanas iespējām. Valsts un pašvaldību institūcijas var plašāk izmantot pētījumus, kurus tās pasūta, kā arī citus Latvijā vai starptautiski veiktus pētījumus un datus. Arī sabiedrības pārstāvji, piemēram, pētnieki, var aktīvāk izmantot datus, tajā skaitā atvērtos datus, un atkalizmantot valsts un pašvaldību institūciju pasūtītos pētījumus, palielinot to vērtību.

• attīstīt tīmekļvietni–datubāzi "Pētījumu un publikāciju datubāze", tajā skaitā veicinot valsts un pašvaldību institūciju pētījumu nosūtīšanu PKC ievietošanai tajā un popularizējot tās izmantošanu valsts pārvaldē un sabiedrībā;

• veicināt izpratni par pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanu valsts un pašvaldību insti­tūcijās un sabiedrībā un tam lietderīgiem datu, informācijas un pētījumu avotiem un to izmantošanu;

• atbalstīt izglītojošus seminārus un apmācības valsts un pašvaldību institūcijās un pētniekiem, lai vairotu izpratni par atvērto datu principiem, pētījumu un to datu atvērtas pieejas lietderīgumu un izmantošanas iespējas;

• Latvijas Universitātei sadarbībā ar PKC izvērtēt pētījumu datu uzglabāšanas jautājumu kontekstā ar zinātnes datu repozitorija izveidi;

• izveidot oficiālās statistikas portālu, kur viegli pieejamā veidā tiks nodrošināti lēmumu pieņemšanai un plašākai sabiedrībai noderīgi oficiālās statistikas dati.

Apņemšanās palīdzēs veicināt pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanu un lielāku datu pratību.

Pētījumu un publikāciju datubāze kā atvērto datu kopu varētu nodot pamatinformāciju raksturojošo metadatu kopu (pētījumu nosaukums, veids, joma, institūcija, publikācijas datums). Lai spētu nodrošināt atvērto datu kopas turpmāku izmantošanu, esošajai informācijas sistēmai jāizstrādā datu kopas sagatavošanas un nodošanas funkcionalitāte.

Apņemšanās arī atbilst OGP vērtībai – sabiedrības līdzdalība, – veicinot valsts institūciju datu un pētījumu popularizēšanu un izmantošanu sabiedrības vajadzībām.