ANO sesijas vicepriekšsēdētājs — Rīgā pie kolēģiem

Vakar Ārlietu ministrijas brīfingā

Vakar, 22. janvārī, Ārlietu ministrijā iknedēļas preses konferencē ar žurnālistiem tikās Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks ANO un Latvijas misijas ANO Ņujorkā vadītājs Aivars Baumanis, kuru, kā zināms, pērnruden ievēlēja arī par ANO Ģenerālās Asamblejas 51. sesijas viceprezidentu.

Uzrunājot žurnālistus, Aivars Baumanis pagājušo 1996. gadu Latvijas pārstāvniecībai ANO raksturoja kā “lēciena jeb pagrieziena gadu”, kad “uzdīgušas” iepriekšējos četros gados mūsu diplomātu “rūpīgi sētās sēklas”. Latvija, neraugoties uz to, ka ir neliela un samērā jauna ANO dalībvalsts, pērn tika uzņemta ANO Ekonomisko un sociālo jautājumu padomē ECOSOC. Šo padomi vēstnieks Aivars Baumanis raksturoja kā otru svarīgāko ANO struktūru tūlīt aiz ANO Drošības padomes. Nozīmīgs bijis arī Ģenerālās Asamblejas trešās komitejas Latvijai labvēlīgais lēmums, ar kuru pēc četru gadu apspriešanas ANO beidza izskatīt Krievijas atkal un atkal izteiktos apgalvojumus par cilvēktiesību pārkāpumiem Baltijas valstīs. Aivars Baumanis uzsvēra, ka pagājušajā gadā acīmredzami paaugstinājies Latvijas Republikas prestižs Apvienoto Nāciju Organizācijā. Par to, protams, liecina arī Latvijas misijas vadītāja ievēlēšana par ANO Ģenerālās Asamblejas 51. sesijas viceprezidentu. “ANO nav olimpiāde, kur, kā mēdz teikt, galvenais esot piedalīties. ANO ir nopietna organizācija, kurā daudz jāstrādā,” teica A. Baumanis, uzsverot, ka arī jaunais 1997. gads šajā pasaules lielākajā starptautiskajā organizācijā iesācies ar intensīvu darbu. Jaunu stilu ANO ienesis arī jaunais ģenerālsekretārs Kofi Anans — pirmais ģenerālsekretārs, kurš nācis no šīs organizācijas dzīlēm. (Kofi Anans trīsdesmit četrus gadus nostrādājis ANO aparātā.)

Žurnālistu jautājumi Aivaram Baumanim koncentrējās galvenokārt ap Latvijai adresētajiem Krievijas pārmetumiem cilvēktiesību jomā. Atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu, Aivars Baumanis teica, ka ļoti labvēlīgu un izprotošu rezonansi Apvienoto Nāciju Organizācijas mītnē izpelnījies Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas sagatavotais faktu apkopojums “Cilvēktiesību aizstāvības jautājumi Latvijas Republikā 1994—1996”, kas tika izplatīts kā ANO oficiāls dokuments (šis dokumentrs angliski un — “Latvijas Vēstneša” tulkojumā — arī latviešu valodā bija publicēts mūsu laikraksta 1996. gada 28. novembra numurā). Atbildot uz citiem žurnālistu jautājumiem, Aivars Baumanis teica, ka ideāls stāvoklis cilvēktiesību jomā nav nevienā valstī un ka Latvijā ir paveikts vairāk nekā daudzās citās zemēs. Informējot ANO vadību un savus kolēģus — citu valstu diplomātus Apvienoto Nāciju Organizācijā, Latvijas misijas vadītājs allaž uzsvēris, ka Latvijā ar cilvēktiesībām saistīto jautājumu risināšana ir process, kas notiek saskaņā ar starptautisko organizāciju ieteikumiem un slēdzieniem. “Nevar vienā dienā vai piecos gados naturalizēt gandrīz pusi no valsts iedzīvotājiem un iekļaut viņus pilsoņu lokā,” teica vēstnieks. “ Pasaulē gluži vienkārši nav šādas prakses.” A. Baumanis arī pastāstīja, kādu pārsteigumu ANO izraisījusi viņa iesniegtā informācija, ka Rīgā par Latvijas valsts budžeta līdzekļiem tiek uzturētas krievu skolas — puse no visām valsts skolām valsts galvaspilsētā. “Nekur citur pasaulē minoritāšu skolas netiek uzturētas par valsts naudu, “ uzsvēra vēstnieks.

Raksturojot Apvienoto Nāciju Organizācijā valdošo gaisotni un darba stilu, Latvijas vēstnieks stāstīja, ka “ANO nekas nenotiek ātri. Četrus gadus mēs pacietīgi strādājām, un tieši pērn mūsu sētās sēklas uzdīga”.

Vakardienas brīfingā runāja arī Ārlietu ministrijas pirmās politiskās direkcijas pirmā departamenta direktore Elita Kuzma, informējot par ārlietu ministra Valda Birkava divu dienu darba vizīti Vācijas Federatīvajā Republikā, Bonnā. “Latvija politiskajam dialogam ar Vāciju piešķir ļoti lielu nozīmi, un tieši šāda darba vizīte, kas nodrošināja domu apmaiņas iespēju gan oficiālajā augstākajā līmenī, gan darba sarunas ar Vācijas politiķiem un amatpersonām, ir ļoti nozīmīga,” teica Elita Kuzma, nosaucot trīs galvenos V. Birkava vizītes notikumus: piedalīšanos svinīgajā pasākumā par godu grāfa Oto Lamsdorfa 70 gadu jubilejai, domu apmaiņu ar federālo aizsardzības ministru Folkeru Rīi un Valda Birkava referātu Fridriha Baumaņa fonda rīkotajā apaļā galda diskusijā. Koreferents šajā pasākumā bijis bijušais Vācijas ārlietu ministrs Hanss Dītrihs Genšers. Elita Kuzma uzsvēra, ka pirmajā pasākumā piedalījušies visi augstākie Vācijas valsts vadītāji, ieskaitot VFR prezidentu Hercogu un federālo kancleru Kolu. Sarunā ar VFR aizsardzības ministru galvenais temats bijis gaidāmās NATO paplašināšanas stratēģija un iespējas, kā Latvija jau šobrīd var ikdienā tuvināties Eiropas un transatlantiskajām struktūrām: attīstot reģionālo sadarbību un divpusējo sadarbību aizsardzības jomā, kas Latvijai ar Vāciju attīstoties ļoti veiksmīgi. Svarīgs jautājums šajā sarunā bijusi arī Baltijas valstu savstarpējā integrācija. “Bija prieks dzirdēt, ka Rietumu puse ļoti augstu un pozitīvi novērtē ciešās Baltijas valstu sadarbības nozīmi,” uzsvēra E.Kuzma.

Atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu, kā ārlietu ministra vizīti iespaidojusi tieši šajā laikā notikusī Ministru prezidenta Andra Šķēles demisija un kā Valdis Birkavs komentējis šo notikumu, Elita Kuzma teica: “Paldies par šo jautājumu! Šāda situācija — diskusija un motīvi, kas saistīti ar valdības vadītāja demisiju, ir apliecinājums demokrātijas briedumam valstī. Valdis Birkavs arī izmantoja sarunas Vācijā, lai informētu, ka Latvijas ārpolitiskais kurss nemainīsies.”

Pēc Ārlietu ministrijas brīfinga Latvijas vēstnieks un Latvijas misijas ANO Ņujorkā vadītājs Aivars Baumanis apmeklēja “Latvijas Vēstneša” redakciju, kur notika plašāka saruna par jaunumiem ietekmīgākajā starptautiskajā organizācijā un Latvijas misijas darbību tajā. Aivars Baumanis pastāstīja, ka Rīgā ieradies komandējumā, lai nokārtotu jautājumu par misijas personāla papildināšanu ar vēl vienu diplomātu. Šāds risinājums kļuvis vitāli nepieciešams pēc mūsu valsts uzņemšanas ANO Ekonomisko un sociālo jautājumu padomē. Pēc vēstnieka Baumaņa domām, nav svarīgi tikai atrasties šajā padomē -— ir svarīgi turpināt Latvijas prestiža paaugstināšanu ar aktīvu darbību ECOSOC. A. Baumanis pastāstīja arī, ka, neraugoties uz pašreizējo politiski saspringto gaisotni Rīgā sakarā ar Ministru prezidenta Andra Šķēles demisiju, viņam izdevies panākt pozitīvu lēmumu šajā jautājumā.

Vēstnieks tāpat dalījās savās pārdomās par jaunā ANO ģenerālsekretāra Kofi Anana darba stilu, uzsverot, ka ģenerālsekretāra kundze ir zviedriete — leģendārā (čekas labirintos pazudušā) zviedru antifašista Valenberga tuva radiniece. Domājams, ka šis apstāklis jaunajam ANO ģenerālsekretāram palīdzēs arī labāk izprast Baltijas jūras reģiona valstu problēmas...

Pēc vairāku stundu garās, pilnīgi atklātās, koleģiālās sarunas, kas skāra visplašāko starptautisko problēmu loku un Latviju tajā, tagad top izvērsta intervija “Latvijas Vēstnesī”, kas drīz sekos.

Vakar “Latvijas Vēstneša” redakcijā

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”