Kad privātīpašumā valsts māju dzīvokļi

Vakar, 22.janvārī, preses konferenci rīkoja Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija. To ievadot, komisijas priekšsēdētājs Ziedonis Ziediņš informēja gan par 1996.gadā paveikto, gan šī gada aktualitātēm.

— Pagājušajā gadā dzīvojamās mājās valsts un pašvaldību īpašums pārvērsts privātīpašumā aptuveni 59, 9 miljonu latu vērtībā. Ja zinām, ka Privatizācijas aģentūras veikums ir 34 miljonu vērtībā, bet atsevišķu pašvaldību devums — apmēram 10 miljonu latu, tad iznāk, ka dzīvokļu privatizācijas komisiju ieguldījuma īpatsvars kopējā privatizācijas procesā valstī ir 60 — 65 procenti. Mēs varam būt gandarīti par šiem skaitļiem. Seši procenti dzīvokļu, kas iekļauti privatizācijas fondā, ieguvuši īpašniekus, un šķiet pilnīgi reāli, ka 1997. gadā tiks privatizēta jau ceturtā daļa šim procesam pakļauto dzīvokļu. Ja privātīpašumā, kā iecerēts, tiks nodoti 80 procenti pašvaldību dzīvojamā fonda, tad privatizācijas komisijas savu uzdevumu — privatizēt valsts un pašvaldību īpašumu 1 miljarda latu vērtībā, piesaistot trešdaļu valstī izlaisto sertifikātu, — būs izpildījušas.

Šogad dzīvojamo māju un dzīvokļu privatizācijā divi jaunumi. Pirmkārt, apstiprināta māju neapdzīvojamā fonda vērtēšanas metodika un, pēc tās vadoties, veikts pirmais tik lielas, vispārējai privatizācijai nodotas mājas Rīgā, Brīvības ielā 90, neapdzīvojamo telpu novērtējums. Pirmā stāva telpu novērtējums — 335 lati, otrā stāva — apmēram 250 latu, pagrabstāva — 55 lati par kvadrātmetru. Šīs summas tiks ierakstītas privatizācijas paziņojumos, ko saņems nomnieki. Pusi no tām saskaņā ar likumu nomnieki maksās ar sertifikātiem, turklāt maksājumus iespējams veikt arī pakāpeniski — piecos gados.

No 1997.gada 1. janvāra stājās spēkā likums, kas deva Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai uzsākt valsts dzīvojamo māju privatizāciju, un jau 14. janvārī pirkšanas un pārdošanas dokumenti parakstīti pirmajam simtam valsts dzīvojamo māju īrnieku, kuri iegūst dzīvokli īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai. Esmu gandarīts, ka spējām tik operatīvi uzsākt šo procesu.

Uz žurnālistu jautājumiem atbildes sniedza arī CDzMPK priekšsēdētāja vietniece Īrisa Simanoviča un atbildīgais sekretārs Indulis Krauze.

— Vai bankrotējušas rūpnīcas mājas īrnieks privatizācijas procesā nebūs atbildīgs arī par rūpnīcas sakrātajiem komunālajiem parādiem, kaut gan pats visu godīgi maksājis līdz pēdējam santīmam?

I.Krauze: — Šobrīd likumdevējs devis iespējas valsts māju īrniekiem iegūt dzīvokļus īpašumā paātrinātā ceļā. Viņi pēc savas izvēles var šo iespēju izmantot vai neizmantot. Nākamais — kādā veidā valsts dzīvojamās mājas tiks privatizētas kopumā. Pie šī jautājuma risināšanas ļoti aktīvi strādājam. Oktobrī Ministru kabinets konceptuāli ir apstiprinājis pamatnostādnes, kādā veidā valsts mājas tiks privatizētas kopumā, un pašlaik tiek gatavoti kārtējie grozījumi likumā par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju vispārējo privatizāciju. Pamatā paliek tā, kā jau ir likumā — valsts dzīvojamās mājas tiks piedāvāts pārņemt pašvaldībām un privatizēt — pašvaldību privatizācijas komisijām.Taču pašvaldībām, kā zināms, ir ļoti lieli iebildumi sakarā ar parādiem un māju slikto tehnisko stāvokli, un ļoti bieži tās atsakās šīs mājas pārņemt. Ar šo māju privatizāciju nākotnē nodarbosies arī Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija. Tas šogad ir mūsu darba jautājums.

— Kas notiek, ja resora māja tomēr nepieciešama paša resora funkciju nodrošināšanai?

I.Krauze: — Spēkā paliek vispārējā likuma norma, ka netiek privatizētas dienesta dzīvojamās telpas un dienesta viesnīcas. Otrkārt — likums ir devis iespēju valstij Ministru kabineta personā pieņemt ikreizēju lēmumu par attiecīgu dzīvojamo māju un pēc attiecīgā mājas valdītāja pieprasījuma nenodot to privatizācijai.

— Vai valsts māju valdītāji labprāt piekrīt dzīvojamo māju privatizācijai?

I.Krauze: — Mēs gribam šo darbu veikt centralizēti, saņemot no galvenajiem valsts māju valdītājiem to māju sarakstus, kurās viņi atļauj privatizēt dzīvokļus. Tikai tad, ja komisijā ierodas to māju īrnieki, kas nav šajos sarakstos, mēs rakstiski pieprasām valdītājam piekrišanu. Līdz šim sarakstus par apmēram pieciem ar pusi simtiem māju mums ir atsūtījusi Latvijas Privatizācijas aģentūra; šīs mājas atrodas aģentūras valdījumā un tās apsaimnieko privatizējamie vai likvidējamie valsts uzņēmumi un valsts akciju sabiedrības. Sarakstus esam saņēmuši arī no otra svarīga valsts māju valdītāja — Valsts nekustamā īpašuma aģentūras. Sarakstā ietilpst vairāk nekā simts bijušās Celtniecības ministrijas māju ne tikai Rīgā, bet arī visā Latvijā. Nelieli sarežģījumi ir ar “Latvijas dzelzceļu”. Kā zināms, tā ir valsts akciju sabiedrība un, starp citu, lielākais resoru māju valdītājs Latvijā. Dzīvojamās mājas ir iekļautas “Latvijas dzelzceļa” pamatkapitālā, un akciju sabiedrības viedoklis ir tāds — ja kaut viens dzīvoklis tiek nodots dzīvokļa īrnieka īpašumā, tad šī māja ir jāizslēdz no akciju sabiedrības pamatkapitāla. Šis jautājums pašlaik tiek risināts. Taču saskaņā ar likuma grozījumiem, kas tika pieņemti 28.novembrī, šī gada laikā visas dzīvojamās mājas ir jāizslēdz no akciju sabiedrību pamatkapitāla un jānodod privatizācijai.

Mūsu rīcībā ir arī vairāki saraksti no ministrijām, taču tajos ir tikai daži desmiti māju.

— Ja cilvēks mīt dzīvoklī, kura kvalitāte viņu neapmierina, bet sertifikātu ir daudz, kā viņš var tikt pie labāka dzīvokļa?

Ī. Simanoviča: — Šajā gadījumā īrniekam ir iespēja piedalīties brīvo dzīvokļu izsolē. Ja privatizācijai nodotajās mājās ir brīvi dzīvokļi, tad tie netiek piešķirti pašvaldības dzīvokļu rindā gaidošajiem, bet nonāk izsolēs par sertifikātiem. Latvijā jau notikušas apmēram desmit izsoles.

— Vai Rīgā ir notikušas dzīvokļu izsoles?

Z.Ziediņš: — Nē. Tikko Rīgā vispārējā kārtībā būs privatizētas pirmās dzīvojamās mājas, ceram, ka tajās būs arī brīvi dzīvokļi, kuri likuma noteiktajā kārtībā pārdodami izsolēs.

Mudīte Luksa,

“LV” privatizācijas lietu

redaktore

Par tēmu vēl — 6.lpp.