Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Mēs visi Baltijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.01.1997., Nr. 26 (741) https://vestnesis.lv/ta/id/29510

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Konkursi

Vēl šajā numurā

23.01.1997., Nr. 26 (741)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

MĒS VISI BALTIJĀ

Igaunijas Republikā

Par robežlīgumu ar Krieviju

Krievijas ārlietu ministrs Jevgeņijs Primakovs atzīmējis, ka Krievija neparakstīs robežlīgumu ar Igauniju, ja tā neatteiksies no Tartu 1922. gada miera līguma punktiem. Krievijas ārlietu ministrs norādījis arī uz to, ka diskriminējošās prakses izbeigšanai pret krievvalodīgajiem iedzīvotājiem Baltijas valstīs un citur jābūt Krievijas valsts politikas būtiskākai vadlīnijai. Tās realizēšanai nevajagot vairīties no ekonomisko sviru izmantošanas.

Igaunijas ārlietu ministrs Tomass Hendriks Ilvess par J. Primakova izteikumiem bijis neizpratnē, jo Krievijas ārlietu ministrs atsakās parakstīt saskaņotu līgumu.

J. Primakovs un iepriekšējais Igaunijas ārlietu ministrs Sīms Kallass saskaņoja robežlīgumu jau 5. novembrī pēc Igaunijas atteikšanās no Tartu miera līguma atzīšanas.

Ārlietu ministrs Tomass Ilvess Krievijas izturēšanos raksturoja kā dīvainu, norādot, ka Igaunija joprojām ir gatava parakstīt robežlīgumu un tā gaida, ka Krievija parādīs labo gribu un praktiski veiks soļus, lai stabilizētu Eiropas drošību un liktu pamatus XXI gadsimta drošajai Eiropai.

Igaunijas ārlietu ministrs un premjerministrs kārtējo reizi ir apliecinājuši gatavību parakstīt robežlīgumu jebkurā laikā un vietā.

Par Lieluzņēmumu asociācijas delegāciju uz Pēterburgu

Pēc Igaunijas Lieluzņēmumu asociācijas izpilddirektora Jāka Sārnita ( Jaak Saarnits ) vārdiem iecerēts uzsākt darbu, lai realizētu trīs programmas: t.i., pirmkārt, sakārtot uzņēmējdarbību un to regulējošos dokumentus. Tālab ir izveidota speciāla darba grupa, kas vajadzības gadījumā ietekmēs arī likumdevējus; otrkārt, šīs programmas ietvaros ir jāveicina kopdarbs ar Baltijas valstu uzņēmējiem, baņķieriem, uzņēmumiem; trešā programma orientējas uz to, lai aktivizētu darbību uz Austrumiem.

Jāks Sārnits par nozīmīgu uzskata asociācijas delegācijas braucienu uz Pēterburgu, uzsverot, ka 2003.gadā tā svinēs trīssimt gadu pastāvēšanu, bet tā pretendē uz olimpiādes sarīkošanu 2004.gadā. Pilsētas sakārtošanai Igaunijas uzņēmēji varētu dabūt izdevīgus pasūtījumus.

J.Sārnits atzīmēja arī to, ka pēc Krievijas konstitūcijas atsevišķas guberņas var slēgt savus līgumus ar citām valstīm, tādēļ Igaunijai vajadzētu nodibināt kontaktus ar Urālu reģionu — Orenburgas, Sverdlovskas u.c. guberņām.

Igaunijas Lieluzņēmumu asociācijā pašlaik ietilpst 37 dalībnieki. Organizācija ir atvērta katrai firmai, ja tās realizācijas kopsumma ir lielāka par 200 miljoniem kronu gadā un pamatkapitāls 60 miljoni kronu un ja tur strādā vismaz 1000 personāla dalībnieku. Pēc statistikas datiem, Igaunijā šādu firmu skaits ir ap sešdesmit.

Par Igaunijas karoga sākotni

Otepē baznīcas muižā atklāts Igaunijas karoga muzejs, kura iekārtošanai Igaunijas valdība piešķīrusi 400 000 kronu. “Savs karogs ir vislielākā dāvana, kuru viena tauta ir varējusi saņemt,” teica karoga muzeja idejas autors un īstenotājs mācītājs Jiri Stepanovs.

Ferdinanda Vrangeļa saknes — Igaunijā

Ar speciālas markas un aploksnes izlaišanu atzīmēta no Igaunijas nākušā jūras braucēja, Arktikas pētnieka, barona admirāļa Ferdinanda fon Vrangeļa 200. dzimšanas diena. (Miris 1870.gada 6.jūnijā Tartu.) Vrangeļa dzimtas saknes Igaunijā ir jau kopš XIII gadsimta.

Par kultūrkapitāla fonda apriti visos novados

Igaunijas kultūrkapitāla fonds (Latvijā tas ir tikai tapšanas stadijā) atvēlējis gada prēmijām gandrīz miljons kronu 32 izciliem kultūras darbiniekiem un kolektīviem. Piemēram, 50 000 kronu lielu galveno prēmiju saņēmis Tinu Kaljuste un Filharmonijas kamerkoris; Jāns Krūsvalls, Miks Mikivers, Marija Klekokaja par gada labāko orģināliestudējumu “Trakais profesors, viņa dzīves gaita” Igaunijas Drāmas teātrī; Jiri Kūskemā par Tallinas vecpilsētas uzraudzību; Johanness un Ants Tūli par pūšamo instrumentu tradīciju atjaunošanu un veicināšanu; Ārne Vinkels par Juhana Līva krājuma “Mana dārgā Līzi” un prozas grāmatas “Naktij ir deviņi dēli” sastādīšanu un par ieguldījumu Juhana Līva daiļrades pētniecībā; bez tam vēl tika piešķirtas vairākas mērķkapitāla prēmijas.

Par Tartu pilsētas valdes vēlmi Katrīnas pilij

Tartu pilsētas valde par 1,67 miljoniem kronu (Ls 3814) pilsētas muzeja vajadzībām nopirkusi tā saukto Katrīnas pili, kas celta kā šejienes apkārtnes muižnieka pilsētas rezidence. To projektējis Tartu rātsnama arhitekts H.B.Valters, un pils būve tika pabeigta vienā laikā ar rātsnamu — 1789.gadā.

Par uzturēšanās atļaujām militārpersonām

Igaunijas valdība uz diviem gadiem pagarinājusi uzturēšanās atļauju 2814 atvaļinātām militārpersonām un to ģimenes locekļiem, uzskatot, ka atļaujas pagarināšana nekādas briesmas Igaunijas drošībai nerada.

Lietuvas Republikā

Par lita, dolāra un vācu markas attiecībām

Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētājs Reinoldijs Šarkins paziņojis, ka tuvāko gadu laikā lita un ASV dolāra attiecība nemainīsies, bet paliks tāpat kā līdz šim 4:1. Ir izstrādāta speciāla Lietuvas Bankas naudas politikas programma. Tā paredz, ka pēc tam kad Eiropas Savienība būs pārgājusi uz kopīgu valūtu — eiru (pēc R.Šarkina domām, tas varētu notikt jau 1999.gadā), Lietuvas lits tiks “piestiprināts” šai valūtai, bet līdz tam jāsaglabā nemainīgas lita un ASV dolāra, kā arī lita un Vācijas markas attiecības. Turklāt R.Šarkins ierosina lita drošības likumā punktu, kas paredz, ka lita kursu un galveno valūtu var mainīt tikai pēc finansu katastrofas, jo iestāšanās Eiropas Savienībā nekādā gadījumā nebūs katastrofa.

Par valsts budžetu 1997.gadam

Lietuvas valdības galvenā uzmanība šobrīd pievērsta valsts budžetam, kas, pēc premjerministra Gedimina Vagnora domām, pagājušajā gadā ir bijis “rekordslikts”. Valdība uzskata, ka vienīgais un pēdējais līdzeklis šīs problēmas atrisināšanai ir pareiza nodokļu politika. Ļaunprātīgus nodokļu nemaksātājus ierosināts sodīt ar brīvības atņemšanu uz trim līdz pieciem gadiem.

Lietuvas premjerministrs cer, ka tādējādi līdz gada vidum valsts budžeta situācija varētu uzlaboties. Tikai tādā gadījumā būs iespējams no 1.jūlija būtiski palielināt veselības aizsardzības iestāžu darbinieku algas. Budžeta iestādēs strādājošo algas par 1—10 procentiem tiks palielinātas jau no janvāra. Šāds algu paaugstinājums iespējams tādēļ, ka tikuši atcelti vairāki nepamatoti nodokļu atvieglojumi.

Par pievienotās vērtības nodokļa atvieglojumu atcelšanu

Kopš 1.janvāra atcelti pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atvieglojumi, kuri, pēc finansu ministra Rolanda Matiļauska domām, tikai izkropļo normālas tirgus attiecības.

18 procenti PVN ir galvenais budžeta ienākumu avots. Likvidējot atvieglojumus, šogad budžeta ienākumus paredzēts palielināt par 500 miljoniem litu. Ministrs uzskata, ka tikai šo atvieglojumu dēļ nav bijis izpildīts 1996.gada budžets. No tā visvairāk cietuši pensionāri un sociāli atbalstāmo ļaužu grupas.

Viens no argumentiem PVN atvieglojumu atcelšanai bija tas, ka PVN ir vienīgā iespēja iekasēt nodokļus arī no tām personām, kuras slēpj savus reālos ienākumus un nodokļos maksā mazāku summu nekā vajadzētu. Turklāt no šī gada 1.janvāra atcelt PVN atvieglojumus Lietuva apsolījusi arī Starptautiskajam valūtas fondam.

Finansu ministrs R.Matiļausks atzīst, ka tirgotāji un ražotāji pēc pievienotās vērtības nodokļa atvieglojumu atcelšanas ir gājuši vieglāko ceļu, palielinot cenas par deviņiem un vairāk procentiem (saskaņā ar atvieglojumiem PVN bija tikai 9 procenti). Piemēram, janvāra pirmajās dienās, palielinot PVN, automātiski tika palielināta maizes cena. Tā kā no 1.janvāra maizes un makaronu izstrādājumu ražošanu subsidē valsts, šāda cenu paaugstināšana atzīta par nepamatotu un tās iniciatori sodīti. Vienam no lielākajiem maizes ražotājiem — a/s “Vilniaus duona” vajadzēs maksāt 16,7 tūkstošus litu soda naudu, citu uzņēmumu soda apmēri vēl tiek precizēti.

Par Būtiņģes termināla celtniecību

Būtiņģē jau pabeigti visi naftas termināla tvertņu celtniecības priekšdarbi. Jau tuvākajā laikā paredzēts uzbūvēt sešas tvertnes, kā arī sākt celt pašu terminālu. Starptautiskajā konkursā uzvarējusī Vācijas firma “Preussag Anlagenbau” gan joprojām nav izvēlējusies sev par partneri kādu no daudzajiem Lietuvas celtniecības uzņēmumiem, bet jau ir atvedusi būvei nepieciešamās iekārtas un materiālus.

Pašlaik termināla būvdarbus ar aizdevumiem un investīcijām atbalsta piecas ārvalstu (Vācijas, Šeices, Francijas, Japānas un ASV) bankas, iespējams, ka to būs vēl vairāk. Plāno, ka šie aizdevumi sasniegs 200 miljonus ASV dolāru. Diemžēl ārvalstu aizdevumu un investīciju saņemšanu sarežģī tas, ka ne mazāk par 70 procentiem Būtiņģes naftas termināla būves akciju pieder valstij.

Par Lietuvas ārlietu ministra vizīti Polijā un Vācijā

Lietuvas ārlietu ministrs Aļģirds Saudargs gandrīz nedēļu uzturējās darba vizītē Polijā un Vācijā. Pats ministrs ar savu pirmo ārzemju vizīti ir apmierināts, jo tās laikā viņš ir pārliecinājies, ka Polija ir Lietuvas sabiedrotā, kā arī sarunās ar Vācijas ārlietu ministru Klausu Kinkelu ieteicis pirmajā etapā NATO uzņemt arī vienu (jebkuru) no Baltijas valstīm. Šāda rīcība būtu pierādījums tam, ka NATO paplašināšanās process turpinās.

Par pirmās lietuviešu grāmatas jubileju

Viens no svarīgākajiem notikumiem Lietuvā janvārī bija pirmās lietuviešu grāmatas — Martina Mažvīda katehisma — 450 gadu jubileja. Arī Seimā notika šim pasākumam veltīta svinīga sēde, kurā apsveikuma vārdus teica viesi no ārzemēm, kā arī tika pasniegtas vairākas vienreizējas ar šo jubileju saistītas prēmijas.

Par sodiem alkohola surogātu ražotājiem

Otrs svarīgs notikums Lietuvas Seimā pagājušajā nedēļā ir soda mēru palielināšana par alkohola surogātu ražošanu. Turpmāk par to, kā arī par šādu ražojumu uzglabāšanu, pārvadāšanu un pārdošanu vainīgās personas sodīs ne tikai ar naudassodu, bet arī ar brīvības atņemšanu no četriem līdz sešiem gadiem (ja alkohola daudzums ir mazāks par 50 litriem), no četriem līdz astoņiem gadiem (ja tas pārsniedz 50 litrus) un pat līdz desmit gadiem (ja pēc šāda alkohola lietošanas cilvēks gājis bojā vai smagi cietis).

Materiāli “Latvijas Vēstnesim”:

par Lietuvu — Evija Liparte,

par Igauniju — Katrīna Ducmane

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!