Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas republikas iniciatīvas valsts līdzekļu izmantošanā, integrējoties Eiropas Savienībā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.01.1997., Nr. 26 (741) https://vestnesis.lv/ta/id/29517

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Vēstules

Vēl šajā numurā

23.01.1997., Nr. 26 (741)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Raksti. Runas. Referāti

Raits Černajs, Latvijas Republikas Valsts kontrolieris:

Latvijas Republikas iniciatīvas valsts līdzekļu izmantošanā, integrējoties Eiropas Savienībā

Pēc neatkarības atgūšanas 1991.gadā Latvijas Republika stingri nolēmusi integrēties Eiropā un šim mērķim pakārtotas valsts iekšējās un ārējās aktivitātes.

No tā, kā notiek un turpmāk attīstīsies šis process, atkarīga gan Latvijas tautas labklājība, gan drošība. Lai kādi būtu trūkumi integrācijas jomā, cita ceļa, alternatīvas tam nav. Latvija allaž bijusi Eiropas neatņemama sastāvdaļa. Tagad, pēc piecdesmit gadu pārtraukuma, dažu gadu laikā jāatgūst zaudētais. Galvenokārt tas saistīts ar pārkārtojumiem ekonomikā, infrastruktūrā, likumdošanā, pat atsevišķu cilvēku domāšanā, jo bez tā nav iespējams veidot augsti izglītotu cilvēku atklātu sabiedrību. Taču šo mērķu sasniegšanai vajadzīgi prāvi līdzekļi un arī pacietība. Visai sarežģīti nošķirt kādu valsts dzīves pusi no pasākumiem, ko veic Latvijā saistībā ar tās integrāciju Eiropā. Nav svarīgi, vai tās ir starptautiskās aktivitātes, vai Latvijas likumdošanas sakārtošana atbilstoši gan Eiropas Savienības, gan šīs savienības atsevišķu valstu likumdošanai, vai valsts īpašuma privatizācija, kuras tempi nav līdzīgi nevienā citā valstī, vai pāreja uz valsts bezdeficīta budžetu, vai iesākto izglītības reformu, vai pašu bruņoto spēku veidošana un nostiprināšana, vai kas cits. Šī pasākumu kompleksa īstenošana iespējama, koncentrējot visus valsts līdzekļus un pietiekami labi strādājot visam valsts aparātam.

Tāpēc vispirms pastāstīšu par institūcijām, kuras Latvijā izveidotas integrācijas procesa koordinācijai un tiešo sakaru uzturēšanai ar Eiropas Savienības institūcijām.

Lai izstrādātu vienotu valsts politiku integrācijā un likumdošanas procesa sakārtošanā, Latvijas parlamentā — Saeimā nodibināta Eiropas lietu komisija. Bet šīs politikas realizēšanai valdība — Ministru kabinets — izveidojis Eiropas integrācijas padomi. Tās sastāvā ir Ministru prezidents, ārlietu ministrs, īpašo uzdevumu ministrs Eiropas Savienības lietās un dažu nozaru ministri. Eiropas integrācijas padomes darbu reglamentē nolikums, ko 1995.gada 10.oktobrī apstiprināja Ministru kabinets atbilstoši likumam par Eiropas līgumu, kas parakstīts Luksemburgā 1995.gada 12.jūnijā.

Eiropas integrācijas padomes izpildorgāns integrācijas pasākumu koordinācijai ir Eiropas integrācijas birojs, kas tika izveidots 1994.gada 1.novembrī un tagad pakļauts īpašo uzdevumu ministram Eiropas Savienības lietās. Biroja galvenais uzdevums ir Latvijas Republikas normatīvo aktu koordinācija atbilstoši Eiropas Savienības attiecīgajai likumdošanai. Šī biroja darbs norit 23 darba grupās, kuras ievēro Baltās grāmatas nolikumus. To sagatavojusi Eiropas Kopienas komisija, lai pievērstu asociēto valstu uzmanību svarīgākajām likumdošanas pusēm iekšējā tirgus jautājumos un optimālajai rīcībai, saskaņojot šīs likumdošanas atsevišķus nolikumus.

Eiropas integrācijas birojā darbojas kompetenti un ieinteresēti cilvēki, lai gan ne jau visiem no viņiem šī ir pastāvīgā darba vieta. Daudzi strādā citās valsts iestādēs. Tādējādi šo cilvēku darbs, ko viņi veic biroja uzdevumā, tiek atalgots ne tikai no tiem līdzekļiem, ko iedala konkrēti Integrācijas birojam, bet arī no citu valsts iestāžu fonda. Galvenā šo grupu darba metode ir ekspertīze. Pieņemts, ka atsevišķu ministriju normatīvo aktu izstrādē Eiropas integrācijas biroja atzinums ir obligāts. Diemžēl nav pilnīgi atrisināts jautājums par darba grupu finansēšanu, to statusu un atbildību par pētījumu rezultātu pareizību.

Eiropas integrācijas biroja pirmā gada darbs liecina, ka integrācijas procesi visaktīvāk attīstās Eiropas Savienības darbības bāzes jomās: konkurences, finansu politikā, pārtikas un rūpniecības standartos, transporta un sakaru sektorā, intelektuālā īpašuma aizsardzībā. Sociālās politikas jomā Latvijā tiek veidots tāds modelis, kas atbilst Eiropas Savienības prasībām un ko nepieciešamības gadījumā varētu mainīt. Sarežģīta un daudzpakāpju ir agrārās politikas izstrāde un izmaiņas lauksaimniecības sistēmā. Dažas no agrāk izveidotajām Eiropas integrācijas biroja darba grupām izrādījās pārsteidzīgi nodibinātas, jo ne visus jautājumus, ko risina Eiropas Savienība, jārisina kontekstā ar asociēto valstu integrāciju, to skaitā arī Latviju.

Sakarā ar Latvijas pakāpenisku iekļaušanos Eiropas Savienībā bez minētā Eiropas informācijas biroja ar to nodarbojas arī Finansu ministrijas Starptautisko palīdzību programmu koordinācijas departaments, kurš raugās par Eiropas Savienības iedalīto līdzekļu izmantošanu programmas PHARE ietvaros. Taču pagaidām Eiropas Savienības vadošās institūcijas lielā mērā ierobežo Latvijas līdzdalību lēmumu pieņemšanā par atsevišķām programmām tāpēc, ka minētajā Finansu ministrijas departamentā un arī Eiropas integrācijas birojā netiek pilnībā izmantotas visas iespējas, lai izstrādātu un iesūtītu atsevišķus projektus un kontrolētu to izpildi. Ne departamentā, ne Integrācijas birojā nav patstāvīgas uzskaites par līdzekļiem, ko iedala un ko izlieto PHARE programmas ietvaros.

Īpašo uzdevumu ministra Eiropas lietās uzraudzībā darbojas Terminoloģijas un tulkošanas centrs. Tā uzdevums: Eiropas Savienības normatīvo aktu pārtulkošana latviešu valodās; Latvijas Republikas normatīvo aktu tulkošana ES dalībvalstu valodās; starptautisko līgumu un citu normatīvo dokumentu tulkošana; ieteikumu izstrādāšana, lai, sastādot nomatīvos aktus, tiktu izmantota vienota terminoloģija atbilstoši latviešu valodai; sadarbība pētnieciskajos un metodiskajos jautājumos ar citām Latvijas un ārpus tai pastāvošajām institūcijām.

Īpašo uzdevumu ministram Eiropas lietās ir sekretariāts.

Efektīvu gatavošanos integrācijai ES veicina strukturālie dialogi starp Latvijas valsts un Eiropas Savienības valstu pārstāvjiem. Tiem faktiski ir padomdevēja, konsultatīvs raksturs. Šādās sarunās netiek pieņemti konkrēti lēmumi, bet norit brīva domu, pieredzes apmaiņa, izskan priekšlikumi par iekšējām pārmaiņām, kas nepieciešamas integrācijas procesā.

No tā lielā mērā ir atkarīga līdzekļu iedalīšana konkrētiem mērķiem un to efektīva izmantošana.

Sava nozīme iepriekšminētajā darbībā ir Latvijas Republikas Valsts kontroles aktivitātei. Valsts kontrole, veicot revīzijas un atsevišķas pārbaudes, seko tam, lai valsts līdzekļus izmantotu likumīgi, pareizi un mērķtiecīgi, tiesu vara attiecīgi reaģētu uz atklātajiem pārkāpumiem.

Neilgā laikā, kopš izveidots Eiropas integrācijas birojs, tā finansēšanai no valsts budžeta iedalīti 250 tūkstoši latu, kas atbilst mazliet vairāk par 0,5 miljoniem ASV dolāru, bet sakarā ar nacionālo programmu PHARE laika posmā no 1991.gada Latvijai piešķirti 94 miljoni ekiju. Kopējie projektu izdevumi, par kuru realizāciju noslēgti līgumi, veido 77 miljonus ekiju, no kuriem apmaksātie izdevumi ir 46 miljoni ekiju. Integrācijas procesu vadīšanai ir piešķirts viens miljons ekiju.

Revīzijas gaitā, ko veica Valsts kontrole valsts līdzekļu izmantošanā, lieli pārkāpumi netika atklāti. Taču radās secinājums: efektīvākā līdzekļu izmantošanā, kuri virzīti integrācijas procesu finansēšanai, nav mērķtiecīgi tos sadrumstalot.

Runājot par Latvijas integrēšanos Eiropas Savienībā, jāievēro arī mūsu valsts ekonomikas vispārējais stāvoklis: šajā ziņā vēl daudz kas darāms. Jāatceras kaut vai krīzes izpausmes kredītiestādēs 1995.gadā.

Nobeigumā gribu teikt, ka attālums starp Briseli un Rīgu arvien samazinās, un nebūs ilgi jāgaida, kad abas pilsētas kļūs pavisam tuvas un Latvija ieņems savu noteiktu vietu Eiropas valstu saimē.

Referāts nolasīts seminārā “Vadības administrācijas darbības kontroles ES integrēšanas procesu kontekstā” Varšavā 1996.gada 3.decembrī. “LV” tulkojums

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!