Ministru kabineta rīkojums Nr. 685

Rīgā 2017. gada 21. novembrī (prot. Nr. 58 30. §)

1. Ministru kabinets (adrese – Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520) ir izskatījis akciju sabiedrības "Latvenergo" (nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs LV40003032949, adrese – Pulkveža Brieža iela 12, Rīga, LV-1230) 2017. gada 19. oktobrī Ekonomikas ministrijā saņemto pieteikumu valsts garantētās maksas saistību samazināšanai par Rīgas TEC-1 (adrese – Viskaļu iela 16, Rīga) (turpmāk – Rīgas TEC-1) un Rīgas TEC-2 (adrese – Granīta iela 31, Acone, Salaspils pagasts, Salaspils novads) (turpmāk – Rīgas TEC-2) koģenerācijas elektrostacijās uzstādīto elektrisko jaudu, saņemot vienreizēju diskontētu maksājumu (turpmāk – vienreizējs maksājums), un, pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas izvērtējumu atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr. 221) 56.²⁶ punktam, konstatē:

1.1. saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 221 89. punktu komersants, kurš vēlas saņemt vienreizējo maksājumu, viena mēneša laikā pēc Ministru kabineta noteikumu Nr. 221 IV² nodaļas nosacījumu stāšanās spēkā iesniedz pieteikumu Ekonomikas ministrijā.

Ministru kabineta noteikumu Nr. 221 IV² nodaļas nosacījumi stājās spēkā 2017. gada 14. oktobrī, kad stājās spēkā Ministru kabineta 2017. gada 3. oktobra noteikumi Nr. 608 "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā"".

Pamatojoties uz akciju sabiedrības "Latvenergo" valdes 2017. gada 17. oktobra lēmumu, 2017. gada 19. oktobrī Ekonomikas ministrijā tika iesniegts pieteikums valsts garantētās maksas saistību samazināšanai (vēstule Nr. 01VD00-11/3562) par Rīgas TEC-1 un Rīgas TEC-2 koģenerācijas elektrostacijās uzstādīto elektrisko jaudu, saņemot vienreizēju maksājumu.

Ņemot vērā minēto, akciju sabiedrības "Latvenergo" pieteikums ir iesniegts Ministru kabineta noteikumu Nr. 221 89. punktā noteiktajā termiņā;

1.2. saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 221 56.²² punktu komersants var pieteikties vienreizējam maksājumam, kas sastāv no diskontētām trim ceturtdaļām no atlikušajā atbalsta periodā saņemamās garantētās maksas par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu, ja tas saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 28.¹ pantu saņem garantēto maksu par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu, tā koģenerācijas elektrostacijā uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par 100 MW un koģenerācijas elektrostacijas kopējā kapitālieguldījumu iekšējās peļņas norma nepārsniedz 9 %.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 221 56.²⁴ 1. apakšpunktu, lai apliecinātu koģenerācijas elektrostacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normu, komersantam, piesakoties uz vienreizējo maksājumu, ir jāiesniedz zvērināta revidenta apstiprināts aprēķins, kas veikts, ievērojot Ministru kabineta noteikumu Nr. 221 IV¹ nodaļā minētos nosacījumus.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 221 56.²⁴ 2. apakšpunktu komersantam, piesakoties uz vienreizējo maksājumu, ir jāiesniedz apliecinājums, ka pēc vienreizējā maksājuma saņemšanas visā atlikušajā atbalsta periodā koģenerācijas elektrostacija turpinās darbību atbilstoši tiem nosacījumiem, kas uz to ir attiekušies līdz pieteikuma iesniegšanas dienai.

Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 28.¹ panta 2.¹ daļu ražotājs, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijā, kuras uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par četriem megavatiem, un kas līdz 2013. gada 31. decembrim ir izmantojis Elektroenerģijas tirgus likuma 28. pantā noteiktajā kārtībā iegūtās tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, no 2014. gada 1. janvāra saņem garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu atbilstoši tiem pašiem nosacījumiem par darbības režīmu, termiņiem un jaudas komponentes aprēķinu, kādi uz koģenerācijas staciju attiecās līdz 2013. gada 31. decembrim.

Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 28. pantu akciju sabiedrībai "Latvenergo" ir piešķirtas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Rīgas TEC-1 šādas tiesības ir piešķirtas ar Ekonomikas ministrijas 2007. gada 28. maija lēmumu Nr. 8400-09-68 "Par tiesību piešķiršanu pārdot koģenerācijas procesā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros (AS Latvenergo)" un ir spēkā līdz 2020. gada 30. oktobrim. Rīgas TEC-2 šādas tiesības ir piešķirtas ar Ekonomikas ministrijas 2010. gada 13. septembra lēmumu Nr. 1-6.1-396 "Par tiesību piešķiršanu pārdot koģenerācijas procesā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros (AS Latvenergo)" un ir spēkā līdz 2028. gada 23. septembrim.

Saskaņā ar akciju sabiedrības "Latvenergo" koģenerācijas elektrostaciju gada pārskata datiem Rīgas TEC-1 uzstādītā elektriskā jauda ir 144,00 MW, bet Rīgas TEC-2 uzstādītā elektriskā jauda ir 832,30 MW.

2017. gada 30. oktobrī akciju sabiedrība "Latvenergo" ir iesniegusi Ekonomikas ministrijā neatkarīga revidenta sabiedrības ar ierobežotu atbildību "PricewaterhouseCoopers" ziņojumus par Rīgas TEC-1 un Rīgas TEC-2 kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķiniem, kas veikti, ievērojot Ministru kabineta noteikumu Nr. 221 56.²² 2. apakšpunkta nosacījumus. Saskaņā ar minētajiem ziņojumiem Rīgas TEC-1 un Rīgas TEC-2 kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas norma, kas aprēķināta, ievērojot Ministru kabineta noteikumu Nr. 221 IV¹ nodaļas nosacījumus, nepārsniedz Ministru kabineta noteikumu Nr. 221 56.²² 2. apakšpunktā noteikto 9 % robežu, jo Rīgas TEC-1 visā atbalsta periodā tā ir 8,85 %, bet Rīgas TEC-2 – 5,21 %.

2017. gada 19. oktobra pieteikumā akciju sabiedrība "Latvenergo" sniedza apliecinājumu, ka pēc vienreizējā maksājuma saņemšanas Rīgas TEC-1 un Rīgas TEC-2 visā atlikušajā atbalsta periodā turpinās darbību atbilstoši nosacījumiem, kas uz šīm elektrostacijām attiecās līdz pieteikuma iesniegšanas dienai.

Ņemot vērā minēto, akciju sabiedrība "Latvenergo" un tās koģenerācijas stacijas Rīgas TEC-1 un Rīgas TEC-2 atbilst Ministru kabineta noteikumu Nr. 221  56.²² un 56.²⁴ punkta prasībām;

1.3. izvērtējot akciju sabiedrības "Latvenergo" atbilstību Ministru kabineta noteikumu Nr. 221 IV² nodaļas nosacījumiem, secināms, ka attiecībā uz Rīgas TEC-1 un Rīgas TEC-2 ir izpildīti Ministru kabineta noteikumu Nr. 221 kritēriji, kas jāievēro, lai Ministru kabinets varētu lemt par valsts garantētās maksas par uzstādīto elektrisko jaudu saistību samazināšanu, veicot vienreizēju diskontētu maksājumu;

1.4. saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 221 52.2.3. apakšpunktā iekļauto formulu koģenerācijas elektrostacijām, kuru uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par 100 MW, jaudas komponenti par vienu uzstādīto elektrisko megavatu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

J = 102 304 × s, kur

J – jaudas komponente (EUR/MW gadā);

s – cenas diferencēšanas koeficients pārkompensācijas novēršanai. 

Tā kā Rīgas TEC-1 un Rīgas TEC-2 kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas norma nepārsniedz 9 %, netiek piemērots cenas diferencēšanas koeficients.

No minētā izriet, ka ikgadējais jaudas maksājums Rīgas TEC-1 ir

R_TEC1 = 102 304 x 144,00 = 14 731 776,00 euro,

Rīgas TEC-2 ir

R_TEC2 = 102 304 x 832,30 = 85 147 619,20 euro.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 221 56.²⁵ punktu vienreizējo maksājumu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

M – vienreizējā maksājuma apmērs (euro);

G_i – i gada jaudas komponentes maksājuma apmērs (euro). Gadā, kurā pārstāj maksāt jaudas maksājumus, jaudas maksājuma apmēru nosaka proporcionāli dienu skaitam, kurās atbalsts tiek maksāts;

i – gads pēc kārtas, uzskatot 2018. gadu par pirmo gadu;

n – kalendāra gadu skaits atlikušajā atbalsta periodā.

No aprēķina izriet, ka vienreizējā maksājuma apmērs pirms noapaļošanas par garantētās maksas saistību samazināšanu par akciju sabiedrībai "Latvenergo" Rīgas TEC-1 koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu ir 26 522 584,52 euro, bet par Rīgas TEC-2 koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu – 427 890 165,38 euro, abām elektrostacijām kopā – 454 412 749,90 euro;

1.5. saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 221  56.²³ punktu vienreizējo maksājumu veido divas daļas, par kuru apmēru lemj Ministru kabinets. Pirmā daļa nepārsniedz vienu trešdaļu no kopējā apmēra, tā tiek izmaksāta komersantam kā kompensācija izmaksas gadā un komersanta grāmatvedības dokumentos ir iegrāmatojama kā attiecīgā gada ieņēmumi. Atlikusī daļa tiek izmaksāta kā avansa maksājums un komersanta grāmatvedībā ir atzīstama kā ieņēmumi proporcionāli saistību izpildei līdz atbalsta perioda beigām;

1.6. pamatojoties uz šā rīkojuma 1. punktā konstatētajiem faktiem, akciju sabiedrībai "Latvenergo" ir tiesības saņemt vienreizēju maksājumu par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu.

2. Ievērojot minēto un pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumu Nr. 221 56.²⁷ punktu, Ministru kabinets nolemj:

2.1. atbalstīt garantētās maksas saistību samazināšanu atlikušajā atbalsta periodā par akciju sabiedrības "Latvenergo" Rīgas TEC-1 un Rīgas TEC-2 koģenerācijas elektrostacijās uzstādīto elektrisko jaudu, komersantam izmaksājot vienreizēju maksājumu 454 412 749,00 euro apmērā;

2.2. vienreizējo maksājumu sadalīt divās daļās, nosakot, ka 140 000 000,00 euro atzīstami kā vispārējās valdības 2017. gada izdevumi, bet 314 412 749,00 euro – kā avansa maksājums vienmērīgā sadalījumā pa pārskata periodiem līdz akciju sabiedrības "Latvenergo" saistību izpildei atbalsta perioda beigās 2028. gada 23. septembrī;

2.3. atbalstīt vienreizējā maksājuma īstenošanu no akciju sabiedrības "Latvenergo" pamatkapitāla samazināšanas.

3. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu, 188. panta otro daļu un 189. panta pirmo daļu un Ministru kabineta noteikumu Nr. 221 56.²⁸ punktu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no šā rīkojuma spēkā stāšanās dienas.

Lai novērstu elektroenerģijas kopējās cenas pieauguma risku, kas saistīts ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes vidējās vērtības pieaugumu virs 26,79 EUR/MWh, un cenas pieauguma negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecības attīstību un mājsaimniecību maksātspēju, kā arī lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu ekonomiju no 2018. gada vairāk nekā 70 miljonu euro apmērā, noteikt, ka pieteikuma iesniegšana tiesā par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 185. panta ceturtās daļas 3. punktu neaptur administratīvā akta darbību.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens