Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Šajā robežpozīcijā(turpinājums(Sarunas)). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.02.1997., Nr. 34/35 (749/750) https://vestnesis.lv/ta/id/29526

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Sludinājumi. Notāru, tiesu ziņas. Konkursi

Vēl šajā numurā

04.02.1997., Nr. 34/35 (749/750)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Šajā robežpozīcijā

Turpinājums

no 1.lpp.

Andris Šķēle: — Dzīve rit uz priekšu, tāpat ir inflācija, tāpat ir iespējamas dažādas pārmaiņas mūsu ekonomiskajā attīstībā, un var gadīties, ka tomēr labāk būtu šīs likmes regulēt ar Ministru kabineta noteikumiem. Tas nozīmē, ka tad var reaģēt precīzāk, gan paaugstinot, gan arī varbūt pazeminot šīs likmes.

Jautājums: — Vai finansu ministrs varētu būt no vienas no Saeimas lielajām frakcijām? Vai arī tas būs cilvēks no malas, no biznesa vides?

Andris Šķēle: — Jāsaka, protams, ir iespējams nosaukt vairākus kandidātus. Bet es pagaidām gribētu atturēties. Cilvēks, ar kuru es kā pirmo sāku runāt, ir pietiekami labi pazīstams Latvijā, un viņš ir noteiktas politiskās partijas biedrs. Bet es ceru, ka tas nekādā veidā netraucēs pārējām partijām paust atbalstu, jo, ja cilvēks ir spējīgs un cienīgs un varbūt arī tiešām viens no labākajiem, vai tad atkal būtu jāstāda kādu partiju intereses augstāk par valstisko nozīmīgumu, izvērtējot šo cilvēku šajā amatā.

Jautājums: — Pagājušā gada nogalē Saeima pieņēma grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas saistīti ar mežizstrādi. Kad valdība, mainot līdzšinējo kārtību, pieņems attiecīgos Ministru kabineta noteikumus?

Andris Šķēle: — Domāju, ka tas notiks burtiski tuvākās nedēļas vai pusotras laikā. Jo principā ir jau diskutēts par šo lietu. Šeit īpašs viedoklis ir meža valsts ministram. Es neredzu problēmas, kas liegtu valdībai tos tuvākajā laikā apstiprināt. Katrā gadījumā, ja papēta statistiku par šīm meža lietām, izvedumu nodokļiem, muitas maksājumiem, ir skaidrs, ka šeit ir arī ļoti daudzas neuzskaitītas lietas un valstij nesamaksāti nodokļi, kur bija palikusi sprauga, kas faktiski ļāva iedzīvoties negodīgiem cilvēkiem negodīgā peļņā un savukārt traucēt godīgajiem meža izstrādātājiem un pārstrādātājiem. Jo, protams, tika kropļots tirgus. Un tas ir labi, ka Saeimā ir apstiprināti šie grozījumi. Ministru kabinets darīs visu, lai šī lieta būtu pilnīgi caurspīdīga un skaidra visiem, kas nodarbojas ar šo biznesu. Nodokļi ir jāmaksā pēc vienveidības principa.

Nav problēmu, ja attiecīgais uzņēmējs ir noformējies kaut kādā uzņēmējsabiedrības statusā un veic grāmatvedību. Es domāju, ka vispareizākais un visracionālākais ir veikt uzņēmējdarbību, legalizējoties uzņēmējsabiedrības formā. Neviens jau no meža pārstrādes SIA neceļ nekādas problēmas, jo tur tiek veikta grāmatvedība pēc mūsu grāmatvedības likumiem.

Jautājums: — Cik lielā mērā nākamās valdības sastāvs atšķirsies no tagadējās valdības sastāva?

Andris Šķēle: — Es gribu teikt, ka mums ļoti daudzi ministri ir pietiekami labi iestrādājušies un darbi, kas jau ir bijuši saskaņoti 1997. gadam, ir skaidri. Es būtu priecīgs, ja partijas negribētu mainīt pārāk daudzus ministrus. Varbūt man būs daži komentāri, diskutējot ar partijām par tā vai cita esošā vai nākamā ministra kandidatūru. Katrā gadījumā, protams, būtu jānodrošina zināma pēctecība tam kabinetam, kas bija līdz demisijai.

Jautājums: — Kādu iemeslu dēļ jūs pirms demisijas divas dienas nevarējāt sazvanīties ar Valsts prezidentu?

Andris Šķēle: — Jāsaka pilnīgi atklāti, ka man ir vienošanās ar Valsts prezidentu, ka publiski par šo pārpratumu mēs vairs nerunāsim un to neapspriedīsim detaļās.

Jautājums: — Līdzšinējo valdību kritizēja par to, ka tā nav pavērsusi seju pret zemniekiem. Vai jaunā valdība kaut ko darīs šajā ziņā?

Andris Šķēle: — Acīmredzot esam pārāk maz runājuši par šīm lietām. Vienkārši man vēlreiz jāteic, ka pagājušā — 1996. — gada laikā mana valdība spēja nomaksāt parādus par iepriekšējās valdības neizmaksātajām subsīdijām — aptuveni 3 miljonus latu. 1996. gadā vēl papildu tika samaksāti 4 miljoni. Un 1997. gada budžetā paredzēti gandrīz 10 miljoni subsīdijām. Domāju, ka kaut vai no šī soļa ir skaidrs, kas uz kuru pusi skatās.

Jautājums: — Jaunais Krievijas vēstnieks Udaļcova kungs nupat minējis, ka drīzumā paredzama Krievijas vicepremjera vai kādas citas augstas amatpersonas vizīte Rīgā? Vai tas nozīmē, ka tādējādi tiek gatavota jūsu tikšanās ar Krievijas premjeru?

Andris Šķēle: — Man šodien bija tikšanās ar jauno Krievijas vēstnieku. Mēs pārrunājām tos jautājumus, kas varbūt pārāk ilgi nav risināti. Acīmredzot pirmā no augstākajām mūsu valsts amatpersonām būs Čepāņa kungs, kam jau ir apstiprinājums par viņa vizīti Maskavā. Tad tiek plānota Serova kunga vizīte Latvijā februāra beigās. Un es domāju, ka šo vizīšu mērķis ir, protams, sagatavot gan manu tikšanos visaugstākajā līmenī ar Černomirdina kungu, gan arī Valsts prezidenta plānoto vizīti uz Krieviju maijā vai jūnijā, paredzot doties tālāk caur Maskavu uz Krasnojarsku. Acīmredzot visi šie fakti ir ļoti nozīmīgi, lai mēs tos pietiekami rūpīgi apspriestu iepriekš. Par to arī šodien runājām ar Udaļcova kungu.

Jautājums: — Kā, jūsuprāt, finansu sfēra reaģēja uz jūsu demisiju?

Andris Šķēle: — Domāju, ka finansu tirgus vispirmām kārtām reaģēja uz Latvijas kredītreitingu, kas varbūt tiešām ir uzskatāms par vienu no lielākajiem valdības panākumiem pagājušajā gadā. Jo tas tiešām ir necerēti labs. Es priecājos par to, ka pietiekami ātri, tā man vismaz šķiet, mēs varētu pārvarēt šo valdības demisijas krīzi. Un domāju, ka, spriežot pēc tiem faktiem un tām sarunām, kas man ir bijušas par finansu jautājumiem ar dažiem ārzemju vēstniekiem un ekspertiem, valdības kursa tālāka turpināšana nekādā veidā nepasliktinās sāktās aktivitātes biržā un kredītlikmju tirgū. Un jūs zināt arī, ka pēdējā gada obligāciju izsole, jau, protams, pēc manis nominēšanas, ir bijusi rekordzema — 8,06 procenti ik gadu. Un man jums jāsaka, ka Latvijas banka ir kārtējo reizi pazeminājusi bankas refinansēšanās likmi, un tā arī ir 8 procenti. Faktiski Repšes kungs nedaudz kavējās, neprognozējot, cik stabila šobrīd ir virzība uz priekšu, un faktiski valdības obligācijas bija kļuvušas lētākas par Latvijas centrālās bankas refinansēšanās likmi.

Jautājums: — Kā prognozējat Latvijas un Lietuvas jūras robežas jautājuma atrisināšanu?

Andris Šķēle: — Domāju, ka Latvijas puse vairākkārt ir izrādījusi vēlmi to atrisināt un paudusi savu labo gribu. Kā jūs zināt, es biju arī neoficiālā vizītē Lietuvā, tikos ar kolēģi Vagnori un Seima priekšsēdētāju Landsberģi. Mēs esam apliecinājuši, ka patiešām gribam atrisināt jūras robežas jautājumus. Latvijas puse ir gatava jebkurā līmenī, jebkurā laikā, jebkurā secībā apspriest šos jautājumus, jo mūsu pozīcija ir pilnīgi skaidra un tā ir zināma ne tikai Lietuvai vien. Mēs esam informējuši par mūsu pozīciju arī mūsu iespējamos nākotnes partnerus “AMOCO” un “OPAB” — šobrīd partnerus tikai līgumā par naftas izpēti un ieguvi.

Jautājums: — Kā janvārī ir ticis izpildīts valsts budžets? Un kādas ir jūsu prognozes turpmākajiem šā gada mēnešiem — optimistiskas vai pesimistiskas?

Andris Šķēle: — Kopumā valsts budžets janvārī pildījies pietiekami labi. Varbūt būs atpalicība no prognozes par aptuveni vienu miljonu latu. Plānoti mums bija apmēram 42 miljoni ieņēmumos, šķiet, kopumā varētu būt ap 41 miljonu. Vēl ļoti atpaliek iedzīvotāju ienākuma nodokļa izpilde. Kā jūs zināt, diezgan liela daļa no šī nodokļa ieņēmumiem ir paredzēta pašvaldību vajadzībām. Tāpēc pašlaik Finansu ministrijas speciālisti strādā pie jautājuma, kādā veidā mums izpildīt saistības pret pašvaldībām, pret pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondu, ieskaitot tajā iedzīvotāju ienākuma nodokli. Katrā gadījumā pilnībā nav zināmi cēloņi, kāpēc nepildās prognoze attiecīgajā budžeta struktūrā. Pašlaik budžeta deficīts ir pozitīvs, tātad ieņēmumi ir lielāki nekā izdevumi — aptuveni par 6 miljoniem. Mēs bez tam esam aizdevuši pietiekami daudz naudas bezprocentu aizdevumu veidā pašvaldībām, lai nodrošinātu vieglāku pāreju uz jaunajām finansēšanas shēmām. Bez tam pietiekami aktīvi turpinām savu, ja tā var teikt, draudzīgo cīniņu ar Latvijas Banku, uzturot pietiekami augstus depozītus Latvijas Bankā, līdz ar to radot spiedienu, un ceram, ka tas kopumā pazeminās kredītlikmes finansu tirgū.

Jautājums: — Vai nākamā valdība uzturēs spēkā prasību par valsts budžetu diviem gadiem?

Andris Šķēle: — Par divu gadu budžetu nav šaubu. Es to vēlos darīt, jo ir jāraida pareizi ilgtermiņa signāli. Tas ir svarīgi jebkuram — gan pašvaldībām, kuras plāno kaut kādas savas ilgtermiņa darbības — sevišķi svarīgi tas būs jaunajām pašvaldībām, kas martā tiks ievēlētas —, gan uzņēmējiem, lai saprastu valsts politiku, gan visiem iedzīvotājiem, lai redzētu, kādā veidā valsts ar no viņiem iekasētajiem nodokļiem paredz nākotnē rīkoties, kādas būs prioritātes, kāds ir kopējais valsts uzstādījums. Domāju, ka tas ir svarīgi.

Jautājums: — Kā turpmāk paredzēts risināt Baltijas muitas ūnijas jautājumu — ceļā uz Eiropas Savienību?

Andris Šķēle: — Jautājums par iestāšanos Eiropas Savienībā varbūt nav tuvs laikā, bet tas neapšaubāmi ir galvenais. Tiešām, es esmu Baltijas muitas ūnijas idejas dedzīgs aizstāvis un turpinu uzturēt šo iniciatīvu. Par šiem jautājumiem es runāju arī ar Igaunijas ārlietu ministru, kad viņš šeit bija pagājušonedēļ. Mēs esam izveidojuši īpašu darba grupu, ko vada ekonomikas ministrs Guntars Krasts. Un, tiekoties nākamnedēļ Igaunijā, Tallinā, ar kolēģiem Vehi kungu un Vagnora kungu, es jau varēšu sniegt analīzi un konkrētus priekšlikumus par to, kas mums ir jāizdara, lai mēs spētu iedzīvināt šo Baltijas muitas ūniju. Līgumi par brīvo tirdzniecību ar rūpniecības precēm un lauksaimniecības precēm prasa nākamos soļus. Tās varētu būt kopīgas, vienotas procedūras un regulācijas attiecībā uz kapitālu tirgu. Tas nozīmē, ka ar tādu pašu līmeni, kāda ir Latvijas kredītiestādei, var strādāt Igaunijā — vai otrādi. Tie varētu būt jautājumi, kas saistīti ar dažiem harmonizējamiem nodokļiem — kaut vai akcīzes nodokļiem, kas noteikti atvieglotu plašas gammas preču kustību un nevajadzētu nodarboties ar savstarpējiem ieskatiem. Katrā gadījumā ir vajadzīgi nākamie soļi. Igaunijas ārlietu ministrs man apliecināja, ka igauņi pilnībā atbalsta manu viedokli, un, pat ja mums neizdosies kādas trešās puses dēļ spert nākamo soli, pat tad tas būtu jāveic divatā. Saprotot ar to Latviju un Igauniju. Katrā gadījumā Latvija iniciatīvas uzturēs visu laiku ļoti spēcīgi un ļoti aktīvi.

Mintauts Ducmanis,

“LV” Saeimas un valdības lietu

redaktors

Pēc ieraksta “LV” diktofonā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!