Ministru kabineta rīkojums Nr. 696

Rīgā 2017. gada 21. novembrī (prot. Nr. 57 41. §)

1. Apstiprināt un iekļaut informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 20.0. versijā projekta "LVDC tīkls, drošības platforma un LVDC koplietošanas daļa" (turpmāk – projekts) aprakstu un projekta izmaksas 2  000 000 euro apmērā.

2. Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai uzaicināt valsts akciju sabiedrību "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" (turpmāk – 2.2.1.1. pasākums) ietvaros.

3. Finansēt projektu 2.2.1.1. pasākuma ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumos Nr. 653 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi" iekļautajiem nosacījumiem.

4. Noteikt valsts akciju sabiedrību "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" par projekta iesniedzēju un atbildīgo par projekta īstenošanu un projekta aprakstā plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu.

5. Pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta uzturēšanas izmaksas 2019. gadā ne vairāk kā 361 000 euro gadā, 2020. un 2021. gadā ne vairāk kā 432 000 euro gadā.

6. Satiksmes ministrijai pēc projekta pabeigšanas sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā rīkojuma projektu par valsts budžeta apropriācijas pārdali Satiksmes ministrijai no citām ministrijām un centrālajām valsts iestādēm, lai nodrošinātu finansējumu projekta uzturēšanas izdevumu segšanai.

7. Ja pārdalāmais finansējums nenodrošina šā rīkojuma 5. punktā minēto finansējuma apmēru, tad, ievērojot Latvijas kiberdrošības stratēģijā noteikto politikas mērķi, jautājumu par Satiksmes ministrijai papildu nepieciešamo finansējumu izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2019. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021. gadam" sagatavošanas procesā kopā ar ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieprasījumiem, ņemot vērā valsts budžeta finansiālās iespējas.

8. Valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", pamatojoties uz sistēmas pārziņa sniegto informāciju, aprēķināt šā rīkojuma 6. un 7. punktā minēto finansējumu katras konkrētās valsts informācijas sistēmas datu rezervēšanai un pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju iesniegt attiecīgu informāciju Satiksmes ministrijai.

9. Institūcijām, kas nav valsts budžeta iestādes (pašvaldība, valsts kapitālsabiedrība), izdevumus saistībā ar informācijas sistēmu uzturēšanu segt no saviem līdzekļiem atbilstoši noslēgtajiem līgumiem ar valsts akciju sabiedrību "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs".

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Satiksmes ministrs Uldis Augulis

(Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2017. gada 21. novembra
rīkojumu Nr. 696)

Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (turpmāk – LVRTC) īstenojamā projekta virsmērķis ir veicināt darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" (turpmāk – specifiskais atbalsta mērķis) sasniegšanu, īstenojot projektu "LVDC¹ tīkls, drošības platforma un LVDC koplietošanas daļa" (turpmāk – projekts) 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" ietvaros. Pēc projekta īstenošanas tiks izveidota augstas konfidencialitātes, pieejamības un integritātes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) infrastruktūra un valsts pārvaldes iestādēs ieviesti koplietošanas pakalpojumi, sniedzot iespēju rezervēt un glabāt datus vienotā datu centrā. Projekta īstenošana ļaus sasniegt vienu no specifiskā atbalsta mērķa rādītājiem – valsts pārvaldes sektora augstāka darbības efektivitāte –, jo vairākas iestādes koplietos projekta ietvaros izveidoto IKT infrastruktūru un katrai iestādei nebūs jāattīsta un jāuztur savi IKT infrastruktūras risinājumi informācijas sistēmu datu rezervēšanai un glabāšanai.

1. Izveidot centralizētu augstas konfidencialitātes, pieejamības un integritātes IKT infrastruktūru, lai nodrošinātu valsts pārvaldes iestāžu pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu un kritiskās infrastruktūras² informācijas sistēmu datu rezervēšanas un glabāšanas pakalpojumus un Latvijas valstij kritisko un svarīgo datu (piemēram, iedzīvotāji, īpašumi, īpašuma tiesības) pieejamību un novērstu to neatgriezenisku nozaudēšanu nejaušu incidentu vai tīšas ļaunprātīgas rīcības dēļ.

2. Pilnībā nodrošināt valsts informācijas sistēmu un kritiskās infrastruktūras informācijas datu drošību, veicot kritisko un valstiski svarīgo valsts informācijas sistēmu datu kopēšanu ārpus Latvijas esošā, bet Latvijas varas iestāžu kontrolētā IKT infrastruktūrā, tādiem gadījumiem, ja Latvijā esošā IKT infrastruktūra ir nefunkcionējoša vai nepieejama.

3. Izveidot vienotu, integrētu, drošu datu pārraides tīklu un piekļuvi publiskā interneta tīklam projekta ietvaros izveidotajai datu rezervēšanas platformai un nodrošināt tās integrāciju ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra skaitļošanas jaudas risinājumu sistēmām ar paaugstinātām drošības prasībām.

1. Informācijas apkopošana par valsts pārvaldes iestāžu vajadzībām un nepieciešamajiem datu rezervēšanas pakalpojumiem.

2. Nepieciešamo izmaiņu veikšana normatīvajos aktos, lai nodrošinātu tiesisko pamatu projekta ietvaros aprakstīto pakalpojumu darbībai, pakalpojumu sniegšanai un saņemšanai no lietotājiem.

3. Centralizētu IKT koplietošanas pakalpojumu saņemšanai nepieciešamās augstas drošības, pieejamības un integritātes infrastruktūras un procedūru izveide, tādējādi nodrošinot iespēju valsts pārvaldes iestādēm saņemt nepieciešamos pakalpojumus:

● nodrošināt valsts pārvaldes iestāžu pārziņā esošām valsts informācijas sistēmām (turpmāk – VIS) un kritiskās infrastruktūras informācijas sistēmām (turpmāk – KIIS) datu rezervēšanas, datu īstermiņa glabāšanas iespēju, datu ilgtermiņa glabāšanas iespēju (arhivēšana) un datu arhivēšanas iespēju ārpus Latvijas teritorijas;

● nodrošināt nepieciešamos datu pārraides pieslēgumus valsts pārvaldes iestāžu VIS un KIIS datu rezervēšanai un nosūtīšanai uz LVDC platformu (turpmāk – platforma);

● nodrošināt vidi valsts pārvaldes iestāžu VIS un KIIS rezervēto datu atjaunošanai;

● izveidot pakalpojumu tehnisko arhitektūru tā, lai platformas vadība un procedūras nodrošinātu projekta īstenošanas rezultātā izveidotā risinājuma ietvaros VIS un KIIS rezervēto datu pārvaldības funkcijas un informācijas par rezervētajiem datiem centralizētu un drošu pārvaldību caur vienu saskares punktu no jebkuras vietas pasaulē;

● pakalpojumu tehnisko arhitektūru un platformu veidot, izmantojot fiziski nodalītus tehniskos resursus (piemēram, fiziskais tīkls un iekārtas, datu glabātavas un serveru iekārtas) un programmatūras risinājumus (piemēram, rezervēšanas risinājumus, virtualizācijas hipervizorus, pārvaldības rīkus), kurus pārvalda un uztur LVRTC. Platformas resursu izmantošana nav pieļaujama citu pakalpojumu nodrošināšanai, kas netiek izstrādāti projekta ietvaros;

● nodrošināt regulāru un uz pieprasījuma balstītu pārskatu veidošanu par pakalpojumu izmantošanu un par to ietvaros rezervēto informāciju un piekļuvi pilnvarotām institūcijām (kas rezervējis, kāda veida datus, kādos apjomos, cik bieži, pēdējās kopijas laiks u. c.);

● vienota datu centra lietošanas procedūru un darba instrukciju izstrāde sistematizētas platformas lietošanas nodrošināšanai. Iestāžu pakalpojumu darbības nepārtrauktības nodrošināšanas plānu izstrāde un salāgošana ar vienoto lietošanas procedūru un darba instrukcijām.

Projektu plānots īstenot ne vēlāk kā līdz 2018. gada 31. decembrim.

Projekta kopējais plānotais finansējuma apjoms ir 2 000 000 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 85 % jeb 1,7 milj. euro un projekta īstenotāja (LVRTC) finansējums – 15 % jeb 300 tūkst. euro.

Izmaksas pēc projekta pabeigšanas IKT risinājumu uzturēšanai veido:

● pamattīkla, datu pārraides un drošības platformas darbības nodrošināšana;

● datu glabātavas serveru un to komponenšu darbības nodrošināšana;

● datu glabātavas programmatūras licenču iegāde;

● darbaspēka izmaksas;

● vispārējās izmaksas.

IKT risinājumu uzturēšanas izmaksas pa gadiem palielināsies atbilstoši uzglabājamo datu apjoma pieaugumam. Plānots, ka uzturēšanas izmaksas pirmajā gadā pēc projekta pabeigšanas būs 361 000 euro, otrajā gadā 432 000 euro, trešajā gadā 432 000 euro, no tām 53 % izmaksu attiecināmas uz valsts kritisko sistēmu datu rezervēšanu, bet 47 % uz pārējo valsts informācijas sistēmu rezervēšanu.

Iepriekšējā plānošanas periodā saistīti projekti nav bijuši.

Projekta ietvaros tiks pilnveidoti 14 darbības procesi. Tas uzskatāms par nozīmīgu ieguldījumu kopējā pasākuma iznākuma rādītāja sasniegšanā.

1. Valsts nozīmes informācijas sistēmu kritisko datu nozaudēšanas riska samazināšana vai pat pilnīga izslēgšana. Šobrīd nav risinājuma, kas nodrošinātu valstij kritisko datu pieejamību, ja iestājas ārkārtas apstākļi un Latvijā esošie datu centri tiek bojāti vai padarīti nepieejami. Projekta ietvaros šī problēma tiek risināta, ieviešot datu glabātavas un nodrošinot datu glabāšanu arī datu centrā, kas atrastos ārpus Latvijas teritorijas. Šo ieguvumu nav iespējams novērtēt monetārā izteiksmē, jo ir neiespējami prognozēt to negatīvo seku mērogu un apjomu, kuras iestātos, ja tiktu nozaudēti kritiskie dati, kā arī nav iespējams prognozēt datu atjaunošanas pasākumu mērogu un apjomus. Lai cik efektīvi būtu kritisko datu atjaunošanas pasākumi, datu atjaunošana prasītu vairākus gadus, turklāt daļa kritisko datu tiktu neatgriezeniski nozaudēta un nebūtu atjaunojama.

2. Publiskās pārvaldes procesa efektivitātes paaugstināšana, jo iestāžu resursi tiks ietaupīti un centralizēti, nodrošinot iestādēm standartizētas, drošas, augstas pieejamības un integritātes IKT infrastruktūras izmantošanas iespējas un ieviešot atbilstošus koplietošanas pakalpojumus. Kopējā sociālekonomiskā ieguvuma ekvivalents naudas izteiksmē ir 3,014 milj. euro. Ieguvumi ir saistīti gan ar salīdzinoši mazākām investīcijām datu pārraides tīkla un datu glabātavu izveidei, gan ar zemākām risinājuma uzturēšanas izmaksām.

Būtiskākais ieguvums, īstenojot projektu, ir kritiskās infrastruktūras informāciju sistēmu datu un citu valstij svarīgu, kritisku datu centralizēta rezerves kopiju izveide un uzglabāšana gan Latvijā esošā datu glabātavā, gan līdzvērtīgas drošības datu glabātavā ārpus Latvijas teritorijas. Izveidojot centralizētu datu glabātavas un datu rezervēšanas infrastruktūru, tiek efektīvāk izmantota fizisko iekārtu un datu savienojumu infrastruktūra, kā arī samazinātas katras atsevišķās valsts iestādes administratīvās izmaksas šādas infrastruktūras uzturēšanai.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis