“Sajutu XXI gadsimtu”

Ārlietu ministrs Valdis Birkavs — pēc pasaules ekonomikas foruma Davosā

“Davosā vislabāk var sajust XXI gadsimta tendences,” tā vakar tūlīt pēc atgriešanās no pasaules ekonomikas foruma Davosā ārlietu ministrs Valdis Birkavs preses konferencē teica žurnālistiem. Valdis Birkavs pats šajā gadskārtējā forumā piedalījās jau trešoreiz, bet mūsu valsts bijusi pārstāvēta četros forumos. Šoreiz Valdis Birkavs Davosas forumā bija arī vienīgais pārstāvis no Baltijas valstīm, jo ne Lietuva, ne Igaunija Davosas forumā nepiedalījās. Ārlietu ministrs uzsvēra, ka Davosas forumā līdztekus politiķiem un zinātniekiem -— foruma tiešajiem dalībniekiem — piedalās arī firmas, kuru kopējais kapitāls veido... 453 triljonus dolāru. Paša Davosas foruma sagatavošanas budžets — gada garumā — ir piecreiz lielāks nekā jebkurai lielākajai ANO konferencei. Davosas forumā notikusi diskusija par XXI gadsimta sākuma galvenajām problēmām, kā arī galvenie izaicinājumi 1997.gadam un pasaules “dienaskārtības” veidošana nākamajam gadsimtam. Valdis Birkavs teica, ka Davosas forumā runātais daļēji turpinājis nesen Latvijas Universitātē paustās domas — arī tur savā referātā, atzīmējot Latvijas valsts de iure atzīšanas gadskārtu, ārlietu ministrs pieskārās eventuālām XXI gadsimta problēmām. Davosas foruma kuluāros Latvijas ārlietu ministrs ticies arī ar jauno ANO ģenerālsekretāru Kofi Annanu, ar ievērojamo ASV politiķi Ņūtu Gingridžu, arī ar lielo datortehnikas sabiedrību “Microsoft”un “Intel” vadītājiem Bilu Geitsu un Endiju Grofu, kuri ieskicējuši nākamā gadsimta tehnoloģisko sasniegumu līmeni un specifiku. No visām šīm sarunām ārlietu ministrs esot izdarījis trīs galvenos secinājumus: Latvijai, plānojot savu nākotni, pirmkārt, daudz vairāk līdzekļu jāiegulda izglītībā, it īpaši datorizglītībā. Tīklu veidošanas process jau vistuvākajā laikā, pēc V. Birkava vārdiem, noteiks, vai attiecīgā valsts “tiks vai netiks uz priekšu”. Otrkārt, jāturpina maksimāli intensīvi attīstīt telekomunikāciju tīklus — arī tie noteikšot mūsu valsts nākotnes attīstību. Treškārt, attīstot ekonomiku, daudz vairāk jādara arī tā sauktās sociālās kohēzijas jomā. Proti, attīstot biznesa intereses, vienlaikus jāattīsta sabiedrība. Davosā Latvijas ārlietu ministram bijušas divpusējas tikšanās ar Japānas tirdzniecības un rūpniecības ministra vietnieku, kurš atbildīgs par Japānas investīcijām. V. Birkavs, izmantojot šo gadījumu, uzturējis pagājušā gada jūlijā aizsākto dialogu, iesniedzot vairākus investīciju projektus, tai skaitā celulozes fabrikas būves projektu Latvijā. Otra nozīmīga tikšanās bijusi ar ANO bēgļu lietu augstāko komisāri Ogatu Sagako. Pārrunāts, kā atrisināt Olaines bēgļu uzturēšanās vietas jautājumu, bēgļu likumdošanas virzību un bēgļu konvencijas ratifikāciju. Valdis Birkavs ticies ar starptautiskās migrācijas kontroles organizācijas ģenerālsekretāru, parakstīts arī līgums par sadarbību. Rīgā tiks atklāts šīs organizācijas birojs. Sadarbība saskaņā ar šo līgumu notiks galvenokārt izglītības, apmācības un tehniskās palīdzības jomā, kā arī Eiropas Savienības standartu ieviešanā.

Ārlietu ministrs Ženēvas drošības politikas centrā arī nolasījis lekciju par Baltijas drošības problēmām. Valdis Birkavs izteica prieku, ka par Davosas konferenci sākušas interesēties arī dažas Latvijas firmas. Pašlaik tiek risināts jautājums par Davosas foruma dalībnieces statusa iegūšanu šīm firmām. “Mums šis forums ir jāizmanto daudz plašākā mērā, tieši ņemot vērā globalizācijas tendences, kas šobrīd eksistē pasaulē,” uzsvēra ārlietu ministrs Valdis Birkavs.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors