• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kopā ar pircēju - "Turība". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.02.1997., Nr. 34/35 https://www.vestnesis.lv/ta/id/29528

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Finansu ministrija

Par Latvijas valsts īstermiņa iekšējā aizņēmuma parādzīmju izlaišanu

Vēl šajā numurā

04.02.1997., Nr. 34/35

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

informācija

Kopā ar pircēju — “Turība”

Latvijas kopdarbības centrālajai savienībai “Turība” — 60. jubileja

Ministru prezidenta Andra Šķēles apsveikums “Turībai” svētku reizē: “Godātais Strautiņa kungs! Sirsnīgi sveicu jūs un jūsu vadīto centrālo savienību “Turība” dibināšanas 60. gadadienā! Novēlu arī turpmāk jums un kolektīvam radošu darbu un panākumus! Andris Šķēle”

Preses konferencē, ko rīkoja sešdesmitās jubilejas sakarā, LKCS “Turība” valdes priekšsēdētājs Ivars Strautiņš teica:

- Ar Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa lielu līdzdalību 1937. gadā tika pieņemts speciāls likums par Latvijas kopdarbības sabiedrībām, izstrādāti paraugstatūti un izveidota centrālā savienība “Turība”, kas apvienoja Latvijas patērētāju biedrību savienību “Konzums”, visas patērētēju biedrības, kredītsabiedrības, bankas. Tika izveidota saimnieciska organizācija, kas sekmīgi strādāja, risinot daudzas lauku problēmas. “Turība” bija daudzu akciju sabiedrību līdzīpašniece, savukārt daudzas akciju sabiedrības ar savu produkciju piedalījās šīs patērētāju biedrības iekšējo un eksporta vajadzību apmierināšanā.

Centrālā savienība “Turība” 1938. gadā tika uzņemta Starptautiskajā kooperācijas aliansē, lai gan alianse pārmeta “Turībai” darbošanos vairāk pēc akciju sabiedrības principiem, nevis kooperācijas pamatpostulātiem. Taču šobrīd Starptautiskā kooperācijas alianse, kas nesen nosvinēja savu simtgadi, arī ir mainījusi attieksmi pret savu darbības stilu un veidu.

Mēs tikai domājam, ka Eiropā nav monopola, taču ļoti daudzas preces arī Eiropas Savienības ietvaros tiek realizētas par monopolcenām, par kurām ir vienojušies starptautiskie koncerni. Savā zemē mēs varam pretstatīt zemnieka spītu un darbaspējas, bet mums jāpalīdz zemniekam atrisināt finansu problēmas, jāpalīdz atrast noieta tirgu.

Tikko atvērās robežas starp trim Baltijas valstīm, organizējot vienotu tirgu. Šodien šeit, “Turībā”, ir Starptautiskās kooperācijas alianses vicepriekšsēdētājs Larss Hilboms, Lietuvas un Igaunijas kooperatīvo patērētāju biedrību centrālo savienību valdes priekšsēdētāji Petrs Šimansks un Juri Miks, un arī šajā svētku reizē mēs runāsim par to, kā praktiski organizēt un īstenot šo vienoto tirgu. Es būtu ļoti gandarīts, ja mums pietiktu prāta un spēka šo tirgu pareizi izveidot.

Pirms pavisam neilga laika mēs, latvieši, lietuvieši un igauņi, atvērām robežas Eiropai, nekontrolētai preču plūsmai, un par šo soli maksājām ļoti dārgu cenu. Tauta ir aptvērusi, ka tajās spožajās kārbās ar skaistajām etiķetēm, pie kādām mūsu cilvēki nebija pieraduši, nebūt nav tā labākā produkcija. Taču šī atskārsme prasīja piecus sūrus gadus. Nu šis secinājums ir izdarīts, un mēs zinām, cik svēta un laba ir mūsu maizīte, kādas nav nekur citur pasaulē. Cik svēts un labs ir tas, ko mēs audzējam savā zemē un savos dārzos. Un varbūt tas ābols, kurā ir kāds tārpiņš, ir daudz veselīgāks nekā ievaskotais un nospodrinātais, kura audzēšanā lietotas dažādas ķimikālijas, lai gūtu maksimālu peļņu.

Priecājos, ka esam saglabājuši savu vienotu sistēmu, ka neesam ļāvuši to izlaupīt un izvazāt, ka esam vieni no lielākajiem darba devējiem valstī. “Turības” sistēmā strādā vairāk nekā 14 tūkstoši darbinieku, un visiem viņiem ir algas, un par visiem tiek maksāti nodokļi. Un tagad, pēc pieciem sāpju un kļūmju gadiem, mūsu cilvēki saprot, kāda vērtība un bagātība ir darbs.

Centrālā savienība “Turība” pirms pieciem gadiem tika atjaunota Starptautiskās kooperatoru alianses sastāvā.

Starptautiskās kooperācijas alianses (International Co-operative Alliance) vicepriekšsēdētājs, Eiropas SKA prezidents La rss Hilboms ( Lars Hillbom ) nelielā intervijā pastāstīja par šo pasaules organizāciju:

- Starptautiskā kooperācijas alianse (SKA) ir izveidota 1895. gadā, un varētu teikt, ka “Turība” ir šīs alianses veterāne. SKA ir vislielākā nevalstiskā organizācija pasaulē, kurā ir 765 miljoni biedru. Starptautiskās kooperācijas alianses centrālais birojs atrodas Ženēvā, Šveicē, ļoti neitrālā valstī. Gribu akcentēt, ka kooperatīvā kustība nav politiska kustība, bet to rada, uztur un kontrolē šīs kustības biedri. Sākotnēji, kad SKA dibināja, tās birojs atradās Londonā, bet apmēram pirms piecpadsmit gadiem tā pārcēlās uz Ženēvu, jo šajā pilsētā atrodas daudzas starptautiskas organizācijas.

SKA strādā četros reģionos, un Eiropa ir viens no tiem. Katrā reģionā ir sava vadība, un reģiona SKA prezidents ir pasaules alianses viceprezidents. SKA valdi ievēlē ģenerālajā asamblejā reizi četros gados. Nākamā ģenerālā asambleja, kurā sapulcēsies visas pasaules valstu kooperatīvo savienību vadītāji un kurā notiks valdes vēlēšanas, tiks sasaukta šāgada septembrī.

Eiropā ir 87 biedru organizācijas, un “Turība” nekādā gadījumā nevar justies vientuļi. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kooperatori var domāt, kādā veidā labāk sadarboties Baltijas reģionā. Taču viņi ietilpst mūsu aliansē kā neatkarīgas organizācijas, un mums bija prieks pirms pieciem gadiem atkal atjaunot “Turību” kā pilnvērtīgu alianses biedru. Kooperatori nekur pasaulē nejutīsies vieni, jo, lai kur arī ietu, visur būs draugi - gan Rietumos, gan Austrumos.

Kooperācijas valsts ministrs Zemkopības ministrijā Atis Slakteris šajā svētku reizē “LV” atzina, ka kopdarbības savienībai ir bijis ļoti garš un dažādām pārmaiņām pilns pastāvēšanas laiks. Bet tie labie vārdi, ko var teikt par centrālo savienību “Turība”, ir šādi: Latvijā darbības vai organizācijas lietderība jāvērtē pēc tā, cik daudz darbavietu radīts un cik liela naudas summa samaksāta nodokļos. Kaut arī šai lielajai un dažkārt smagnējai sistēmai netrūkst problēmu, tā dod darbu cilvēkiem visā Latvijā un ir viena no lielākajām nodokļu maksātājām valstī. Tas ir ļoti svarīgi ikvienam no mums un īpaši daudzajiem tūkstošiem “Turības” darbinieku.

Akadēmiķis Jānis Stradiņš savā svētku uzrunā bija izsekojis “Turības” gaitām no pašiem tās pirmsākumiem:

- Vēsture ir ļoti nopietna lieta. Sabiedrībai aizejot no naturālās saimniekošanas, ražotāji atšķēlās no patērētājiem. Radās nepieciešamība pēc kopdarbības. Taču pēc tādas kopdarbības, kas ievēro reliģisko un politisko neitralitāti.

Tieši kooperatoriem tika lielā loma savienot brīvo iniciatīvu jeb personību ar patērētāja maka interesēm. Arī Latvijā patērētāju kooperatīviem ir senas tradīcijas. Šodien (precīzāk - 11. februārī) “Turība” svin 60 gadu jubileju, bet tā patiesībā varētu atzīmēt savu deviņdesmitgadi - no centrālās savienības “Konzums” dibināšanas laikiem. Arī šī pirmskara laikā celtā ēka Dzirnavu ielā, kur atrodas centrālā savienība ”Turība”, ir pārmantota no “Konzuma”, un pulksteni tās tornī lūdza ierīkot Aleksandrs Čaks. Kā orientieri savām un kolēģu nakts gaitām. Jāsaka paldies Strautiņa kungam, ka pulkstenis atkal var kalpot daiļo mūzu kalpu gaitām, kaut gan tas ne vienmēr rāda pareizu laiku.

Pēc 1940. gada, kaut arī kariķētā veidā, joprojām pastāvēja patērētāju biedrību kooperācija. Šī bija viena no nozarēm, kurā kaut daļēji saglabājās tirgus ekonomikas elementi. Daudzi Latvijā atcerēsies, kā savā laikā braukājuši pa lauku rajoniem un kaimiņrepublikām, “ķemmējot” patērētāju biedrības veikalus, kurās bija labākās preces jeb deficīts. Patērētāju biedrībai bija savi veikali, uzņēmumi, skolas, celtniecības organizācijas.

“Turība” arī šodien ir vitāli nepieciešama, īpaši lauku cilvēku un lauku rajonu apkalpošanā, sabiedriskajā ēdināšanā un apgādē ar precēm. Sīvas konkurences apstākļos, ja ņem vērā, ka “Turība” atšķirībā no daudziem saviem konkurentiem ir galvenā nodokļu maksātāja rajonos, tā ar savu plašo uzņēmumu tīklu dod vienu trešo daļu no Latvijas maizes, pusi no dārzeņu konserviem, konditoreju un eksportē kvalitatīvu preci uz ārzemēm. Un nav šaubu, ka “Turība” ir vajadzīga Latvijas sabiedrībai.

Vēl es gribētu minēt vienu lietu, ko dara “Turība”. Tas ir mecenātisms, un palīdzību gūst tie, kam tā tiešām ir vajadzīga, — maznodrošinātie iedzīvotāji, bērnu iestādes, kultūra un māksla. Ar šo palīdzību “Turība” un Ivars Strautiņš ir guvis un gūst autoritāti sabiedrībā. Un varbūt ar laiku visas Eiropas kontekstā mūsu tauta varēs rakstīt vārdu “Turība” ar lielo burtu ne tikai materiālā ziņā vien. Tad tiešām attaisnosies devīze “Kooperācija ir nabadzības meita un pārticības māte”.

Ivars Strautiņš, sarokojoties ar daudzajiem sveicējiem un pieņemot cieņas apliecinājumus, atzina, ka “Turība” tiešām ir izturējusi laika pārbaudi. Viņš vēlēja visiem Latvijas kooperatoriem:” Turēties, saturēt to, kas mums ir, turēties kopā un izturēt.”

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības nozares redaktore

Zemkopības ministrijas dāvana Latvijas kopdarbības centrālās savienības “Turība” valdes priekšsēdētājam Ivaram Strautiņam

Valdes priekšsēdētājs Ivars Strautiņš sakot uzrunu preses konferencē LKCS “Turība” 60. jubilejas sakarā

“Turības” kolektīvs un viesi svētku reizē

Akadēmiķis Jānis Stradiņš, kavējoties “Turības” vēsturē

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!