Saeimas 29.–30. janvāra sēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr. 33.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai Čerāna kungs vēlas par šo jautājumu runāt? Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es tomēr gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ko jau teica Bišera kungs, ka, nododot komisijām Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtos noteikumus, tā patiesībā ir jau arī šo noteikumu pieņemšana pirmajā lasījumā. Un tāpēc es lūgtu pie visiem šiem noteikumiem tomēr balsojumu. Jo šī procedūra mums nav tik vienkārša. Mēs jau faktiski ar šo dodam Saeimas konceptuālu atbalstu šiem Ministru kabineta noteikumiem. Un tā kā mēs pirmo lasījumu parasti balsojam, mums nav šīs prakses, ka pirmajā lasījumā mēs pieņemam noteikumus vai kaut kādu likumprojektu bez balsojuma tikai tāpēc vien, ka nevienam deputātam nav iebildumu, es domāju, šeit arī ir nepieciešams vadīties pēc šīs analoģijas.

Un kas attiecas uz šo konkrēto likumprojektu, mums, neapšaubāmi, iebildumu nevar būt. Un mēs, ja runājam par šiem īpaši atbalstāmajiem reģioniem, tad mēs jau vēl tajā laikā, kad vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs bija Māris Gailis, tad mūsu pamatprasība par viņa demisijas nepieciešamību bija tas, ka netika veikts pienācīgs darbs pie šiem īpaši atbalstāmiem reģioniem. Es uzskatu, ka šī problēma noteikti ir jārisina, un tāpēc šeit būtu šis jautājums, tagad šie noteikumi jāpieņem pirmajā lasījumā un jāstrādā tālāk pie tā, lai šis likums, ko mēs Saeimā pieņemsim tagad, tālāk tiešām atbilstu tam, ko mūsu tauta no mums sagaida. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Čerāna kungs! Tātad es mēģināšu labot savu kļūdu, un lūdzu noteikt termiņu arī iepriekš nobalsotajam likumprojektam “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu”. Komisijas vārdā, lūdzu, vai kāds vēlas nosaukt datumus? Par īpaši atbalstāmiem reģioniem mums ir skaidrs. Seiles kundze minēja 7.datumu. Bet mēs neesam noteikuši šo izskatīšanas datumu arī iepriekšējam likumprojektam “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu”. Vai kāds no deputātiem var to izdarīt? Paldies! Nevar to izdarīt, tātad lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsojumu par likumprojekta nodošanu komisijām — “Noteikumi par īpaši atbalstāmiem reģioniem”. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — 2. Pieņemts. Un tiek pieņemts arī Seiles kundzes noteiktais datums — 7.februāris.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.12 “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par Saeimas Prezidija atzinumu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 1, atturas — 2. Pieņemts. Lūdzu, Sausnīša kungs, par iespējamiem termiņiem.

A.Sausnītis (DPS) . Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 7. februārim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu par minēto datumu — 9.februāris? Nav. Pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 13 “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vēlas runāt Gunta Gannusa, frakcija “Tautai un taisnībai”. Lūdzu!

G.Gannusa (TT). Cienījamie deputāti! Likuma grozījums par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju ir izstrādāts, lai novērstu likumā esošo neprecizitāti un neskaidrības. Izdarīti četri grozījumi četros pantos. Šajā likumā tiek noteikts, ka valsts īpašuma objekts un zemes gabals, uz kura šis objekts atrodas, veido vienu privatizējamu objektu, kas visu laiku iepriekšējā likumā bija it kā šķirti. No pircēja vairs nebūs jāpieprasa liels dokumentu skaits, kas neļāva ātri veikt publisko piedāvājumu. Lūdzu deputātus balsot un pieņemt šo likumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairs runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot Saeimas Prezidija atzinumu! Lūdzu rezultātu ! Par — 50, pret — 2, atturas — 3. Pieņemts. Lūdzu, Gannusas kundze, par termiņiem.

G.Gannusa. Priekšlikumus iesniegt līdz 7. februārim — Tautsaimniecības...

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto datumu? 7. februāris. Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.15 “Grozījums likumā “Par uzņēmējdarbību”” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Vai kāds vēlas runāt no deputātiem? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Saeimas Prezidija atzinumu! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — nav, atturas — 2. Pieņemts. Lūdzu komisijas vārdā — Edgars Bāns, par priekšlikumu iesniegšanas un izskatīšanas termiņiem!

E.Bāns (LVP). Tautsaimniecības komisija lūdz iesniegt priekšlikumus līdz 7. februārim.

Sēdes vadītājs. Vai iebildumu nav par 7. februāri? Iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais jautājums — Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 16 “Grozījumi likumā “Par nodarbinātību”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti debatēs runāt nevēlas? Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu balsot Saeimas Prezidija atzinumu! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma atkal... Godātie kolēģi! Lūdzu atlikt nedaudz citas lietas un piedalīties balsošanā. Lūdzu vēlreiz zvanu! Un vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — 1. Pieņemts. Lūdzu komisijas vārdā — Valdis Nagobads par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem otrajam lasījumam.

V.Nagobads (DPS). Kolēģi! Es aicinu priekšlikumus šim likumprojektam iesniegt līdz 5. februārim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu par minēto termiņu — 5. februāris? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 17 “Grozījumi Ministru kabineta 1994. gada 30. augusta noteikumos nr. 177 “Ārstniecības noteikumi”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu un lūdzu balsot Prezidija atzinuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 1, atturas — 1. Pieņemts. Lūdzu atbildīgo komisiju noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņus!

V.Nagobads (DPS). Godātie kolēģi! Tā kā likumprojekts “Ārstniecības likums” ir pieņemts Saeimā pirmajā lasījumā, es aicinātu sakarā ar šiem grozījumiem nozīmēt iesniegumu termiņu priekšlikumiem 4. februāri.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu — 4. februāris? Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 18 “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputāti vēlas par to runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu un balsošanas režīmu! Lūdzu balsot Saeimas Prezidija atzinuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 1, atturas — 1. Pieņemts. Atbildīgo komisiju lūdzam nosaukt termiņus par priekšlikumu iesniegšanu!

J.Kaksītis (DPS). Ierosinām noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 5. februāri.

Sēdes vadītājs. 5. februāris. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Nākamais jautājums — Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 19 “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Deputāti runāt nevēlas.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret Prezidija atzinumu! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 1, atturas — 1. Pieņemts. Lūdzu, Seiksta kungs, jūsu priekšlikums par priekšlikumu iesniegšanu otrajam lasījumam.

A.Seiksts (LC). Lūdzam iesniegt priekšlikumus līdz 6. februārim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu par minēto datumu — 4. februāris? Sestais? Piedodiet! Laboju — 6. februāris. Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais jautājums — Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 20 “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputāti vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu un lūdzu balsot Saeimas atzinuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 1, atturas — nav. Pieņemts. Lūdzu Juri-disko komisiju noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņus!

J.Kaksītis (DPS). Ierosinu priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 5. februāri.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu par 5. februāri nav? Pieņemts.

Nākamais jautājums — Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 21 “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Paldies! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu un lūdzu balsot Saeimas Prezidija atzinumu! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 1, atturas — nav. Pieņemts. Lūdzu, Kaksīša kungs, priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

J.Kaksītis (DPS). Ierosinu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 5. februāri.

Sēdes vadītājs. Deputātiem par minēto datumu iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

Nākamais jautājums — Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 22 “Grozījumi Ministru kabineta 1995. gada 18. jūlija noteikumos nr. 216 “Par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem”” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt? Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Lūdzu!

J.Kaksītis (DPS). Es ierosinu kā atbildīgo komisiju noteikt Tautsaimniecības komisiju, bet kā otro komisiju — Juridisko komisiju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Kaksīša kunga priekšlikumu kā atbildīgo komisiju šajā likumprojektā nozīmēt vai noteikt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju un kā otro komisiju Juridisko komisiju. Balsot vajadzības nav. Deputāti šo viedokli pieņem. Paldies!

Runāt par apspriežamo jautājumu neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu balsot Saeimas Prezidija atzinumu! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts. Lūdzu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Kaksītis. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iesniegt priekšlikumus līdz 7.februārim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret minēto datumu — 7. februāris — iebildumu nav? Pieņemts. Paldies!

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 23 “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godājamais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Vispirms es šajā jautājumā gribu runāt no procedūras viedokļa. Proti, gribu citēt Satversmes 81.pantu, kurā ir teikts, ka laikā starp Saeimas sesijām Ministru kabinetam ir tiesības, ja neatliekama vajadzība to prasa, izdot noteikumus, kuriem ir likuma spēks. Tālāk ir atruna, ka šie noteikumi nevar grozīt Saeimas vēlēšanu likumu, tiesu iekārtas un procesa likumu, budžetu un budžeta tiesības, kā arī tie nevar grozīt pastāvošās Saeimas laikā pieņemtos likumus. Šie ierobežojumi arī tālāk turpinās. Satversmes 81.pants satur šo ierobežojumu, ka Ministru kabineta izdotie noteikumi ar likuma spēku nevar grozīt pastāvošās Saeimas laikā pieņemtos likumus. Un, ja mēs tagad skatāmies uz šiem noteikumiem — “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā””, tad mēs ļoti labi zinām, ka šī pati Saeima — 6.Saeima — ir pieņēmusi šo pēdējo redakciju šim likumam “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā”, un mēs paši arī šīs Saeimas laikā pieņēmām grozījumus šajā likumā.

Vēl vairāk. Šie Ministru kabineta iesniegtie grozījumi attiecas tieši uz tām normām, kuras mēs kā 6.Saeima esam šajā likumā iebalsojuši. Proti, šie Ministru kabineta izdotie noteikumi vēršas pret mazas jaudas elektrostacijām, kur mēs likumā esam pieņēmuši pilnīgi precīzas normas, kādā veidā ir veicama apmaksa par to elektroenerģiju, kas tiek ražota šajās mazajās elektrostacijās, tagad ar šiem noteikumiem tā tiek padarīta par absolūti izplūdušu un neveiklu normu, kurā Ministru kabinetam tiek uzticētas tālāk visas tiesības pilnīgi reglamentēt to tā, kā ienāks prātā. Mēs frakcijā nevaram atbalstīt šādu priekšlikumu arī pēc būtības, un es aicinu deputātus šoreiz to noraidīt gan no procedūras viedokļa kā nepieņemamu jautājumu, kurš nav izskatāms Satversmes 81. panta kārtībā Ministru kabinetā, gan arī pēc būtības kā nepieņemamu normu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Indulis Emsis. Godātie kolēģi, atgādinu, ka pirmajā lasījumā debatēs jāpiesakās rakstiski. Frakcija — LNNK un Zaļā partija. Lūdzu, Emša kungs!

I.Emsis (LNNK, LZP). Paldies! Cienījamie kolēģi! Es gribu izskaidrot, kāda šeit ir lieta, jo, pirms Ministru kabinets pieņēma šos grozījumus 81.panta kārtībā, tika noskaidrots un ievākta juridiskā uzziņa par to, vai to var darīt 81. panta kārtībā, un juridiskais slēdziens bija, ka to var darīt, jo šie panti nav mainīti. Šie panti palika vecajā redakcijā, balsojot šeit zālē, tie palika tādi, kādi tie bija pirms tam. Tātad netika izmanīta šī panta redakcija.

Nelaime ir tāda, ka šajā balsojumā deputāti neatbalstīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu, kurš paredzēja kopģenerācijas stacijas izslēgt no šī saraksta, kā tas bija paredzēts, atstāt tur tikai mazās vēja stacijas un mazās hidrostacijas, un līdz ar to palika šīs kopģerenācijas stacijas, un enerģētiķi kategoriski iebilst šim variantam, ka tas varētu tā palikt, un tāpēc arī tas tika pierādīts Ministru kabinetā, ka ekonomisku apsvērumu dēļ kopģenerācijas stacijas ir izņemamas no šī saraksta. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izanalizēja šo priekšlikumu, un mēs panācām kompromisu arī ar enerģētiķiem, ka šādi labojumi tiks izdarīti, proti, ka likumā paliks mazās elektrostacijas — gan vēja, gan ūdens, bet kopģenerācijas stacijām atvieglojumus noteiks Ministru kabinets. Tieši šādas būs izmaiņas likumā. Tādēļ mans priekšlikums ir atbalstīt šo likumprojektu. Pretējā gadījumā mēs vienkārši neatrisināsim šo ekonomisko problēmu, kas pašreiz ir radusies. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Runāt vairāk neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot Saeimas Prezidija atzinumu! Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 10, atturas — 6. Pieņemts. Lūdzu atbildīgo komisiju noteikt otrā lasījuma priekšlikumu iesniegšanas termiņu! Edgars Bāns, Latvijas Vienības partijas frakcija.

E.Bāns (LVP). Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam 7.februāri.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Bāna kunga nosaukto termiņu — 7.februāris? Iebildumu nav. Pieņemts. Paldies!

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.24 “Grozījumi likumā “Par vides aizsardzību”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot Saeimas Prezidija atzinumu! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — 1. Pieņemts.Lūdzu atbildīgo komisiju noteikt termiņus, līdz kuriem iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam.

I.Emsis (LNNK, LZP). Priekšlikumus otrajam lasījumam lūgums iesniegt līdz 14.februārim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu — 14.februāris? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 25 “Grozījumi likumā “Par veterinārmedicīnu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot Saeimas Prezidija atzinumu! Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, nav kvoruma atkal. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 1, atturas — nav. Pieņemts. Lūdzu komisiju noteikt termiņus! Guntars Grīnblats — komisijas vārdā. Lūdzu!

G.Grīnblats (TB). Tautsaimniecības komisija ierosina priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 7.februārim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Grīnblata kunga priekšlikumu — 7.februāris? Iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 26 “Par zemes privatizāciju un atsavināšanu Latvijas Republikas pilsētās” nodot Juridiskajai komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot Saeimas Prezidija atzinumu. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 2, atturas — nav. Pieņemts. Lūdzu atbildīgo komisiju, Tautsaimniecības komisiju, Jāni Rāznu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņus otrajam lasījumam.

J.Rāzna (DPS). Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Tautsaimniecības komisijas vārdā lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 5.februāri.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Ir iebildumi. Leopolds Ozoliņš, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

L.Ozoliņš (TB). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es redzu, ka daudzi nav lasījuši šos 81.panta kārtībā izdotos priekšlikumus. Tur ir daudz kā no tā, ko mēs jau tagad skatām. Par zemes privatizāciju un reformu pilsētās, tas ir vaļā atvērts, tūlīt ir trešais lasījums, šķiet, un tur ir tas pats iekšā, un tur tāda putra atkal būs. Te ir dažādi priekšlikumi salikti kopā, un galvenokārt tas, ka Privatizācijas aģentūra gūst lielākas tiesības uz šiem zemes gabaliem, kas ir pašvaldībām, kas ir valstij, un tad viņi rīkosies ar to. Te vajag iedziļināties, tas nav tik vienkārši, cienījamie, mīļie deputāti jeb draugi Saeimā, esiet uzmanīgi, ir vakars, vēls. Ir noguruši cilvēki, cits grib ēst, cits ir paēdis jau, un tāpēc tagad vakarā 81.panta kārtībā, lūk, mēs visu tā mierīgi nododam, nosakām ļoti īsus termiņus un nespēsim nemaz aptvert, ka īpašumiņi un tā zemīte atsavināšanas kārtībā nonāks Privatizācijas aģentūrā un tā tālāk. Es ļoti lūdzu pagarināt šo termiņu vismaz līdz 20.februārim.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vēl kāds vēlas runāt? Citus priekšlikumus nosaukt? Citu priekšlikumu nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim vispirms deputāta Ozoliņa izteikto priekšlikumu — 20.februāris. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 11, atturas — 11. Pieņemts. Bišera kungs vēlas runāt par procedūru sakarā ar Kārtības ruļļa pārkāpumiem. Lūdzu!

I.Bišers (DPS). Saskaņā ar Kārtības ruļļa 90.panta trešo daļu, nododot komisijām 81.panta kārtībā pieņemtos noteikumus, priekšlikumu izteikšanas laiku nevar noteikt ilgāk par 15 dienām.

Sēdes vadītājs. Tātad šodien ir 29.janvāris plus 15 dienas — 13.februāris. Saskaņā ar Kārtības rulli deputāti piekrīt šādam priekšlikumam — 13.februāris? Paldies! Pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.27 “Grozījumi Radio un televīzijas likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai kāds deputāts vēlas runāt? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot Prezidija atzinumu. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 2, atturas — nav. Pieņemts. Lūdzu atbildīgo komisiju noteikt termiņu, kurā iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam.

A.Seiksts (LC). Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 10. februārim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Seiksta kunga minēto datumu — 10.februāris? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.28 “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašumtiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai kāds deputāts vēlas runāt? Jānis Kalviņš, LNNK un LZP frakcija.

J.Kalviņš (LNNK, LZP). Lūdzu nodot arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Kalviņa kunga priekšlikumu — nodot šo likumprojektu arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, saglabājot Juridiskās komisijas atbildību par... kā atbildīgo komisiju par šo projektu. Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Pieņemts. Lūdzu Juridisko komisiju noteikt termiņu, kurā iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam.

J.Kaksītis (DPS). Ierosinu priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt līdz 4.februārim.

Sēdes vadītājs. Paldies! Man atgādina, ka mēs neesam to nobalsojuši. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot Prezidija atzinumu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma, godātie kolēģi. Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 2, atturas — 1. Pieņemts. Un deputātiem nav iebildumu pret Kaksīša kunga izteikto priekšlikumu? Ir. Leopolds Ozoliņš — frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

L.Ozoliņš (TB). Cienījamie deputāti! Motivācija ir tā pati, mēs esam noguruši, ļoti īss laiks, ļoti daudz svarīgu priekšlikumu 81.panta kārtībā iet, tie gan nav dabas katastrofas, bet ļoti svarīgi, jo tur ir par ierakstiem, par pašvaldību īpašumiem, par valsts īpašumiem, par it kā kompensāciju, par grozīšanu, kas kam dos, ko reģistrēs, kam piederēs, kam maksās. Divi, trīs teikumi tur ir, bet ļoti, ļoti svarīgi turpmākā Latvijas valsts attīstībā, tāpēc es ierosinu 15 dienas, tas ir, 13.februāris.

Sēdes vadītājs. Tā kā ir nosaukti divi datumi, tad lūdzu balsojam par 13.februāri. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 7, atturas — 6. Pieņemts. Paldies!

Nākamā darba kārtības sadaļa — saņemtie likumprojekti . Likumprojekts “Ministriju iekārtas likums” . Valsts pārvaldes... Tātad Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Ministriju iekārtas likums” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo priekšlikumu? Iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas. Paldies! Tas ir pieņemts.

Tagad, godājamie kolēģi, mēs atgriežamies pie šī komisijas iesnieguma, kura saskaņā ar Kārtības ruļļa 86.panta trešo daļu ierosina 29.un 30.janvāra sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojekta “Ministriju iekārtas likums” izskatīšanu pirmajā lasījumā, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51.pantu. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina izskatīt minēto likumprojektu pirms Saeimas 29.un 30.janvāra sēdes 33.darba kārtības punkta — likumprojekta “Par spirta un alkoholisko dzērienu monopolu” izskatīšanas. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumu? Deputāti neviens nevēlas runāt. Balsošanu arī neviens nepieprasa. Tātad šis komisijas priekšlikums ir pieņemts. Mēs to skatām, nu, aiz visiem tiem likumprojektiem, par kuriem mēs esam balsojuši, kuri ir skatāmi pēc 32.punkta, pēdējais no tiem ir 51.punkts, un tādēļ šo jautājumu mēs iekļaujam aiz šī. Paldies!

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Čerāna, Kušneres, Kostandas, Liepas, Mauliņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcija. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Es lūdzu balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Kārlis Čerāns vēlas runāt, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es lūdzu visus deputātus balsojumā atbalstīt šo grozījumu likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” nodošanu komisijām, jo tā problēma, kas ar šo likumprojektu ir mēģināta risināt un šajā brīdī aktualizēta, ir ļoti būtiska. Mēs šajā likumprojektā piedāvājam noteikt, ka pievienotās vērtības nodokli turpmāk nevajag iekasēt par siltuma ražotāju maksājumiem par gāzi, kas izlietota siltuma ražošanai iedzīvotājiem. Un es gribu norādīt godātajiem kolēģiem deputātiem, ka likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 6.pantā ir norma, ka ar šo nodokli neapliek iedzīvotāju maksājumus par dzīvojamo telpu īri vai apkuri, siltā un aukstā ūdens piegādi, atkritumu izvešanu un kanalizāciju. Tātad arī par apkuri. Un, patiesību sakot, tāpēc, ka par šo piegādāto siltumu un silto ūdeni tiek maksāts 18% nodoklis jau no šī siltuma ražotāju puses. Tātad siltuma ražotājs samaksā par izejvielām, kuras viņš ir saņēmis. Tas nozīmē, ka mums šobrīd pievienotās vērtības likumā ietvertā norma reāli nedarbojas. Un tātad acīmredzot ir pilnīgi loģiska norma šobrīd, ka iedzīvotājiem nav jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis par īri, apkuri un siltā un aukstā ūdens piegādi, bet diemžēl šī norma šobrīd reāli nedarbojas. Un šie grozījumi ir domāti tādēļ, lai šo normu, kas ar labu mērķi šeit, šajā likumā, ir iestrādāta tieši iedzīvotāju aizsardzībai, reāli iedzīvinātu. Un tādēļ es lūgtu Saeimu nobalsot par šī likumprojekta nodošanu komisijām un vēl detalizēti to izvērtēt komisijās, un pēc tam tālāk, strādājot pie lasījumiem, varbūt vēl precizēt, ja tas tiktu atzīts par vajadzīgu, un to pieņemt pēc tam arī kā likumu. Bet šodien mans lūgums būtu — nodot to komisijām, un aicinu deputātus atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par Saeimas Prezidija atzinumu. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 16, atturas — 16. Likumprojekts komisijām nodots.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Čerāna, Kostandas, Kušneres, Mauliņa un Zelgalvja iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Neviens nevēlas runāt. (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu. Vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” izriet no morālā principa, ka jebkurš strādājošais ir persona un ka viņam pienākas nepieciešamā cieņa kā personai. Un tas nozīmē, ka strādniekam par viņa darbu ir izmaksājama pienācīga alga. Un absolūti ciniska un amorāla ir tāda situācija, kurā strādniekam par viņa padarīto darbu alga netiek izmaksāta vispār. Un diemžēl šāda situācija ir izveidojusies daudzos bijušajos valsts uzņēmumos, kas vadības nemākulīgas vai varbūt, nevar izslēgt arī, apzināti ļaunprātīgas darbības dēļ ir tikuši novesti līdz bankrotam. Šo uzņēmumu manta ir izvazāta, un cilvēkiem, kas ir strādājuši līdz šim, algas arī lielākoties ir noteiktas ļoti minimālas, un daudzos gadījumos šīs algas vispār nav maksātas. Un diemžēl daudziem cilvēkiem tā šobrīd ir pilnīgi reāla situācija, ka viņi algu nav saņēmuši par laiku, kas ir pat vairāku gadu garumā.

Kādēļ šie grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”? Es gribu paskaidrot, ka pašreiz spēkā esošā likuma 50.pantā tajā gadījumā, kad uzņēmums tiek pasludināts par maksātnespējīgu, ir norma, ka tiesas spriedums, ar kuru parādnieks pasludināts par maksātnespējīgu, ir pamats tiesvedības apturēšanai civillietās, kas ierosinātas pret parādnieku. Un sprieduma izpildīšanas lietvedības izbeigšanai lietās par piespriesto, bet no parādnieka nepiedzīto summu piedziņu. Un šeit tas nozīmē arī, ja kāds, šie cilvēki, kas nav no uzņēmuma saņēmuši algu, ir iesnieguši tiesā prasību par šīs algas piedziņu un jau ir arī šis spriedums, ka šī alga ir jāpiedzen, un ir pat uzsākta sprieduma izpildīšana, tad tajā brīdī, kad šis uzņēmums tiek pasludināts par maksātnespējīgu, šī algas piedzīšana no uzņēmuma tiek pārtraukta. Saskaņā ar spēkā esošo likumu “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”. Mūsu grozījums ir — papildināt šo 50.panta otro daļu pēc vārdiem “nepiedzīto summu piedziņu” ar tekstu, ka “izņemot tiesas sprieduma izpildi par darba samaksu par apjomu līdz 15 minimālajām mēnešalgām vienam cilvēkam, kā arī par darbā nodarītā kaitējuma atlīdzību un prasījumu par uzturlīdzekļiem pilnā apjomā”. Tad mūsu piedāvājums ir noteikt, ka šos prasījumus tomēr šī maksātnespējas pasludināšana neaptur. Tātad pastāv kaut kāds prasījuma par darba algām minimāls līmenis, ko cilvēki tomēr var saņemt arī tajā brīdī, kad šis uzņēmums ir pasludināts par maksātnespējīgu. Mēs šeit varam runāt par visu. Varam runāt — vai tās ir 15 minimālās mēnešalgas, vai tas ir kaut kāds pilnīgi cits princips. Bet mēs uzskatām, ka šis jautājums ir pietiekoši nopietns un tas ir pelnījis to, lai mēs to šeit, Saeimā, izskatītu, un mēs tādēļ piedāvājam šādu konkrētu risinājuma redakciju. Aicinu Saeimu to atbalstīt!

Tālāk 107.pants. Tas nosaka, kādā veidā ir veicama šī maksājumu secība no tās naudas, kas atgūta maksātnespējas procesā. Un šeit arī darbinieku prasījumi par darba samaksu ir paredzēti prioritārā kārtā tikai par pirmajiem trīs mēnešiem, rēķinot no dienas, kad pārtrauktas algu izmaksas. Mēs uzskatām, ka šeit nav pilnīgi nekāda pamata noteikt šo trīs mēnešu ierobežojumu, un uzskatām, ka šeit mēs varam mūsu piedāvātajā redakcijā, šeit ir darbinieku prasījumi par darba samaksu, par atvaļinājuma naudu un sociālajiem pabalstiem par visu laika periodu līdz maksātnespējas lietas ierosināšanai. Atkal mēs varam runāt par konkrētām niansēm, bet aicinājums būtu nodot šo likumprojektu komisijām, pēc tam pieņemt lasījumā un tomēr ieklausīties tajā cilvēku sāpē, ka cilvēki nevar saņemt nekādus uzturlīdzekļus no bankrotējušiem uzņēmumiem, kuri viņiem faktiski ir parādā. Aicinu deputātus risināt šo problēmu, iesaistīties šajā risināšanā un nodot šo likumprojektu komisijām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot Saeimas Prezidija atzinumu. Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 5, atturas — 14. Likumprojekts komisijai tiek nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Čerāna, Kušneres, Grīnberga, Zelgalvja, Mauliņa un Kostandas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo jautājumu? (Starpsaucieni: “Balsojam! Nav jābalso!”) Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret Saeimas Prezidija atzinumu. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 20, atturas — 18. Likumprojekts komisijām nodots netiek. Balsošana, kolēģi, notika tāpēc, ka deputāti to pieprasīja.

Nākamais darba kārtības jautājums — Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo jautājumu? Runāt neviens nevēlas. Vai ir vajadzīga balsošana? Nav vajadzīga. Pieņemts.

Tālāk izskatām darba kārtības trešo sadaļu — par saņemtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem. 27.darba kārtības jautājums no darba kārtības tika izslēgts, izskatām 28. jautājumu — lēmuma projekts “Par deputāta E.Inkēna atsaukšanu no parlamentārās izmeklēšanas komisijas Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības likumības un atbilstības valsts un sabiedrības interesēm izvērtēšanai” , lēmuma projektu iesniedz deputātu grupa. Debatēs ir pieteicies Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu! Par kārtību, kā lieta virzāma tālāk.

K.Čerāns (TKL). Jā, godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Paldies, jūs mani pieteicāt par kārtību, kā lieta ir virzāma tālāk. Šis lēmuma projekts ietverts sadaļā par saņemtiem patstāvīgiem priekšlikumiem, es gribu norādīt, ka šeit šis lēmuma projekts nav iesniegts kā patstāvīgais priekšlikums, šajā lēmuma projektā jau ir norādīts, ka tas iesniegts, balstoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 33.pantu, un tas nozīmē amatpersonu ievēlēšanu vai atsaukšanu no amata. Un tas nozīmē, ka šis lēmuma projekts ir tūlīt pat uz vietas izskatāms pēc būtības, un arī nepieciešams deputātu balsojums par to. Es negribu šeit komentēt motīvus “par” vai “pret”, es tikai gribu lūgt deputātus vadīties savā darbā no Saeimas Kārtības ruļļa, no tās formas, kādā veidā šis iesniegums ir ticis iesniegts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Jānis Lagzdiņš, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Kolēģi deputāti! Es gribētu dažus vārdus teikt par šim lēmuma projektam pievienoto 12 deputātu motivāciju. Izlasot šo lēmuma projektu un pavadvēstuli, godātie iesniedzēji un godātie kolēģi deputāti, es biju pilnīgi vienisprātis ar jums, kad patiešām šajā gadījumā ir saskatāms interešu konflikts, jo korupcijas likums tik tiešām nosaka, ka valsts amatpersona un Saeimas deputāts ir valsts amatpersona, ka valsts amatpersona nevar veikt uzraudzības, kontroles vai kādas citas funkcijas, kas tai jāpilda saskaņā ar likumu vai citiem normatīviem aktiem attiecībā pret saviem biznesa partneriem. Un, izlasot šo pavadvēstuli, tik tiešām man radās pārliecība, ka šeit ir interešu konflikts un ka šādu kontroli nevarētu veikt deputāts Edvīns Inkēns, bet, iepazīstoties ar oficiālo valsts institūciju izsniegtiem dokumentiem, man nākas konstatēt, ka 1995.gada 14.augustā statūtsabiedrības “Labvakar” valdei tās loceklis Ojārs Rubenis ir iesniedzis iesniegumu, ar kuru viņš lūdz atbrīvot viņu no valdes locekļa amata un arī lūdz atsavināt daļu par labu citai SIA, pēc pāris mēnešiem — 1996.gada 16.februārī — šāda sapulce ir notikusi, un lēmums ir pieņemts, un Ojārs Rubenis ir no šīs statūtsabiedrības izslēgts kā valdes loceklis, un arī kapitāls viņam ir atsavināts. Tādējādi, godātie kolēģi, no juridiskā viedokļa šeit nav saskatāms, manuprāt,— es kā deputāts, individuāli kā Jānis Lagzdiņš, uzskatu, ka šeit nav interešu konflikts, jo deputāti, kuri iesnieguši šo lēmuma projektu, ir vadījušies pēc tās informācijas, kas bija viņu rīcībā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Vairāk neviens no deputātiem runāt nevēlas. Tātad bija priekšlikums no deputātu puses — to iekļaut darba kārtībā. Lūdzu zvanu! Balsojam šo priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsojumu par šā lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 23, atturas — 11. Lēmums nav pieņemts. Jautājums darba kārtībā nav iekļauts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir no darba kārtības trešās sadaļas par likuma otrreizēju caurlūkošanu — likums “Grozījumi likumā “Par ostām”” . Godātie kolēģi, visi droši vien esat iepazinušies ar Valsts prezidenta Ulmaņa kunga vēstuli Saeimai, kurā viņš pamato, kādēļ likums būtu otrreizēji caurlūkojams. Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Runāt neviens nevēlas. (Starpsauciens: “Balsot!”) Tad mums ir jānosaka arī komisija, kura nodarbosies ar šī pieņemtā likuma otrreizēju caurlūkošanu, kura būs atbildīgā komisija. Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Priekšlikums ir noteikt Tautsaimniecības komisiju kā atbildīgo komisiju.

Sēdes vadītājs. Un termiņu, Vītola kungs?

M.Vītols. Priekšlikums ir noteikt 7.februāri kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu un 13.februāri kā izskatīšanas datumu.

Sēdes vadītājs. 7.februāri — priekšlikumu iesniegšanas termiņš, un 13.februāri kā izskatīšanas termiņu. Modris Lujāns, “Sociālistikā partija — Līdztiesība”. Lūdzu!

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Es tomēr uzskatu, pirms mēs to vispār nosūtām uz komisiju, mums vajadzēja izskatīt, vai mēs to pieņemam otrreizējai caurlūkošanai, un par to vajadzēja vispirms arī izdarīt balsojumu, un attiecīgi varbūt Saeima to nemaz nepieņem uz otrreizēju pārlūkošanu. Un attiecīgi prezidenta kungam tas būtu jāizsludina, un es personīgi uzskatu, ka vispirms Saeimai vajadzētu nobalsot par to, vai mēs šo likumu pieņemam uz atkārtotu caurlūkošanu, un pēc tam spriest par komisijām. Un es uzskatu, es brīnos, ka Prezidijs neuzlika šo jautājumu uz balsojumu. Vispirms jānobalso šis jautājums, un pēc tam mēs skatāmies tālāk, jo varbūt Saeimas balsojums būs negatīvs, līdz ar to prezidenta kungam tas būtu jāizsludina.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, Kārtības ruļļa 115.pants šādu kārtību nosaka. Vai vēl kāds vēlas runāt? Andrejs Panteļējevs, frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Panteļējevs (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Es gribu runāt par termiņu, es noteiktu otrreizēju caurlūkošanas termiņu priekšlikumu iesniegšanai līdz 15.martam.

Sēdes vadītājs. Tiek norādīts otrs termiņš — 15.marts, tiek ieteikts. Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Principā jau lietas būtība ir ļoti vienkārša, un mēs varam visu izšķirt, tagad arī balsojot. Pirmkārt man ir priekšlikums — nenodot komisijām un noraidīt prezidenta iesniegto likumprojektu viena iemesla dēļ, un ko paredz šis grozījums? Šis grozījums paredz, ka par ostas pārvaldnieku nav... ja cilvēks strādā par ostas pārvaldnieku, tātad viņam nav jābūt augstākajai jūrniecības izglītībai. Mēs jau vienreiz šo tēmu izrunājām no šīs tribīnes, un nācām pie slēdziena un arī nobalsojām, ka šādai izglītībai ir jābūt. Ja mēs pieņemam lēmumu, ka ostas pārvaldniekam obligāti nav jābūt augstākajai jūrniecības izglītībai, tad man ir priekšlikums — revidēt arī visus pārējos speciālos likumus. Tajā skaitā arī ārstniecības likumu, kur paredzēt, ka galvenajam ārstam nekādā gadījumā nav jābūt medicīniskai izglītībai. Tāpat mēs tad arī varam revidēt likumu.... un satiksmes noteikumus un paredzēt, ka šoferim nav jābūt šofera tiesībām. Manā uztverē tas vispār nav loģiski. Bet nez kāpēc mēs, Leiškalna kungs, paredzam arī soda naudas, ja jums nav šīs šofera tiesības. Un man ir priekšlikums tagad balsot pret šī likuma otrreizēju caurlūkošanu un nenosūtīt to komisijām.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis, frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Tā gluži tomēr nav, kā teica Ādamsona kungs, jo ir radusies reāla problēma. Mūsu komisija saņēma vēstuli, oficiālu vēstuli no Rīgas Jūras akadēmijas rektora, kurā viņš izsaka savu izbrīnu par šo balsojumu, jo kā iznāk šobrīd. Šobrīd pēc pieņemtā likuma par ostas pārvaldnieku var strādāt kuģa kapteinis, kam ir augstākā jūrniecības izglītība, bet nevar strādāt ostu speciālists, jo tā ir pavisam cita speciālitāte, tas ir, ostu pārvaldes speciālists. Tā nav augstākā jūrniecības izglītība, bet tā ir speciāla izglītība, kuru, starp citu, arī šobrīd jau vairāki Latvijas pārstāvji ir ieguvuši — šo izglītību, papildinoties ārzemēs, un šobrīd Jūras akadēmijā sagatavo speciālistus, kur gan, tiesa, vēl pagaidām izlaidums nav bijis, tā ka Jūras akadēmijas rektors arī izsaka neizpratni par šo balsojumu, kas it kā pieļaus, ka kuģa kapteinis, kam ar ostas saimniecību principā nav bijis liela sakara, var stāties šinī amatā, bet tiešām īsts speciālists nevar. Tā ka tiešām šis jautājums ir vēlreiz, es domāju, Saeimā jāizskata un jānodod izskatīšanai komisijās.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns — otro reizi. Es ļoti lūdzu... kā jūs redzat, es nefiksēju tagad tekošo laiku, es lūdzu ļaunprātīgi to neizmantot.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Man rada izbrīnu, kādēļ šodien mums tiek izdarītas atsauksmes uz Kārtības rulli? Es nolasīšu Satversmi, kurā skaidri un ...

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, neviens neapšauba. Es tikai uzklausu visus viedokļus, un arī Saeima to dara, un mēs darīsim visu, kā ir noteikts 115. pantā. Par to jūs varat nešaubīties.

M.Lujāns. Paldies, ka priekšsēdētāja kungs komentēja. Šinī gadījumā es atļaušos deputātiem atgādināt Satversmes normas, 71. pants — 7 dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā, Valsts prezidents motivētā rakstā Saeimas priekšsēdētājam var prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu. Ja Saeima likumu negroza, tad Valsts prezidents otrreiz ierunas nevar celt. Tas ir Satversmes 71. pants, un man liekas, ka tas ir augstāks nekā Kārtības rullis.

Un tādēļ, cienījamie kolēģi! Vispirms es uzskatu, ka ir jāizdara balsojums — vai mēs pieņemam vispārībā šo likumu atpakaļ, vai mēs nosūtām prezidenta kungam to tādā veidā atpakaļ, un prezidenta kungs ir spiests to izsludināt. Un otra lieta. Ja, teiksim, šādā balsojumā iegūst pozīciju tas, ka mēs viņu gribam pieņemt, tad mēs sākam tālāk diskusiju, uz kuru komisiju, kāda ir motivācija un kāpēc. Tikpat labi man rada izbrīnu arī Ābiķa kunga un “Latvijas ceļa” lielais satraukums, jo jūsu kolēģis Krištopana kungs Inkuļu kungu nepieņēma par Rīgas ostas valdes priekšsēdētāju. Kaut gan patiešām Inkuļa kungam ir cita speciālā izglītība, man liekas, ja es nekļūdos, tirdzniecības speciālitāte, un patiešām viņš būtu arī vajadzīgs Rīgas ostas valdē, jo ko tad tur tādu speciālistu ar augstāko jūrskolas izglītību... Bet šinī gadījumā nevajadzētu “Ceļa” konfliktu, ko jūs nevarat saskaņot ar savu ministru, nevajadzētu pārvērst caur prezidentu un caur šo likumu... ja patiešām būs tik lielas problēmas, ka kāds tirdzniecības darbinieks gribētu kādā ostas valdē, tad varat iedot atsevišķu labojumu šinī likumā, kur papildināt šo profesiju daudzumu, kas var piedalīties. Un tādēļ es personīgi šinī brīdī aicinu vispirms izdarīt balsojumu un nepiekrist prezidenta kunga lūgumam šodien un pieprasīt viņam otrreiz... otrreiz šo likumu izsludināt.

Sēdes vadītājs. Ivars Ķezbers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

I.Ķezbers (DPS). Godājamo Prezidij! Kolēģi! Mums, man liekas, šodien tāda slikta aura valda mūsu zālē. Mēs atkal meklējam konkrētu personu un konkrētu pāri nodarījumu, un kaut kādas konkrētas.. nu, es nezinu... nu, aizmugures darījumu. Pirmkārt, ir jāizlasa viss prezidenta iesniegtais līdz galam. Un jūs labi atradīsit, ka šis jautājums attiecībā par izglītību ir tikai viens no šiem jautājumiem. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Es ļoti gribētu, lai mēs atbildam paši uz šo jautājumu, vai mums, teiksim, banku prezidenti un banku vadītājs, sākot no valsts bankas vadības, ir ar augstāko finansu izglītību vai nav? Un es vēlreiz atkārtoju — es gribētu, lai šo likumu mēs vēlreiz caurskatām, un domāsim arī par valsts prestižu, jo es nedomāju, ka prezidents pielāgoja savus ieteikumus konkrētai personai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Ja mēs pieņemam lēmumu, ka ostas pārvaldniekam nav jābūt augstākajai jūrniecības izglītībai, tad ir arī jāpieņem blakus lēmums, ka Jūrniecības akadēmijai ir jāslēdz fakultāte, kur gatavo ostu pārvaldes speciālistus. Gatavo nākošos ostu pārvaldniekus. Un faktiski tas arī to nozīmē. Attiecīgi tad nevajag mums gatavot speciālistus, uzskatīsim, ka zemnieks var mierīgi braukt jūrā vai pārvaldīt ostu, vai jūrnieks art zemi. Mēs jau esam to piedzīvojuši. Ja ietu runa par kādu privātu firmu, tad man ir absolūti vienalga, vai viņam ir tā izglītība vai nav, bet šeit iet runa par valsts institūciju. Un tāpēc man ir priekšlikums un lūgums balsot pret.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

L.Ozoliņš (TB). Cienījamo priekšsēdētāj, Prezidij, cienījamie kolēģi! Tikko jūs dzirdējāt mana drauga un mana kaimiņa Ivara Ķezbera uzstāšanos. Un viņš ir sašutis, ka te piemin kādu noteiktu personu. Un es arī esmu sašutis, jo es ar Inkuli kopā esmu nostrādājis kā domnieks, mēs bijām par mazliet konkurenti ar viņu, un es esmu vērojis un redzējis, kā Jūrmala uzplaukst, kā sanatorijas atdzīvojas un kā pašreiz kāds no “biezajiem” uzrok ne tikai kāpu, bet priekškāpu un iekārto tur baseinu... Tā ka bagātība un tāda attīstība Jūrmalā tiešām zeļ. Jāsaka, ka bija viens neveiksmīgs gadījums, kad dome negarantēja, bet Inkuļa kungs garantēja domes vārdā kredītu un parakstīja vienu tādu dokumentu domes vārdā, ka Haritonova kungs būtu atbrīvojams, bet kas to zina, kurš beidzot uzvarēs — vai viņi vai kāds cits, un tāpēc es piekrītu... Jā, Inkuļa kungs galu galā tiešām nebija nekāds jūras lietu speciālists, bet ir nodibināta valde, ostas valde jau Lielupē, kas veidojas par grandiozu ostu, un savā laikā viņš tiešām dalīja labu konjaku un “Shanel de Paris” smaržas, tā ka viņam zināma pieredze tirdznieciskos darījumos tomēr ir, un es katrā gadījumā iebilstu pret mana bijušā kolēģa Inkuļa kunga saistīšanu kā konkrētu personu, un arī šīs nesaskaņas, kas ir ar Krištopana kungu varbūt, un “Latvijas ceļā” kādas nesaskaņas, un tieši vajag šo ostas pārvaldnieku, un tieši Inkuļa kungs ir vienīgais kandidāts, tas viss ir tikai sakritība, un tā tiešām nelabā aura, kas ap viņa galvu lidinās, jo es Inkuļa kungu pazīstu kā tiešām godīgu, svētu un tādu mīkstu cilvēku. Un tāpēc es tieši piekristu tam, ka vajadzētu nepieņemt šos grozījumus un noraidīt, un prezidentam pateikt, ka tomēr svarīgi ir šie morāles jautājumi, par kuriem viņš pats runā. Paldies! (Starpsauciens: “Inkuļa kungu uz jūrskolu...”)

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk nevēlas. Debates slēdzam. Lūdzu balsošanas režīmu un izlemsim jautājumu par to, vai likums ir nododams komisijai vai komisijām. Lūdzu deputātus balsot un lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 20, atturas — 8. Likums komisijām tiek nodots.

Priekšlikums bija tātad — to nodot... jau izskanēja šeit no debatēm, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Vai vēl kādām komisijām? Citu priekšlikumu nav. Paldies! Pieņemts. Tātad par izskatīšanu, otrreizējās caurlūkošanas datumiem. Izskanēja šeit 15.marts, pēc tam — 7.februāris. Izšķiram arī šo jautājumu balsojot. Kas ir par to, lai otrreizējās caurlūkošanas datums būtu 15.marts? Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 10, aturas — 7. Pieņemts. Paldies!

Ceturtā sadaļa. “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana un iecelšana”. Lēmumprojekts “Par dažu rajonu tiesu tiesnešu iecelšanu”. Juridiskās komisijas vārdā — Juris Kaksītis.

J.Kaksītis (DPS). Cienījamie kolēģi, Juridiskā komisija ir izskatījusi vairākus dokumentus, kurus iesniegusi Tieslietu ministrija, ar lūgumu iecelt dažus rajonu tiesnešus tajās tiesās, kur ir vakantas šo tiesnešu vietas, kā arī par administratīvo tiesu tiesnešu iecelšanu. Kā pirmo Juridiskā komisija izskatīja materiālus par Zitas Kupces iecelšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu un aicina Saeimu pieņemt lēmumu — iecelt Zitu Kupci par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Balsojums slēgts. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 4, atturas — 5. Zita Kupce iecelta par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

J.Kaksītis. Tāpat Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu Ingu Paško iecelt par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tienesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 1, atturas —3. Inga Paško iecelta par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

J.Kaksītis. Šajā pat Juridiskās komisijas sēdē tika izskatīts jautājums par Svetlanas Beļajevas, Guntara Kveska, Daces Lases un Raivo Rāviņa iecelšanu par administratīvajiem tiesnešiem.

Izskatot dokumentus, Juridiskā komisija atzina, ka Tieslietu ministrijas iesniegtie dokumenti atbilst likuma noteiktajām prasībām, tādēļ komisija atbalsta lēmumprojektu un lūdz iecelt Svetlanu Beļajevu par Rīgas, atvainojiet, par Jūrmalas pilsētas tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 3, atturas — 3. Svetlana Beļajeva iecelta par Jūrmalas pilsētas tiesas administratīvo tiesnesi.

J.Kaksītis. Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu Guntaru Kvesku iecelt par Ogres rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 1, atturas — 4. Guntars Kveska iecelts par Ogres rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

J.Kaksītis. Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu par Ventspils rajona tiesas administratīvo tiesnesi iecelt Daci Lasi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 1, atturas — 4. Dace Lase iecelta par Ventspils rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

J.Kaksītis. Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu iecelt Raivo Rāviņu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — 3. Raivo Rāviņš iecelts par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

J.Kaksītis . Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Saskaņā ar mūsu balsojumu, godājamie kolēģi, mums tālāk ir jāizlemj jautājums “ Par Arņa Cimdara ievēlēšanu Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa amatā”. Lūdzu, vēlas runāt Modris Lujāns, frakcija “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”. Lujāna kungs, tā kā līdz sēdes beigām ir maz laika...

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Savā laikā, kad mēs spriedām par Centrālo vēlēšanu komisiju, mēs nolēmām to, ka tur būs pārstāvji no katras frakcijas. Cik es zinu, man liekas, ka “Saimnieka” kolēģiem viens pārstāvis jau ir. Tad iznāk, ka tagad viņi uz bijušās Tautas saskaņas partijas rēķina grib dabūt divus pārstāvjus Centrālajā vēlēšanu komisijā. Man rodas vienkārši tāds kautrīgs jautājums: ja jau Saeimā eksistē morāles jautājumi, tad kāpēc “Tautai un taisnībai” nav neviena pārstāvja? No mums nav pārstāvja, bet atsevišķām frakcijām ir divi pārstāvji?

Un pirms tam, kad mēs balsojam, tad mums vajadzētu izdarīt izmaiņas Saeimas lēmumprojektā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”, ka mainām cilvēku skaitu no frakcijām. Ja var viena frakcija divus, tad es domāju, ka arī “Ceļš” varētu piedāvāt trīs, “Tēvzemieši” — četrus, un izveidosim tur tādu lielu un draudzīgu grupu. Ja mēs ievērojam tomēr Saeimas lēmumu par to, ka no katras frakcijas ir pārstāvniecība Centrālajā vēlēšanu komisijā pa vienam cilvēkam, tad rodas īpatnēja situācija. Ja šī situācija neatbilst īstenībai, tad es labprāt dzirdētu “Saimnieka” viedokli, bet citādi iznāk, ka “Saimniekam” tagad būs divi cilvēki Centrālajā vēlēšanu komisijā. Tā ka tā tomēr ir svarīga valsts institūcija, var veidoties īpatnēja situācija.

Sēdes vadītājs . Godātais Lujāna kungs! Saeima var balsot tikai un vienīgi tos priekšlikumus, kas ir iesniegti. Jūsu frakcija un neviena cita tos iesniegusi nav. Vai vēl kāds vēlas runāt? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 12, atturas — 17.Arnis Cimdars ievēlēts par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli.

Nākamais darba kārtības jautājums — no piektās sadaļas 32. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” . Trešais lasījums. Juridiskā komisija. Juris Kaksītis — komisijas vārdā.

J.Kaksītis (DPS). Cienījamie kolēģi, strādājam ar dokumentu nr. 1922. “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. Trešais lasījums. Likumprojekta 2.lapas, otrā nodaļā ir tikai viens priekšlikums, kas ir saņemts. Izslēgt otrā nodaļā vārdu attiecīgajā locījumā “zvērinātais”.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. Analoģisks priekšlikums ir par šī vārda izslēgšanu 40.pantā, kurš arī ietilpst šajā nodaļā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret Juridiskās komisijas iesniegto 40.panta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. 47.pants. Juridiskais birojs ir iesniedzis priekšlikumu — aizstāt 47.panta otrajā daļā vārdus “Par valsts kontroli” ar vārdu kopu attiecīgi tādā redakcijā, kā šodien šis likums nosaucis.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret Juridiskās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu par likumprojekta 47.panta otrās daļas redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. Likumā par tiesu varu, kas tika pieņemts jau diezgan daudzus gadus atpakaļ, visu laiku tika lietoti vārdi un jēdziens “Republikas pilsonis”, taču, pieņemot likumu “Par pilsonību”, šis vārds “Republikas” netiek lietots. Lietota vārdkopa “Latvijas pilsonis”. Tādēļ arī vārds “Republikas” no attiecīgajiem pantiem — 51., 52., 54., 56. un 109.panta — ir izslēdzams.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret Juridiskās komisijas slēdzienu — izslēgt 51., 52, 54., 56. un 109.pantā vārdu “Republikas” ar lielo burtu — iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. Tāpat Juridiskā biroja priekšlikums ir 106.pantā, un proti, izslēgt 106.panta nosaukumā vārdu “resora”. Juridiskā komisija atbalsta šo priekšlikumu, un šis vārds “resoru” tiek izslēgts no attiecīgā panta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu par likumprojekta 106.panta pašreizējo redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis . Juridiskā komisija izteikusi priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar jaunu pantu un saskaņot likuma piektās sadaļas nosaukumu ar attiecīgo tekstu. Tātad piektās sadaļas nosaukums ir sekojošs — “Tiesu sistēmas finansēšana. Tiesnešu darba samaksa un sociālās garantijas” Tātad ir izslēgti vārdi no šā nosaukuma un “tiesu resora amatpersonu”.

Sēdes vadītājs. Atgādiniet, Kaksīša kungs, kurā dokumenta lapaspusē tas ir?

J.Kaksītis. 16.lapaspusē kreisajā 1.ailē ir nosaukums. Un no šī nosaukuma izslēgt to vārdkopu, kura ir pasvītrota.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas priekšlikumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Un visbeidzot komisijas priekšlikums — papildināt likumprojektu ar jaunu pārejas noteikuma tekstu, ka Ministru kabinetam triju mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas ir jāiesniedz likumprojekts par grozījumiem tiesnešu disciplināratbildības likumā, lai saskaņotu šo atbildību ar likumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu par pārejas noteikumiem pie likumprojekta, nav.

J.Kaksītis. Lūdzu pieņemt likumu trešajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likuma “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” pieņemšanu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 2, atturas — 2. Likums pieņemts.

J.Kaksītis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Godātie kolēģi! Tūlīt saskaņā ar mūsu vienošanos ir mūsu šīsdienas darba dienas beigas, tādēļ nākamos darba kārtības jautājumus turpināsim izskatīt rīt. Pašlaik lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu deputātus reģistrēties. Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Olafs Brūvers, Juris Celmiņš, Ojārs Grinbergs, Jānis Kazāks, Paulis Kļaviņš, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Janīna Kušnere, Imants Liepa, Leopolds Ozoliņš... ir. Aida Prēdele, Jānis Priedkalns, Andris Rubins, Jānis Rubulis, Juris Sinka, Viktors Stikuts, Leonards Teniss, Juris Galerijs Vidiņš. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Paziņoju pārtraukumu līdz rītdienai, 30.janvārim, pulksten 9.

Saeimas 29.–30. janvāra sēde

30. janvārī

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Turpinām izskatīt Saeimas 29.un 30.janvāra sēdes darba kārtības jautājumus. Saskaņā ar mūsu balsojumu pirmo šodien izskatām darba kārtības jautājumu, kurš ir pēc pašreizējās numurācijas ar 52.numuru, tas ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, pagasta padomes deputāta statusu””, Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — komisijas priekšsēdētājs Jānis Kalviņš. Lūdzu!

J.Kalviņš (LNNK, LZP). Labrīt! Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Ja nav grūti, sameklējiet dokumentu nr. 1996. Pirmais priekšlikums, atbildīgās komisijas priekšlikums, izteikt likumprojekta preambulu šādā redakcijā, tālāk kā tekstā. Komisija to ir piedāvājusi un, protams, arī pati pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas iesniegto likumprojekta preambulas redakciju? Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Kalviņš. Otrais priekšlikums. Juridiskais birojs — aizstāt 14.panta piektajā daļā attiecīgus vārdus. Tālāk kā tekstā. Komisija ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Kalviņš. Trešais priekšlikums. Atbildīgā komisija — aizstāt 17.panta tekstā vārdus... Tālāk kā tekstā. Komisijas pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par 17.panta nosaukumā un tekstā attiecīgo vārdu izmaiņu iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kalviņš. Ceturtais priekšlikums. Juridiskais birojs — papildināt pārejas noteikumus ar punktu šādā redakcijā, tālāk kā tekstā. Komisija ir pieņēmusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu — papildināt pārejas noteikumus ar punktu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kalviņš. Piektais priekšlikums. Atbildīgā komisija — izteikt pārejas noteikumu 2.punktu šādā redakcijā, un tālāk kā tekstā. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem par pārejas noteikumu 2.punkta redakciju, ko akceptējusi komisija, iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kalviņš. Sesto priekšlikumu komisija noņem.

Sēdes vadītājs. Paldies!

J.Kalviņš. Tādā gadījumā es aicinu kolēģus balsot par otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 1, atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu, Kalviņa kungs, priekšlikumus par trešo lasījumu.

J.Kalviņš. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 3. februārim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas priekšsēdētāja minēto termiņu — 3.februāris? Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Tā, Kaksīša kungs protestē, ka viena diena ir par maz.

J.Kalviņš. Viss ir skaidrs, es sapratu. Es atvainojos par mānīšanos. 4. februāris.

Sēdes vadītājs. Tātad vienojamies par 4.februāri, godātie kolēģi. Iebildumu deputātiem par to nav? Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums atkal saskaņā ar mūsu balsojumu pēc pašreizējās numerācijas ir 59.jautājums — likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā”. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Leiškalns (LC). Godātais priekšsēdētāj! Augsti godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.2037 “Grozījumi Pasta likumā”, komisija sagatavojusi otrajam lasījumam. 2.pantā satiksmes ministra Krištopana priekšlikums, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par satiksmes ministra Krištopana priekšlikumu — papildināt 2.pantu ar jaunu trešo daļu jums iesniegtajā redakcijā — iebildumu nav? Pieņemts.

K.Leiškalns. 3.pantā Juridiskā biroja priekšlikums — kā tekstā, komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu — 3.panta otrajā daļā izdarīt grozījumus jums iesniegtajā redakcijā — iebildumu nav? Pieņemts.

K.Leiškalns. 6.pants. Satiksmes ministra Krištopana priekšlikums, komisijas lēmums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par satiksmes ministra Krištopana priekšlikumu 6.panta pirmās daļas 3.punktā iebildumu nav? Pieņemts.

K.Leiškalns. 13.pantā atkal satiksmes ministra priekšlikums, komisija daļēji atbalsta, bet izsaka precizētā redakcijā, kā jūsu tabulā tas ir redzams.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par 13.panta pirmās daļas redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

K.Leiškalns. 14.pantā satiksmes ministra Krištopana priekšlikums, komisija atbalsta, bet izsaka precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neiebilst? Pieņemts.

K.Leiškalns. Tāpat 17.pantā satiksmes ministra Krištopana priekšlikums, komisija atbalsta, un redakcija — kā jums priekšā esošajā tabulā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 17.panta otrās daļas redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

K.Leiškalns. 21.pantā priekšlikumu nav. 22.pantā satiksmes ministra Krištopana priekšlikums, komisija atbalsta, paturot spēkā līdzšinējo praksi, ka mēs izslēdzam kādu punktu, nemainot numerāciju tālāk likumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.Leiškalns. 22.pantā ir satiksmes ministra Krištopana priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 22.panta trešās daļas 8.punkta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

K.Leiškalns. Komisijas vārdā aicinu augsto sapulci apstiprināt un nobalsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojektu “Grozījumi Pasta likumā” otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts. Lūdzu priekšlikumus par trešo lasījumu.

K.Leiškalns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam lūdzu noteikt 4.februāri.

Sēdes vadītājs. Iebildumu deputātiem par minēto datumu — 4.februāri — arī nav. Paldies! Tas ir pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums, godātie kolēģi, saskaņā ar mūsu balsojumu ir pēc pašreizējās numerācijas 39.jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību”” , komisijas vārdā — Kristiāna Lībane, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Lībane (LC). Labrīt, kolēģi! Dokumenta nr.1967. Un uzreiz jāsaka, ka Saeimas Kārtības ruļļa 107.panta kārtībā neviens priekšlikums nav iesniegts, un tāpēc aicinu balsot par likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem ir kādi iebildumi, grozījumi? Vai kāds vēlas uzstāties par likumprojektu? Par kādu pantu vai kādu panta daļu? Nevēlas. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums arī saskaņā ar mūsu izdarītajām izmaiņām darba kārtībā ir ar pašreizējo numuru 40., tas ir likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” , Juridiskās komisijas vārdā — Kristiāna Lībane. Lūdzu!

K.Lībane (LC). Dokumenta nr.1968. Pirmais priekšlikums — ir redakcionāli precizēts likumprojekta 1.pants.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.Lībane. Tālāk ir redakcionāli precizēts likuma 22.pants.

Sēdes vadītājs. Dokumenta 3.lappusē. Deputātiem arī pret to iebildumu nav? Pieņemts.

K.Lībane. Tālāk pie 24.panta ir atbalstīts tieslietu ministra Dzintara Rasnača kunga priekšlikums, kā arī viss pants redakcionāli precizēts un mainīta likumprojekta turpmāko pantu numerācija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 24.panta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

K.Lībane. Arī pie 30.panta saņemts tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, ko Juridiskā komisija ir atbalstījusi un visu pantu redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem pret 30.panta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

K.Lībane. Atbildīgā komisija redakcionāli precizējusi likuma 54.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti par 54.panta redakciju neiebilst. Pieņemts.

K.Lībane. Pie 62.panta saņemts frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums. Juridiskā komisija to izvērtēja un nolēma izteikt likumprojekta pantu jaunā redakcijā, iestrādājot “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret iesniegto likumprojekta 62.panta redakciju, ko akceptējusi komisija, iebildumu nav? Pieņemts.

K.Lībane. Tālāk varam pāriet pie 8.lappuses, kur saņemts priekšlikums pie likuma 83.panta. Tieslietu ministrs ierosina izslēgt vārdus “un sekretārs”. Juridiskā komisija to neatbalstīja, uzskatot, ka arī sekretāra paraksts ir vajadzīgs.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 83.panta redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

K.Lībane. To pašu var teikt par 84.pantu, identisks priekšlikums arī šeit nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tam deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Lībane. Un visbeidzot varam apskatīt priekšlikumu, kas ir atspoguļots dokumenta 10.lappusē, tas ir frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums pie likuma 97.panta, un komisija to nav atbalstījusi, jo uzskata, ka šo darbību veikšanai tomēr ir nepieciešama īpaša pilnvara un divas dažādas darbības nevar notikt uz vienas un tās pašas pilnvaras pamata.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret 97.panta redakciju, ko akceptējusi komisija? Iebildumu nav. Pieņemts.

K.Lībane. Citu priekšlikumu nav, un ierosinu balsot par likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar mūsu balsojumu ir 41. — likumprojekts “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” , Juridiskās komisijas vārdā — Kristiāna Lībane. Lūdzu!

K.Lībane (LC). Dokumenta numurs ir 1969. Kārtības ruļļa 107. panta kārtībā pirmais priekšlikums, ko saņēmusi atbildīgā komisija, ir saņemts pie likuma 4. panta, tas ir frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums. Šeit būtiskākā atšķirība, kas komisijai lika neatbalstīt šo priekšlikumu, ir tas, ka spēkā esošā redakcija paredz ēku, būvju novērtējumu pēc to pašreizējās vērtības, kas, kolēģi, ir ļoti svarīgi, jo denacionalizācija sākās laikā, kad bija milzīga inflācija, tagad šī inflācija zināmā mērā ir apstājusies, un tomēr šim vārdam “pašreizējais” ir jāpaliek, jo šim likumam ir jābūt tomēr sabalansētam ar ekonomisko situāciju valstī.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.Lībane. Nākamais priekšlikums saņemts pie 9. panta otrās daļas, kur Juridiskais birojs liek priekšā tātad izvērstāku šīs daļas redakciju, un atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.Lībane. Pie 10. panta atbalstīts tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

K.Lībane. Pie 11. panta atbildīgā komisija saņēma frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu, ko neatbalstīja tādēļ, ka šis pants regulē strīdīgus jautājumus, ko nevar izlemt mehāniski, šie jautājumi ir jāizlemj tiesām, kas neparādās “Tēvzemei un Brīvībai” redakcijā, līdz ar to priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.Lībane. Nākamais priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja pie 12. panta un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

K.Lībane. Pie 13. panta saņemti divi priekšlikumi. Pirmais — no tieslietu ministra Dzintara Rasnača un otrs — no Juridiskā biroja. Atbildīgā komisija ir apkopojusi abus priekšlikumus, izteikusi pantu jaunā redakcijā, iestrādājot gan tieslietu ministra, gan Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 13. panta jauno redakciju nav? Pieņemts.

K.Lībane. Varam pāriet pie 14. panta, par kuru arī saņemti divi priekšlikumi. Šeit Juridiskā komisija nav atbalstījusi frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu, bet ir atbalstījusi tieslietu ministra Rasnača kunga priekšlikumu.

Attiecībā uz “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu jāsaka, ka šī priekšlikuma vājā vieta ir tā, ka tas paredz obligātu rakstveida nomas līgumu, lai gan neviens cits likums, tajā skaitā Civillikums, kas ir pamatmateriālā norma, šādu rakstveida nomas līgumu neprasa.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu iebildumu nav? Pieņemts.

K.Lībane. Nākamais priekšlikums saņemts no tieslietu ministra pie 15. panta un ir pilnībā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tātad mēs esam pieņēmuši par 14. pantu tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikumu.

K.Lībane. Jā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Tālāk — 15. pants.

K.Lībane. 15. pantā, kā jau es teicu, pilnībā atbalstīts Dzintara Rasnača priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.Lībane. Tas pats sakāms par 16. pantu, pie kura arī ir saņemts Dzintara Rasnača priekšlikums, tikai šo pantu atbildīgā komisija vēl ir redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumi par 16. panta redakciju nav? Pieņemts.

K.Lībane. Pie 17. panta izdarīts viens redakcionāls precizējums, kas attiecas uz 17. panta 4. punktu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.Lībane. Tālāk pie 19. panta atbalstīts frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

K.Lībane. Nākamais priekšlikums saņemts pie 24. panta no tieslietu ministra. Juridiskā komisija izteikusi pantu jaunā redakcijā, iestrādājot šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 24. panta redakciju nav? Pieņemts.

K.Lībane. 26. pantā Juridiskā komisija izdarījusi dažus grozījumus, kas attiecas uz pantu numerāciju un norādēm uz tiem.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.Lībane. Pie 28. panta 6. punkta ir saņemts frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.Lībane. Redakcionāli precizēts ir 29. pants.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.Lībane. Atbalstīts Juridiskā biroja priekšlikums pie 33. panta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.Lībane. Pie 35. panta atbildīgā komisija izdarījusi tehniskus grozījumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

K.Lībane. Pie 38. panta saņemts frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums, kas ir atbalstīts, un viss pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 38. panta redakciju nav? Pieņemts.

K.Lībane. Tāpat uz trešo lasījumu tiek grozīta 39. panta redakcija, atbalstot frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu un izdarot sīkus redakcionālus grozījumus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 39. panta redakciju nav? Pieņemts.

K.Lībane. Atbalstīts arī frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums pie 44. panta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.Lībane. Pie 46. panta arī saņemts frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums un atbalstīts ar papildinājumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 46. panta redakciju nav? Pieņemts.

K.Lībane. Pie 47. panta ir saņemti divi priekšlikumi. Abi no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”, abi nav atbalstīti aiz šādiem iemesliem: par pirmo priekšlikumu. Tas paredz īpašnieka lūgumu par īpašuma sadali, bet jāsaka, ka citi likumi šajā valstī šādu īpašuma sadali paredz tikai ar vienošanos, tātad ar lūgumu nepietiek. Un attiecībā uz otro priekšlikumu — tas principā ir pareizs priekšlikums, bet tā ir vispārīga prasība — reglamentēta citos likumos, un šeit nav nepieciešams par to atgādināt. Taču atbildīgā komisija ir izteikusi visu pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumiem, par šo priekšlikumu noraidīšanu iebildumu nav? Un deputāti neiebilst arī par 47. panta redakciju, kuru piedāvā atbildīgā komisija? Pieņemts.

K.Lībane. Tālāk varam pāriet pie nobeiguma noteikumiem, kur ir redakcionāli precizēts likuma 50. pants.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 50.panta redakciju nav? Pieņemts.

K.Lībane. Līdz ar to visi saņemtie priekšlikumi ir izskatīti, un mēs varam balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Lūdzu balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā. Pieci deputāti — Bērziņš, Straume, Ķezbers, Saulītis un Strods — lūdz izskatīt 37. punktu — likumprojektu “Par Starptautisko konvenciju par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas pārkāpumu novēršanā, izmeklēšanā un sodīšanā” pirms 33. punkta — likumprojekta “Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu”. Viens deputāts var runāt par, viens — pret. Deputāti par šo priekšlikumu runāt nevēlas. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts šis priekšlikums.

Nākamais ir Dzintara Ābiķa iesniegums: “Lūdzam izdarīt dienas kārtībā šādas izmaiņas — izskatīt 42. un 43. dienas kārtības jautājumu pirms likumprojekta “Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu” izskatīšanas. Tātad 42. jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm”” un 43. jautājums — likumprojekts “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu J.Daliņa Valmieras stadionam”. Ābiķa kungs šo izmaiņu dienas kārtībā lūdz komisijas vārdā. Par vai pret tātad runāt vēlas Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Uz šo brīdi mēs jau esam iekļāvuši darba kārtībā astoņus likumprojektus pirms šī likumprojekta “Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu”. Un tagad ir kārtējais piedāvājums iekļaut pirms šī vajadzīgā likumprojekta vēl divus citus likumprojektus, un, šādā veidā turpinot, mēs atkal atbīdam šo likumprojektu “Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu” arvien tālāk un tālāk mūsu darba kārtībā. Un es gribētu godātiem deputātiem atgādināt, ka šo likumprojektu mēs pirmajā lasījumā pieņēmām jau 1995. gada decembrī, un tagad ir pagājis jau vairāk nekā gads starp pirmo un otro lasījumu, un atkal tiek atrastas dažādas iespējas un dažādi iegansti, kāpēc šo likumprojektu vajadzētu atkal atbīdīt tālāk un tālāk. Acīmredzot ir spēki, kas nav ieinteresēti, lai šis jautājums tiktu šeit mums atrisināts pozitīvi. Es domāju, ka mums nevajadzētu pieturēties pie tās prakses, ka mēs šeit pārvietojam likumprojektus pirms šī spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopola likuma, un man nekas konkrēts nav pretī pret šiem Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas piedāvātajiem priekšlikumiem, bet es tomēr lūgtu balsojumu un tomēr aicinātu deputātus neieviest šo praksi, tālāk neizplatīt, ka mēs veicam šādas te masīvas darba kārtības izmaiņas, jo cilvēki no mums gaida šo alkohola valsts monopola likumu, un es tātad lūdzu balsojumu un aicinu neatbalstīt šo Izglītības komisijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs . Kārlis Čerāns runāja pret. Par vēlas runāt Dzintars Ābiķis, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie kolēģi! Es piekrītu, ka jautājums par spirta monopolu ir ārkārtīgi svarīgs, bet tanī pašā laikā es gribu vienkārši paskaidrot, ka šis likumprojekts ir saistīts ar to, ka tas ir izdots 81. panta kārtībā un tas diemžēl zaudēs savu spēku, ja mēs to maksimāli ātri nepieņemsim, un, otrkārt, tas ir ļoti īss jautājums, proti, pirmais jautājums ir par to, lai mēs piešķirtu Valmieras stadionam nacionālās sporta bāzes statusu, un otrais ir, lai šai sporta bāzei piešķirtu Jāņa Daliņa vārdu. Es nedomāju, ka zālē kaut vienam varētu rasties kādas pretenzijas, un līdz ar to debates, manuprāt, ir neiespējamas šinī jautājumā, un mēs to izskatīsim, es pareģoju, ka dažu minūšu laikā. Paldies! (Starpsauciens: “Paldies Dievam!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu — izmainīt dienas kārtību un izskatīt 42. un 43. dienas kārtības jautājumu pirms likumprojekta “Par spirta un alhokolisko dzērienu valsts monopolu” izskatīšanas. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 7, atturas — 2. Priekšlikums pieņemts, un dienas kārtība ir izmainīta.

Nākamais iesniegums... Saeimas Prezidijs nākamo iesniegumu ir saņēmis no Juridiskās komisijas, kura lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 29.–30. janvāra sēdes izsludinātajā darba kārtībā, ņemot vērā iepriekš izdarītās izmaiņas, likumprojektu “Latvijas Republikas administratīvais kodekss” izskatīt, pirms 33. darba kārtības jautājuma likumprojekta “Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu”. Deputāti par vai pret... Tātad pret laikam vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”, lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Es lūgtu nosaukt darba kārtības pašreizējo numuru tam dokumentam, kuru mēs gribam pārcelt uz augšu, kuru iesniedzēji grib pārcelt uz augšu. Un lai būtu skaidrība, par ko mēs šeit lemjam, jebkurā gadījumā es lūdzu balsojumu par šo un aicinu neatbalstīt. Motivācija ir tā pati, kā es teicu pie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iepriekšējā priekšlikuma. Bet mēs nevaram bezgalīgi atvirzīt šo spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopola likumpieņemšanu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Tātad Juridiskās komisijas priekšsēdētājs precizē. Šī dienas kārtības jautājuma numurs ir 55 — likumprojekts “Latvijas Republikas Administratīvais kodekss”, ko Juridiskā komisija lūdz izskatīt pirms dienas kārtības 33. jautājuma. Par vēlas runāt Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pa šo laiku, kamēr mēs apspriežam, mēs vismaz vienu, bet varbūt pat divus likumprojektus jau būtu izskatījuši. Un visi iesniedzēji lūdz izskatīt tiešām ļoti īsus likumprojektus.

Bet, runājot par šo priekšlikumu, ko komisija ir izteikusi, tas ir, Administratīvo pārkāpumu kodekss. Tas ir likumprojekts, kas prasīs ne tikai nedēļas un mēnešus, bet varbūt arī gadu darba. Un tas gaidīs un gaida jau savu rindu izskatīšanai pirmajā lasījumā. Es domāju, ka ir jāsaprot, ka tik lielus likumprojektus kā šo 6.Saeima vēl nav saņēmusi izskatīšanai. Bet savu rindu, ja tā varētu teikt, gaida vēl vesela virkne, tas ir, Kriminālprocesa kodekss, Civilprocesa kodekss, darba grupa strādā pie Darba likumu kodeksa. Es nekādā ziņā negribu nonievāt to likumprojektu, par kuru ir runa, bet tur ir vairāki simti priekšlikumu, un mēs visi apzināmies — kad mēs sāksim skatīt šo likumprojektu, tad visi pārējie vismaz pāris plenārsēdes gaidīs. Es biju par to, lai tas būtu izskatīts ārkārtas sēdē. Es to atbalstīju. Bet, lūdzu, saprotiet mūsu lūgumu — tas nav kaut kāda vēlme kaut ko atbīdīt tālāk. Tik un tā mēs šodien uzsāksim skatīt šo likumprojektu, un, neskatoties ne uz ko, tik un tā mēs par spirta monopolu šodien arī nepabeigsim. Lūdzu atbalstiet mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu izmainīt — dienas kārtību, un jautājumu — likumprojektu “Latvijas Republikas Administratīvais kodekss”, kas ietverts dienas kārtībā ar 55.numuru, izskatīt pirms 33. darba kārtības jautājuma — likumprojekta “Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu”. Lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 2, atturas — 5. Izmaiņas dienas kārtībā pieņemtas.

Atbilstoši jau pieņemtajām izmaiņām dienas kārtībā nākošais jautājums, ko mēs izskatām, ir nr.51 — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” . Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.116, trešais lasījums, otrreizējā caurlūkošana. Komisijas vārdā — Kristiāna Lībane, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi! Kā jau sēdes vadītājs norādīja, dokumenta numurs ir 2040. Pie 7.panta ir saņemti divi priekšlikumi. Pirmais no tieslietu ministra Dzintara Rasnača, un otrs no Juridiskā biroja. Šie priekšlikumi nav pretrunā viens otram. Līdz ar to atbildīgā komisija uzskatīja par iespējamu tos abus iestrādāt likumprojekta panta jaunajā redakcijā. Kā arī viss pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 7.panta redakciju, kuru piedāvā atbildīgā komisija, nav? Pieņemts.

K.Lībane . Pie pārejas noteikumiem ir saņemts Juridiskā biroja priekšlikums. Atbildīgā komisija to ir pieņēmusi ar redakcionāliem grozījumiem un papildinājusi pārejas noteikumus ar jaunu 1.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas redakciju pārejas noteikumiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.Lībane . Nekādu citu priekšlikumu nav. Līdz ar to var uzskatīt, ka likumprojekts balsojams trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmuma reģistru”” pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākošais dienas kārtības jautājums atbilstoši izdarītajām izmaiņām ir... Tas ir 22.jautājums — likumprojekts “Ministriju iekārtas likums” . Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas vārdā — Jānis Lagzdiņš, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Situācija ir tāda. 5.Saeimas laikā Ministru kabinets Satversmes 81.panta kārtībā pieņēma noteikumus “Ministriju iekārtas likums”. Vienlaikus šie noteikumi, kā jau tas paredzēts Satversmē, nonāca Saeimā likumā paredzētā termiņā un komisijām tika nodoti izskatīšanai arī kā likumprojekts. Komisija savulaik to izskatīja un nevirzīja tālāk pieņemšanai pirmajā, otrajā un trešajā lasījumā Saeimā. Kā noteikumi “Ministriju iekārtas likums” pārgāja uz 6.Saeimu un šobrīd ir spēkā. 6.Saeimas laikā Ministru kabinets pagājušajā gadā 3.augustā izdarīja divus nebūtiskus grozījumus atsevišķos šo noteikumu pantos, un šobrīd, godātie kolēģi, situācija ir tāda, ka, no vienas puses, saskaņā ar Kārtības rulli atbildīgajai komisijai ir pienākums sešu mēnešu laikā 6.Saeimas izdarītos grozījumus virzīt kā likumprojektu izskatīšanai šeit, plenārsēdē, divos lasījumos, kā to paredz šobrīd Kārtības rullis. Ja tas netiek darīts, tad šie grozījumi noteikumos zaudē spēku.

No otras puses, Kārtības rullis nepieļauj ar likumu grozīt noteikumus. Un tādēļ saziņā ar Juridisko biroju, kura atzinums ir pievienots mūsu izstrādātajam likumprojektam, vienīgais veids, kā šobrīd iziet no situācijas, ir pieņemt kopumā likumprojektu “Ministriju iekārtas likums”, un tādēļ atbildīgā komisija ir izstrādājusi šo likumprojektu. Tas ir analogs tam, kāds šobrīd ir spēkā noteikumu formā. Izdarīts ir tikai viens vienīgs nebūtisks grozījums, un atbilstoši likumdošanas praksei panti ir numurēti ar nosaukumu “1.pants”. Nevis kā noteikumi ar skaitli “1”. Tas ir vienīgais grozījums, kas ir izdarīts mūsu iesniegtajā likumprojektā.

Tādēļ atbildīgās komisijas vārdā, nekomentējot šī likumprojekta saturu, kas ir analogs spēkā esošajiem noteikumiem, es aicinātu pieņemt pirmajā lasījumā šo likumprojektu, bet pirms debašu atklāšanas atbildīgās komisijas vārdā es aicinātu nobalsot par šī likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs . Paldies! Deputāti par steidzamību vai pret steidzamību runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par komisijas priekšlikumu — atzīt par steidzamu likumprojektu “Ministriju iekārtas likums”! Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — 1. Steidzamība pieņemta.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Lūdzu balsosim par likumprojekta “Ministriju iekārtas likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu termiņus!

J.Lagzdiņš . Godātie kolēģi! Lai 1996.gada 3.augustā pieņemtie un 19.augustā iesniegtie grozījumi nezaudētu savu spēku, es aicinātu noteikt, ka otrais lasījums izdarāms 6.februārī un priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 4.februāris.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret to, ka priekšlikumi iesniedzami līdz 4.februārim un izskatāmi likumprojekta otrajā, galīgajā lasījumā 6.februārī, iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais jautājums atbilstoši izmainītajai dienas kārtībai ir nr.37. Likumprojekts “Par Starptautisko konvenciju par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas pārkāpumu novēršanā, izmeklēšanā un sodīšanā” . Otrais lasījums. Steidzams. Ārlietu komisijas vārdā — Indulis Bērziņš, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

I.Bērziņš (LC). Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Kā otrajā lasījumā parasts, mēs izskatām pa pantiem. Un 1.pantā Ārlietu komisija ir uzskatījusi, ka nepieciešams izdarīt redakcionālus labojumus, kurus jūs redzat tabulā. Tabulas numurs ir 1858a.

Sēdes vadītājs . Deputāti ir atraduši? Dokuments nr.1858a. Tabulā, kurā ir iesniegti šie labojumi. Par 1.pantu redakcionāls labojums. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bērziņš . 2.pantā tieši tāpat — redakcionāli labojumi, ko iesniedz Ārlietu komisija.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bērziņš. 3.pantā arī redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bērziņš. Un pēc 3.panta, ņemot vērā Juridiskās komisijas ierosinājumu, likumprojekts tiek papildināts ar jaunu 4.pantu, un tas ir: 4.pants — “Par konvencijas 20.panta kārtībā izdarāmajiem grozījumiem Ārlietu ministrija paziņo laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” mēneša laikā pēc to saņemšanas”.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu pret 4.panta redakciju nav? Pieņemts.

I.Bērziņš . Lūdzu nobalsot likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Par Starptautisko konvenciju par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas pārkāpumu novēršanā, izmeklēšanā un sodīšanā” pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 1, atturas — 1. Likums pieņemts.

Nākamais jautājums atbilstoši izmainītajai dienas kārtībai ir ar numuru 42. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm”” . Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 280. Otrais lasījums. Izglītības, kultūtas un zinātnes komisijas vārdā — Dzintars Ābiķis, frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs paņemt dokumentu nr.1135. Pirmais priekšlikums, kas tika izskatīts jau pirmajā lasījumā, ir papildināt 6.pantu ar 11.punktu šādā redakcijā: “11. Jāņa Daliņa Valmieras stadions, juridiskā adrese Valmierā, Jāņa Daliņa ielā 2.” Nekādi priekšlikumi nav iesniegti, un redakcija saglabājas arī pēc otrā lasījuma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī priekšlikumu nav? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Līdzīgi priekšlikumu nav par to, ka jāaizstāj 7. pantā vārdus “valsts īpašuma fonds” ar vārdiem “finansu ministrs”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī nav iebildumu? Pieņemts.

Dz.Ābiķis . Atbildīgā komisija piedāvā izteikt pārejas noteikumus tādā redakcijā: “Pārejas noteikumi. Ar šā likuma pieņemšanu spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr. 280 “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm””, un tālāk kā tekstā.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas priekšlikumu nav? Pieņemts.

Dz.Ābiķis . Tātad tās arī praktiski ir visas izmaiņas, kas ir šajā dokumentā.

Sēdes vadītājs . Ābiķa kungs, jūs lūdzat komisijas vārdā... (No zāles “Tā kā vajadzētu!”)

Dz.Ābiķis . Jā, nobalsot otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu termiņus trešajam lasījumam.

Dz.Ābiķis . Tā kā jautājums ir ļoti vienkāršs, līdz 4.februārim.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 4.februāris — nav? Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir nr. 43. Likumprojekts “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu J.Daliņa Valmieras stadionam” . Satversmes 81.panta kārtībā izdotie noteikumi nr. 279. Otrais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — Dzintars Ābiķis, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC). Atbildīgā komisija lūdz izteikt likuma nosaukumu šādā redakcijā: “Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu””.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Dz.Ābiķis . Tālāk atbildīgā komisija lūdz izteikt likuma tekstu šādā redakcija: “Papildināt 1.punkta uzskaitījumu ar šādu jaunu tekstu: “J.Daliņa Valmieras stadions”.”

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu pret komisijas priekšlikumu nav? Pieņemts.

Dz.Ābiķis . Atbildīgā komisija lūdz izteikt pārejas noteikumus šādā redakcijā: “Pārejas noteikumi. Ar šā likuma pieņemšanu spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr. 279. “Noteikumi par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu J.Daliņa Valmieras stadionam...””, un tālāk kā tekstā.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu pret komisijas priekšlikumu nav? Pieņemts.

Dz.Ābiķis . Es aicinu otrajā lasījumā nobalsot par šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu J.Daliņa Valmieras stadionam” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Es aicinu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 1, atturas — nav. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā. Lūdzu termiņus priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

Dz.Ābiķis. Es lūdzu 4.februāri.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu pret 4.februāri kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu nav? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies par vienprātīgo atbalstu!

Sēdes vadītājs . Nākamais jautājums atbilstoši izmainītajai darba kārtībai ir nr.55. Likumprojekts “Latvijas Republikas Administratīvais kodekss” . Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Lūdzu!

J.Kaksītis (DPS). Cienījamie deputāti! Kā jau es teicu, motivējot Juridiskās komisijas iesniegumu par iekļaušanu izskatīšanai pirms spirta monopola likumprojekta, tad šis likumprojekts, kas gan pēc sava apjoma, gan pēc nozīmes ir būtisks Saeimā pirmoreiz jau bija 1996.gada 8.maijā. Taču toreiz Tieslietu ministrija, varētu teikt, bija spiesta lūgt noņemt no izskatīšanas un nodošanas komisijām tādēļ, ka likumprojektā bija būtiskas neprecizitātes, varbūt tās var nosaukt pat par kļūdām. Atkārtoti šis likumprojekts ir iesniegts rudenī, un Juridiskā komisija, izskatot šo likumprojektu, atzīst, ka tas ir konceptuāli atbalstāms.

Šis likumprojekts ir tapis, varētu teikt, diezgan ilgā laika periodā. Jau vairākus gadus gan darba grupas, pat vairākas, ir pie tā strādājušas, izstrādājot gan šo projektu kopumā, gan arī tie daudzie labojumi, kas Administratīvo pārkāpumu kodeksā jau ir izdarīti iepriekšējā laika periodā, faktiski ir saistīti ar šo iesniegto projektu, ir ņemti vērā, izdarot šos labojumus.

Administratīvo pārkāpumu kodeksam ir visai specifiska nozīme. Katrā ziņā šobrīd es acīmredzot ziņojot visai bieži kļūdos un nosaucu to par Administratīvo pārkāpumu kodeksu, kā tas visu laiku ir saukts. Valdība, iesniedzot šo likumprojektu, to ir nosaukusi par “Latvijas Republikas Administratīvo kodeksu”, saīsinājumā — AK.

Dažādās valstīs jautājums par administratīvo atbildību risinās neviennozīmīgi. Ir valstis, kur šis kodekss ir tā, kā mūsu valstī, kas faktiski ir joprojām Latvijas PSR laikā pieņemtais. Ir valstis, kurās atsevišķa kodeksa nav. Un tomēr man ir bijusi iespēja piedalīties un runāt ar daudzu Eiropas valstu juristiem, Tieslietu ministriju pārstāvjiem, kuri uzskata, ka atsevišķa kodeksa esamība — tas tomēr ir progresīvāks jautājuma risinājuma veids, nekā meklēt šīs sankcijas, meklēt šos atbildības veidus nozaru likumdošanā. Mēs arī visu laiku konsekventi šādu praksi esam kopuši un veidojuši, ka tās normas, kas saistītas ar vienu vai otru likumprasības neizpildīšanu un kur ir paredzēta atbildība, tās tiek noteiktas un regulētas šajā kodeksā, šobrīd Administratīvo pārkāpumu kodeksā, acīmredzot nākotnē, ja tādu atbalstīsim, — Administratīvajā kodeksā.

Administratīvais kodekss ir savdabīgs vēl arī ar to, ka šeit ir gan vispārīgā daļa, un tā tas ir arī šajā projektā, gan sevišķā daļa, gan arī daļa, kurā tiek risināti jautājumi, kas saistīti ar procesu vai pareizāk, es to nosauktu, — procedūru. Katrā ziņā atbalstāms ir tas priekšlikums, ko ir izteikuši daudzi deputāti, atsevišķas partijas, sastādot pirmsvēlēšanu programmas un projektus, ka valstī ir izstrādājams arī administratīvā procesa likums. Taču man ir pārliecība, ka šāds likums, kas, manuprāt, ir nepieciešams, tomēr nav identisks jēdzienam “Administratīvo pārkāpumu izskatīšanas process”.

Administratīvais process ir saistīts ar tiem jautājumiem, ka jebkurš valsts iedzīvotājs, uzskatot, ka viņa tiesības ir aizskartas, ir tiesīgs griezties tiesā, un viņa jautājums tiek izskatīts tiesā, ņemot vērā administratīvā procesa noteikumus. Daudzās Eiropas valstīs ir izveidotas speciālas administratīvās tiesas. Visa šī tiesu sistēma ir līdzīga parasto tiesu, arī administratīvo jautājumu izskatīšanai. Pagaidām es domāju, atbalstāms ir tas princips, kāds ir iestrādāts šajā projektā, kurš ir jūsu rīcībā, ka procedūras jautājumus joprojām risina šis pats likums šajā daļā. Šī procedūra, kāda šeit ir ielikta, tā ir jau, varētu teikt, aprobēta gan amatpersonām, izskatot administratīvos pārkāpumus, gan arī tiesnešiem, vienpersoniski izskatot lietas par administratīvajiem pārkāpumiem.

Līdz ar to, kā jau teicu, Juridiskā komisija konceptuāli atbalsta šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Vienlaicīgi mēs uzskatām, ka Juridiskajai komisijai vienai nebūs pa spēkam izskatīt visus jautājumus nepieciešamā kvalitātē. Jo šeit ir runa ne tikai par izteikti juridiskām lietām, bet šeit ir runa arī par jautājumiem, kas saistīti ar pārvaldi pašvaldību darbībā, šeit ir budžeta jautājumi. Galu galā visi tie, kas saistīti ar sankcijām, ar naudas sodiem. Tas ir budžeta jautājums.

Treškārt, šeit ir saistība arī ar tautsaimniecības jautājumiem, risinot atbildīgus jautājumus gan lauksaimniecībā, gan citās tautsaimniecības nozarēs. Un visbeidzot, šis likumprojekts ir ļoti cieši saistīts ar iekšlietu un aizsardzības jautājumiem. Komisijas viedoklis ir sekojošs: ja Saeima šo likumprojektu atbalstīs pirmajā lasījumā šodien, un mana pārliecība ir, ka tas ir jādara, to ir nepieciešams darīt, nepretendējot uz to, ka šodien šis likumprojekts jau pietiekami augstā kvalitātē, lai drīzumā to pieņemtu otrajā un pēc tam arī trešajā lasījumā, ir jāveido, mūsuprāt, speciāla komisija — apakškomisija — Administratīvā kodeksa projekta turpmākai izskatīšanai, projekta pilnveidošanai, kurā būtu noteikti, mūsuprāt, iekļaujami pārstāvji no Aizsardzības un iekšlietu komisijas, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas. Šīm komisijām, manuprāt, būtu obligāti jāiesaista deputāti apakškomisijas darbā, lai mēs varētu pilnvērtīgi strādāt. Mēs, Juridiskā komisija, esam gatavi deleģēt savus pārstāvjus droši vien vairāk nekā citas, taču arī citu komisiju pārstāvjiem ir obligāti jāpiedalās šajā darbā. Juridiskās komisijas vārdā es aicinu konceptuāli atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Administratīvais kodekss”.

Sēdes vadītājs . Paldies! Atklājam debates. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Lūdzu!

I.Bišers (DPS). Godāto Prezidij! Godātie deputāti! Šī likuma gaita mūsu Saeimā ir nozīmīga ar to, ka tas sper vienu nopietnu soli, lai atbrīvotos no PSRS likumdošanas mantojuma. Kā zināms, jau tūlīt pēc mūsu pilnīgas neatkarības iegūšanas tā laika Augstākā padome izbeidza PSRS likumu piemērošanu Latvijā. Taču saglabājās Latvijas PSR likumdošanas akti, kuri galu galā bija dibināti uz tiem pašiem PSRS likumiem. Tas bija saistīts ar to, ka nebija iespējams tik ātri pārkārtot visu likumdošanu, it sevišķi tādus likumdošanas aktus kā kodeksus, kuriem bija nepieciešams liels un pamatīgs darbs. Kā zināms, tas nav viegls, un mēs atceramies, ka, dibinoties Latvijas Republikai, tas aizņēma visu tās pirmo periodu un tā arī palika nepabeigts, tika pieņemti no jauna tikai divi kodeksi vai divi likumi, tas ir soda likums un Civillikums, bet pārējie kodeksa veida akti — vēl līdz Latvijas pastāvēšanas beigām tika piemēroti bijušās cariskās Krievijas likumi, tāpat arī daudzi citi likumi. Jāsaka, ka šajā otrā posmā mēs esam gājuši steidzīgāk uz priekšu, praktiski ir runa par dažiem kodeksiem, kas ir saglabājušies no PSRS perioda. Un faktiski no kodeksiem mēs esam atcēluši tikai dažus, tas ir Zemes dzīļu kodekss, Zemes kodekss, Dzīvokļu kodekss, atvietojuši tos ar citiem likumiem un atjaunojuši Civillikumu. Tomēr paliek vēl daži nopietni kodeksi, kuri gan ir vairākkārt mainīti, tāpat arī Administratīvo pārkāpumu kodekss, kur praktiski gandrīz nav saglabājies neviens pants nemainīts, bet tomēr tas atgādina šobrīd vairākkārt salāpītu lupatsegu, kur kaut kas ir mainīts, bet principiālus labojumus diemžēl nav bijis iespējams ieviest.

Un tāpēc es domāju, ka mēs pirmo reizi ķeramies klāt, tas ir ļoti nopietns un atbildīgs solis, ja mēs paši izveidosim jaunu, lielu kodeksu. Un jāsaka, ka mēs ne velti esam uzmanīgi piegājuši, kā jau Kaksīša kungs teica, šis projekts pirmo reizi tika iesniegts, bet tika paņemts atpakaļ, jo bija trūkumi. Arī šobrīd par šo kodeksu varētu izteikt rindu problēmu. Pirmkārt, nosaukuma maiņa. Ir mainīts nosaukums — Administratīvo pārkāpumu kodekss uz nosaukumu Administratīvais kodekss. Es personīgi to uzskatu par nepamatotu, jo administratīvās tiesības ir daudzkārt plašākas nekā tikai jautājums par administratīvajiem pārkāpumiem. Administratīvie pārkāpumi — tā ir tikai viena neliela daļa no administratīvām tiesībām. Un tāpēc es domāju, ka šāds nosaukums radītu maldīgu priekšstatu par šo kodeksu kopumā.

Tāpat ir arī rinda jautājumu, kas izsauc problēmas. Katrā ziņā man liekas, ka būtu jāpārskata jautājums par tiesas lomas palielināšanu administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanā. Man nav īsti pieņemams, ka atsevišķas amatpersonas vēl šobrīd ir saglabājušas iespējas vienpersoniski pieņemt lēmumus par ārkārtīgi lielām summām, aizskarot privātpersonu un kompāniju tiesības. Nu, mēs atceramies šos muitas priekšnieka lēmumus par degvīna kravu konfiskāciju. Es neesmu šajā lietā iedziļinājies, es negribu izvērtēt, cik tas ir bijis pamatoti, cik tas nav bijis pamatoti, taču es domāju, ka tas, arī šeit mums bija karstas diskusijas par šo jautājumu, ir saistīts ar to, ka tas netika izskatīts — šādi jautājumi, kur ir runa par miljoniem, netika izskatīts kā visur citur pasaulē tiesā, bet tika izlemts ar vienas amatpersonas lēmumu, acīmredzot tas nav pieņemami.

Un tieši tāpēc es uzskatu, ka šim kodeksam būtu jāpievērš īpaša uzmanība. Es atbalstu principā, kā jau Juridiskās komisijas loceklis, par īpašas apakškomisijas veidošanu, bet, ņemot vērā, ka šeit mums šobrīd Saeimā juristu skaits ir samazinājies, vairāki mūsu spējīgi juristi ir aizgājuši uz Satversmes tiesu, tad līdz ar to es domāju, ka būs nepieciešamība šajā apakškomisijā pieaicināt arī juristus no malas, un es lūgtu šajā ziņā Prezidiju atrast līdzekļus šo speciālistu attiecīgai atalgošanai, jo tas ir tiešām ļoti atbildīgs darbs, pie tik liela darba, kā jau Kaksīša kungs teica, mēs ķeramies pirmo reizi, un tāpēc būtu nepieciešams šo darbu veikt pietiekami kvalitatīvi, lai šis dokuments tiešām paliktu. Principā es uzskatu, ka šis likumprojekts būtu atbalstāms pirmajā lasījumā, jo es domāju, ka arī Tieslietu ministrija, kas ir šo darbu veikusi līdz tam, ir savas iespējas izsmēlusi. Šobrīd ir atbildība jāuzņemas mums un jāpaveic tas līdz galam. Tāpēc es lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojektu “Latvijas Republikas Administratīvais kodekss” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu termiņus otrajam lasījumam.

J.Kaksītis (DPS). Cienījamo sēdes vadītāj, es nenoteikšu otrā lasījuma termiņu, es noteikšu priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 3.martu. Lūdzu nevis es noteikšu, bet es iesaku noteikt.

Sēdes vadītājs . Godātie deputāti, ir priekšlikums noteikt 3.martu kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Godātie deputāti, Saeimas Prezidijs ir saņēmis priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā. Pieci deputāti lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 30.janvāra sēdes darba kārtībā un 63., 64., 65. un 66.jautājumu izskatīt pirms darba kārtības 33.jautājuma. 63.jautājums — lēmuma projekts “Par deputātes Janīnas Kušneres atbrīvošanu no Saeimas deputātu delegācijas vadītāja amata Eiropas Padomes Parlamentu asamblejā”, 64.jautājums — lēmuma projekts “Par deputāta Jura Sinkas apstiprināšanu par Saeimas deputātu delegācijas vadītāju Eiropas Padomes Parlamentu asmablejā”, 65.jautājums — lēmuma projekts “Par deputātes Ilgas Kreituses atbrīvošanu no Latvijas nacionālās grupas vadītājas amata Parlamentu savienībā” un 66.jautājums — lēmuma projekts “Par deputāta A.Čepāņa ievēlēšanu Latvijas nacionālās grupas Parlamentu savienības sastāvā, vienlaikus apstiprinot viņu arī par šīs grupas vadītāju”. Par vai pret šo priekšlikumu deputāti runāt nevēlas? Iebildumu nav. Pieņemts.

Un nākamais iesniegums ir saņemts no Juridiskās komisijas. Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas šā gada 29. un 30. janvāra sēdes izsludinātajā darba kārtībā, ņemot vērā iepriekš izdarītās izmaiņas, likumprojektu “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums” izskatīt pirms 33.darba kārtības jautājuma — likumprojekta “Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu”. Tātad ir izdalīta tabula ar nr.2044c, kurā Juridiskais birojs jau ir izdarījis šos labojumus. “Par” vai “pret”. Modris Lujāns “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”. Lūdzu!

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Šajā gadījumā es pat izteikšos par par šo lietu, jo, ja ir utopija, tad utopija ir jānoved līdz pašam galam, un, cienījamie kolēģi, man izbrīnu rada šajā gadījumā gan apdrošinātāju meli, gan arī pārējā rīcība, jo man liekas, ka visu deputātu rokās ir cienījamās Počas kundzes atbilde. Atbilde par to, ka valsts transporta civiltiesiskajai apdrošināšanai šajā gadā nav ieplānots ne santīms. Līdz ar to, protams, Saeima var pieņemt šo lēmumu un ar to padziļināt budžeta deficītu, jo no 1.augusta, kā jau es norādīju vakar, neviens valsts transports, ne armijas mašīna, ne policijas mašīna, ne ātrā palīdzība legāli Latvijā nevarēs braukāt, jo viņi nebūs civiltiesiski apdrošināti. Un ar to pie reizes arī pati policija varēs sev iekasēt 100 latu administratīvo sodu par braukšanu bez civiltiesiskās apdrošināšanas. Kamēr Ministru kabinets nedos skaidrojumu — ir nauda izdalīta civiltiesiskajai apdrošināšanai vai nav, mēs nodarbojamies ar specifisku darbību. Vienīgais jautājums — kāpēc ir šī steidzamība, kāpēc mums slēpj ciparus, un kopsummā izrādās, ka apdrošinātāji ir jēriņi, bet mēs esam lielie vilki, kas taisās apgriezt visu šo sistēmu. Ir jautājums, kad es kā Saeimas deputāts beidzot sapratīšu, vai finansējums valsts budžetā 1997.gadā ir, un it sevišķi tā kā te ir arī labojumi par pārejas noteikumiem, kuri norāda laika periodu, kurā tas stājas spēkā, tajā skaitā jūs, cienījamie kolēģi, neaizmirstiet arī niansi, ka vakar es piedāvāju 1998.gadu, tad būtu loģika, tad varētu teikt, jā, labi, viņš jau sāk it kā tomēr darboties, lai cilvēki iepazīstas. Šajā gadījumā mēs radīsim destabilizāciju visā valsts transporta sistēmā, vai arī ir kaut kādi slēptie budžeta resursi, ar ko vietas izpildītājs Šķēle nav Saeimu iepazīstinājis. Un tādēļ es aicinātu šajā gadījumā, protams, mēs atbalstām, lai tikai viss iet uz priekšu, tikai, protams, valdošais vairākums ar to var rudenī radīt destabilizāciju gan budžetā, gan valstī. Pateicos!

Sēdes vadītājs . Es sapratu, Lujāna kungs, jūs runājāt par. Vai pret kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Es atvainojos, tātad iebildumus neviens no deputātiem neceļ, tātad balsošana nav vajadzīga. Ozoliņa kungs, jūs prasāt balsojumu? Leopolds Ozoliņš, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”, vēlas runāt pret.

L.Ozoliņš (TB). Mani katrā ziņā pārsteidz tas, ka vakar mēs nobalsojām par 49.pantu, nobalsojām pret šo pantu un šeit ir atkal šis pats pants iekšā, praktiski bez izmaiņām, un uzrakstīts — atbalstīt priekšlikumu. Es nezinu, kāpēc tādas izdarības, tādas kombinācijas ir nepieciešamas, tāpēc esmu pret šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu — izdarīt izmaiņas šā gada 29.un 30.janvāra sēdes izsludinātajā darba kārtībā un likumprojektu “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums” izskatīt pirms 33.darba kārtības jautājuma — likumprojekta “Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi balsojot! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 3, atturas — 4. Izmaiņas darba kārtībā pieņemtas.

Atbilstoši izdarītajām izmaiņām darba kārtībā nākamais jāizskata 63.darba kārtības jautājums — patstāvīgais priekšlikums, lēmuma projekts “Par deputātes Janīnas Kušneres atbrīvošanu no Saeimas deputātu delegācijas vadītājas amata Eiropas Padomes Parlamentu asamblejā” , iesniedz deputāti Ameriks, Jirgens, Sinka, Straume, Kušnere, Celmiņš, Putniņš, Vītols, Inkēns, Lambergs, Lujāns, Gannusa. Vai deputāti vēlas izteikties par šo lēmuma projektu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Janīnas Kušneres atbrīvošanu no Saeimas deputātu delegācijas vadītājas amata Eiropas Padomes Parlamentu asamblejā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Balsojums slēgts. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 3, atturas — 7. Lēmums pieņemts. Deputāte Janīna Kušnere atbrīvota no Saeimas deputātu delegācijas vadītājas amata Eiropas Padomes Parlamentu asamblejā.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par deputāta Jura Sinkas apstiprināšanu par Saeimas deputātu delegācijas vadītāju Eiropas Padomes Parlamentu asamblejā” . Deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par deputāta Jura Sinkas apstiprināšanu par Saeimas deputātu delegācijas vadītāju Eiropas Padomes Parlamentu asamblejā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 8, atturas — 5. Lēmums pieņemts. Deputāts Juris Sinka apstiprināts par Saeimas deputātu delegācijas vadītāju Eiropas Padomes Parlamentu asamblejā.

Nākošais dienas kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par deputātes Ilgas Kreituses atbrīvošanu no Latvijas nacionālās grupas vadītājas amata Parlamentu savienībā” . Deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputātes Ilgas Kreituses atbrīvošanu no Latvijas nacionālās grupas vadītājas amata Parlamentu savienībā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Balsojums slēgts. Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 9, atturas — 11. Deputāte Ilga Kreituse atbrīvota no Latvijas nacionālās grupas vadītājas amata Parlamentu savienībā.

Nākošais dienas kārtības jautājums nr.66 — lēmuma projekts “Par deputāta A.Čepāņa ievēlēšanu Latvijas nacionālās grupas Parlamentu savienības sastāvā, vienlaikus apstiprinot viņu arī par šīs grupas vadītāju”. Deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Čepāņa ievēlēšanu Latvijas nacionālās grupas Parlamentu savienības sastāvā, vienlaikus apstiprinot viņu arī par šīs grupas vadītāju. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 3, atturas — 2. Deputāts Čepānis ievēlēts Latvijas nacionālās grupas Parlamentu savienības sastāvā, vienlaicīgi apstiprinot viņu arī par šīs grupas vadītāju.

Nākamais dienas kārtības jautājums atbilstoši izdarītajām izmaiņām dienas kārtībā ir likumprojekts “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums” , trešais lasījums, atkārtota izskatīšana. Lūdzu!

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Jums ir izdalīts dokuments nr.2044c. Kā jūs atceraties, vakar, kad izskatījām šo jautājumu trešajā lasījumā, pirms balsojuma par likuma pieņemšanu Juridiskā komisija izteica lūgumu nodot Juridiskajam birojam izvērtēšanai tās iespējamās pretrunas, un uz vienu no tām jau bija izdarīta atsauce, tas ir, par 34.pantu. Juridiskais birojs to izdarīja, un Juridiskā komisija izskatīja šos Juridiskā biroja priekšlikumus. Tie ir tabulas 2.ailē. Tātad 1.ailē trešajā lasījumā ir pieņemtā redakcija. 2.ailē ir Juridiskā biroja, 3.ailē — Juridiskās komisijas.

Juridiskā komisija ir atbalstījusi visus Juridiskā biroja priekšlikumus. Un vispirms par 24.pantu. Tas ir precizējums, nemainot domu pēc būtības, lai būtu precīzi noteikts, kas tad ir iepriekšējais gads. Tātad iepriekšējais gads ir jāsaprot kā iepriekšējais kalendārais gads. Ar kalendāro gadu saprotam laikposmu no 1.janvāra līdz 31.decembrim, jo šajā laika periodā ir iespējams izdarīt aprēķinus, pārbaudes, kādi ir ienākumi, kā tas viss atspoguļojas deklarācijā, citos dokumentos. Tādēļ mēs atbalstām Juridiskā biroja priekšlikumu par šo precizējumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu attiecībā uz Juridiskā biroja priekšlikumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. 34.pants. Lai nerastos šeit domstarpības, Juridiskais birojs liek priekšā atsaukties uz konkrēto Civillikuma 2347. pantu un norādīt, ka šādi zaudējumi, kas radušies nepārvaramas varas dēļ, ar paša cietušā nodomu vai rupjas neuzmanības dēļ. Tas ir jautājums, par kuru jau vakar bija saruna. Juridiskā komisija atbalsta šo priekšlikumu, jo faktiski jau šāds priekšlikums, izņemot panta numerāciju, bija arī otrajā lasījumā. Trešā lasījuma iesniegtais Juridiskās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret Juridiskās komisijas slēdzienu attiecībā uz Juridiskā biroja priekšlikumu iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. 49.pants. Sakarā ar to, ka no šīs tribīnes kolēģa Ozoliņa runā izskanēja doma, ka šeit ir iesniegts atkal tas pats, lai kaut kādā veidā ar Juridiskā biroja priekšlikumu mēģinātu to iebalsot. Es gribu atgādināt, ka te ir būtiska izmaiņa. Un te ir runa tikai par ārvalstīs reģistrētajiem transportlīdzekļiem, nevis visiem transportlīdzekļiem. Un es domāju — ļoti korekti un loģiski, ka tie, kas ir ārzemēs reģistrēti un izbrauc no mūsu valsts, uz viņiem attiecas šī sankcija. Tātad te ir būtisks un korekts precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu attiecībā uz Juridiskā biroja priekšlikumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Pārejas noteikumi. Pārejas noteikumos — es jau vakar ziņoju par pārejas noteikumiem. Teicu, ka pārejas laika periods ir periods no 1.maija līdz 31.jūlijam. Un acīmredzot ir labi, ka pārejas noteikumos tas tā arī ir ierakstīts, lai nav nekur citur jāmeklē, kas tad tas ir — pārejas periods. Tātad tas ir precizēts jau pašā sākumā. Un visas pārējās normas, kas ir pārejas noteikumos, ir bez izmaiņām. Bet 3.punktā gan ir neliela novitāte, ka šā likuma 49.panta otrās daļas noteikumi piemērojami īpašniekiem ar 1.augustu un ārvalstīs reģistrēto transportlīdzekļu īpašniekiem, kas šķērso Latviju līdz 31. jūlijam un turpina atrasties Latvijā, jānoslēdz šī obligātā apdrošināšana. Tas izriet faktiski arī jau no likuma būtības. Bet, lai tas būtu precīzi šeit ierakstīts, šāda norma ir nepieciešama mūsu pārejas noteikumos. Tātad Juridiskā komisija Juridiskā biroja priekšlikumu arī par pārejas noteikumiem ir atbalstījusi. Es lūdzu arī Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu attiecībā uz Juridiskā biroja priekšlikumiem nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. Sakarā ar to, ka Juridiskajam birojam bija nepieciešams atgriezt tikai jautājumus par juridisko terminoloģiju vai juridiskajiem jautājumiem, Juridiskā komisija jautājumus, kas attiecas uz prēmiju limitiem, vispār neskatīja, uzskatot, ka mēs vairs neesam kompetenti to darīt. Tas ir Saeimas jautājums. Saeimā ir nobalsojami šie jautājumi. Tādēļ atbildot zināmā mērā Lujāna kungam, kurš šodien nebija uz Juridiskās komisijas sēdi, es saku, ka mēs par šiem jautājumiem nespriedām. Tie vairs nav mūsu kompetencē. Tas ir bijis Saeimas balsojums jau trešajā lasījumā. Šajā sakarībā es lūdzu Saeimu pieņemt likumu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — nav, atturas — 4. Likums pieņemts.

J.Kaksītis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atbilstoši mūsu dienas kārtībai nākošais jautājums ir nr.33 — likumprojekts “Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu” . Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Anna Seile, LNNK un LZP frakcijas deputāte. Bet, Seiles kundze, pirms jūs sākat ziņot, Saeimas Prezidijā ir desmit deputātu ierosinājums, debatēs par likumprojektu “Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu” pirmo reizi izteikties divas minūtes un otro reizi — vienu minūti. Godātie deputāti! Viens deputāts var runāt par, viens — pret. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es, dzirdot šo jautrību, kas šeit zālē rodas par šo priekšlikumu, domāju, ka arī jums ir pilnīgi skaidrs, cik šāds priekšlikums ir nenopietns, jo tas jautājums, ko mēs šeit skatām, ir ļoti nopietns un svarīgs. Šeit faktiski izšķiras tas, kādā veidā nākotnē mūsu valstī notiks tirdzniecība ar alkoholu — gan mazumtirdzniecība, gan vairumtirdzniecība, un daži no priekšlikumiem, kas šeit ir iesniegti uz otro lasījumu, ir ļoti konceptuāla rakstura. Tajā skaitā paredzot noteikt pilnīgu alkohola valsts monopolu. Un tā ir mūsu pārliecība, un es ceru, ka tā ir arī daudzu citu deputātu pārliecība, ka mums ar šo likumu ir jānosaka pilnīgs valsts monopols uz alkohola tirdzniecību. Bet arī deputātiem, kam ir cita pārliecība, arī var būt vēlēšanās to argumentēt un arī aizstāvēt.

Neapšaubāmi, viena daļa no priekšlikumiem, kas ir iesniegti par šo likumprojektu, ir tādi, kuriem ar šo minēto diskusiju laiku pietiek, un varbūt daudzos jautājumos šīs diskusijas tiešām arī neradīsies, bet ir virkne principiāli svarīgu jautājumu, kur šis debašu ilgums — divas minūtes — tiešām ir uzskatāms par ārkārtīgi nenopietnu. Jo gribu vērst deputātu uzmanību uz to, ka arī, motivējot jautājumus valdībai, kur patiesībā pēc tam lēmums nav jāpieņem vai nu par atbalstu, vai neatbalstu šim jautājumam, tiek dotas trīs minūtes runāšanai, kas jau ir vairāk nekā šeit deputātu priekšā liktais variants par divām minūtēm.

Es pats būtu gatavs atbalstīt septiņu minūšu noteikšanu debašu laikam par šo likumprojektu vai, teiksim, tad, kad ir daļa no principiāliem, sākotnējiem likumprojekta pantiem izskatīta, varētu runāt par piecu minūšu noteikšanu, bet, lai šīs debates tomēr iegūtu kaut kādu organizētu un argumentētu raksturu un nebūtu tikai kaut kādu tukšu, nepamatotu lozungu izsaukšana vienā vai otrā virzienā, es tomēr ļoti nopietni aicinātu deputātus nepieņemt šādu būtībā smieklīgu priekšlikumu. Es aicinu balsot pret tik radikālu priekšlikumu un aicinātu sagatavot vai nu septiņu, vai piecu minūšu priekšlikumu, un par to mēs arī varētu vienoties. Paldies!

Sēdes vadītājs. “Pret” deputāts Čerāns ir izteicies. Dobeļa kungs, jums pietiks ar divām minūtēm izteikties par? Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts, runās par.

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienītie kolēģi! Tā kā vakar Joahimam Zīgeristam palika 50 gadi, es šodien neredzu šeit Odiseju Kostandu, un Čerāna kunga teikto nevarētu uztvert nopietni. Un par alkoholu — pilnīgi, ja cilvēks ir skaidrā prātā, tad triju minūšu laikā, pat divu minūšu laikā viņš var ļoti skaidri izteikties. Tāpēc es aicinātu balsot par.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par 10 deputātu ierosinājumu — debatēs par likumprojektu “Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu” pirmo reizi runāt divas minūtes un otro reizi — vienu minūti. Lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 15, atturas — 8. Priekšlikums pieņemts.

Līdz pārtraukumam ir viena minūte, tātad mēs sāksim izskatīt likumprojektu otrajā lasījumā pēc pārtraukuma. Tagad lūdzu reģistrācijas režīmu. Deputātus lūdzu reģistrēties, un Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Godātie deputāti! Vēl pārtraukums nav izsludināts, un es lūdzu uzmanību reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Olafs Brūvers, Juris Celmiņš, Alfreds Čepānis, Roberts Dilba, Jānis Kazāks, Paulis Kļaviņš, Odisejs Kostanda, Ilga Kreituse, Janīna Kušnere, Imants Liepa, Jānis Priedkalns, Andris Rubins, Jānis Rubulis, Juris Sinka, Viktors Stikuts, Leonards Teniss, Juris Galerijs Vidiņš.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu ieņemiet savas vietas! Turpinām Saeimas sēdi, un sākam izskatīt likumprojektu “Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu” otrajā lasījumā. Atbildīgās komisijas vārdā ziņo Anna Seile, LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāte. Lūdzu!

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.1919. Tā kā šī likuma pirmais lasījums ir noticis apmēram pirms gada un pa vidu ir risinājušies daudzi un dažādi notikumi, es nedaudz atgādināšu, kāda ir šī likuma būtība.

Šī gada 20. jūnijā, 1996. gada 20. jūnijā, tika izdoti Ministru kabineta noteikumi nr. 248, kuri arī pašlaik ir spēkā, bet tiem nav likuma spēka, un tāpēc Tautsaimniecības komisija, sagatavojot savus priekšlikumus, 99% gadījumos iestrādāja tieši Ministru kabineta noteikumos minētās normas, kuras tātad padarītu par likuma spēku.

Komisija ir arī paredzējusi, ka otrais lasījums būs apmēram ne agrāk kā pēc diviem mēnešiem, lai visi alkohola cienītāji un noliedzēji varētu rūpīgi sagatavot savus priekšlikumus un lai saņemtu arī Eiropas ekspertu slēdzienus. Arī Eiropas lietu komisija pēc ilgām pārdomām tomēr bija nolēmusi šo likumu neprotestēt, lai tas iet otrajā lasījumā plenārsēdē, un tāpēc mēs to arī šodien apspriežam.

Bet priekšlikumu ir ārkārtīgi daudz — 831 priekšlikums, kurus iesnieguši 9 deputāti un veselas četras frakcijas. Bet tā kā likums ir ārkārtīgi nozīmīgs gan alkohola lietotājiem, gan alkohola noliedzējiem, kuri ir skaidri kā bāreņa asara, un arī alkohola tirgotājiem, ražotājiem, tad šajā gadījumā es iesaku apspriest to ļoti īsi un koncentrēti un pateicos Saeimai par debašu laika saīsināšanu.

Tātad 1. priekšlikums — 1. lappuse. Vienības partija ierosina mainīt likuma nosaukumu, un likums turpmāk sauktos “Par alkohola valsts monopolu”. Komisija šo nosaukumu ir atbalstījusi, jo tālāk nākošajā pantā ir atšifrēts, ko nozīmē vārds “alkohols”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu par komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

A.Seile. 1. pants. Likumā lietotie termini. Apiņa kungs ierosina grupēt terminus pēc noteiktām pazīmēm loģiskā kārtībā. Priekšlikums varbūt arī būtu pieņemams, bet tā kā Ministru kabineta noteikumos un arī Saeimas likuma izskatīšanas kārtībā ir paredzēts, ka sakārto visus terminus pēc alfabēta, tad šoreiz otrajā lasījumā mēs neesam atbalstījuši Apiņa kunga priekšlikumu un turpinām izskatīt terminus pēc alfabēta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu par komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

A.Seile. Un tātad pirmais termins — otrajā lappusītē ir priekšlikums — trešais un ceturtais, abi priekšlikumi atbalstīti, un ir pateikts, kas ir absolūtais spirts. Viena no alkohola sastāvdaļām.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas redakciju un viedokli nav? Pieņemts.

A.Seile. Nākošie priekšlikumi, sākot no 5. līdz 10., visi attiecas uz jēdzienu, kas ir alkoholiskie dzērieni. Šeit ir vairākas domstarpības, komisija ir atbalstījusi to viedokli, kādu jūs redzat labajā ailītē, tas ir, ka alkoholiskie dzērieni ir visi spirtu saturošie dzērieni, kur spirta daudzums ir virs 1,5%. Agrāk bija līdz 2%. Tā ir izmaiņa. Bet acīmredzot ir jābalso atsevišķi par katru priekšlikumu, sākot ar piekto, kur ir ierosināts izsvītrot alu, uzskatot alu arī par šī likuma objektu. Komisija šo priekšlikumu — Eniņa un Požarnova priekšlikumu — ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Tieši tā, Seiles kundze, mums ir jāizskata pa priekšlikumiem. Tātad 5. priekšlikums — deputāta Eniņa priekšlikums, kur viņš piedāvā izņemt alu. Atklājam debates. Deputāts Guntis Eniņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātie! Es domāju, ka Saeimā šeit sēž arī gudri cilvēki un saprot, ka objektīvo patiesību nevar izmainīt ar likuma pieņemšanu. Ja mēs pieņemsim likumu, definīciju, ka konjaks nav alkoholiskais dzēriens, tādēļ jau nebūs tā, ka cilvēki no konjaka nenoreibs. Seiles kundze šeit tātad atgādināja definīciju, kur pierakstīts, ka alkoholiskie dzērieni, respektīvi, alus, nav alkoholiskais dzēriens. Nu piedodiet! Mēs taču kļūsim smieklīgi ne tikai Eiropā, bet pat Āfrikā. Kā var alus nebūt alkoholiskais dzēriens! Pirmkārt, ar to, kā mēs visi zinām, iesākas dzeršana un beidzas dzeršana un paģiras, un apdzeršanās, un vemšana, es atvainojos, bet mēs nevaram taču, kā es saku, šeit ir juristi, šeit ir ekonomisti, tad vēlreiz padomājiet, vai tad mēs te taisīsim anekdoti pieņemdami? Protams, es saprotu mērķus, kādi ir šī likuma noraidītājiem, ka alus nav alkohols, jo lai tālāk ietu alus brīvi visur tur, kur ir kādi ierobežojumi. Nu piedodiet! Nu tad rakstiet vai simtu reizes tur klāt tajos likumos tālāk šo atrunu, ka, izņemot alu, tur nedrīkstam mēs naktī tirgoties ar alkoholu, pierakstiet, ka, izņemot alu vai kaut ko, tas ir cits strīdus jautājums, nākošais, bet šeit vienkārši loģiski, elementāri mēs tak nevaram sev uztaisīt anekdoti. Pieņemt anekdotisku likumu. Lūdzu tāpēc... es saprotu, ka deputāti būs loģiski un nepaliks smieklīgi.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Augsti godātais Eniņa kungs! Alus, protams, ir dzēriens, kas satur alkoholu, bet par alkoholisku dzērienu, attiecinot uz alu, mēs runājam... (No zāles deputāts G.Eniņš: “Jūs mani nesaprotat...”) Es jūs saprotu, jūs mani arī, cerams... Runājam šī likuma izpratnē, un, manuprāt, šis likums vēlāk paredz ļoti ciešu uzraudzības kārtību šajā likumā ietverto dzērienu uzglabāšanā, ražošanā, pārvadāšanā un tamlīdzīgi. Ļoti stipru licencēšanas sistēmu. Mēs, protams, zinām, ka alus satur no 4 līdz 8% alkohola un atsevišķos gadījumos pat vairāk, bet alus ir ēšanas un dzeršanas kultūras sastāvdaļa, es pat gribētu teikt, nacionālās kultūras sastāvdaļa. Un alus tirdzniecību, pārvadāšanu, ražošanu ierobežojot ar tām stingrajām licencēšanas normām, kas šajā likumā .. nu patiesībā mēs gan nekādu prāta darbu vis neizdarītu. Tādēļ es ierosinātu neatbalstīt deputātu Eniņa un Požarnova priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

L.Ozoliņš (TB). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es aicinu atbalastīt Požarnova un Eniņa priekšlikumu, jo alkoholiskie dzērieni ... šis pats termins “alkoholiskie dzērieni”... nu dzēriens var būt ūdens, var būt piens, nu alkoholiskais dzēriens... uz trešo lasījumu būtu jāiesniedz tāds labojums, ka alkohols ir narkotika, un visā pasaulē to zina, ka alkohols ir narkotika, un, ja Leiškalna kungs saka, ka latviešu kultūra, pusdienu kultūra ir alkohola lietošana jeb alus lietošana, tad es aicinātu tomēr šādu kultūru nepieņemt. Varbūt tur Jāņu naktī var sākt ar to, un mēs zinām, ka, sākot ar alu, pāriet uz stingrākiem dzērieniem, tā, piemēram, pat lai pievilinātu klientūru spēļu namos, piedāvā pirmo šampānieša glāzi, tad mazliet sāk lietot, cilvēks kļūst atkarīgs no alkohola un pēc tam zaudē noturību, un, kā saka, beidzas tas ar to, ka tiešām mēs vairs nesaprotam, ko mēs darām, par ko mēs balsojam. Pareizi Eniņa kungs ierosināja, ka alu varētu pēc tam varbūt atsevišķos pantos — izņemot alu — vai izņemot alu... tā glabāšana tur tērauda skapjos vai tirgošana varētu būt citāda. Bet tas, ka alus nav alkoholisks dzēriens, piedodiet, es to nevaru saprast. Turklāt, ja vēl ir alus, kas satur 8% spirta. Un vēlreiz atgādinu. Pieņemot šo projektu otrajā lasījumā, mums būtu jāiziet no tā, ka alkohols tomēr ir narkotika. Alkohols ir narkotika, ļoti bīstama narkotika.

Sēdes vadītājs. Jānis Naglis, Kristīgo demokrātu, Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

A.Naglis (LZS, KDS, LDP). Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Izskatot šo jautājumu, es gribētu vērst uzmanību tomēr uz to, ja visi ir alkoholiskie dzērieni, ieskaitot līdz 1,5%, tad nekādā gadījumā mēs nedrīkstam atzīt to, ka alus nebūtu alkoholiskais dzēriens. Un es savā priekšlikumā arī esmu iesniedzis, ka ieskaitot alu, un tas ir noteikti jāņem vērā, jo citādi, ja mēs uzskatām, ka alus nav alkoholiskais dzēriens, tad jau mēs varētu to skolās, bērnudārzos dot kā sulu un kā partijas produktu. Un ja arī tad... ja alus nav alkoholiskais dzēriens, es tagad stādos priekšā, kas būtu, ja teiksim, Saeimā šeit zālē būtu katram uz galda alus pudele un ka izlietotu to kā kādu sulu vai kā tamlīdzīgi. Tad noteikti vēlāk nebūtu vis plenārsēžu zāle, bet būtu kaut kāds bišu strops, kur visi runātu un neviens neko neklausītos. Tātad alus tomēr ir alkoholiskais dzēriens, un tas ir jāatzīst, un es pieprasu arī balsojumu par šo savu priekšlikumu, lai ieskaitītu tomēr, ka alus ir alkoholiskais dzēriens. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”. Otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Godājamais Nagļa kungs! Cilvēki taču nav normatīvi regulējami lopiņi. Šis likums ļoti precīzi nosaka pat pamatkapitāla, statūtkapitāla lielumu firmām, kas var nodarboties ar tirdzniecību, uzglabāšanu un tamlīdzīgi. Nu es domāju, ka ar šo likumu vai... šī likuma gars nerunā par to, cik kurā dzērienā ir alkohols, bet tas reglamentē stiprā alkohola tirdzniecības, pārvadāšanas, licencēšanas noteikumus. Manuprāt, šodien nav iespējams Latvijas Republikā alu pasludināt par alkoholisko dzērienu vismaz šī likuma izpratnē. Tas, ka tajā ir alkohols, to neviens nenoliedz. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šķiet, ka viennozīmīgi ir skaidrs, ka alus ir alkoholisks dzēriens. Un, tieši pamatojoties uz Leiškalna kunga teikto, ka tas ir ēšanas kultūras sastāvdaļa, gribu atgādināt Kārļa kungam, ko viņš ļoti labi zina, ka attiecīgi sarkanais un baltais vīns arī pieder pie zivs un gaļas ēdieniem, kas pasniedzams ar zināmu temperatūru un pieder pie ēšanas kultūras.

Viena lieta, ka alus tiks defināts pārvadāšanā un pārdošanā, bet loģiski, ka šis ir alkoholiskais dzēriens, kurš var sasniegt pat 11 — 12 grādu stiprumu. Tajā pašā laikā dzirkstošais vīns var būt arī 4 — 5 grādu stiprs, un tas būs alkoholiskais dzēriens. Tātad viena lieta ir definīcijā, otra lieta, kā mēs šo lietu definēsim pielietojumā. Es aicinu tomēr nebūt jocīgiem tīri no bioķīmiskā viedokļa un alu uzskatīt par alkoholisku dzērienu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Mums jau šeit ir zināma pieredze šajā Saeimas sēžu zālē, ka deputāti ar savu balsojumu, ar balsu vairākumu var pasludināt baltu par melnu vai melnu par baltu, bet es tomēr aicinu nebalsot šeit par to absurdu, ka alus nebūtu alkoholisks dzēriens. Es pilnībā piekrītu tam, ka mēs varam alu ar alkohola saturu līdz 1,5% uzskatīt par nealkoholisku dzērienu, bet visi tie ali, kuros ir vairāk un, sevišķi kur 4, 5 vai pat 7% šī alkohola saturs, tas neapšaubāmi ir alkoholisks dzēriens, un es aicinu arī šādā redakcijā par šo pantu balsot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs... Guntis Eniņš — otro reizi. Lūdzu!

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Es vienkārši esmu nobažījies par Saeimas deputātu godu, lai viņus neuzskatītu par muļķiem, jo vēlreiz, kas ir skolā gājuši, zina, kas ir definīcija, ja mēs šeit sakām “definīcija”, tad tai arī ir jābūt definīcijai. Nevaram mēs saukt alu par nealkoholisku dzērienu. Tātad šeit ir “alus nav alkoholisks dzēriens”. Es nemaz nestrīdēšos ar Leiškalna kungu, bet es vēršos pie jums, lai šodien nebūtu anekdote un kauns, jūs atbalstiet manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk... Juris Dobelis, LNNK un LZP partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK, LZP frakcija). Cienījamie kolēģi! Es nedaudz gribu atgādināt, ka man ir nelieli sakari ar ķīmiju. Un šeit es uz trešo lasījumu tomēr piedāvātu izņemt ārā — no pārtikas izejvielām ražoto etilspirtu saturošie dzērieni, jo mierīgi etilspirtu var ražot ne tikai no pārtikas izejvielām, bet arī no akmeņoglēm, no koka un tas arī būs etilspirts. Viss ir atkarīgs no tā, cik precīza ir attīrīšana rektifikācijas kolonnās. Tā ka man liekas, ka tas ir vienkārši nepareizi. Es to iesniegšu tiešām uz trešo lasījumu. Šinī diskusijā, kas ir alus un kas nav alus, es pagaidām nepiedalos, bet es lūdzu šo manu aizrādījumu vismaz iegaumēt, un pēc tam es to iesniegšu arī rakstiski. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas? Debates beidzam. Komisijas vārdā — Anna Seile, lūdzu!

A.Seile. Cienījamie deputāti! Mēs aizmirstam, kāds ir likumprojekta virsraksts. Likumprojekta virsraksts ir par valsts monopolu, par alkohola valsts monopolu. Un, ja mēs uzliksim valsts monopolu alus tirdzniecībai, dzeršanai, ražošanai, iekļausim visas šīs normas šajā likumā, tad ne tikai Eiropa mūs nesapratīs, bet arī latviešu zemnieks mūs nesapratīs.

Es gribu paskaidrot arī šā termina būtību. Pirmais termins, kuram, pēc Apiņa loģikas spriežot, vajadzēja būt pirmajam. Kas ir alkohols? Un tas mums ir iekļauts trešajā lappusītē, tātad alkohols ir spirts, tehniskais spirts, jēlspirts, alkoholiskie dzērieni un spirtu saturošas izejvielas. Bet mums, sakārtojot pēc alfabēta, vienkāršie alkoholiskie dzērieni ir nonākuši priekšplānā. Protams, alkoholiskie dzērieni kā termins ir minēts tikai šā likuma, kas runā par valsts monopolu, izpratnē. Tāpēc es aicinu noraidīt Požarnova un Eniņa priekšlikumu. Neviens nenoliedz, ka alū ir alkohols.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Požarnova un deputāta Eniņa priekšlikumu — izslēgt 1.panta 1.punktā vārdus “izņemot alu”. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Zālē nav kvoruma. Es aicinu deputātus piedalīties balsošanā un izteikt savu attieksmi arī balsojot. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 21, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Seile. 6. Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikums atkal ir par alu un par dzērieniem līdz 8 grādiem. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Seile. Pārējie priekšlikumi — Apiņa, Nagļa, Požarnova — ir daļēji atbalstīti, izņemot to normu, kur deputāts Naglis runā par alu, un iestrādāts komisijas redakcijā kā 10.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Naglis, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu! Es atvainojos, Andrejs Naglis!

A.Naglis (LZS, KDS, LDP). Nu pašreiz iznāca tā, ka it kā būtu noņemts no balsojuma, bet es ierosinu, ka tomēr, ieskaitot alu, ir jāņem tā norma vērā un jāliek uz balsojumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Leiškalns (LC). Augsti godātais sēdes vadītāj! Es uzskatu, ka šis priekšlikums vairs nav balsojams pēc iepriekšējā balsojuma rezultātiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātais sēdes vadītāj! Es gribu iebilst Leiškalna kungam, jo saskaņā ar Kārtības rulli ir balsojami visi noteiktajā termiņā komisijā iesniegtie priekšlikumi. Un deputāts Naglis savu priekšlikumu ir iesniedzis, un tas atšķiras no iepriekš balsotā deputātu Požarnova un Eniņa priekšlikuma, un tāpēc tas, neapšaubāmi, šeit ir balsojams. Un es aicinu arī Saeimu to darīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, “Sociālistiskās partijas — Līdztiesība” frakcijas depuāts. Lūdzu!

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Es šajā gadījumā arī uzskatu, ka tas vairs nav balsojums pēc būtības. Vienīgi šajā gadījumā es esmu satraukts par cienījamo Nagļa kungu. Un es domāju, ka kristīgie demokrāti uz trešo lasījumu iedos labojumu, jo tagad iznāk, ka arī baznīcas vīns būs valsts monopola pakļautībā. Tā ka jums būs sevišķas problēmas, jo tomēr tur ir vairāk nekā 2 grādi.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs izteikties nevēlas? Debates beidzam. Komisijas vārdā — Anna Seile. Lūdzu!

A.Seile (LNNK, LZP) . Cienījamais sēdes vadītāj! Lai novērstu domstarpības, es ierosinu nobalsot un komisijas vārdā aicinu balsot pret šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, mēs izskatām 8.priekšlikumu. Deputāta Andreja Nagļa priekšlikums, kurā viņš ierosina izteikt 1.panta 1.punktu šādā redakcijā, un tālāk kā tekstā. Lūdzu, paudīsim savu attieksmi balsojot! Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Deputāti nepiedalās balsošanā. Es redzu, ka zālē ir kvorums. Es tomēr aicinu deputātus piedalīties balsošanā un sekot likumprojekta izskatīšanai! Lūdzu atkārtotu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 27, atturas — 17. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Seile. Nākamais priekšlikums ir 9. Iesniedz Požarnovs, kuru komisija ir atbalstījusi un iestrādājusi precizētā redakcijā, un komisija izteikusi to kā 10.priekšlikumu. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas redakciju konkrētajam priekšlikumam nav? Pieņemts.

A.Seile. 11.priekšlikums. Termins “alkohola aprite”, kuru Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi Ministru kabineta noteikumu redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Seile. Nākamais termins “kas ir alkohols”. Par to mēs jau nedaudz runājām, un šeit ir vairāki priekšlikumi. Es uzskatu, ka 12.priekšlikums, ko ir iesniedzis Apiņa kungs, ir sakarā ar viņa izstrādāto shēmu. Tā kā mēs šo shēmu esam noraidījuši, komisija arī to nav atbalstījusi, es uzskatu, ka tas nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Seile. 13.priekšlikums. Frakcijas “Latvijai” priekšlikums par to, kas ir alkohols. Komisija to ir atbalstījusi, izteikusi nedaudz citādākā redakcijā un izteikusi kā savu 14. priekšlikumu. Aicinu sēdi atbalstīt komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es atkal gribu aicināt jūs neiet pret loģiku un gribu norādīt uz vienu būtisku piezīmi, kas šeit ir frakcijas “Latvijai” priekšlikumā, ka mēs rakstām, ka tas ir alkohols šā likuma izpratnē. Jo mēs nevaram šeit likumā definēt alkoholu vispār, un tāpēc arī bija šīs problēmas ar to, vai alus ir vai nav alkoholisks dzēriens. Mums ir jādefinē alkohols šā likuma izpratnē. Tādēļ es lūdzu balsojumu par šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Tiešām pie vārda “alkohols” ir jāpieliek “šā likuma izpratnē”, jo alkohols ķīmijā ir vienkārši radikāla hidroksilu grupa, un tas ir pavisam kaut kas cits, un tiešām ļoti uzmanīgiem ir jābūt, šādus terminus izvēloties, vajag to apskatīt, jo mēs radīsim absurdas situācijas un tiešām likums būs tāds, ka tur varēs “ieslidināt” iekšā, ko jūs gribat. Tā ka es tiešām aicinu šā likuma izpratnē šad un tad atgriezties pie šiem vārdiem un iedziļināties tajā tekstā. Tikko jūs lietojat tehniskus terminus, vajag atcerēties, ka citos tehniskajos noteikumos tam ir pavisam cita jēga. Un tā mēs tiešām padarīsim vienu otru savu jēdzienu par galīgi absurdu. Tā ka es tiešām ļoti nopietni aicinu. Nevis tāpēc, ka tas nāktu no “Latvijai”, šoreiz jābalso ir pret. Šeit ir ļoti liela loģika šajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Leiškalns (LC). Godājamie deputāti, es aicinu atbalstīt šoreiz komisijas redakciju, bet frakcijai “Latvijai” iesniegt šo “šā likuma izpratnē” uz trešo lasījumu. Jebšu tas termins, kas ir blakus viņu priekšlikumam, “sintētiskais spirts” ir vienkārši nedefinējams. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

L.Ozoliņš (TB). Priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es vēlreiz aicinu tiešām ļoti uzmanīgi sekot šo terminu pareizam skaidrojumam. Te iznāk, ka alkohols ir arī jēlspirts, kas ir inde, un tehniskais spirts, kas ir sevišķa inde, vai sintētiskais spirts. Tātad vajadzētu vismaz dalīt šo tehnisko spirtu un jēlspirtu, un sintētisko spirtu no tāda spirta, kuru lieto ēšanas kultūrā, pēc Leiškalna kunga, Latvijā un pēc deputāta no “Saimnieka” — Krisberga kunga — Francijā. Es domāju, ka galda kultūrā, teiksim, tehnisko spirtu un sintētisko spirtu nevajadzētu lietot, lai gan mēs zinām, ka tieši no šiem spirtiem izgatavo tā saucamās “krutkas”. Trijos beidzamajos gados, kad šī kontrole ir mazāka, ir miruši apmēram 300 cilvēku Tieši no šo tehnisko spirtu dažādi pagatavotiem tā saucamajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Tāpēc ļoti, ļoti uzmanīgi jāpieiet šim dalījumam un šai izpratnei. Es uzskatu, ka vispār pārtikā galda kultūrā lietojamā narkotika, tātad alkoholiskie dzērieni, būtu jāatdala, pilnīgi jāatdala no šiem, lai vēlāk nebūtu sajukuma gan glabāšanā, gan lietošanā utt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”. Otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Cienījamais Ozoliņa kungs! Ja likumprojekts runātu ne tikai par alkohola lietošanu, bet dzeršanas kultūru, kuru mēs tik bieži pieminam, tad jums varētu būt taisnība, bet likums runā par visu alkohola apriti, tajā skaitā ražošanu, kur parādās jēlspirts, un pārējiem procesiem. Uzglabāšanu, kur parādās tehniskais spirts. Tā ka es domāju, šie termini šeit ir jāatstāj. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, frakcija “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”. Lūdzu!

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Protams, es nevaru iedziļināties tā kā Leiškalna kungs un Dobeļa kungs, kā profesionāļi šinī sfērā, bet man ir tomēr arī cits jautājums. Varbūt Seiles kundze arī paskaidros, jo man radās specifisks jautājums. Vai Bitnera balzams “Dopel Herz”, kas tagad tiek reklamēts televīzijā, un Bitnera balzamā ir 45 grādi, vai tas ir alkoholisks dzēriens, vai tas ir alkohols? Vai tās ir zāles, jo saprotiet, šajā kategorijā tas it kā nevienā neiet, ja tam ir 45 grādi, tad tas tomēr ir kaut kāds specifisks, bet varbūt uz trešo lasījumu jāieliek vēl arī zāles iekšā, kas ir uz alkoholiskās bāzes būvētas vai kaut kādā tādā veidā, jo citādi varēs nosaukt visus šādus ražojumus par zālēm, un tas būs pareizi, jo “Melnais balzams” arī dziedē visas kaites.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, LNNK un LZP. Otro reizi.

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienītie kolēģi! Būtiskas divas dažādas nostādnes — alkohols kā ķīmisks termins, kā es teicu, radikāls, un hidroksilgrupa, viena vai daudzas, un otrs — alkohols šī likuma izpratnē. Uz trešo lasījumu varat kabināt tur klāt, ko jūs vēl gribat, un, Ozoliņa kungs, tehniskajam spirtam nav nekādas vainas, to es jums saku.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs uzstāties nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Anna Seile. Lūdzu!

A.Seile (LNNK, LZP) . Cienījamie deputāti! Mieru, mēs neesam lietojuši alkoholu. Tātad es gribu pateikt komisijas viedokli. Komisija, izstrādājot šos terminus, pieaicināja gan Juridiskā biroja pārstāvjus, gan Lauksaimniecības universitātes speciālistus, ķīmiķus un pārtikas tehnologus. Juridiskā biroja secinājums bija tāds, ka visi likuma sākumā ievietotie termini attiecas tieši uz šo likumu. Mēs nereglamentējam citos likumos ar šiem terminiem to saturu. Tāpēc, no šī viedokļa skatoties, balsojums par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu tiešām nebūtu atbalstāms un nebūtu atbalstāms arī tādā variantā, kā domāja komisija, ka tas izslēdz to, ka par alkoholu tiek atzīts arī spirtu saturošas izejvielas, kas ir komisijas priekšlikumā, kas sagatavots pēc speciālistu priekšlikuma. Kas attiecas uz Lujāna kunga jautājumu un lielo interesi par Bitnera balzamu, arī šis jautājums šī likuma tālākajās nodaļās ir regulēts, jo ir pateikts, ir atsauce, ka Farmācijas likums nosaka dažādu zāļu, kuru saturā ir arī alkohols, lietošanas, pārdošanas un turēšanas kārtību. Tāpēc es aicinu neatbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, atbalstīt Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu, bet, ja arī nobalsos par “Latvijas” priekšlikumu, būtisku izmaiņu nebūs, tikai jābalso, protams, arī Tautsaimniecības komisijas priekšlikums, un mēs tos varēsim iestrādāt abus kopā uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, mēs izskatām priekšlikumu nr.13, frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, izteikt 1.panta 2.punktu šādā redakcijā, un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Godātie deputāti, es aicinu piedalīties balsojumā. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 20, atturas — 23. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums ar nr.14. Vai deputātiem ir iebildumi par šo priekšlikumu? Iebildumu nav. Šis priekšlikums ir pieņemts.

A.Seile. Nākamais 15.priekšlikums, kurš sasaucas arī ar 16.priekšlikumu. Apiņa 15.priekšlikums komisijā ir daļēji atbalstīts, izteikts citā redakcijā kā 16.priekšlikums. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumi pret komisijas viedokli nav? Pieņemts.

A.Seile. Nākamie priekšlikumi, 17. un 18., attiecas uz alkoholisko dzērienu speciālajām marķēšanas zīmēm. Ir Apiņa kunga priekšlikums, kuru ir izmantojusi Tautsaimniecības komisija, precizējusi tā redakciju atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem un ir atbalstījusi. Aicinu atbalstīt abus šos priekšlikumus!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātā sēdes vadība! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Es balsošu pret šiem priekšlikumiem un arī aicinu Saeimu neatbalstīt 17. un 18.priekšlikumu tādēļ, ka viss alkohols jau tāpat tiek marķēts ar akcīzes nodokļa marku, tas ir pamats, lai alkohola apriti varētu uzskaitīt, tas ir alkohola aprites uzskaites instruments, un es uzskatu, ka speciāla vēl otra alkohola marķēšanas zīme šajā gadījumā nav nepieciešama. Ja ir runa par šīs otras marķēšanas zīmes izmantošanas mērķiem, ka tā būtu tāda, kas apliecina dzērienu kvalitāti, tad tie ir citi likumi, kuri nosaka šo patērētājiem nepieciešamo informācijas daudzumu, kas ir jānorāda uz etiķetes, proti, tie ir likumi par preču drošumu un likums par pārtikas apriti, kur tas ir reglamentēts, un es uzskatu, ka atsevišķi pie tam katrai firmai, kas ražo alkoholu, ir iespēja piereģistrēt preces zīmi patentu valdē, kur ir visa nepieciešamā informācija, ko patērētājs var izlasīt. Dubulta marķēšana ar vēl atsevišķu kontroles zīmi, manuprāt, nav nepieciešama, tāpēc es aicinu balsot pret šiem diviem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Principā varētu pievienoties Vītola kungam, kurš precīzi nolasīja Latvijas tirgotāju asociācijas piesūtīto priekšrakstu, kā vajadzētu balsot. It kā būtu loģiski, pirms likums stājās spēkā, tad, kad ieviesa iepriekšējās akcīzes markas, trīs nedēļas pie Sporta pils tās varēja iegādāties jebkurš, kurš gribēja par tām maksāt. Es domāju, ka, ja mēs šo te tiešām tautai kaitīgo dziru, ko sauc par alkoholisko dzērienu, piespiedīsim marķēt ar divām akcīzes markām, nu, mazlietiņ grūtāk būs piedāvāt divas markas nekā vienu marku “krutku” ražotājam. “Krutka” tulkojumā no krievu valodas “paštaisīts alkoholisks dzēriens”. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Es gribētu atbalstīt Vītola kunga priekšlikumu, jebšu ar Ministru kabineta žēlastību jau attiecīgā pārvalde šobrīd ir likvidēta, tā kā mums ir jāliek uz alkohola attiecīgā akcīzes markas zīme, kas liecina par akcīzes nodokļa nomaksu, un viss pārējais ir nosakāms citos likumos par patērētāju aizsardzību un tamlīdzīgi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs uzstāties nevēlas... Leopolds Ozoliņš, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

L.Ozoliņš (TB). Cienījamais priekšsēdētāj! Deputāti! Cienījamais Krisberga kungs! Es gribētu apliecināt, ka šoreiz jūs sakāt taisnību, ka tiešām daudz šo marku ir viltotas, un vajadzētu tomēr mēģināt vismaz šeit un pēc tam kontrolēt šo marku izgatavošanu un autentiskumu. Šeit es speciāli gatavojos šī likuma apspriešanai, savā piezīmju grāmatiņā ielīmēju divas šādas markas. Tās ļoti viegli nonāca nost no šīs pudeles, tas nozīmē, ka šo pudeli var pārdot simtu vienu reizi kafejnīcās, restorānos, bāriņos un tā tālāk. Lūk, šīs markas ir pilnīgi veselas, tās pielīmētas manā piezīmju grāmatiņā. Ņemiet, lūdzu, to vērā, apspriežot šo likumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs uzstāties nevēlas? Debates beidzam. Komisijas vārdā — Anna Seile. Lūdzu!

A.Seile (LNNK, LZP) . Cienījamie deputāti, šajā mēnesī 248.Ministru kabineta noteikumos bija grozījumi, kuri precizē šo alkoholisko dzērienu marķēšanas kārtību, un arī šīs zīmes nosaukums tiek precizēts. Es uzskatu, ka šis labojums ir jāievieš uz trešo lasījumu, bet nebūtu lietderīgi vispār izsviest no likuma teksta jēdzienu par mūsu, Latvijā ražot, dzērienu marķēšanu. Aicinu tomēr atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jā, godātie deputāti, tā kā deputāts Pēteris Apinis nav zālē un viņš neuztur konkrēti savu priekšlikumu, bet komisija viņa priekšlikumu ir iestrādājusi jau precizētā redakcijā, kura tiek piedāvāts ar numuru 18, tad, godātie deputāti, mums ir sava attieksme jāizsaka pret šo priekšlikumu nr.18 balsojot. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas precizēto redakciju — papildināt 1.punktu ar jaunu 6.punktu, mainot turpmāko punktu numerāciju, šādā redakcijā, un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 9, atturas — 17. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Seile. Nākamais, 19.priekšlikums, atkal iesniedz deputāts Apinis, tā ir atbilstība, sertifikātu terminoloģija, un komisija daļēji to ir atbalstījusi, izsakot... saskaņojot ar Ministru kabineta noteikumiem, precizētā redakcijā kā savu priekšlikumu nr.20, kuru aicinu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu par komisijas viedokli nav? Pieņemts.

A.Seile. 21.un 22.priekšlikums attiecas uz atbilstības sertifikātu definīciju, un atkal Apiņa un komisijas priekšlikums, kas ir apvienots komisijas vienotā priekšlikumā, aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Seile. 23.priekšlikums attiecas uz terminu “būtiska līdzdalība”, kas ir tiešām lietots tekstā, un vairāki deputāti komisijā pieprasīja izskaidrot, kas tas īsti ir, un šajā gadījumā tas nav vispārīgs termins, bet noteikts, ka būtiska līdzdalība aptver 10 vai vairāk procentu no uzņēmumu pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kas ir arī Ministru kabineta noteikumu objekts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Nu, ja mums bija zināma neērtība, vai alus ir alkoholisks dzēriens, un mēs tomēr nodefinējām, ka tas tāds nav, tad šeit, nu, atvainojiet, smiesies jebkurš cilvēks, kuram ir kaut kādas zināšanas par vērtspapīriem, akcijām, pajām un tamlīdzīgām lietām. Kā var būt būtiska līdzdalība, ja jums pieder tikai 10 procenti no balsstiesīgo akciju skaita, kā tad 10 procenti pārbalsos 90 procentus? Jā, ir statistiskie dati atkarībā no akciju sabiedrību akcionāru skaita, ja tas ir ļoti liels, tad nav obligāti turēt 49, 50 vai 51 procentu, tas varētu būt ap 30—35 procentiem, bet, ja šeit ir runa, ka būtiska līdzdalība ir 10 procenti, tādā gadījumā es aicinu noraidīt šo priekšlikumu, jo ar 10 procentu balsu skaitu nekādu būtisku lēmumu kopējā masā pieņemt nav iespējams. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Leiškalns (LC). Neapšaubāmi, ka 10 procenti, Krisberga kungs, ir būtiska līdzdalība un zināmās situācijās ar 10 proecentiem ir iespējams kontrolēt uzņēmumu darbību. Vienkārši, ja mēs runājam par šiem procentiem un attiecinām to arī uz publiskām akciju sabiedrībām, tad ļoti grūti konstatēt, kuram kurā mirklī cik akciju pieder. Tas ir cits jautājums, bet 10 procenti ir uzskatāmi par būtisku līdzdalību, kaut gan nav uzskatāmi par kontrolpaketi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs uzstāties nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Anna Seile. Lūdzu!