Ministru kabineta noteikumi Nr. 675

Rīgā 2017. gada 14. novembrī (prot. Nr. 57 10. §)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"
3. panta trešās daļas 12. punkta "a" apakšpunktu,
8. panta otro daļu, 9. panta pirmās daļas 16. un 17. punktu
un 44. punkta "a" apakšpunktu, 10. panta pirmās daļas 4. punktu,
11. panta trešās daļas 15. punktu, 11.⁵ panta pirmo daļu,
16.¹ panta ceturto daļu, 17. panta vienpadsmitās daļas
2. punktu, 38. panta otro daļu un 39. pantu

1. Izdarīt Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumos Nr. 899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 156. nr.; 2012, 203. nr.; 2013, 168., 198., 252. nr.; 2014, 190., 220. nr.; 2015, 252. nr.; 2016, 234. nr.) šādus grozījumus:

1.1. papildināt norādi, uz kāda likuma pamata noteikumi izdoti, aiz skaitļiem un vārdiem "11. panta trešās daļas 15. punktu" ar skaitli un vārdiem "11.⁵ panta pirmo daļu";

1.2. aizstāt 18.² 2. apakšpunktā vārdus "likumu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" ar vārdiem "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu";

1.3. aizstāt 18.² 9. apakšpunktā skaitli "14,23" ar skaitli "15";

1.4. papildināt noteikumus ar 22.¹ un 22.² punktu šādā redakcijā:

"22.¹ Piemērojot likuma 8. panta trešās daļas 20.⁴ punktu, ar ienākumu no izložu un azartspēļu laimestiem saprot jebkuru laimestu Azartspēļu un izložu likuma izpratnē.

22.² Piemērojot likuma 8. panta trešās daļas 20.⁴ punktu, kā arī ņemot vērā likuma 9. panta pirmās daļas 5. punktu, 15. panta otro, septiņpadsmito un deviņpadsmito daļu, nodokļa maksātājs neatkarīgi no ienākuma izmaksas vietā piemērotās nodokļa likmes ienākumu no izložu un azartspēļu laimestiem iekļauj taksācijas gada deklarācijā un aprēķina nodokli rezumējošā kārtībā, piemērojot attiecīgajam gada ienākuma apmēram noteikto nodokļa likmi vai nodokļa likmes (likuma 8. panta trešās daļas 20.⁴ punkta piemērošanas piemēri – šo noteikumu 1.² pielikumā).";

1.5. aizstāt 34.² punktā vārdus "normatīvajiem aktiem par likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" ar vārdiem "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma";

1.6. papildināt noteikumus ar 35.¹, 35.² un 35.³ punktu šādā redakcijā:

"35.¹ Piemērojot likuma 9. panta pirmās daļas 2.¹ punktu, tajā noteiktais atbrīvojums piemērojams arī dividendēm un dividendēm pielīdzināmajam ienākumam, ko izmaksā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, ja minētais uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs – dividenžu izmaksātājs – ir bijis tiesīgs par šo dividenžu un dividendēm pielīdzināmā ienākuma apmēru samazināt ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē iekļautu dividenžu apmēru atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma nosacījumiem.

35.² Likuma 9. panta pirmās daļas 2.¹ punktā noteikto atbrīvojumu piemēro dividendēm, ko izmaksā tonnāžas nodokļa maksātājs no peļņas, kuras aplikšanu ar uzņēmumu ienākuma nodokli vispārējā Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteiktajā kārtībā aizstāj tonnāžas nodoklis.

35.³ Likuma 9. panta pirmās daļas 2.¹ punktā noteikto atbrīvojumu nepiemēro dividendēm, par kurām uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze ir samazināta saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma nosacījumiem par akciju atsavināšanas ienākuma neiekļaušanu uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē.";

1.7. aizstāt 48. punktā skaitli "15" ar skaitli "20";

1.8. izteikt 57. punktu šādā redakcijā:

"57. Nodokļa maksātājam ir tiesības no autoratlīdzības (honorāra) summas atskaitīt likuma 10. panta pirmās daļas 4. punktā minētos zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru izdevumus, kuri saistīti ar šo darbu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmantošanu, šādā apmērā:

57.1.  50 % apmērā no autoratlīdzības (honorāra) summas:

57.1.1. par dramatiskiem un muzikāli dramatiskiem darbiem un to izpildījumiem;

57.1.2. par horeogrāfiskiem darbiem, pantomīmām un to izpildījumiem;

57.1.3. par muzikāliem darbiem ar tekstu vai bez tā un to izpildījumiem;

57.1.4. par audiovizuāliem darbiem;

57.1.5. par zīmējumiem, glezniecības, tēlniecības un grafikas darbiem un citiem mākslas darbiem;

57.1.6. par lietišķās mākslas darbiem, dekorācijām un scenogrāfijas darbiem;

57.1.7. par dizaina darbiem;

57.1.8. par fotogrāfiskiem darbiem un darbiem, kas izpildīti fotogrāfijai līdzīgā veidā;

57.1.9. par celtņu, būvju un arhitektūras darbu skicēm, metiem, projektiem un celtņu un būvju risinājumiem, citiem arhitektūras darinājumiem, pilsētbūvniecības darbiem un dārzu un parku projektiem un risinājumiem, kā arī pilnīgi vai daļēji uzceltām būvēm un īstenotiem pilsētbūvniecības vai ainavu objektiem;

57.1.10. par ģeogrāfiskām kartēm, plāniem, skicēm un plastiskiem darbiem, kas attiecas uz ģeogrāfiju, topogrāfiju un citām zinātnēm;

57.1.11. par apdarēm, muzikāliem aranžējumiem, ekranizācijām un tamlīdzīgiem darbiem;

57.1.12. par atklājumiem, izgudrojumiem un rūpnieciskajiem paraugiem;

57.1.13. par dizaina projektiem;

57.2.  25 % apmērā no autoratlīdzības (honorāra) summas:

57.2.1. par literāriem darbiem (grāmatas, brošūras, runas, datorprogrammas, lekcijas, aicinājumi, ziņojumi, sprediķi un citi līdzīga veida darbi) un to izpildījumiem, tai skaitā par darbiem, kas radīti, izdoti, izpildīti vai citādi izmantoti presē un citos plašsaziņas līdzekļos;

57.2.2. par scenārijiem un audiovizuālu darbu literāriem projektiem;

57.2.3. par tulkojumiem, pārstrādātiem darbiem, anotācijām, referātiem, kopsavilkumiem, apskatiem, dramatizējumiem, darbu krājumiem (enciklopēdijas, antoloģijas, atlanti un tamlīdzīgi darbu krājumi) un datubāzēm.";

1.9. aizstāt 64. punktā vārdu "pieciem" ar skaitli "10";

1.10. papildināt noteikumus ar 78.¹, 78.², 78.³ un 78.⁴ punktu šādā redakcijā:

"78.¹ Piemērojot likuma 11. panta 3.¹ daļu, taksācijas gada saimnieciskās darbības izdevumos iekļaujamais kopējais izdevumu apmērs drīkst pārsniegt saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojuma (80 %) apmēru (likuma 11. panta 3.¹ un 3.⁴ daļas piemērošanas piemērs – šo noteikumu 4.¹ pielikumā (1. piemērs)).

78.² Piemērojot likuma 11. panta 3.² daļu, taksācijas gada saimnieciskās darbības izdevumos iekļaujamais atsevišķo (kas izdevumos iekļaujami pilnā apmērā) izdevumu apmērs drīkst pārsniegt saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojuma (80 %) apmēru (likuma 11. panta 3.² daļas piemērošanas piemērs – šo noteikumu 4.¹ pielikumā (2. piemērs)).

78.³ Piemērojot likuma 11. panta 3.⁴ daļu, taksācijas gada saimnieciskās darbības izdevumos iekļaujamo kopējo izdevumu ierobežojuma (80 %) apmēru nosaka no taksācijas gada saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas veidojas, summējot faktiski gūtos saimnieciskās darbības ieņēmumus un summas, kas saņemtas valsts atbalsta lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku attīstībai ietvaros (likuma 11. panta 3.⁴ daļas piemērošanas piemērs – šo noteikumu 4.¹ pielikumā (3. piemērs)).

78.⁴ Piemērojot likuma 11. panta devīto daļu, saimnieciskās darbības zaudējumi (negatīvs saimnieciskās darbības ienākums, neņemot vērā saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojuma 80 % apmēru) tiek segti hronoloģiskā secībā no nākamo triju gadu saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma, ievērojot (iekļaujoties) izdevumiem noteikto 80 % ierobežojumu. Iepriekšējo gadu zaudējumi tiek iekļauti hronoloģiskā secībā, sākot ar senāko taksācijas gadu (likuma 11. panta devītās daļas piemērošanas piemērs – šo noteikumu 4.¹ pielikumā (4. piemērs)).";

1.11. izteikt 79.¹ punktu šādā redakcijā:

"79.¹ Piemērojot likuma 11.¹ panta 6.¹ daļu, ņem vērā arī likuma 11. panta 3.² daļas nosacījumu attiecībā uz saimnieciskās darbības izdevumu veidiem, kuri ar saimniecisko darbību saistītajos izdevumos ir iekļaujami pilnā apmērā. Ja apliekamais ienākums, kas noteikts kā 20 % no saimnieciskās darbības ieņēmumiem, atšķiras no apliekamā ienākuma, kas noteikts, no saimnieciskās darbības ieņēmumiem atskaitot saimnieciskās darbības izdevumu veidus, kuri ar saimniecisko darbību saistītajos izdevumos ir iekļaujami pilnā apmērā, nodokļa aprēķināšanas vajadzībām izmanto mazāko no abiem iegūtajiem rezultātiem (likuma 11.¹ panta 6.¹ daļas piemērošanas piemērs – šo noteikumu 4.² pielikumā).";

1.12. papildināt noteikumus ar 79.², 79.³, 79.⁴, 79.⁵, 79.⁶, 79.⁷, 79.⁸, 79.⁹, 79.¹⁰, 79.¹¹, 79.¹², 79.¹³, 79.¹⁴, 79.¹⁵, 79.¹⁶, 79.¹⁷, 79.¹⁸, 79.¹⁹, 79.²⁰ un 79.²¹ punktu šādā redakcijā:

"79.² Piemērojot likuma 11.⁵ panta 1.¹ daļas 1. punktā minēto pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšanas metodi, nodokļa maksātāja pamatlīdzekļiem taksācijas perioda nolietojuma summu aprēķina no katra pamatlīdzekļa atlikušās vērtības pirms taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas.

79.³ Pamatlīdzekļa atlikušo vērtību, no kuras aprēķina taksācijas perioda nolietojumu, nosaka, palielinot pamatlīdzekļa pirmstaksācijas perioda atlikušo vērtību par taksācijas periodā veiktajām kapitālajām izmaksām, par pamatlīdzekļa uzlabošanas, atjaunošanas un rekonstrukcijas izmaksām, kuras radušās, pievienojot vai nomainot daļas vai detaļas, un kuras būtiski palielina pamatlīdzekļa ražošanas potenciālu vai pagarina tā ekspluatācijas laiku. Pamatlīdzekļa atlikušo vērtību samazina par izslēgtās pamatlīdzekļa daļas vai detaļas atlikušo vērtību, ja to var noteikt.

79.⁴ Ja attiecīgā pamatlīdzekļa atlikusī vērtība pēc nolietojuma atskaitīšanas taksācijas perioda beigās nepārsniedz 75 euro, pamatlīdzeklis pilnībā tiek izslēgts no pamatlīdzekļu uzskaites reģistriem un tam tiek pārtraukts rēķināt nolietojumu.

79.⁵ Ja nodokļa maksātāja taksācijas periods ir īsāks par 12 mēnešiem, pamatlīdzekļa taksācijas perioda nolietojumu reizina ar koeficientu, kuru aprēķina, mēnešu skaitu taksācijas periodā dalot ar 12. Nosakot pamatlīdzekļa atlikušo vērtību nodokļa aprēķināšanas vajadzībām, piemēro koriģēto taksācijas perioda nolietojuma summu.

79.⁶ Nodokļa maksātāja pamatlīdzekļu taksācijas perioda nolietojuma kopsummu (ieskaitot šo noteikumu 79.⁴ un 79.⁵ punktā minēto vērtību) nosaka, summējot katram pamatlīdzeklim aprēķināto nolietojumu.

79.⁷ Ja vieglā automobiļa iegādes vērtība, nomas vērtība, atlikusī vērtība vai atlikusī vērtība pamatlīdzekļa uzlabošanas, atjaunošanas vai rekonstrukcijas darbu rezultātā pārsniedz 50 000 euro (bez pievienotās vērtības nodokļa), tad minētajam pamatlīdzeklim taksācijas periodā, kurā tā uzskaites vērtība pārsniedz 50 000 euro (bez pievienotās vērtības nodokļa), un turpmākajos taksācijas periodos likuma 11.⁵ panta pirmo daļu nepiemēro, bet piemēro Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteiktos ierobežojumus saimnieciskās darbības izdevumu atzīšanā saistībā ar reprezentatīvu automobili.

79.⁸ Ja nodokļa maksātājs veic pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, tās rezultātus pamatlīdzekļu atlikušās vērtības noteikšanā neņem vērā.

79.⁹ Piemērojot likuma 11.⁵ panta 1.⁴ daļu, nemateriālo ieguldījumu izveidošanas izmaksas par patentiem, licencēm un preču zīmēm noraksta sistemātiski saskaņā ar lineāro (vienmērīgo) metodi. Pārējo nemateriālo ieguldījumu nolietojums nodokļa aprēķināšanas vajadzībām nav norakstāms.

79.¹⁰ Par samaksu iegūta un pašradīta datoru programmprodukta un programmas nolietojuma aprēķinam nodokļu vajadzībām piemēro nolietojuma norakstīšanu saskaņā ar likuma 11.⁵ panta 1.¹ daļas 1. punkta "c" apakšpunktu vai 2. punkta "c" apakšpunktu un nepiemēro likuma 11.⁵ panta 1.⁴ daļu.

79.¹¹ Nodokļa aprēķināšanas vajadzībām datorprogrammu, ko izveidojis pats nodokļu maksātājs, un par atlīdzību iegūtu datorprogrammu licences līgumu nolietojumu noraksta saskaņā ar pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšanas kārtību, kas noteikta likuma 11.⁵ panta 1.¹ daļas 1. punkta "c" apakšpunktā vai 2. punkta "c" apakšpunktā.

79.¹² Ja pamatlīdzekļi ir nomāti ar izpirkuma tiesībām, to nolietojuma summu un rekonstrukcijas, uzlabošanas un atjaunošanas izmaksas noraksta tā, it kā pamatlīdzekļi būtu nomnieka īpašums. Šajā gadījumā iznomātājs nedrīkst iekļaut attiecīgā pamatlīdzekļa vērtību nolietojuma aprēķinos.

79.¹³ Ja pamatlīdzekļi ir nomāti bez izpirkuma tiesībām un tie pēc nomas termiņa izbeigšanās jāatdod īpašniekam, kā arī ja nomas līgumā ir paredzēta pamatlīdzekļu rekonstrukcija, uzlabošana vai atjaunošana, šo izmaksu summa nomniekam jānoraksta vienlīdzīgās daļās atlikušajā nomas periodā. Ja saskaņā ar līgumu iznomātājs kompensē nomniekam šīs rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas izmaksas, šo izmaksu summa jāiekļauj nomnieka apliekamajā ienākumā. Ja nomnieks nekustamo īpašumu nomā bez izpirkuma tiesībām un šajā īpašumā ir veicis rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas darbus, bet līgums tiek izbeigts pirms termiņa sakarā ar nomnieka komercdarbības apgrozījuma vai peļņas apmēra samazināšanos (nomātajās telpās) vairāk nekā par 30 % (salīdzinot rādītājus no taksācijas perioda sākuma līdz līguma izbeigšanas dienai ar pirmstaksācijas perioda attiecīgo laikposmu) vai no nomnieka neatkarīgu apstākļu dēļ (izņemot gadījumu, kad līgumu izbeidz pēc iznomātāja iniciatīvas), nomnieka apliekamo ienākumu samazina par pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas izmaksu atlikušo summu tajā taksācijas periodā, kurā līgums izbeigts.

79.¹⁴ Ja nomnieks veic iznomāto pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas darbus, kas nav paredzēti nomas līgumā, vai ja nomas līgums nav noslēgts, nomnieka apliekamais ienākums tiek palielināts par šo rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas darbu izmaksu summu.

79.¹⁵ Individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, kas vienā vai vairākos pirmstaksācijas periodos maksāja mikrouzņēmumu nodokli, sākot maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli saskaņā ar likuma normām, pamatlīdzekļu atlikušo vērtību taksācijas perioda sākumā nosaka, no pamatlīdzekļu iegādes vai izveidošanas vērtības, kurai pieskaitītas pamatlīdzekļa uzlabošanas, atjaunošanas un rekonstrukcijas izmaksas, atskaitot nolietojuma vērtību, kas aprēķināta par pirmstaksācijas periodiem.

79.¹⁶ Piemērojot likuma 11.⁵ pantu, pamatlīdzekļu uzskaiti un nolietojuma aprēķinu veic, izmantojot šo noteikumu 4.³ pielikumā minētās veidlapas.

79.¹⁷ Šo noteikumu 4.³ pielikuma 1. veidlapas "Pamatlīdzekļa nolietojuma aprēķins" aizpildīšanas kārtība:

79.¹⁷ 1.  2. ailē "Sākotnējā vērtība" norāda pamatlīdzekļa bilances vērtību datumā, kad pamatlīdzekli sāk izmantot saimnieciskajā darbībā;

79.¹⁷ 2.  3. ailē "Vērtības izmaiņas – palielināšanās "+"" norāda summu, par kādu palielināta pamatlīdzekļa vērtība. Šajā ailē norāda izmaksas, kas būtiski palielina pamatlīdzekļa ražošanas potenciālu vai pagarina ekspluatācijas laiku (pievienojot vai nomainot daļas vai detaļas);

79.¹⁷ 3.  4. ailē "Vērtības izmaiņas – samazināšanās "–"" norāda summu, par kādu samazināta pamatlīdzekļa vērtība. Šajā ailē norāda izslēdzamās pamatlīdzekļa daļas vai detaļas bilances vērtību;

79.¹⁷ 4.  5. ailē "Vērtība, no kuras aprēķina taksācijas perioda nolietojumu" norāda:

79.¹⁷ 4.1. vērtību, kas aprēķināta taksācijas periodā, kurā pamatlīdzeklim sāk rēķināt nolietojumu nodokļa vajadzībām, izmantojot šādu formulu: 2. aile + 3. aile – 4. aile;

79.¹⁷ 4.2. vērtību, kas nākamajos taksācijas periodos aprēķināta, izmantojot šādu formulu: 8. aile + 3. aile – 4. aile;

79.¹⁷ 5.  6. ailē "Taksācijas perioda nolietojums" norāda aprēķināto taksācijas perioda nolietojumu, izmantojot šādu formulu: 5. ailē norādīto vērtību reizina ar procentu likmi, kas attiecīgajam pamatlīdzeklim noteikta likuma 11.⁵ panta 1.¹ daļas 1. punktā, vai norāda vērtību, kāda attiecīgajam pamatlīdzeklim noteikta, piemērojot likuma 11.⁵ panta 1.¹ daļas 2. punktā noteikto pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas laiku gados;

79.¹⁷ 6.  7. ailē "Uzkrātais nolietojums" norāda uzkrāto nolietojumu nodokļiem, summējot iepriekšējā taksācijas perioda 7. ailē norādīto vērtību un taksācijas periodā aprēķināto nolietojumu, kas norādīts 8. ailē;

79.¹⁷ 7.  8. ailē "Atlikusī vērtība pēc taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas" norāda pamatlīdzekļa atlikušo vērtību, ko aprēķina, izmantojot šādu formulu: 5. aile – 6. aile.

79.¹⁸ Šo noteikumu 4.³ pielikuma 2. veidlapas "Nemateriālā ieguldījuma nolietojuma aprēķins" aizpildīšanas kārtība:

79.¹⁸ 1.  2. ailē "Sākotnējā vērtība" norāda nemateriālā ieguldījuma sākotnējo vērtību;

79.¹⁸ 2.  3. ailē "Vērtība, no kuras atņem aprēķināto taksācijas perioda nolietojumu" norāda:

79.¹⁸ 2.1. taksācijas periodā, kurā sāk rēķināt nolietojumu nemateriālajam ieguldījumam, – 2. ailē norādīto vērtību;

79.¹⁸ 2.2. nākamajos taksācijas periodos – vērtību, ko aprēķina, izmantojot šādu formulu: iepriekšējā taksācijas perioda 6. aile – 4. aile;

79.¹⁸ 3.  4. ailē "Aprēķinātais gada nolietojums" norāda saskaņā ar lineāro (vienmērīgo) metodi aprēķināto gada nolietojumu nemateriālajam ieguldījumam;

79.¹⁸ 4.  5. ailē "Uzkrātais nolietojums" norāda uzkrāto nolietojumu nodokļiem, summējot iepriekšējā taksācijas perioda 5. ailē norādīto vērtību un taksācijas periodā aprēķināto nolietojumu, kas norādīts 4. ailē;

79.¹⁸ 5.  6. ailē "Atlikusī vērtība pēc taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas" norāda aprēķināto nemateriālā ieguldījuma atlikušo vērtību, ko aprēķina, izmantojot šādu formulu: 3. aile – 4. aile. Tāda pati vērtība jāiegūst arī, izmantojot šādu formulu: 2. aile – 5. aile.

79.¹⁹ Aizpildot šo noteikumu 4.³ pielikuma 3. veidlapu "Pamatlīdzekļu nolietojuma un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšanas aprēķina kopsavilkums", norāda visu pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu aprēķinos (4.³ pielikuma 1. un 2. veidlapā) attiecīgi nosauktajās ailēs norādītās kopsummas. Minētā pielikuma 6. ailē norādāmo vērtību aprēķina, izmantojot šādu formulu: 3. aile – 4. aile. Tāda pati vērtība jāiegūst arī, izmantojot šādu formulu: 2. aile – 5. aile.

79.²⁰ Taksācijas gadam beidzoties, gada ienākumu deklarācijā tiek iekļauta saimnieciskās darbības izdevumu summa, kas koriģēta par taksācijas gada laikā norakstīto pamatlīdzekļu nolietojuma vērtību.

79.²¹ Piemērojot likuma 11.⁶ panta otro daļu, apliekamā ienākuma palielināšanu par nolietojuma summu un izdevumos norakstīto procentu maksājumu summu, ja ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas ir neapliekams, norāda gada ienākumu deklarācijas D1¹ pielikumā.";

1.13. papildināt noteikumus ar 96.¹, 96.², 96.³, 96.⁴ un 96.⁵ punktu šādā redakcijā:

"96.¹ Ja nodokļa maksātājs taksācijas gada laikā saņem tikai ienākumu no uzņēmuma līguma un pie ienākuma izmaksātāja tam ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, ienākuma izmaksas brīdī ienākumam tiek piemērota likuma 15. panta otrajā daļā gada apliekamajam ienākumam noteiktā progresīvā nodokļu likme. Ja algas nodokļa grāmatiņa pie ienākuma izmaksātāja nav iesniegta, ienākuma izmaksas brīdī ienākumam tiek piemērota likuma 15. panta septiņpadsmitajā daļā noteiktā 23 % likme. Taksācijas gadam beidzoties, nodokļa maksātājs, rezumējošā kārtībā iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, precizē taksācijas gada laikā gūtos ienākumus un aprēķināto nodokli un attiecīgi piemaksā iztrūkstošo nodokļa summu vai saņem atpakaļ izveidojušos nodokļa pārmaksu.

96.² Noteikumu 96.¹ punktā minētā nodokļa likmes piemērošanas kārtība ir piemērojama arī ienākumiem no autoratlīdzības (izņemot ienākumus no autoratlīdzības par literārajiem darbiem, tai skaitā darbiem, kas radīti, izdoti, izpildīti vai citādi izmantoti presē un citos plašsaziņas līdzekļos).

96.³ Saņemot ienākumus no uzņēmuma līguma vai ienākumus no autoratlīdzības, par ienākuma gūšanas dienu uzskatāma diena, kad nodokļa maksātājs saņem ienākumu.

96.⁴ Piemērojot likuma 15. panta piecpadsmito daļu, atskaitījumus no gada ienākuma (neapliekamo minimumu, atvieglojumus un attaisnotos izdevumus) atskaita no nodokļa bāzes daļas, kurai piemēro 20 % likmi. Pārmaksātā nodokļa atmaksa, pamatojoties uz gada ienākumu deklarāciju, notiek, piemērojot 20 % likmi. Ja nodokļa maksātāja atskaitījumi no gada ienākuma pārsniedz pirmo progresijas slieksni, tos var atskaitīt arī no ienākumu daļas, kas pārsniedz pirmo progresijas slieksni tā, lai atskaitījumu rezultātā maksātāja nodoklis samazinātos tikai par nodokļa daļu, kas būtu aprēķināta, piemērojot 20 % likmi (likuma 15. panta piecpadsmitās daļas piemērošanas piemēri – šo noteikumu 4.⁴ pielikumā).

96.⁵ Ja nodokļa maksātājs, kuram nav izsniegts Valsts ieņēmumu dienesta apliecinājums par reģistrēšanos saimnieciskās darbības veicēja statusā, taksācijas gada laikā saņem vienreizējus ieņēmumus no saimnieciskās darbības un citu ienākumu taksācijas gada laikā tam nav bijis, ienākuma izmaksas brīdī ienākuma izmaksātājs, kuram nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, tam nepiemēro Valsts ieņēmumu dienesta prognozēto mēneša neapliekamo minimumu un piemēro 23 % likmi. Savukārt taksācijas gadam beidzoties, nodokļa maksātājs, rezumējošā kārtībā iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, piemēro likuma 15. panta otrajā daļā noteikto progresīvo likmi, precizē taksācijas gada laikā aprēķināto nodokli un attiecīgi piemaksā iztrūkstošo nodokļa summu vai saņem atpakaļ izveidojušos nodokļa pārmaksu (likuma 15. panta septiņpadsmitās un deviņpadsmitās daļas piemērošanas piemērs – šo noteikumu 4.⁵ pielikumā).";

1.14. aizstāt 117. punktā vārdus "četrkāršotu mēneša neapliekamo minimumu" ar skaitli un vārdu "300 euro";

1.15. aizstāt 118.1. apakšpunktā vārdus "mēneša neapliekamo minimumu" ar skaitli un vārdu "100 euro";

1.16. papildināt noteikumus ar 142.², 142.³ un 142.⁴ punktu šādā redakcijā:

"142.² Piemērojot likuma pārejas noteikumu 128. punktu, līdz 2017. gada 31. decembrim iegādātajiem pamatlīdzekļiem attiecīgā pamatlīdzekļa atlikušo vērtību noraksta taksācijas gada saimnieciskās darbības izdevumos, ja šā pamatlīdzekļa atlikusī vērtība pēc nolietojuma atskaitīšanas taksācijas perioda beigās nepārsniedz 75 euro.

142.³ Piemērojot likuma pārejas noteikumu 128. punktu, līdz 2017. gada 31. decembrim iegādāto pamatlīdzekļu uzskaiti nodokļu nolietojuma aprēķinam kārto, izmantojot Ministru kabineta 2006. gada 4. jūlija noteikumu Nr. 556 "Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi" (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2017. gada 31. decembrim) 9., 14. un 15. pielikumā norādīto veidlapas paraugu.

142.⁴ Piemērojot likuma pārejas noteikumu 130. punktu, dividendēm un nosacītajām dividendēm, kuras uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs izmaksā no peļņas, kas radusies līdz 2017. gada 31. decembrim, 2018. un 2019. gadā piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 10 % apmērā. Ar 2020. gadu minētās dividendes un nosacītās dividendes ir apliekamas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, piemērojot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 20 % apmērā.";

1.17. aizstāt 1. pielikuma 3. piemērā tekstu

"Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas jāaprēķina un jāveic no 473,14 euro, t. i., no aprēķinātās algas un pārsnieguma kopsummas:

(10,5 % no 473,14) + (23,59 % no 473,14) = 49,68 + 111,61 = 161,29.

Algas nodoklis 23 % apmērā jāaprēķina no 423,46 euro (alga 400 euro + apdrošināšanas prēmijas maksājuma pārsnieguma daļa 73,14 euro – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba ņēmēja daļa 49,68 euro):

23 % no 423,46 = 97,40."

ar tekstu

"Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas jāaprēķina un jāveic no 473,14 euro, t. i., no aprēķinātās algas un pārsnieguma kopsummas:

(11 % no 473,14) + (24,09 % no 473,14) = 52,05 + 113,98 = 166,03.

Algas nodoklis 20 % apmērā jāaprēķina no 421,09 euro (alga 400 euro + apdrošināšanas prēmijas maksājuma pārsnieguma daļa 73,14 euro – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba ņēmēja daļa 52,05 euro):

20 % no 421,09 = 84,22.";

1.18. papildināt noteikumus ar 1.² pielikumu šādā redakcijā:

"1.² pielikums
Ministru kabineta
2010. gada 21. septembra
noteikumiem Nr. 899

1. Nodokļa maksātājs guvis šādus izložu un azartspēļu laimestus:

- 2018. gada 1. februārī – pie azartspēļu organizētāja A vienā apmeklējuma reizē: 200 euro, 400 euro un 2900 euro (kopā 3500 euro). Ar nodokli neapliekami ir 3000 euro. Ienākuma izmaksātājs nosaka apliekamo ienākumu 500 euro (3500 – 3000 = 500). Ietur nodokli 115 euro apmērā (500 x 23 % = 115);

- 2018. gada 10. aprīlī – pie azartspēļu organizētāja A 400 euro, nodokli izmaksas vietā neietur (400 < 3000);

- 2018. gada 16. jūlijā – pie azartspēļu organizētāja A 5000 euro. Ar nodokli neapliekami ir 3000 euro. Ienākuma izmaksātājs nosaka apliekamo ienākumu 2000 euro (5000 – 3000 = 2000). Ietur nodokli 460 euro apmērā (2000 x 23 % = 460);

- 2018. gada 9. septembrī – pie izložu organizētāja B 1500 euro, nodokli izmaksas vietā neietur (1500 < 3000);

- 2018. gada 16. jūlijā – pie izložu organizētāja B 10 000 euro. Ar nodokli neapliekami ir 3000 euro. Ienākuma izmaksātājs nosaka apliekamo ienākumu 7000 euro (10 000 – 3000 = 7000). Ietur nodokli 1610 euro apmērā (7000 x 23 % = 1610).

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – IIN) aprēķins pa ienākumu veidiem, nodokļa maksātājam iesniedzot taksācijas gada deklarāciju:

1) ienākumam no izložu un azartspēļu laimestiem 20 400 euro

(3500 + 400 + 5000 + 1500 + 10 000 = 20 400):

* taksācijas gada laikā ieturētais nodoklis ir 2185 euro

(115 + 460 + 1610 = 2185);

2) algota darba ienākumam 15 000 euro:

- valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk – VSAOI) (darba ņēmēja daļa) ir 1650 euro (15 000 x 11 % = 1650);

- citu attaisnoto izdevumu nav;

- iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, bet nepiemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošām personām;

* taksācijas gada laikā ieturētais algas nodoklis ir 2670 euro

((15 000 – 1650) x 20 % = 2670).

Gada apliekamā ienākuma aprēķins rezumējošā kārtībā:

2. Nodokļa maksātājs guvis šādus izložu un azartspēļu laimestus:

- 2018. gada 13. februārī – pie azartspēļu organizētāja A 200 euro, nodokli izmaksas vietā neietur (200 < 3000);

- 2018. gada 11. aprīlī – pie azartspēļu organizētāja A 2100 euro, nodokli izmaksas vietā neietur (2100 < 3000);

- 2018. gada 15. aprīlī – pie izložu organizētāja B 2500 euro, nodokli izmaksas vietā neietur (2500 < 3000);

- 2018. gada 18. jūnijā – pie izložu organizētāja C 400 euro, nodokli izmaksas vietā neietur (400 < 3000);

- 2018. gada 31. jūlijā – pie azartspēļu organizētāja A 1500 euro, nodokli izmaksas vietā neietur (1500 < 3000);

- 2018. gada 12. novembrī – pie izložu organizētāja B 300 euro, nodokli izmaksas vietā neietur (300 < 3000).

Nodokļa maksātājam citu ienākumu taksācijas gada laikā nav.

Gada apliekamā ienākuma aprēķins rezumējošā kārtībā:

Nodokļa maksātājam rezumējošā kārtībā jāsamaksā nodoklis 800 euro apmērā.";

1.19. papildināt noteikumus ar 4.¹, 4.², 4.³, 4.⁴ un 4.⁵ pielikumu šādā redakcijā:

"4.¹ pielikums
Ministru kabineta
2010. gada 21. septembra
noteikumiem Nr. 899

1. Saimnieciskās darbības veicējs 2018. gadā gūst saimnieciskās darbības ieņēmumus 10 000 euro apmērā.

- algas un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 1000 euro;

- pamatlīdzekļu nolietojums 4000 euro.

- telpu nomas izdevumi 3000 euro;

- izdevumi par precēm un pakalpojumiem 4000 euro.

Saimnieciskās darbības kopējās izmaksas ir 12 000 euro, kas ir vairāk nekā 80 % no ieņēmumiem (80 % no 10 000 = 8000).

Saimnieciskās darbības izmaksas par algām, valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un nolietojumu (kas izdevumos iekļaujamas pilnā apmērā) ir 5000 euro, kas ir mazāk nekā 80 % no ieņēmumiem.

Izdevumos tiek iekļauta maksimālā pieļaujamā izdevumu summa 8000 euro (5000 euro, kas ir visi pilnā apmērā iekļaujamie izdevumi, un 3000 euro, kas ir daļa (atlikušās summas apmērā: 8000 – 5000) no citiem saimnieciskās darbības izdevumiem).

10 000 – 80 % no 10 000 = 2000 euro

Atlikusī citu saimnieciskās darbības izdevumu summa (zaudējumi) – 4000 euro (7000 – 3000) – ir sedzama hronoloģiskā secībā no nākamo triju gadu saimnieciskās darbības ienākuma (iekļaujoties izdevumiem noteiktajā 80 % ierobežojumā).

2. Saimnieciskās darbības veicējs 2018. gadā gūst saimnieciskās darbības ieņēmumus 15 000 euro apmērā.

- algas un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 6000 euro;

- pamatlīdzekļu nolietojums 7000 euro.

- telpu nomas izdevumi 1000 euro;

- izdevumi par precēm un pakalpojumiem 2000 euro.

Saimnieciskās darbības kopējās izmaksas ir 16 000 euro, kas ir vairāk nekā 80 % no ieņēmumiem (80 % no 15 000 = 12 000).

Saimnieciskās darbības izmaksas par algām, valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un nolietojumu (kas izdevumos iekļaujamas pilnā apmērā) ir 13 000 euro, kas arī ir vairāk nekā 80 % no ieņēmumiem.

Atbilstoši likuma 11. panta 3.² daļai izdevumos tiek iekļauti tikai izdevumi, kas iekļaujami pilnā apmērā, – 13 000 euro.

15 000 – 6000 – 7000 = 2000 euro

Izdevumos neiekļautā citu saimnieciskās darbības izdevumu summa (zaudējumi) – 3000 euro – ir sedzama hronoloģiskā secībā no nākamo triju gadu saimnieciskās darbības ienākuma (iekļaujoties izdevumiem noteiktajā 80 % ierobežojumā).

3. Saimnieciskās darbības veicējs 2018. gadā gūst saimnieciskās darbības ieņēmumus 10 000 euro apmērā, kā arī ir saņēmis valsts atbalstu lauksaimniecībai 5000 euro apmērā.

10 000 + 5000 = 15 000 x 80 % = 12 000 euro

Tādējādi, neraugoties uz faktiskajiem gūtajiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem 10 000 euro, saimnieciskās darbības izdevumos kopā ar iepriekšējo gadu zaudējumiem ir iekļaujami izdevumi ne vairāk kā 12 000 euro apmērā.

4. Saimnieciskās darbības veicējs 2018. gadā gūst saimnieciskās darbības ieņēmumus 15 000 euro apmērā.

- algas un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 4000 euro;

- pamatlīdzekļu nolietojums 3000 euro.

- telpu nomas izdevumi 1000 euro;

- izdevumi par precēm un pakalpojumiem 2000 euro.

- gadā pirms pirmstaksācijas gada 500 euro;

- pirmstaksācijas gadā 2000 euro.

Saimnieciskās darbības kopējās izmaksas ir 10 000 euro, kas ir mazāk nekā 80 % no ieņēmumiem (80 % no 15 000 = 12 000).

Saimnieciskās darbības izmaksas par algām, valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un nolietojumu (kas iekļaujamas pilnā apmērā) ir 7000 euro, kas arī ir mazāk nekā 80 % no ieņēmumiem.

80 % no 15 000 = 12 000

12 000 – 10 000 – 500 – 1500 = 0 euro

Tā kā taksācijas gada saimnieciskās darbības izdevumos maksimāli iekļaujamā summa ir 12 000 euro, tad izdevumos tiek iekļauti visi kārtējā gada izdevumi 10 000 euro, kā arī iepriekšējo gadu zaudējumi 2000 euro, kas tiek iekļauti hronoloģiskā secībā, sākot ar senāko taksācijas gadu. Neiekļautā pirmstaksācijas gada zaudējumu summas daļa 500 euro tiek pārnesta uz nākamajiem gadiem.

4.² pielikums
Ministru kabineta
2010. gada 21. septembra
noteikumiem Nr. 899

Nodokļa maksātāja taksācijas gada ieņēmumi ir 900 euro. Nodokļa maksātājs kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā. Pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšanas kārtība finanšu grāmatvedības uzskaitē un nodokļa aprēķināšanas vajadzībām atšķiras.

Piemēro apliekamo ienākumu, kas noteikts, ņemot vērā saimnieciskās darbības izdevumus, kuri saskaņā ar 11. panta 3.² daļu atskaitāmi pilnā apmērā, jo tas ir mazāks nekā rezultāts, kas veidojas, aprēķinot 20 % no saimnieciskās darbības ieņēmumiem (100 < 180).

No saimnieciskās darbības ienākumiem maksājamais nodoklis ir 20 euro (100 x 20 % = 20).

Uz nākamajiem taksācijas periodiem pārnesamie taksācijas perioda zaudējumi ir –380 euro (apliekamā ienākuma korekciju rezultāts).

4.³ pielikums
Ministru kabineta
2010. gada 21. septembra
noteikumiem Nr. 899

4.⁴ pielikums
Ministru kabineta
2010. gada 21. septembra
noteikumiem Nr. 899

Nodokļa maksātāja mēneša ienākums ir 2083,33 euro, maksātājam ir piecas apgādībā esošas personas (pie darba devēja iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, bet Valsts ieņēmumu dienesta prognozētais neapliekamais minimums ir "0"). Taksācijas gada laikā nodokļa maksātājs veicis iemaksas privātajā pensiju fondā 4000 euro apmērā, bet maksātājam un vēl viņa pieciem ģimenes locekļiem ir radušies attaisnotie izdevumi par ārstniecības pakalpojumiem (600 euro + 400 euro + 500 euro + 500 euro + 500 euro + 500 euro).

Mēneša nodokļa aprēķins

Pieņemot, ka nodokļa maksātāja situācija nemainās visu taksācijas gadu, taksācijas gada laikā avansā ir samaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 2199,96 euro apmērā (183,33 euro x 12 mēn.).

Gada ienākuma aprēķins rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju

4.⁵ pielikums
Ministru kabineta
2010. gada 21. septembra
noteikumiem Nr. 899

Nodokļa maksātājs, kuram nav izsniegts Valsts ieņēmumu dienesta apliecinājums par reģistrēšanos saimnieciskās darbības veicēja statusā, 2018. taksācijas gadā guvis vienreizējus ieņēmumus no saimnieciskās darbības 60 000 euro apmērā. Nodokļa maksātājam citu ienākumu taksācijas gada laikā nav, un tam netiek piemērots Valsts ieņēmumu dienesta prognozētais mēneša neapliekamais minimums.

Taksācijas gada laikā ieņēmumiem no saimnieciskās darbības tiek piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa 23 % likme, jo ienākuma izmaksātājam nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa.

Ienākuma izmaksas brīdī ienākuma izmaksātājs aprēķina:

1) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no visa saimnieciskās darbības ienākuma (60 000 euro):

- darba ņēmēja daļa 6600 euro (11 % no 60 000);

- darba devēja daļa 14 454 euro (24,09 % no 60 000);

2) iedzīvotāju ienākuma nodokli, ņemot vērā likuma 15. panta piecpadsmitās daļas nosacījumus:

(23 % no 60 000) – (20 % no 6600) = 13 800 – 1320 = 12 480 euro.

1) tiek aprēķināts solidaritātes nodoklis (avansā aprēķinātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis):

(60 000 – 55 000) x 10,5 % = 525 euro;

2) tiek piemērotas likuma 15. panta otrajā daļā minētās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes:

- gada ienākuma daļai līdz 20 000 euro piemēro 20 % likmi:

(20 000 – 6600 + 525) x 20 % = 13 925 x 20 % = 2785 euro;

- gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 20 000 euro, bet nepārsniedz 55 000 euro, piemēro 23 % likmi:

(55 000 – 20 000) = 35 000 x 23 % = 8050 euro;

- gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 55 000 euro, piemēro 31,4 % likmi: (60 000 – 55 000) = 5000 x 31,4 % = 1570 euro.

Rezumējošā kārtībā aprēķinātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 12 405 euro (2785 + 8050 + 1570).

Tādējādi nodokļa maksātājam 2018. taksācijas gadā ir izveidojusies iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksa 600 euro apmērā (12 480 + 525 – 12 405).";

1.20. izteikt 5. pielikuma tekstu šādā redakcijā:

"Fiziskā persona – nerezidents par 100 000 euro pārdod juridiskajai personai – rezidentam nekustamo īpašumu, kura iegādes vērtība ir 96 000 euro. Juridiskā persona atbilstoši likuma normām ietur nodokli 3000 euro apmērā no izmaksātās atlīdzības (3 % no 100 000 euro). Nerezidents iesniedz pārskata perioda deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma un gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēto deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma.

Nodokļa aprēķins ir šāds:

- apliekamais ienākums ir 4000 euro (100 000 – 96 000 = 4000);

- iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 800 euro (20 % no 4000 = 800);

- ņemot vērā, ka avansā ieturētais nodoklis ir 3000 euro, fiziskas personas – nerezidenta pārmaksātais nodoklis ir 2200 euro (3000 – 800 = 2200).";

1.21. izteikt 8. pielikuma tekstu šādā redakcijā:

"1. Personāla iznomātājs iesniedz personāla nomniekam dokumentāri apliecinātu informāciju par šādu personu darba samaksu:

1) Anna Ozoliņa (personas kods 1010XX-XXXXX, Latvijas Republika, Rīga), 400,00 euro mēnesī;

2) Jānis Bērziņš (personas kods 0110XX-XXXXX, Latvijas Republika, Rīga), 500,00 euro mēnesī;

3) Juris Vītoliņš (personas kods 0111XX-XXXXX, Latvijas Republika, Rīga), 600,00 euro mēnesī.

Annas Ozoliņas mēneša apliekamais ienākums ir 259,64 euro (400 – 35,09 % (11 % darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un 24,09 % darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) no 400 = 259,64). Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no Annas Ozoliņas mēneša darba samaksas ir 51,93 euro (20 % no 259,64).

Jāņa Bērziņa mēneša apliekamais ienākums ir 324,55 euro (500 – 35,09 % (11 % darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un 24,09 % darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) no 500 = 324,55). Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no Jāņa Bērziņa mēneša darba samaksas ir 64,91 euro (20 % no 324,55).

Jura Vītoliņa mēneša apliekamais ienākums ir 389,46 euro (600 – 35,09 % (11 % darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un 24,09 % darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) no 600 = 389,46). Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no Jura Vītoliņa mēneša darba samaksas ir 77,89 euro (20 % no 389,46).

2. Personāla iznomātājs iesniedz personāla nomniekam informāciju par triju personu mēneša darba samaksu 1500,00 euro apmērā. Šādā gadījumā katras personas mēneša apliekamais ienākums ir 324,55 euro ((1500 : 3) – 35,09 % (11 % darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un 24,09 % darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) no (1500 : 3) = 324,55). Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no katra darbinieka mēneša darba samaksas ir 64,91 euro (20 % no 324,55).

Veicot algas nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu aprēķinu par konkrēto taksācijas periodu, piemēro aktuālās – attiecīgajā taksācijas gadā likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktās – likmes.";

1.22. izteikt 10. pielikuma tekstu šādā redakcijā:

"Nerezidents par 44 000 euro pārdod juridiskai personai nekustamo īpašumu, kura iegādes vērtība ir 42 000 euro. Pārdodot nekustamo īpašumu juridiskai personai, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli no izmaksātās atlīdzības 3 % apmērā, t. i., 1320 euro (3 % no 44 000). Nerezidents, gadam beidzoties, var iesniegt pārskata perioda deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma un gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēto deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma. Iesniedzot minētās deklarācijas, ieturētais nodoklis 3 % apmērā no izmaksātās atlīdzības jāuzskata par avansa maksājumu.

Nodokļa aprēķins ir šāds:

- apliekamais ienākums ir 2000 euro (44 000 – 42 000 = 2000);

- iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 400 euro (20 % no 2000 = 400);

- ņemot vērā, ka avansā ieturētais nodoklis ir 1320 euro, nodokļa maksātāja pārmaksātais nodoklis ir 920 euro (1320 – 400 = 920)."

2. Noteikumi stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola