SARUNAS. PRESES KONFERENCES

Tautas un valsts interesēs

Valsts prezidents Guntis Ulmanis — vakardienas sarunā Latvijas radiofonā

Jautājums: — Tieši pirms divām nedēļām premjers Andris Šķēle paziņoja par savu demisiju. Tagad Andris Šķēle ir atkārtoti nominēts kā potenciālais premjerministrs. Sakiet, lūdzu, prezidenta kungs, cik lielā mērā šis notikums ir ietekmējis sabiedrības stabilitāti?

Guntis Ulmanis: — Nu, katrs izrauts robs vai ieplēsts caurums, neliels pārdomu brīdis atstāj jau kādu rētu, kādu traumu, kādu lāpījuma vietu, domāju, arī šis. Bet tas nav tik liels, lai sabojātu, ja tā varētu teikt, visu drēbi kopumā. Un tāpēc valdība ne brīdi nebija apstājusies arī pēc demisijas, aktīvi strādā joprojām, arī veidojot jaunos valdības metus. Šādas demisijas gan nedrīkstētu būt pārāk bieži, un katrā ziņā nekādu dižo labumu tautai, valstij un attīstībai kopumā tās nedos. Bet par kaut kādu politisku nestabilitāti vai milzīgu krīzi tomēr šo gadījumu nevar uzskatīt.

Jautājums: — Tomēr ir visai daudz jautājumu, uz kuriem nav sniegtas atbildes, kaut vai šis — kāpēc jūs, prezidenta kungs, par tiem pašiem morāles jautājumiem nerunājāt vispirms ar Šķēles kungu?

Guntis Ulmanis: — Jūs gribat atkal vecas rētas plēst augšā. Mēs ar Šķēles kungu esam izdarījuši secinājumus ne tikai tīri valsts lietās, bet arī savu attiecību jomā. Varbūt mēs īsti labi līdz tam neizpratām sadarbības modeli starp abiem prezidentiem un katrs savā patstāvībā darījām to, kas ir jādara, bet nebija šīs vajadzīgās koordinācijas un vajadzīgās ieklausīšanās, tā es gribētu teikt. Jo pirms tam mēs par šīm lietām runājām, bet, liekas, nebijām pietiekami koleģiāli un pietiekami atbildīgi visu šo jautājumu risināšanā. Domāju, ka nu šie jautājumi mūsu starpā ir izrunāti un tiem jāpieliek punkts.

Jautājums: — Ulmaņa kungs, jūs bijāt tas, kurš sāka diskusiju par morāli, un pēc tam nāca arī visi šie notikumi. Pēc tam jūs ar Andri Šķēli vienojāties, ka šo konfliktu vairs neiztirzāsit. Vai neuzskatāt, ka tas ir tomēr šīs pašas diskusijas noslēgums?

Guntis Ulmanis: — Redziet, par morāli runāja jau tūkstošiem gadu pirms Latvijas pastāvēšanas, un droši vien par morāli runās tik ilgi, cik ilgi pastāvēs cilvēks, pasaule un valstis. Bet es runāju par morāli saistībā ar atsevišķiem notikumiem, ar mūsu attīstības gaitu, runāju par morāles nozīmīgumu, veidojot stipru valsti, neatgriezenisku valsti, eiropeisku valsti. Un, pieskaroties šiem jautājumiem, es gribētu aicināt visus, lai mēs par morāli runātu jau ar daudz lielāku izpratni un, galvenais, lai domātu. Jo runāt bieži vien ir stipri par vēlu. Ir svarīgi, lai katrs politiķis, kurš ienāk politikā, izprastu morāles nozīmi, lai viņš saprastu, ka sabiedrībai ir ļoti svarīgi, ar kādām domām, ar kādu stāju, ar kādu pārliecību, ar kādu pagātnes morāles bagāžu katrs cilvēks ieiet politikā. Jo politikai pretī stāv šis mūžīgais lozungs — politika ir netīra lieta, un tajā bieži vien nodarbojas tikai blēži, citi pat saka, ka tikai blēži tur nodarbojas. Un tieši šis lozungs, kurš arī nav jauns un kuru nav izdomājuši latvieši, dod šo pretsvaru — ka cilvēkam ir jābūt ārkārtīgi skaidram un tīram. Man bieži vien uzdod jautājumu. Bet es saku — pēc tā ir jācenšas. Un to mēs redzam kaimiņos Lietuvā — finansu ministrs tapa noņemts pirms dažām dienām. Arī Igaunijā par dzīvokli, it kā nelielu lietiņu, pieprasa premjera demisiju. Un Latvija nav šinī gadījumā izņēmums. Un es turpināšu par šīm lietām ne tikai runāt, bet arī aicināt un prasīt to darīt gan Ministru kabinetam, gan parlamentāriešiem un citiem politiķiem.

Turpinājums 11.lpp.

Valsts prezidents Valmieras rajonā

Piektdien, 31.janvārī, — iepazīstoties ar Naukšēnu ražotnēm, pasniedzot Triju Zvaigžņu ordeņus Visvaldim Skujiņam un Jurim Kubuliņam

Piektdien, 31. janvārī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis apmeklēja Valmieras rajona Naukšēnu pagastu. Apmeklējuma galvenais mērķis bija iepazīties ar paju sabiedrības “Naukšēni” ražotnēm un tikties ar pagasta iedzīvotājiem.

Dienas pirmajā pusē paju sabiedrības valdes priekšsēdētājs Visvaldis Skujiņš iepazīstināja prezidentu ar minerālūdens, rudzu iesala un miltu, kā arī eļļas ražošanas cehiem un vietējo katlumāju. Pēc tam prezidents pagasta kultūras namā tikās ar iedzīvotājiem un pasniedza Triju Zvaigžņu ordeni Visvaldim Skujiņam un Valmieras rajona policijas nodaļas priekšniekam Jurim Kubuliņam.

Prezidents aicināja pagasta iedzīvotājus uz dialogu par sabiedrībā aktuāliem tematiem un izklāstīja savu viedokli vairākos būtiskos jautājumos. G. Ulmanis atzinīgi novērtēja naukšēniešu prasmi pašiem orientēties transformācijas apstākļos, saglabājot savu ražošanu un darbavietas, kur liels nopelns ir arī V. Skujiņam. Runājot par nesenajiem notikumiem valdībā, G. Ulmanis uzsvēra, ka tie likuši nopietni pārdomāt par atbildības un pienākuma principiem, par tautas uzticības attaisnošanu, kam ir liela nozīme katra politiķa dzīvē. Prezidents izteica cerību, ka jaunā valdība spēs viest cilvēkos cerību, vienlaikus izvērtējot iepriekšējās valdības paveikto un nepaveikto. G. Ulmanis atzina, ka pašreiz smagākās ir sociālās problēmas un bezdarbs, kam būtu jāpievērš sevišķi liela uzmanība.

“Morāle ir smaga un pretrunīga tēma, kas īpaši aktualizējusies pēdējā laikā. Kā atdalīt naudu no morāles? Morāles kritēriji, likums, sirdsapziņa ir jāstāda daudzkārt augstāk, nekā tas līdz šim bijis,” atzina prezidents.

Pirms došanās uz Rīgu Valsts prezidents apmeklēja Naukšēnu vidusskolu un Draudzīgā aicinājuma ietvaros dāvināja skolai 28 grāmatas. Pēc tam G. Ulmanis tikās ar skolotājiem, lai pārrunātu viņu darba un sadzīves problēmas.

Valsts prezidenta preses dienests

Pirms valsts vizītes Turcijā

Kā ziņo Valsts prezidenta preses dienests, Valsts prezidents Guntis Ulmanis no 18.līdz 21.februārim uzturēsies valsts vizītē Turcijas Republikā.

Vizītes laikā paredzēts tikties ar Turcijas prezidentu Suleimanu Demirelu, premjerministru Nekmetinu Erbakanu un citām amatpersonām. Stambulā būs sastapšanās ar biznesa pārstāvjiem.

Vizītes gaitā plānotas sarunas par divpusējo attiecību attīstību, NATO un ES paplašināšanos. Te jāpiebilst, ka Turcija ir NATO dalībvalsts, kas pauž atbalstu Baltijas zemju centieniem integrēties transatlantiskajās struktūrās. Valstsvīri pievērsīsies arī reģionālas dabas jautājumiem, kas skar gan Latviju, gan Turciju.

Līdz šim starp Latviju un Turciju parakstīti: draudzības un sadarbības līgums un līgums par sadarbību tūrisma jomā (1994.gadā), līgums par gaisa satiksmi un līgums par starptautisko sauszemes transportu (1995.gadā), tāpat līgums par bezvīzu režīmu diplomātisko un dienesta pasu īpašniekiem (1996.gadā). Arī gaidāmās valsts vizītes laikā iecerēts parakstīt vairākus jaunus būtiskus līgumus.

Latvijas oficiālajā delegācijā uz Turciju kopā ar Valsts prezidentu Gunti Ulmani dosies ārlietu ministrs Valdis Birkavs, aizsardzības ministrs Andrejs Krastiņš, Latvijas Attīstības aģentūras un Tirdzniecības kameras pārstāvji.

“LV” informācija

Šajā robežpozīcijā

Ministru prezidents Andris Šķēle — savā ikmēneša preses konferencē piektdien, 31. janvār ī

Jautājums: — Kā, pēc jūsu domām, jūsu nesenā demisija ir ietekmējusi Latvijas starptautisko prestižu?

Andris Šķēle: — Domāju, ka demisija noteikti būs nākusi par labu valsts prestižam. Jo nevajadzētu aizmirst, ka tikai pirms mēneša Latvijā tika uzdoti jautājumi, vērtējot Eiropas Savienības dažādu — vārdā nenosauktu — ekspertu pārmetumus par iespējamo korumpētību valsts varas augstākajos ešelonos, par valsts morāli. Un, ja, paejot tikai mēnesim, parādās šādi nepārprotami pārmetumi jau no vietējo politiķu puses, domāju, tā reakcija bija pilnīgi pareiza un pilnīgi normāla. Šeit nevar būt nekādu kompromisu. Kamēr es būšu Ministru prezidents, mana rīcība ar valsts prestižu saistītu nopietnu pārmetumu gadījumā vienmēr būs tieši tāda.

Jautājums: — Kā rīkosities, ja trīs lielās Saeimas frakcijas nevarēs vienoties par valdības izveidošanas principiem?

Andris Šķēle: — Protams, būtu žēl, ja partijas savas intereses būtu stādījušas augstāk par valsts interesēm un nespētu rast kompromisu. Domāju mēģināt sastādīt valdību, kas ir spējīga strādāt, kas ir spējīga veikt tos uzdevumus, kuri ir un paliek — valsts labklājības celšana. Un darīšu visu, lai tā notiktu.

Jautājums: — Kā gatavojaties nodrošināt to, lai šī valdība spētu nostrādāt visu atlikušo laiku līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām?

Andris Šķēle: — Domāju, ka tas, ko mēs iekļausim mūsu dokumentā par vienošanos starp valdību veidojošajām frakcijām un arī mani — daudz stingrākas regulācijas un precīzāk prognozēta rīcības iespējamība —, ļaus mums strādāt labāk. Šobrīd ir arī skaidrs, ka tā situācija, kāda bija, acīmredzot neatbilda tām vēlmēm, kuras es, protams, jau izmantojot šo demisijas radīto iespēju, gribētu iekļaut jaunās valdības darbības pamatdokumentos.

Jautājums: — Vai nevarētu notikt tā, ka atkal kāds no jaunajiem ministriem izraisītu tik negatīvu reakciju presē?

Andris Šķēle: — Es domāju, ka jebkurš ministrs vai pat Ministru prezidents, protams, vienmēr var saņemt konkrētus pārmetumus par konkrētu lietu. Nedrīkst būt pārmetumi kopumā par valdības morālo stāju, par iespējamo valdības veidošanas saistību kaut kādā veidā ar naudu, kā tas ticis minēts. Domāju, ka tad jebkuram Ministru prezidentam ir tā jārīkojas. Es ceru, ka šis precedents būs labs sākums tālākai Latvijas nākotnes politikai.

Jautājums: — Kādēļ jūs pats vēlaties izraudzīties finansu ministru, un kādās aprindās to meklēsit?

Andris Šķēle: — Finansu ministra amats ir ļoti būtisks. It sevišķi laikā, kad ir jāveic tik daudzas reformas un jāsakārto daudzas nozares, kuras galu galā vienmēr visas ir saistītas ar prasību pēc naudas. Ir skaidri jāzina, ka nauda tiek izmantota maksimāli lietderīgi un efektīvi, jo tās mums patiešām trūkst. Tādēļ es gribētu, lai man nekad nebūtu jāšaubās par to, vai finansu ministrs nav pakļauts kādas partijas spiedienam vai ietekmēšanai, un ka starp mani un finansu ministru varētu būt atsevišķos jautājumos kaut kādas būtiskas pretrunas. Es gribētu būt pārliecināts, ka varu neveltīt tik daudz laika finansu jautājumiem, bet strādāt arī citās jomās, kuras prasa neatliekamus risinājumus. Tādēļ es domāju, ka partijas piekritīs manam paustajam viedoklim, ka finansu ministra izvēle ir atstājama manā ziņā. Domāju, ka tādi cilvēki mums Latvijā ir.

Jautājums: — Vai esat iepazinies ar vakar, 30. janvārī, noslēgto “Latvijas ceļa” un “Tēvzemei un Brīvībai” vienošanos? Un, ja esat, vai tā jums ir pieņemama?

Andris Šķēle: — Esmu redzējis šo dokumentu neparakstītā veidā. Man ir grūti spriest, vai tas ir tieši tas pats dokuments, kas ir parakstīts. Katrā gadījumā, no vienas puses tas ir jāvērtē pozitīvi, ka lielās frakcijas jau nonāk pie kaut kādas vienošanās, ko tās nekādā veidā nevarēja panākt desmit dienas, un sarunas visu laiku, ja tā var spriest pēc atainojumiem televīzijā un presē, bija strupceļā. Tas ir labi, ka šobrīd parādās pirmie vienošanās momenti. Es nevaru piekrist dažām lietām, kuras jau esmu paudis agrāk, proti, ka kādai partijai tiek “piestiprināts” kāds ministrijas lauciņš, ja tā var teikt. Var jau būt, ka tad frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” jāpārdēvē par izglītības frakciju vai “Latvijas ceļš” jāpārdēvē par ārlietu un satiksmes frakciju. Man šāda pieeja nav saprotama. Un es domāju, ka uzturēšu spēkā to prasību, kādu esmu paudis, — tikai profesionalitāte, darbaspējas un patiešām atbildīga pieeja darbam var būt par pamatu kandidāta izvēlei ministra postenim. Bet, protams, būs jāņem vērā kaut kādas proporcijas un citas vienošanās arī starp partijām.

Jautājums: — Kad Saeimā varētu notikt balsojums par jauno valdību?

Andris Šķēle: — Es domāju, ka tas varētu būt aiznākamajā ceturtdienā. Tad varētu Saeimai stādīt priekšā valdības deklarāciju un Ministru kabineta sastāvu.

Jautājums: — Kurai partijai jūs varētu atdot zemkopības ministra posteni? Varbūt Latvijas Zemnieku savienībai?

Andris Šķēle: — Domāju, ka jebkura partija ir spējīga izvirzīt cilvēku šim atbildīgajam postenim. Ir pazīstami lauksaimnieki gan “Latvijas ceļā”, gan “Saimniekā”, gan jebkurā citā frakcijā. Kāpēc tā nevarētu būt arī Latvijas Zemnieku savienība?

Jautājums: — Kādā veidā jūs domājat nodrošināt valdībā šīs partiju proporcijas?

Andris Šķēle: — Proporcijas acīmredzot ir svarīgas valdības sastādīšanas brīdī. Man ir patīkami, ka daudzas no mani atbalstošajām frakcijām ir paudušas viedokli, ka tām amatu skaits valdībā nav svarīgākā lieta. Tas nozīmē — ja tomēr mums neveiksies kādā sfērā, partijas acīmredzot piekritīs, ka tiek izraudzīts cits cilvēks, kas ir spējīgs šo amatu pildīt, bet neuzstās, ka tajā atkal izvirzāms cilvēks no tās pašas partijas. Jo tad jau tā noteikti izvirzīs kādu nedaudz vājāku cilvēku. Kā es vienmēr esmu teicis, partijām tagad ir jādeleģē valdībā savi labākie, spējīgākie, talantīgākie, godīgākie cilvēki.

Jautājums: — Kā jūs vērtējat nupat Saeimā pieņemto likumu par transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu?

Andris Šķēle: — Likuma pieņemšana, protams, ir apsveicama. Šim likumam gan bija jābūt pieņemtam jau daudz agrāk. Mēs esam pēdējie, kas kavējās, un faktiski tas traucēja mūsu pievienošanos “zaļās kartes” konvencijai. Pavisam cits ir jautājums par šīm apdrošināšanas likmēm. Acīmredzot ir jāieklausās apdrošinātāju viedoklī, kas pauž nepārprotamu satraukumu par to, ka netiek ņemti vērā ekonomiskie aprēķini un ekspertu viedoklis, bet vadās varbūt arī no emocijām, un varbūt tur ir arī zināma populisma pieskaņa. Es pieļauju, ka ar šīm pašlaik nobalsotajām likmēm šo likumu nevarēs pildīt. Tas nozīmē, ka vai nu jāpārskata likmes — un varbūt tas jādara, atgriežot likumu atpakaļ un lūdzot Saeimu izskatīt vēlreiz šo pantu —, vai arī jāatrod kaut kādas citas formulas, nomainot likumā tos pantus, kas paredz fiksētas likmes likumā, jo tas arī no koncepcijas viedokļa nav pareizi.