SARUNAS. PRESES KONFERENCES

Tautas un valsts interesēs

Valsts prezidents Guntis Ulmanis — vakardienas sarunā Latvijas radiofonā

Turpinājums no 1.lpp.

Jautājums: — Jā, jūsu minētie fakti par kaimiņvalstīm tādi ir, atšķirīga ir Latvijas situācija, šeit nav neviens sodīts vai noņemts no amata. Vai jūs domājat, ka pie mums ir labāk ar šo morālo stāju un situāciju?

Guntis Ulmanis: — Es jau esmu teicis, ka visas nelaimes ceļas no salīdzināšanas, droši vien jau Baltija kā reģions ne velti tiek uzskatīts par kaut ko vienotu, veselu, daudzās lietās kopīgu. Mēs šo “gripas epidēmiju”, ja tā var teikt, pārslimojam vienlīdz vienādi, varbūt atsevišķos gadījumos vairāk vai mazāk, tāpat kā slimošanas reizēs ar lielākām krīzēm vai mazākām krīzēm.

Jautājums: — Ulmaņa kungs, kā jūs vērtējat aizvadītās divas nedēļas sabiedrībā. Šīs nedēļas būtībā atklāja tendenci, ka sabiedrībā parādās nostāja, ka politiķiem ir savas problēmas un sabiedrībai — savas. Šeit es domāju politiķu nevēlēšanos runāt, paskaidrot savu viedokli, savu rīcību, visas šīs slepenās sarunas.

Guntis Ulmanis: — Es arī esmu izteicies par šiem gadījumiem. Ceturtā vara ir ceturtā vara. Un neviens nevarēs šo ceturto varu pastumt malā — es domāju par masu medijiem — vai kaut kādā veidā ar viņiem nerēķināties. Cits ir jautājums, kāda ir ceturtās varas morāle un kā viņi visus šos notikumus pasniedz, cik lielā mērā viņi ir patstāvīgi, neatkarīgi un valstiski domājoši. Taču ir absurds, ja mēs no ceturtās varas sākam vairīties. Tas ir tas sliktākais, ko vispār varam izdarīt. Mēs varam neteikt to, ko mums negribas teikt, mēs varam varbūt runāt īsāk, kodolīgāk, dusmīgāk vai mīlīgāk, bet mums ir jārunā, un ceturtajai varai es gribētu vēlēt, lai viņi arī savā profesionālajā izaugsmē iedziļinātos visās problēmās, spētu dot sabiedrībai šo pareizo priekšstatu, tā ir atgriezeniskā saikne, lai politiķi justos daudz atbildīgāki.

Jautājums: — Jūs esat nominējis premjera amatam Andri Šķēli, bet, atceroties vēsturi, šis nav pirmais gadījums, kad demisionē premjerministrs, piemēram, kad atkāpās Valdis Birkavs, tad jūs izvirzījāt argumentu, ka viņš netiek nosaukts tāpēc, ka par savu demisiju ir paziņojis masu informācijas līdzekļos, un ka otro reizi nevajadzētu nominēt to pašu cilvēku. Nu situācija ir analoga, bet jūsu lēmums — citāds. Kāpēc tas ir tāds šajā situācijā?

Guntis Ulmanis: — Nu, ar to jau dzīve vienmēr ir skaista, ka katrā situācijā tie elementi, no kuriem sastāv notikums, ir ļoti dažādi. Uz jūsu jautājumu es varētu atbildēt ar pretjautājumu — varbūt arī nevajadzēja nominēt Andri Šķēli?

Jautājums: — Tā ir jūsu izvēle.

Guntis Ulmanis: — Jā, tā ir mana izvēle. Bet tas apliecina vēl arī to, ka nav absolūtas, viennozīmīgas kategorijas, un, otrreiz nominējot Andri Šķēli, mēs salikām kopā ļoti daudzus komponentus, tāpat kā populārajā bērnu lego spēlē, kas sastāv no mazām, sīkām daļiņām, šī lielā bilde, un mums šī bilde nesastāv tikai no 60 vai 100 vienībām, bet droši vien no tūkstoš vienībām. Šeit tika ņemti vērā vispirms jau partiju viedokļi, turklāt Andris Šķēle bija iesācis veselu virkni ļoti atbildīgu darbu, kuri ir jāpabeidz. Pilnībā piekrītu tiem daudzajiem oponentiem un cilvēkiem, kuri rakstījuši man un ieteikuši: varbūt varētu tā un tā, tomēr latviešiem ir šis darba tikums. Un premjers ir aicinājis Jaungadā visus uz darbu, un tieši šis aicinājums varbūt arī bija viens no motīviem, ja reiz šis darbs ir uzsākts, tas ir jāpabeidz. Cita lieta — kāda būs komanda, kādi būs instrumenti, šos darbus pabeidzot, varbūt tie būs labāk noslīpēti un modernāki, mūsdienīgāki, efektīgāki, varbūt būs labāka sadarbība ar parlamentu, uz ko es ļoti ceru, varbūt būs spēcīgāki, atbildīgāki ministri, un varbūt arī valsts iedzīvotāji pēc šīs demisijas uz visām lietām skatīsies ar daudz skaidrākām un drošākām acīm? Varbūt arī ir vajadzīgs tāds plīsums, lai saprastu, ka nebūt nav tik droši un tik stabili visi tie jautājumi, kurus esam iesākuši, bet kurus esam iesākuši tautas un valsts interesēs.

Jautājums: — Tad varbūt šo jautājumu daļu noslēdzošs jautājums, kas gan izriet no šīs atziņas, proti, jautājums par prioritāti, varbūt abstrahējoties no Šķēles gadījuma, bet runājot par nākotni. Kas jūsu izvēlē dominēs — akcents uz personību vai akcents uz demokrātiju? “Šķēles gadījums” ir devis daudzus signālus par autoritārismu, it kā par autoritārisma iezīmēm. Tad varbūt tas jāpretstata kāda cita, pasarg Dievs, mazāk varoša cilvēka sniegumam šinī postenī, jāpretstata demokrātijas labā, sak, labāk lai mazāk, lai lēnāk, lai lēnākas reformas, bet lai labāk demokrātija. Kā būs turpmāk?

Guntis Ulmanis: — Redziet, valdības vadītāji, ja viņi ir spējīgi, labi, gudri, stipri, viņi jau ir ļoti pretrunīgi, viņi ir ar īpašībām, kas ne vienmēr kādam mietpilsonim vai kādam ierindas cilvēkam liekas saprotamas vai vienkārši nav izskaidrojamas. Bet tādēļ taču ir citas institūcijas valstī, kurām ir jānodrošina šī demokrātiskā sistēma, un es vienmēr vēlēšos, lai valdību vada gudri, spēcīga rakstura un spējīgi cilvēki. Tikpat labi es vēlēšos, lai būtu pārdomāts un domājošs parlaments un prezidents vienmēr atrastos savā vietā.

Jautājums: — Jā, bet šajā aizvadītajā laikā, kopš jūs neesat bijis pie mums studijā, ir pieņemti divi diezgan būtiski likumprojekti, kas ir izraisījuši plašu rezonansi sabiedrībā. Proti, likums par īres griestu, maksas par īres griestu atcelšanu, un likums par autovadītāju civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu. Un sabiedrība ir vērsusies pret tiem gan piketu veidā, gan arī caur masu informācijas līdzekļiem, lai jūs neizsludinātu šos likumus. Kāda ir jūsu attieksme pret to, ko jūs darīsit?

Guntis Ulmanis: — Likums par īres griestu regulēšanu vēl nav saņemts no parlamenta, pagājušas vairāk nekā septiņas dienas, un es to parakstīšu. Bet tas nebūtu galvenais, ka ir pagājušas šīs septiņas dienas, galvenais, ka šai likumā redzu modernu Eiropas valsts domāšanu un šie īres griesti nebūt nav tik patvaļīgi cilājami, kā to izskaidro viens otrs piketētājs. Protams, klausītāji ir lietas kursā daudzos no šiem jautājumiem varbūt vairāk nekā es, taču vispirms atcerēsimies, ka šis likums stāsies spēkā pēc tam, kad tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi — pēc diviem mēnešiem. Pēc tam ir vēl viens mēnesis, lai šie Ministru kabineta noteikumi ieietu jau tādā aprobācijā. Tālāk. Ministru kabineta noteikumos ir jāparedz visi nosacījumi, kā šie īres griesti tiek noteikti.

Tālāk. Katrai pašvaldībai ir tiesības noteikt saviem uzņēmumiem, respektīvi, saviem dzīvokļiem un dzīvojamām mājām, īres griestus. Tālāk. Brīvais tirgus stājas spēkā saskaņā ar šo likumu tikai tādos noteikumos, ja jūs gribat jaunu dzīvokli iegūt, ja jūs ejat pie saimnieka un prasāt: cik gribat par šo dzīvokli ņemt, un saimnieks jums nosauc kādu summu. Jūs sakāt, es to nevaru maksāt, un ejat pie nākamā saimnieka. Un visu šo sistēmu nav izdomājis kāds latviešu nelabvēlis vai sevis postītājs, šī sistēma ir pārdomāta, ņemot vērā to valstu pieredzi, kuras visam tam ir gājušas cauri. Katrā ziņā šis likums būs ļoti nopietni jākontrolē, Ministru kabinetam ir milzīga atbildība, divu mēnešu laikā izstrādājot šos noteikumus — kas tiek iekļauts īres griestos. Savukārt pašvaldībām ir jāatbild par to, kādai jābūt īres griestu likmei un kādai jābūt cenai. Tā ka man liekas, ka daudzi klausītāji ir uztvēruši tikai šo jēdzienu “brīvie griesti” un ar to ir saprasts, ka nu katrs saimnieks, ko gribēs, to arī darīs. Tā tas nebūs, un domāju, ka pie šī likuma mēs atgriezīsimies tad, ja kāds neievēros šo likumu, nevis šis likums nesīs ļaunumu.

Otrais likums ir diametrāli pretējs, mans viedoklis ir, ka šo likumu noraidīšu, atgriezīšu atpakaļ parlamentā, tas nav pietiekami izstrādāts. Un man ir žēl, ka tik īsā laikā ar parlamentāriešiem atkal ir jādiskutē, ka viņi lielā steigā pieņem likumu. Tikpat lielā steigā man sūta nākošā dienā vēstules, ka likums ir nepareizs, aplams utt. Es rīt vai parīt parakstīšu savu vēstuli parlamentam un lūgšu parlamentu vēlreiz izskatīt šo apdrošināšanas likumu, lai tas būtu noderīgs gan tam, kas cieš no nelaimes, gan tam, kas uz nelaimes rēķina kaut ko arī vinnē.

Izklāstā pēc raidījuma “Pusdiena”. Valsts radio žurnālistiem Vitai Savickai un Andrim Siksnim vakar, pirmdien, 3. februārī, pulksten 12.35.