NOZARU DOKUMENTI

Zemkopības ministrija

Rīkojums nr.209 Rīgā 1996.gada 23.decembrī

Par makšķerēšanas karšu ieviešanu

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta 16.01.1996. noteikumu Nr.21 “Par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību V, XVI un XVII nodaļu un XIX nodaļas 135.punktu, saskaņā ar Zivju fonda padomes sēžu lēmumiem, pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju:

1. Apstiprināt 1997.gada makšķerēšanas karšu paraugus (1.pielikums) un ieviest tās Latvijas Republikas teritorijā, sākot ar 1997.gada 1.janvāri.

2. Noteikt pārejas periodu līdz 1997.gada 1.martam makšķerēšanas karšu izplatīšanas nodrošināšanai un to kontroles uzsākšanai.

3. Saskaņā ar konkursa rezultātiem apstiprināt Latvijas Mednieku un makšķernieku biedrības Rīgas nodaļu par centrālo organizāciju, kura veic makšķerēšanas karšu iespiešanu, glabāšanu, izplatīšanu, uzskaiti un finansiālo atskaiti.

4. Valsts zivsaimniecības pārvaldei noslēgt uz 3 gadiem attiecīgu līgumu ar Latvijas Mednieku un makšķernieku biedrības Rīgas nodaļu par makšķerēšanas karšu izplatīšanu.

5. Latvijas Mednieku un makšķernieku biedrības Rīgas pilsētas nodaļa saskaņā ar noslēgto līgumu nodrošina:

5.1. makšķerēšanas karšu iespiešanu, glabāšanu un uzskaiti;

5.2. karšu izplatīšanu visā republikā, slēdzot apakšlīgumus ar juridiskām personām, tai skaitā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas institūcijām un pašvaldībām, par karšu realizāciju visiem republikas makšķerniekiem;

5.3. finansiālo atskaiti reizi ceturksnī Valsts zivsaimniecības pārvaldei par Zivju fondā pārskaitītajiem līdzekļiem un ziņas par realizēto makšķerēšanas karšu skaitu;

5.4. metodisko un izskaidrošanas darbu par makšķerēšanas karšu izplatīšanas jautājumiem;

5.5. reklāmu plašā sabiedrībā (prese, radio, televīzija) un citu informatīvo darbību šajā jomā.

6. Apstiprināt nolikumu par makšķerēšanas karšu izplatīšanu un izmantošanu Latvijas Republikā (pielikums 2.).

7. 70 % līdzekļu no kopējās summas, kas iekasēta par makšķerēšanas karšu izplatīšanu, katru mēnesi pārskaitāmi Valsts zivsaimniecības pārvaldes speciāla budžeta Zivju fonda kontā.

8. 30 % līdzekļu no kopējās summas, ko iekasējušas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas institūcijas un pašvaldības par makšķerēšanas karšu izplatīšanu, paliek šo institūciju un pašvaldību rīcībā zvejas organizēšanai un tās pārvaldes nodrošināšanai.

9. 30 % līdzekļu, izņemot šī rīkojuma 9.punktā minētos līdzekļus, no kopējās summas, kas iekasēta par makšķerēšanas karšu izplatīšanu, Valsts zivsaimniecības pārvalde izmanto makšķerēšanas karšu izplatīšanas nodrošināšanai un organizēšanai, nododot tos Latvijas Mednieku un makšķernieku biedrības Rīgas nodaļas rīcībā, kura saskaņā ar savstarpējo līgumu veic minēto pasākumu izpildi.

10. Pieņemt zināšanai, ka kontroli pār to, kā makšķernieki ievēro makšķerēšanas noteikumus un Ministru kabineta 16.01.1996. noteikumus Nr.21 “Par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību” attiecībā uz makšķerēšanas karšu izmantošanu, savas kompetences ietvaros veic Vides valsts inspekcijas, reģionālo vides pārvalžu inspektori un vides aizsardzības sabiedriskie inspektori. Uzraudzības darbā piedalās arī pašvaldību institūcijas, policija, Municipālā policija, Zemessardze, kā arī ūdenstilpju īpašnieki un nomnieki.

11. Kontroli pār šī rīkojuma izpildi uzdot Valsts zivsaimniecības pārvaldes priekšniekam N.Riekstiņam.

Zvejniecības valsts ministrs I.Amoliņš

1. pielikums

Zemkopības ministrijas

Zvejniecības valsts ministra

23.12.1996. rīkojumam nr.209

Makšķerēšanas karšu paraugi

2. pielikums

Zemkopības ministrijas

Zvejniecības valsts ministra

23.12.1996. rīkojumam nr.209

Noteikumi par makšķerēšanas karšu izplatīšanu un izmantošanu Latvijas Republikā

1. Makšķerēšanas karte ir dokuments, kurš apliecina, ka makšķernieks ir nomaksājis valsts noteikto maksu par makšķerēšanas tiesību izmantošanu.

2. Izmantojot makšķerēšanas karti, ir tiesības nodarboties ar makšķerēšanu visos Latvijas Republikas ūdeņos, ja tajos makšķerēšana nav aizliegta, izņemot ūdenstilpes, kuras ir privātā īpašumā vai atrodas viena zemes īpašnieka zemes gabala robežās, un kurās zvejas tiesības nepieder valstij. Privātās ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības nepieder valstij, makšķerēt var ar ūdenstilpes īpašnieka atļauju.

3. Ūdenstilpēs, kurās noteikta licencēta makšķerēšana, nepieciešams papildus iegādāties arī licenci.

4. Makšķerēšanas karte nepieciešama visiem makšķerniekiem vecumā no 16 līdz 65 gadiem. Bērniem un pusaudžiem vecumā līdz 16 gadiem, kā arī personām, kas vecākas par 65 gadiem un invalīdiem, atļauts makšķerēt bez makšķerēšanas kartes iegādes, ņemot līdzi attiecīgu personu apliecinošu dokumentu vai invaliditātes apliecību.

5. Katrs makšķernieks pēc izvēles var iegādāties vai nu trīs mēnešu karti Ls 0,50 vērtībā vai gada karti Ls 2,00 vērtībā. Makšķerējot tai jābūt klāt, pie tam nebojātā stāvoklī.

6. Gadījumos, kad makšķerniekiem makšķerējot nav makšķerēšanas kartes, valsts inspektori, sabiedriskie inspektori un personas, kurām ir tiesības izplatīt makšķerēšanas kartes, drīkst realizēt uz vietas makšķerēšanas trīs mēnešu karti Ls 1,00 vērtībā.

7. Organizēto makšķerēšanas biedrību vai klubu biedriem var tikt piemērota 25 % atlaide gada makšķerēšanas karšu iegādei saskaņā ar šo biedrību vai klubu iesniegtiem sarakstiem centrālajai organizācijai, kas veic karšu izplatīšanu. Attiecīgais makšķerēšanas karšu skaits tiek dzēsts ar zīmogu “Atlaide 25%”. Lielāki atvieglojumi var tikt piemēroti tikai pēc saskaņošanas ar Valsts zivsaimniecības pārvaldi un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

8. Makšķerēšanas kartēs tiek ierakstīts makšķernieka vārds un uzvārds, kā arī izsniedzēja vārds un uzvārds un iespiests izsniedzēja zīmogs.

9. Trīs mēnešu makšķerēšanas kartē mēneši tiek atzīmēti, nosvītrojot pēc kārtas attiecīgos trīs mēnešu simbolus, kas kartē ir atzīmēti ar numurētiem kvadrātiem no 1 līdz 12.

10. Centrālā organizācija, kas veic karšu iespiešanu, glabāšanu, sadali un finansiālo atskaiti, atbilstoši līgumam ar Valsts zivsaimniecības pārvaldi ir Latvijas Mednieku un makšķernieku biedrības Rīgas pilsētas nodaļa.

11. Latvijas Mednieku un makšķernieku biedrības Rīgas pilsētas nodaļa nodrošina:

11. 1. makšķerēšanas karšu iespiešanu, glabāšanu, uzskaiti un finansiālo atskaiti;

11. 2. karšu izplatīšanu visā republikā, slēdzot apakšlīgumus ar juridiskām personām, tai skaitā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas institūcijām un pašvaldībām, par karšu realizāciju visiem republikas makšķerniekiem;

1. 3. metodisko un izskaidrošanas darbu par makšķerēšanas karšu izplatīšanas jautājumiem;

11. 4. reklāmu plašā sabiedrībā (prese, radio, televīzija) un citu informatīvo darbību šajā jomā;

11. 5. reizi ceturksnī apkopo ziņas par makšķerēšanas karšu realizāciju un ar to saistītām problēmām un kopā ar finansiālo atskaiti iesniedz Zivju fonda padomei;

11. 6. reizi mēnesī pārskaita Zivju fondā līdzekļus, kas iekasēti par makšķerēšanas karšu realizāciju.

12. Izmantojot makšķerēšanas karti, stingri jāievēro spēkā esošie makšķerēšanas noteikumi, kā arī jāņem vērā makšķernieka tiesības bez maksas izmantot “tauvas joslu”: gar jūras piekrasti — 20 m, gar privāto ūdeņu krastiem — 4m, gar pārējo ūdeņu krastiem — 10 m.

13. Kontroli pār to, kā makšķernieki ievēro makšķerēšanas noteikumus un Ministru kabineta 16.01.1996. noteikumus Nr.21 “Par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību” attiecībā uz makšķerēšanas karšu izmantošanu, savas kompetences ietvaros veic Vides valsts inspekcijas, reģionālo vides pārvalžu inspektori un vides aizsardzības sabiedriskie inspektori. Uzraudzības darbā piedalās arī pašvaldību institūcijas, policija, Municipālā policija, Zemessardze, kā arī ūdenstilpju īpašnieki un nomnieki.

Valsts zivsaimniecības pārvaldes priekšnieks

N.Riekstiņš