• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Informācija. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.02.1997., Nr. 38/39 https://www.vestnesis.lv/ta/id/29544

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Ventspili Eiropas lielostu ducī

Vēl šajā numurā

06.02.1997., Nr. 38/39

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

INFORMĀCIJA

Par Valsts prezidenta un Ministru prezidenta tikšanos

Vakar, 5.februārī, notika Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa un Ministru prezidenta Andra Šķēles iknedēļas darba tikšanās, kuras laikā pārrunāti aktuāli iekšpolitiskie un ārpolitiskie jautājumi, kā arī nākamās valdības deklarācijas projekts.

Valsts prezidenta preses dienests

Par Valsts prezidenta rakstu Saeimas priekšsēdētājam

Vakar, 5.februārī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis nosūtīja vēstuli Saeimas priekšsēdētājam Alfredam Čepānim (pilns teksts — šajā “LV” numurā, 8.lappusē, 128.lappusītē), kurā, pamatojoties uz Satversmes 71.pantu, prasa otrreiz caurlūkot 1997.gada 30.janvārī Saeimā pieņemto “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu”. Atzīstot, ka Saeima šā likuma izstrādāšanā ieguldījusi lielu darbu, prezidents konstatē, ka noteiktie apdrošināšanas prēmiju apmēri un apdrošinātāja atbildības limiti nebalstās uz ekonomiski pamatotiem aprēķiniem.

“Uzskatu, ka nepieciešams vēlreiz izvērtēt Saeimā pieņemtā likuma normas, kas nosaka apdrošināšanas prēmiju apmērus un apdrošinātāja atbildības limitus, līdzsvarojot transportlīdzekļu īpašnieka un apdrošinātāja ieinteresētību sasniegt likuma mērķi — aizsargāt ceļu satiksmes negadījumos cietušo mantiskās intereses,” teikts G.Ulmaņa vēstulē.

Valsts prezidenta preses dienests

Par Ministru prezidenta darba vizīti Igaunijā

Tallinā sanāk Baltijas Ministru padome

Šodien, 6. februārī, Igaunijas Republikas galvaspilsētā Tallinā notiek Baltijas Ministru padomes kārtējā sēde, kurā mūsu valsti pārstāv Ministru prezidenta Andra Šķēles vadīta delegācija. Sēdes darba kārtībā paredzēts apspriest brīvās tirdzniecības līguma ar lauksaimniecības precēm ieviešanu, beztarifu barjeru, tehnisko standartu un kvalitātes prasību harmonizāciju un brīvo pakalpojumu kustību Baltijas valstīs. Dienas kārtībā būs arī tranzīta un robežšķērsošanas atvieglojumi, Baltijas muitas ūnijas perspektīvas un Baltijas valstu sadarbība virzībā uz kopīgo stratēģisko mērķi — integrāciju Eiropas Savienībā, kā arī Baltijas valstu informācijas infrastruktūras izveide un Baltijas reģionālās gaisa telpas kontroles nodrošināšana.

Paredzēts, ka Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas valdību vadītāji Tallinas tikšanās laikā parakstīs rezolūcijas par Baltijas muitas ūniju un par tranzīta procedūras atvieglošanu, kā arī paziņojumu par Baltijas Ministru padomes darbību Eiropas integrācijas procesā un rezolūciju par datu pārraides tīkla izveidošanu starp Baltijas valstīm. Paredzēts parakstīt arī Latvijas un Igaunijas nolīgumu par savstarpējām attiecībām zvejniecībā.

Vakar Latvijas Ārlietu ministrijas Baltijas un Ziemeļeiropas valstu nodaļas vadītāja vietnieks Vitolds Rūsis, raksturojot Tallinas sēdi, uzsvēra Baltijas valstu sadarbības lielo nozīmi Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārpolitikā . “Tā ir valsts drošības ķīla. Bet valsts drošība savukārt ir ķīla valsts ekonomiskajai augšupejai,” teica V. Rūsis, uzsverot, ka Ārlietu ministrija Baltijas Ministru padomes sēdei pievērš ļoti lielu uzmanību. Raksturojot Baltijas valstu trīs gadu sadarbību Baltijas Ministru padomes ietvaros, Vitolds Rūsis atcerējās, ka sākumā uzsvars likts uz sadarbības plašumu. Tagad sadarbības aspekti aizvien vairāk konkretizējas atbilstoši triju valstu kopīgajam stratēģiskajam mērķim — iestāties Eiropas Savienībā. Šādā aspektā V. Rūsis prognozēja arī šīsdienas sēdi Tallinā. “Var rasties iespaids, ka Baltijas valstu sadarbība pēdējā laikā bijusi mazāk aktīva. Es to gribētu izskaidrot tieši ar iešanu dziļumā,” teica Vitolds Rūsis, uzsverot, ka galvenais Baltijas valstu sadarbības virziens ir — radīt kopēju ekonomisko telpu.

Valdības preses departaments

un Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Par vēlēšanu dokumentiem

Vakar, 5.februārī, Centrālā vēlēšanu komisija savā sēdē apstiprināja “Instrukciju par balsu skaitīšanu vēlēšanu iecirknī pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanās”, kas nosaka kārtību, kādā veicama balsu skaitīšana vēlēšanu iecirknī, un “Instrukciju par pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu rezultātu aprēķināšanu”, kas izskaidro kārtību, kādā pilsētas domes un pagasta vēlēšanu rezultātus apēķina pilsētas vai pagasta vēlēšanu komisija. Centrālā vēlēšanu komisijas sēdē tika apstiprināti balsu skaitīšanas protokola un balsu skaitīšanas un vēlēšanu rezultātu aprēķināšanas protokola paraugi.

Komisija nolēma 14.februārī Jūrmalā rīkot semināru rajonu vēlēšanu komisiju priekšsēdētājiem un sekretāriem, lai iepazīstinātu tos ar sagatavotajiem vēlēšanu materiāliem.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!