Par Ventspili Eiropas lielostu ducī

Vakar, 5.februārī, viesnīcā “Hotel de Rome” notika preses brīfings, kurā ar Latvijas preses pārstāvjiem tikās satiksmes ministrs Vilis Krištopans, Ventspils ostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, ostas pārvaldnieka vietnieks Guntis Tīrmanis un stividorsabiedrību pārstāvji.

Vērienīgi sarīkotā žurnālistu pieņemšana bija veltīta Ventspils ostas darbības rezultātiem 1996.gadā.

Pērn pārkraušanas apjoms pieaudzis par 20,2 procentiem salīdzinājumā ar 1995.gadu. Šis panākums Ventspili ierindojis Baltijas ostu līderos. Ventspilī apkalpots par 5 miljoniem tonnu kravu vairāk nekā Lietuvas un Igaunijas ostās kopā. Pārkraujot 35,7 miljonus tonnu, mūsu neaizsalstošā osta pēc kravu apgrozības ir starp divpadsmit lielākajām ostām Eiropā. Caur Ventspili iet 80 procenti Latvijā ienākošo kravu.

Uzrunājot žurnālistus, Vilis Krištopans sacīja:

— Es gribu atgādināt, ka 1994.gada jūnijā tika pieņemts Likums par ostām. No šī brīža es esmu arī Ventspils ostas valdes loceklis. Man ir gandarījums, ka šajā laikā Ventspils ostā kravu apgrozījums ir palielinājies gandrīz par desmit miljoniem tonnu. Tas ir vairāk, nekā spēj Rīga un Liepāja kopā, jeb tas ir gandrīz tikpat daudz, cik apgroza Klaipēdas vai Tallinas osta. Tas nozīmē, ka Ventspils pašvaldība un ostas valde ir izmantojusi gandrīz visas iespējas un līdzekļus, lai palielinātu kravu apgrozību. Ar to es gribētu atgādināt citu ostu valdēm un pilsētu pašvaldībām šo labo paraugu. Uzskatu, ka Rīgas ostai jau aizvadītajā gadā vajadzēja sasniegt 10 miljonu tonnu kravu apgrozību. Arī Liepājai vajadzēja sasniegt lielākus apjomus. Vaina meklējama ne tik daudz realizētajā ekonomiskajā politikā, cik konkrētajā ostu pārvalžu un pašvaldību darbā.

Es novēlu Ventspils ostai iegūt jaunas kravu līnijas. Tāds varētu būt konteineru termināls, arī jaunā iecere — prāmis Norčēpinga—Ventspils, kas pārvadā preču vilcienu sastāvus.

Savukārt Aivars Lembergs pastāstīja:

— Ar lielāko prieku varu jums paziņot, ka tikai divu vietu pietrūkst, lai Ventspils osta ierindotos starp Eiropas desmit lielākajām ostām.

Neviens, kas savulaik prognozēja Ventspils ostas attīstību, kaut ko tādu nespēja iedomāties. Latvijas ostu attīstības prognozes, ko “PHARE” programmas uzdevumā veica eksperti no Roterdamas un Antverpenes, paredzēja, ka 1996.gadā kravu apgrozība Ventspils ostā būs 16 miljoni tonnu. Faktiski mēs esam sasnieguši gandrīz 36 miljonus tonnu. Latvijas visām ostām kopā viņu prognoze bija 20 miljoni tonnu, taču esam valstī sasnieguši gandrīz 45 miljonus tonnu.

Jāteic, ka konkurence starp Baltijas valstu ostām kļūst aizvien spēcīgāka. Valstiski atbalstīta un agresīva ostu darbības politika veidojas Lietuvā un Igaunijā. Īpaša valdības ostu programma ir izstrādāta Krievijā. Černomirdina sastādītā valdība turpina īstenot Krievijas ostu atdzimšanas programmu.

Lai arī mūsu konkurenti ir pūlējušies nepieļaut kredītu piešķiršanu Ventspils ostai, nozākāt mūs starptautiskā un nacionālā līmenī, mums tomēr izdevās 1996.gadā uzsākt lielu investīciju projektu par ostas padziļināšanu, kas nav izdevīgi mūsu konkurentiem. Jau šogad mūsu ostā būs iespējams apkalpot lielākas kravnesības kuģus. Tas savukārt pavērs iespējas mūsu klientiem vest naftu un naftas produktus uz valstīm, kas atrodas tālāk — ārpus Eiropas. Līdzīga programma tiek realizēta arī sauskravām. Šos projektus pabeigsim jau šogad.

Aizvadītais gads ir ievērojams ar vēl vienu notikumu —Ventspils ieguva dziļostas statusu. Tas paver iespēju vairāk piesaistīt investīcijas ostas attīstībai.

Turpinājumā Aivars Lembergs atzīmēja, cik svarīga Latvijas ostu attīstībai ir Latvijas valsts attiecību sakārtošana ar tuvākajiem kaimiņiem un pirmām kārtām ar Krieviju, Igauniju, Lietuvu.

Ostu darbā traucējoša esot kļuvusi arī dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tarifu pašreizējā politika. To pārskatīt nepieciešams jau drīzākajā laikā.

Preses konferencē runāja arī PVAS “Ventspils nafta” prezidents Jānis Blaževičs, PVAS “Ventspils tirdzniecības osta” direktors Oļegs Stepānovs, a/s “Ventbunkers” prezidents Olafs Berķis un Guntis Tīrmanis, kas iepazīstināja ar Ventspils ostas dažādo struktūru attīstību.

Vairis Ozols,

“LV” iekšpolitikas redaktors

Skaitļos un faktos

Ievērojamais pagājušā gada pārkraušanas apjomu pieaugums par 20,2 procentiem nostiprinājis Ventspils ostas līderpozīcijas Baltijas ostu vidū. Ventspilī apkalpots par 5 miljoniem tonnu vairāk, nekā Lietuvas un Igaunijas ostās kopā ņemot. Caur Ventspili iet 80 procenti Latvijā ienākošo kravu. Ventspilī — pretēji pārkraušanas apjomu stagnācijai, kas vērojama citās Latvijas ostās, — pēdējos gados turpinās stabils kravu apgrozījuma pieaugums.

Tuvojas rekordlīmenim.

Pārkraujot 35,7 miljonus tonnu kravu, Ventspils ir cieši pietuvojusies augstākajam rādītājam ostas vēsturē, un pēdējo gadu apjomu pieauguma tempi ļauj prognozēt, ka šajā — simtās jubilejas — gadā 1983.gada rekords (38,1 milj.t) varētu tikt pārsniegts. Kravu apgrozības ziņā Ventspils pašlaik ir viena no divdesmit lielākajām Eiropas ostām.

Apkalpo vairāk lieltonnāžas kuģu.

1996. gadā šajā ostā ik mēnesi pārkravā vairāk nekā 2,5 miljonus tonnu dažādu kravu. Ventspilī aizvien biežāk ienāk lielas kravnesības kuģi un līdz ar to ievērojami pieaugusi vidējā kuģu tonnāža. Pagājušā gadā vienā kuģī vidēji iekrauti 18,3 tūkstoši tonnu kravu.

Pieaug lejamo kravu īpatsvars un metālu pārkraušana.

Salīdzinājumā ar 1995.gadu par 4,5 procentiem Ventspilī pieaudzis lejamo kravu īpatsvars. Šajā desmitgadē ik gadus palielinās Ventspils ostā pārkrauto naftas un naftas produktu kopapjoms. Pērn pārkrauti 27,3 miljoni tonnu, t.i. par 6,2 miljoniem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Ievērojami vairāk Ventspilī pārkrauts arī metāla kravu — 2,3 miljoni tonnu, kas ir ostas visu laiku labākais rādītājs.

Strādājot brīvostas režīmā, cer piesaistīt investīcijas.

Kopš šā gada sākuma Ventspils strādā brīvostas statusā, arī uzņēmēji tiek aicināti sākt darboties pēc brīvostas principiem. Ostas vadība uzskata, ka apmēram 700 hektāru teritorijā iespējams ražot metanolu, kā arī būvēt zivju un kokapstrādes uzņēmumus. Attīstītā ostas infrastruktūra garantē daudz straujāku investīciju piesaisti nekā jebkura cita ostu jaunceltne Baltijas piekrastē.

Gaida lielāku politisko aktivitāti tranzītbiznesa atbalstam.

Pēc Krievijas politiķu aplēsēm, ieņēmumi no preču tranzīta veido ceturto daļu Latvijas kopējo ienākumu. Pagājušajā gadā ienākumi no tranzītpārvadājumiem bija galvenais pamats Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugumam. Tomēr Latvijā, atšķirībā no vairākām konkurentvalstīm, tranzītbiznesa attīstība vēl aizvien nav oficiāli pasludināta par valstiskās politikas prioritāti.

Nodrošina tiešas piegādes.

Viena no lielākajām Ventspils priekšrocībām ir tās ģeogrāfiskā un klimatiskā situācija. Šogad šī neaizsalstošā osta pēc padziļināšanas darbu beigšanas sāks uzņemt tankkuģus ar 120 000 tonnu kravnesību, kas ļaus kravu īpašniekiem ietaupīt ievērojamus līdzekļus, fraktējot kuģus. Eksportētājiem šīs ostas attīstības projekts, tāpat kā pagājušā gadā atklātā dziļūdens piestātne, dod iespēju vairs neizmantot dārgos starpkontinentālo ostu —Roterdamas, Amsterdamas un Antverpenes — pakalpojumus.

Peļņu iegulda attīstībā.

Pēdējos četros gados ostas darbības uzlabošanā jau ieguldīts vairāk nekā 60 miljonu dolāru. Lielāko daļu modernizācijas un rekonstrukcijas darbu finansē ostas pārvalde, kas ik gadu ostas nodevu veidā iekasē vairāk nekā 15 miljonus dolāru. Gandrīz visa peļņa tiek ieguldīta dažādu hidrotehnisko objektu infrastruktūras uzlabošanā.

Pēc ostas attīstības programmas, šāgada kapitālieguldījumi būs visaugstākie — 100 miljoni dolāru. Aprīļa beigās vai maija sākumā ostas pārvalde beigs padziļināt līdz 17,5 metriem kuģošanas kanālu un baseinu pie naftas muliņiem. Turpināsies ģenerālkravu piestātņu rekonstrukcija, ja būs labvēlīga finansu situācija, tiks uzsākta kuģu apgriešanās baseina paplašināšana par 40 metriem un Ventas kanāla padziļināšana līdz 14,2 metriem.