|
RĪKI
Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
Publikācijas atsauceATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2017. gada 28. novembra noteikumi Nr. 702 "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1375 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos"". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 1.12.2017., Nr. 238 https://www.vestnesis.lv/op/2017/238.7
Paraksts pārbaudītsNĀKAMAIS Ministru kabineta noteikumi Nr. 704Prasības transportlīdzekļu braukšanas ātruma kontroles mērierīcēm Vēl šajā numurā01.12.2017., Nr. 238 |
PAR DOKUMENTU Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 702 Pieņemts: 28.11.2017. OP numurs: 2017/238.7 |
Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 2 Pēdējās nedēļas laikā 69 Visi
Ministru kabineta noteikumi Nr. 702
Rīgā 2017. gada 28. novembrī (prot. Nr. 59 23. §)
Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma 11. panta 4.2 daļu
1. Izdarīt Ministru kabineta 2009. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1375 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 194. nr.; 2010, 192. nr.; 2011, 54. nr.; 2012, 19. nr.; 2013, 4., 159., 239. nr.; 2014, 257. nr.; 2015, 252. nr.; 2016, 251. nr.) šādus grozījumus:
1.1. izteikt 2.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
"2.1. saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu mencu nozvejas apjoma limitu komerciālajai zvejai Baltijas jūras piekrastei sadala procentuāli pa pašvaldībām, kuru administratīvās teritorijas robežojas ar Baltijas jūras piekrastes ūdeņiem, bet komerciālajai zvejai Rīgas jūras līča un Baltijas jūras piekrastē ar jebkura veida zvejas rīku, kad menca nav zvejas mērķsuga, – kā procentuāli nesadalītu apjomu no kopējā nozvejas apjoma tikai piezvejas vajadzībām kopumā pa visām pašvaldībām, kuru administratīvās teritorijas robežojas ar Rīgas jūras līča vai attiecīgi Baltijas jūras piekrastes ūdeņiem;";
1.2. izteikt 5.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
"5.2. nodrošina, ka kopējais zvejniekiem iedalītais zvejas rīku skaits vai mencu nozvejas apjoms nepārsniedz pašvaldībai noteikto piekrastes zvejas limitu, kā arī izskata to zvejnieku pieprasījumus, kas zvejo, ievērojot šo noteikumu 1. pielikuma 8. punktā minēto kopējo zvejas limitu, par iespēju saņemt mencu nozvejas apjoma limitu, ja gada laikā citu zivju sugu zvejā ir sasniegts 100 kilogramu liels mencu piezvejas apjoms;";
1.3. svītrot 7. punktā vārdus un skaitli "mencu nozvejas apjomu, kas nav lielāks par 200 kilogramiem, kā arī";
1.4. izteikt 1. un 2. pielikumu šādā redakcijā:
"1. pielikums
Ministru kabineta
2009. gada 30. novembra
noteikumiem Nr. 1375
Mencu nozvejas apjoma limita procentuālais sadalījums komerciālajai zvejai pa pašvaldībām piekrastē
| Nr. p. k. | Pašvaldība, uz kuras teritorijas piekrasti attiecas limits | Nozvejas limits (%) no piekrastei noteiktā kopējā pieļaujamā mencu nozvejas apjoma | |
| 1. | Ventspils pilsēta | 1,21 | |
| 2. | Ventspils novads | Tārgales pagasts | 1,29 |
| Vārves pagasts | 0,96 | ||
| Užavas pagasts | 2,54 | ||
| Jūrkalnes pagasts | 10,09 | ||
| Kopā |
14,87 |
||
| 3. | Pāvilostas novads | Sakas pagasts | 20,62 |
| Vērgales pagasts | 7,74 | ||
| Kopā |
28,36 |
||
| 4. | Grobiņas novads | Medzes pagasts | 0,67 |
| 5. | Liepājas pilsēta | 17,82 | |
| 6. | Nīcas novads | Nīcas pagasts | 28,76 |
| 7. | Rucavas novads | Rucavas pagasts | 5,11 |
| 8. | Baltijas jūras piekrastes pašvaldības | Ventspils pilsēta, Ventspils novads, Pāvilostas novads, Grobiņas novads, Liepājas pilsēta, Nīcas novads, Rucavas novads |
2,00* |
| 9. | Rīgas jūras līča piekrastes pašvaldības | Limbažu novads, Salacgrīvas novads, Saulkrastu novads, Carnikavas novads, Rīgas pilsēta, Jūrmalas pilsēta, Engures novads, Mērsraga novads, Rojas novads, Dundagas novads |
1,20* |
Piezīme.
* Nesadalīts apjoms no kopējā nozvejas apjoma tikai piezvejas vajadzībām kopumā pa visām pašvaldībām.
2. pielikums
Ministru kabineta
2009. gada 30. novembra
noteikumiem Nr. 1375
Zvejas rīku skaita limits sadalījumā pa pašvaldībām piekrastē
| Nr. p. k. |
Pašvaldība, uz kuras teritorijas piekrasti attiecas limits | Reņģu stāvvadi | Zivju murdi1 | Lucīšu murdi | Sīkzivju murdi | Zivju tīkli | Reņģu tīkli | Zivju āķi | Zivju vadi | Akmeņ- plekstu tīkli2 |
Plekstu vadi | Apaļo jūras- grunduļu murdi3 |
| 1. | Salacgrīvas novads | 21 | 55 | 85 | 1 | 196 | 27 | 7500 | NA | NA | NA | 1 |
| 2. | Limbažu novads | 4 | 2 | 45 | NA | 30 | 5 | 500 | NA | NA | NA | 1 |
| 3. | Saulkrastu novads | 6 | 8 | 56 | NA | 95 | 58 | 1600 | NA | NA | NA | NA |
| 4. | Carnikavas novads | 5 | 6 | 10 | NA | 10 | NA | 500 | NA | NA | NA | NA |
| 5. | Rīgas pilsēta | 6 | 24 | 23 | NA | 95 | 20 | 500 | NA | NA | NA | NA |
| 6. | Jūrmalas pilsēta | 15 | 18 | 40 | NA | 105 | 1154 | 1200 | NA | NA | NA | NA |
| 7. | Engures novads | 16 | 10 | 260 | 2 | 308 | 152 | 3000 | NA | NA | NA | 6 |
| 8. | Mērsraga novads | 4 | 2 | 65 | 1 | 55 | 35 | 2000 | NA | NA | NA | 3 |
| 9. | Rojas novads | 10 | 11 | 105 | 5 | 90 | 45 | 2000 | NA | NA | NA | 10 |
| 10. | Dundagas novads | 325 | 15 | 28 | 5 | 150 | 45 | 1000 | NA | NA | SN5 | 3 |
| 11. | Ventspils pilsēta | 3 | NA | 5 | NA | 76 | 33 | 1000 | NA | 20 | SN | NA |
| 12. | Ventspils novads | 8 | 20 | 50 | NA | 599 | 209 | 6500 | 2 | 121 | SN | 6 |
| 13. | Pāvilostas novads | 6 | 1 | 31 | NA | 3946 | 110 | 9000 | 1 | 90 | SN | 10 |
| 14. | Grobiņas novads | NA | NA | NA | NA | 13 | 5 | 500 | NA | 5 | SN | NA |
| 15. | Liepājas pilsēta | 5 | 1 | 50 | NA | 1826 | 125 | 5000 | 1 | 30 | SN | 12 |
| 16. | Nīcas novads | 15 | 7 | 30 | NA | 2306 | 150 | 8000 | 3 | 45 | SN | 15 |
| 17. | Rucavas novads | 4 | NA | NA | NA | 1496 | 39 | 4000 | 5 | 45 | SN | 10 |
| Kopā | 160 | 180 | 883 | 14 | 2777 | 1173 | 53800 | 12 | 356 | SN | 77 |
Saīsinājumi.
1. NA – attiecīgo zvejas rīku limits nav attiecināms.
2. SN – attiecīgo zvejas rīku skaits nav ierobežots.
Piezīmes.
1 Laikposmā no 1. decembra līdz 15. aprīlim zvejas limitam iedalītos zivju murdus atļauts aizvietot ar attiecīgu skaitu sīkzivju murdu salaku zvejai.
2 Laikposmā no 1. jūnija līdz 31. jūlijam akmeņplekstu zvejas limitam iedalītos tīklus atļauts aizvietot ar attiecīgu skaitu zivju tīklu citu zivju sugu zvejai.
3 Apaļo jūrasgrunduļu murdus izmanto laikposmā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam.
4 Jūrmalas pilsētas pašvaldības teritorijas piekrastē no kopējā reņģu tīklu limita 30 reņģu tīklus var izmantot salaku zvejai laikposmā no 1. decembra līdz 15. aprīlim.
5 Dundagas novada pašvaldības teritorijas piekrastē:
1) posmā no Kolkasraga līdz Sīkragam reņģu stāvvadu skaits nepārsniedz 26, pārējā pašvaldības teritorijas piekrastē reņģu stāvvadu skaits nepārsniedz 6;
2) plekstu vadus atļauts izmantot Irbes jūras šaurumā uz rietumiem no līnijas, kas savieno Kolkasragu (57° 45' 60'' N; 22° 36' 40'' E) ar Kāvinina bāku (57° 58' 95'' N; 22° 11' 77'' E).
6 No kopējā zivju tīklu limita laikposmā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam apaļā jūrasgrunduļa zvejai ir izmantojami grunts tīkli ar acs izmēru 60–70 mm:
1) Pāvilostas novada pašvaldības teritorijas piekrastē – 100 gabalu;
2) Liepājas pilsētas pašvaldības teritorijas piekrastē – 100 gabalu;
3) Nīcas novada pašvaldības teritorijas piekrastē – 100 gabalu;
4) Rucavas novada pašvaldības teritorijas piekrastē – 25 gabali."
2. Noteikumi stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī.
Ministru prezidenta vietā –
Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens
Zemkopības ministra vietā –
vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards