Saeimas 29.–30. janvāra sēde

30. janvārī

Stenogramma

Nobeigums. Sākums "LV" nr. 33., 34/35., 36/37.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

A.Seile. 287.priekšlikums — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas redakcijā par licenču izsniegšanas kārtību, kas ir saskaņots ar Ministru kabineta spēkā esošiem noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Pieņemts.

A.Seile. Tālāk ir frakcijas “Latvijai” tāds pārkārtojuma priekšlikums — 288., kuru, manuprāt, viņi arī vairs neuztur, jo pantu kārtība ir mainījusies.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

A.Seile. Deputāta Apiņa 289.priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iestrādājot to 290.komisijas priekšlikumā, kuru lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu attiecībā uz 289.priekšlikumu nav? Pieņemts.

A.Seile. Tālāk 291., 292., 293.priekšlikums. Kā pirmais būtu balsojams 293., kur komisija ierosina šo otro daļu, šo 29. panta otro daļu izslēgt, jo šīs normas jau ir ieslēgtas citā pantā.

Sēdes vadītājs. Tātad vispirms mēs esam atbalstījuši 290.priekšlikumu, kuru izstrādājusi atbildīgā komisija par 29.panta pirmo daļu, tur deputātiem iebildumu nebija, un tagad mēs ejam uz 29.panta otro daļu, kurā tātad ir trīs priekšlikumi. Pirmais priekšlikums, ko iesniedz deputāts Apinis, 291.priekšlikums — komisijas viedoklis — neatbalstīt, deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. 292.Vienības partijas priekšlikums, arī deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas viedokli, un tātad atbildīgā komisija ierosina izslēgt 29.panta otro daļu, un deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Seile. 294.priekšlikums — frakcija “Latvijai” aicina izslēgt 29.panta trešo daļu. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

A.Seile. Tālāk 295. — deputāta Apiņa priekšlikums par alkoholisko dzērienu ievešanu muitas kontroles zonā, kuru komisija ir izvērtējusi, atbalstījusi un precizējusi kā 296. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli par deputāta Apiņa priekšlikumu, precizējot to un iestrādājot savā priekšlikumā, kurš ir ar numuru 296, nav. Pieņemts.

A.Seile. 297.priekšlikums ir redakcionāls, ko ierosinājusi Vienības partija, bet tas nebūtu balsojams kā pirmais, jo nākošais — 298.priekšlikums, ko ierosina frakcija “Latvijai”, skan — izslēgt 29.panta ceturto daļu, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas viedokli — atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu izslēgt 29.panta ceturto daļu — nav? Pieņemts un līdz ar to nav balsojams 297.priekšlikums.

A.Seile. 299.priekšlikums — frakcija “Latvijai” ierosina izslēgt 30.pantu. Komisija to neatbalsta, tas ir jautājums par licenci alkoholisko dzērienu jēlspirta izvešanai.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Leiškalns (LC). Godātie deputāti! Aicinu atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu par 30.panta izslēgšanu. Vēl jo vairāk, ka alkohola izvešanu, tātad eksportu, no Latvijas mēs mēģinām reglamentēt tikai firmām, kurām ir kaut kāds attiecīgs pamatkapitāls. Izslēgt, es aicinu noteikti atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, sevišķi Mauliņa kunga redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas? Debates beidzam. Komisijas vārdā — Anna Seile. Lūdzu!

A.Seile. Cienījamie deputāti! Es komisijas vārdā aicinu tomēr neizslēgt šo pantu, jo ir konstatēts ļoti daudz gadījumu, kad ir nelegālā tirdzniecība zem markas, kad grib izvest, bet īstenībā darot otrādi. Aicinu atbalstīt komisijas viedokli, tātad neizslēgt šo pantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, kurš izteikts likumprojekta 57.lappusē ar numuru 299 un kurā frakcija ierosina izslēgt 30.pantu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Zālē nav kvoruma. Lūdzu zvanu! Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 3, atturas — 10. Priekšlikums pieņemts. Līdz ar to nav balsojams 300., 301., 302., 303., 304., 305...

A.Seile. Nē, līdz 303., 302.pēdējais, jo tie attiecas uz otro daļu.

Sēdes vadītājs. Bet mēs esam, Seiles kundze, ar 299.priekšlikumu izslēguši 30.pantu, tātad mums nav balsojami priekšlikumi, līdz 305.ieskaitot, un nākošais, ko mēs izskatām, ir 306.

A.Seile. Cienījamie deputāti, es tomēr atļaušos īsu komentāru — ne vienmēr pakļauties atsevišķu deputātu uzrunām, bet vairāk komisijas priekšlikumam, jo tagad iznāk tā, ka, eksportējot alkoholu, vairs pat nevajadzēs uzrādīt muitas punktus, tas ir vienā no apakšpunktiem, un tāpēc es ierosinu uzmanīgāk pieiet šiem balsojumiem. Tālāk 306.priekšlikums — izslēgt 31.pantu, ierosina frakcija “Latvijai”, komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas viedokli attiecībā uz 306.priekšlikumu nav? Pieņemts.

A.Seile. 307.priekšlikums — deputāta Apiņa priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts, mainot un nosakot pamatkapitāla summas.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Es aicinātu jūs būt ļoti uzmanīgiem ar statūtkapitālu paaugstināšanu firmām, kuras sāk kādu darbību šajā jomā. Protams, statūtkapitāla paaugstināšana atvieglo valsts ierēdņiem darbību, viņiem ir pazīstamāki cilvēki, ar kuriem viņi var rīkoties ierastā gultnē. Es aicinātu neatbalstīt priekšlikumus, kas liek paaugstināt, jo šie priekšlikumi samazina konkurenci un līdz ar to paaugstina cenas attiecīgiem produktiem šajā valstī. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Anna Seile. Lūdzu!

A.Seile (LNNK, LZP). Es aicinu neatbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, jo tomēr šeit šajos pantos ar likumu ir noteikta licenču izsniegšanas kārtība. Es uzskatu...

Sēdes vadītājs. Seiles kundze, mēs esam piekrituši komisijas viedoklim — neatbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Mums izvērsās diskusija par 307. un tālākiem priekšlikumiem.

A.Seile. Es atvainojos. Nu tad kuru priekšlikumu mēs apspriežam?

Sēdes vadītājs. Mēs apspriežam 307.priekšlikumu, ko izteicis deputāts Apinis.

A.Seile. Jā, kapitāldaļas maiņas komisija daļēji atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāts Leiškalns uzstāj, lai balsotu. Jo komisija ir iestrādājusi to savā redakcijā. Godātie deputāti, tātad deputāta Apiņa un deputāta Kiršteina priekšlikumi ir izteikti ar numuriem 307. un 308., komisija tos ir daļēji atbalstījusi un iekļāvusi savā redakcijā, kas ir ietverta 309. priekšlikumā. Līdz ar to pēc redakcijas mums būtu šobrīd jābalso komisijas priekšlikums.

A.Seile. Ja kāds no deputātiem uzstāj balsot par kādu atsevišķu priekšlikumu, kā, piemēram, par deputāta Apiņa priekšlikums, samazināt šo uzņēmumu pamatkapitālu, tad, protams, mums par to ir jābalso, bet es neiesaku to atbalstīt. (Starpsauciens: “Uzstāj uz balsojumu!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Debates ir beigtas, jo komisijas vārdā runāja Seiles kundze par 307.priekšlikumu. Lūdzu vēlreiz zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Apiņa izteikto priekšlikumu, kurš izteikts likumprojekta 58.lappusē ar nr.307 un kurā deputāts Apinis ierosina aizstāt 31.panta pirmajā daļā skaitli “5000” ar skaitli “25000”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 32, atturas — 11. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Seile. Paldies par balsojumu! Kiršteina priekšlikums nr.308 ir daļēji atbalstīts un ir iestrādāts komisijas priekšlikumā nr.309.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Leiškalns (LC). Godātie deputāti! Tā kā mēs esam nobalsojuši par 5000 latu pamatkapitālu, šobrīd būtu ļoti nekorekti šo pamatkapitālu izmainīt jau ar 309.priekšlikumu, tāpēc aicinu jūs noraidīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu runāt debatēs nevēlas. Debates slēdzam. Pašlaik komisijas vārdā lūdzu Annu Seili. Mēs izskatām 308.priekšlikumu. Deputāta Kiršteina priekšlikums, kurā viņš ierosina aizstāt 31.panta pirmajā daļā vārdus “uz vienu gadu” ar vārdiem “uz pieciem gadiem”.

Lūdzu deputātus sekot priekšlikumu izskatīšanas gaitai. Vai deputātiem par šo priekšlikumu ir iebildumi? Iebildumu nav. Pieņemts. Nākošais priekšlikums — 309. Lūdzu!

A.Seile. Aicinu atbalstīt 309.priekšlikumu komisijas redakcijā, bet aicinu deputātus, kuri runā, izteikties konkrētāk par atbalstu vai neatbalstīšanu. Jo, piemēram, komisijai nebija iebildumu pret iepriekšējo priekšlikumu. Nemaz nebija jābalso. Leiškalns mums sajauca kārtību. Aicinu atbalstīt 309. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (LC). Aicinu noraidīt komisijas priekšlikumu, jo mēs vienreiz jau balsojām 307.priekšlikumā, un vēlreiz gribu atkārtot, ka tas ir izdevīgs dažām lielām firmām, kas šobrīd kontrolē. Nevis valstīm vai valstij, bet firmām, kas kontrolē alkohola tirdzniecību Latvijā un kuras nevēlas pieļaut konkurenci. Līdz ar to cenu samazināšanos Latvijas tirgū. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs uzstāties nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Anna Seile.

A.Seile. Cienījamie deputāti! Komisija, noteikdama valsts monopolu uz alkoholu un arī rīcību ar to, domāja, ka vairumtirdzniecībai tomēr ir jāpaliek lielo licencēto uzņēmumu rokās, nevis katram mazajam uzņēmumam jānodarbojas ar vairumtirdzniecību. Mazumtirdzniecība — tas ir cits jautājums. Tāpēc es aicinu atbalstīt 309. Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par atbildīgās komisijas priekšlikumu, kurš izteikts 58.lapaspusē ar numuru 309, kur atbildīgā komisija ierosina izteikt 31.panta pirmo daļu šādā redakcijā, un tālāk, kā jums ir tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 26, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts. Paliek pirmā lasījuma redakcija.

A.Seile. 310.priekšlikums. Komisijas redakcijā, izmantojot Ministru kabineta noteikumus. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Seile. 311.priekšlikums — izslēgt šī panta trešo daļu. Komisija to ir ierosinājusi. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

A.Seile. 312.priekšlikums, ierosina frakcija “Latvijai”. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas viedokli nav? Pieņemts.

A.Seile. Līdzīgs ir Vienības partijas frakcijas priekšlikums, un arī to komisija nav atbalstījusi — 313.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas slēdzienu? Pieņemts.

A.Seile. 314.priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi savā izveidotā redakcijā, kas atbilst Ministru kabineta noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Leiškalns (LC). Godātie deputāti! Es aicinātu atkal balsot pret šo normu, kur valsts alkohola monopola licencēšanas pārvalde nosaka vietas, kurās cilvēks vai firma, kas nodarbojas ar alkohola tirdzniecību, tranzītu un tamlīdzīgām lietām, kurās viņiem obligāti jāuzglabā. Ja mēs šobrīd licencējam noliktavas, tad visas šīs noliktavas ir vienlīdz izmantojamas, strādā uz vienādiem noteikumiem, un es ļoti negribētu, ka ierēdņi iejauktos šajā noliktavu konkurencē. Es uzskatu, ka ierēdniecībai nav nekādu tiesību norādīt vietas, kurās mēs veicam savu biznesu. Ja šīm vietām ir jau valsts atļauja šī biznesa veikšanai. Paldies par uzmanību! Aicinu noraidīt šādus priekšlikumus, kas lobē vai aizstāv dažu interešu grupu viedokļus šajā likumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs uzstāties nevēlas? Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Anna Seile, lūdzu!

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Leiškalna kungs nepareizi traktē 28.panta komisijas redakciju. Nevis kāds norādīs, kur būs šīs vietas, bet licencē, kad izsniedz licenci mazumtirdzniecībai, ir jānorāda alkoholisko dzērienu uzglabāšanas vietas. Kas tad būs, ja mēs pat licencē nenorādīsim, kur ir noteiktas šīs uzglabāšanas vietas! Es stingri pastāvu uz to, ka vajag atbalstīt komisijas priekšlikumu, jo iznāks, ja mēs to neatbalstīsim un nobalsosim Leiškalna kunga variantā, tad nelegālā tirdzniecība Latvijā turpināsies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Leiškalna kungs noņem savus iebildumus. Vai kāds no deputātiem lūdz balsojumu par 314.priekšlikumu? Deputāti balsojumu nelūdz. Pieņemts.

A.Seile. 315.priekšlikums. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Seile. 316.priekšlikums. Izstrādājusi Tautsaimniecības komisija, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

A.Seile. 317.priekšlikums. Iesniedz deputāts Naglis. Komisija to atbalsta daļēji un ir iestrādājusi tajā redakcijā, kas ir redzama labajā pusītē, atbalstot arī deputātu Zīles un Grīnblata priekšlikumu, kurš izteikts kā 318., nedaudz precizējot pirmā lasījuma redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi par komisijas slēdzienu, izskatot deputātu Nagļa, Zīles un Grīnblata priekšlikumus, kuri ir ar numuriem 317 un 318? Atklājam debates. Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Iespējams, ka tāpat kā iepriekšējo reizi Leiškalna kungs kļūdījies, var būt, ka kļūdos arī es, bet man no šī teksta izriet, ka vietējās dzelzceļa satiksmes līnijās, piemēram, Rīga—Sloka, varēs tirgot alkoholu bez licences. Ja es esmu kļūdījies, tad, protams, es atbalstu komisijas lēmumu. Bet pagaidām es savu kļūdu neredzu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs uzstāties nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Anna Seile. Lūdzu!

A.Seile (LNNK, LZP) . Es aicinu atbalstīt komisijas izstrādāto redakciju, kura paredz, ka arī starptautiskās vietējās satiksmes vilcienos un aviokompānijās ir tomēr jābūt licencēm. (Starpsauciens: “Bet piepilsētas... Bet kādā veidā?”) Veids ir noteikts citās nodaļās.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vai deputāti uzstāj uz balsojumu par deputāta Nagļa priekšlikumu? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Nagļa priekšlikumu, ko viņš ir izteicis likumprojekta 60.lappusē ar nr.317, kurā viņš ierosina izslēgt 32.panta 4.daļā vārdus “starptautiskās un vietējās satiksmes vilcienos, aviokompānijās un aviosabiedrību lidmašīnās”. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 27, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais priekšlikums ir 318., kuru ierosina deputāti Roberts Zīle un Gundars Grīnblats un kurā deputāti ierosina izslēgt 32.panta ceturtajā daļā vārdu “vietējās”. Komisija ir atbalstījusi. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputātu Zīles un Grīnblata priekšlikumu, kurš izteikts ar nr.318 un kurā viņi ierosina izslēgt 32.panta ceturtajā daļā vārdu “vietējās”. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 18, atturas — 7. Priekšlikums pieņemts.

A.Seile. Tālāk 319.priekšlikums. Ierosina frakcija “Latvijai” kā redakcionālu priekšlikumu, pārkārtojot pantus. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

A.Seile. 320.priekšlikums. Iesniedz Kiršteins. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Kiršteins, LNNK un LZP frakcijas deputāts.

A.Kiršteins (LNNK, LZP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Ja mēs atstāsim šādā veidā, kā ir paredzējusi komisija, tad mēs vispār nonāksim ļoti divdomīgā situācijā. Jo licenci alkoholisko dzērienu tirdzniecībai neizsniedz, ja tirdzniecība paredzēta bērnudārzos. Kā vispār var paredzēt kaut ko tādu? Tāpēc es domāju, ka vispirms ir jāraksta, ka tirdzniecība ar alkoholiskajiem dzērieniem ir aizliegta, nevis neizsniedz tikai licenci.

Un otrs. Ja nav licences, tad jūs varat sodīt cilvēku par to, ka nav licences, un ne vairāk. Ja tirdzniecība ir aizliegta ar likumu, tad var piemērot divus sodus. Gan to, ka viņam nav licences, gan to, ka šī tirdzniecība notiek neatļautā vietā, protams, ar attiecīgiem labojumiem. Gan Kriminālkodeksā, gan Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Tāpēc es domāju, lai izslēgtu šo kuriozu, ka licenci neizsniedz, ja tirdzniecība paredzēta bērnudārzos, vajadzēja tomēr nobalsot par priekšlikumu, ka tirdzniecība ir aizliegta. Paldies! Es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”. Lūdzu!

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Ar iepriekšējo balsojumu mēs nobalsojām, ka tagad licence nav jāņem, ja grib tirgot alkoholiskos dzērienus vietējos vilcienos. Tas ir pozitīvs solis. Un es domāju, ka nākošo soli mēs varam arī darīt tālāk. Jo tagad mums ir Izglītības likums, ka skolas direktori var nodarboties ar biznesu, lai skola labāk strādātu, tad es domāju, tas ir ļoti kardināls jautājums, kurš būtu jāapspriež visās komisijās, jo es uzskatu, ka taisni alkoholu lai tirgo skolās skolotāji un arī skolu direktori, it sevišķi vairumtirdzniecībā, un tur būs liela peļņa. Un beidzot skolas un izglītības sistēma varēs veiksmīgi darboties. Tā ka šajā gadījumā drīzāk nedrīkst atbalstīt Kiršteina kungu, jo kāpēc mēs atņemam skolām iespēju nopelnīt? Lai viņi sastāda veselīgu konkurenci arī pārējiem vairumtirgotājiem, un skolu izglītības sistēmai būs liela nauda.

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, es lūgtu nemaldināt deputātus, jo ar iepriekšējo balsojumu mēs esam izslēguši vārdu “vietējās”. Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Leiškalns (LC). Godātie deputāti! Es saprotu, ka Kiršteina kungs ir labi domājis, bet attiecīgajā vietā, kur izsniedz licences, mēs rakstām vietu, kur esam nodomājuši tirgoties ar alkoholiskajiem dzērieniem. Un tur paredzam tirdzniecību, un vēlāk seko tās aizliedzošās normas, kuras mēs iestrādājam, vai tas būtu karaspēka daļās, skolās un tamlīdzīgi, vai 100 metru tuvumā, kā to iesaka Požarnova kungs. Tā ka es domāju, ka patiesībā komisijas redakcija šim pantam šobrīd ir viskorektākā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es gribu aicināt visus atbalstīt Kiršteina kunga priekšlikumu, un, ja pēc tam gadījumā izrādās, ka šeit šis pants ir nepareizā vietā un nepareizā likumprojekta daļā, tad to pēc tam uz trešo lasījumu var pārvietot, bet mans aicinājums būtu netaisīt šeit kuriozus tiešām, ka licenci neizsniedz. Rakstīsim, ka tirdzniecība ar alkoholiskajiem dzērieniem ir aizliegta. Un lai ir skaidrs. Un tiešām nevarētu šeit dažādas viltības darīt. Teiksim, mēģināt dažādi apiet. Skaidri un gaiši: tirdzniecība ir aizliegta. Un pēc tam vienojamies par to, kurā vietā tā ir aizliegta. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs runāt nevēlas? Debates beidzam. Komisijas vārdā — Anna Seile. Lūdzu!

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Komisijas pilnīgi saprata, ka ne bērnudārzos, ne karaspēka daļu tuvumā nevar tirgoties ar alkoholu. Bet lieta ir tāda, ka šī nodaļa saucas “Licencēšana”. Un, ja mēs izmetīsim no šīs nodaļas ārā to, ka licences nedrīkst izsniegt tur, kur tuvumā ir bērnudārzs, militarizēti formējumi, vai ja šīs telpas neatbilst, tad citos pantos šādu ierobežojumu nav. Varbūt šeit neprecīzi ir izteikta sākuma daļa, bet 29.panta pirmā daļa, ko dzērienu mazumtirdzniecībai neizsniedz, un tālāk uzskaitījusi visas šīs lietas, tā iekļaujas šajā nodaļā “Licencēšana”.

Ja mēs atbalstām Kiršteina priekšlikumu, kas pēc būtības ir ļoti pareizs, bet tālāk izslēdzam visus šos variantus, tad varēs tirgoties bērnudārzos arī bez licences. Tur tā nelaime. Tāpēc es aicinu atbalstīt komisijas redakciju, kuru varbūt, vadoties no Kiršteina priekšlikuma, vajadzētu trešajā lasījumā vēl precizēt.

Sēdes vadītājs. Kiršteina kungs, debates ir slēgtas. Seiles kundze runāja komisijas vārdā. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Kiršteina priekšlikumu, kurš izteikts likumprojekta 60.lappusē ar nr. 320, kurā Kiršteina kungs ierosina aizstāt 33.pantā vārdus “licenci alkoholisko dzērienu tirdzniecībai neizsniedz, ja tirdzniecība paredzēta...” ar vārdiem “tirdzniecība ar alkoholiskiem dzērieniem aizliegta”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 13, atturas — 18. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Seile. 320.priekšlikums. Komisijas redakcijā...

Sēdes vadītājs . 321.priekšlikums.

A.Seile. 321.priekšlikums. Apiņa redakcijā, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ? Pieņemts.

A.Seile. 322. priekšlikums. Ierosina Požarnovs. Precizējot, cik tālu no telpām drīkst tirgot šo alkoholu. Komisija to neatbalsta, uzskatot, ka bērnudārzu un mācību iestāžu tuvumā vispār nevar.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas viedokli nav? Pieņemts.

A.Seile. 323.priekšlikums, kuru iesniedz frakcija “Latvijai”. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātie kolēģi deputāti! Es lūdzu balsojumu par šo priekšlikumu, un šajā priekšlikumā frakcija “Latvijai” ierosina papildināt tās vietas, kurās nebūtu pieļaujama šī tirdzniecība ar alkoholiskajiem dzērieniem, un šī brīža redakcijā licenci alkoholisko dzērienu tirdzniecībai neizsniedz, ja tirdzniecība paredzēta šajās vietās, bet jebkurā gadījumā tad frakcija “Latvijai” ierosina šo vietu sarakstu papildināt ar baznīcām, sporta kompleksu telpām un teritorijām. Es aicinu frakcijas vārdā atbalstīt šo mūsu priekšlikumu un lūdzu balsojumu. Paldies!

Sēdes vadītājs . Deputāts Modris Lujāns, frakcija “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”. Lūdzu!

M. Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Es pilnībā saprotu kustības “Latvijai” problēmu, jo es arī pilnīgi piekrītu — diez vai būtu pareizi mazumtirdzniecībā baznīcā tirgot alkoholiskos dzērienus? Bet, saprotiet, nākošais turpinājums, ko cienījamie kolēģi piedāvā — sporta kompleksu telpās un teritorijās. Šeit jau iestājas pretruna. Vai tad Rīgas Sporta pilī drīkst būt kafejnīca vai nē? Vai “Daugavas” stadionā drīkst būt kafejnīca vai nedrīkst būt? Saprotiet, šeit jau iestājas, te būtu jātaisa atsevišķi kaut kāda nodaļa, ka iznomāt tās drīkst vai nedrīkst. Es varu piekrist, varbūt jaunatnes sporta sacensību laikā šīm kafejnīcām ir jābūt slēgtām. Tā ir pavisam cita lieta. Un tādēļ diemžēl es neņemos spriest, iespējams, būs jāatstāj, ka baznīcās tomēr varēs mazumtirdzniecībā tirgot alkoholiskos dzērienus. Nu, protams, šeit jau būtu vēl vesels saraksts, kurā varētu iekļaut ko vēl, jo tad jau vajadzētu arī papildināt ar baseiniem un citām iestādēm, un šajā gadījumā es aicinu tomēr laikam neatbalstīt un uz trešo lasījumu izlabot šo projektu.

Sēdes vadītājs . Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Leiškalns (LC). Godātie deputāti! Lai cik dīvaini arī nebūtu, es domāju, ka šis priekšlikums ir nedaudz aizvainojošs baznīcai, jo es vēl neesmu redzējis un pat nevaru iedomāties baznīcu Latvijā, kas mēģinātu savās telpās tirgot alkoholiskos dzērienus. Un par sporta kompleksiem man ir ļoti grūti izprast, jo katrā ziņā sporta kompleksam nav skaidrojuma, ko tas nozīmē, tas ir visnotaļ... Sporta komplekss var būt kāds treniņtērpu komplekss, tas varētu... velns zina, kas tas ir. Tāpēc es aicinu noraidīt šo priekšlikumu kā neizskaidrojamu. Paldies!

Sēdes vadītājs . Deputāts Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Leiškalna kungam izziņai. Ja viņš nezina, kur tirgo mazumtirdzniecībā baznīcas telpās alkoholu, tad tas ir Merķeļa ielā 3. Tā ir baznīcai piederoša ēka, varbūt tā tas ir domāts. (No zāles Leiškalns: “Bet tā jau nav baznīca.”) Atvainojiet, šeit nav teikts nekas par baznīcu kā kulta māju.

Otrkārt. Es domāju par citu lietu. Ētika tik tiešām prasa no likumdevējiem šo momentu paredzēt. Atcerēsimies — pavisam nesen mēs runājām par tabakas izstrādājumiem. Tad kaut kā neradās problēma par cigarešu tirgošanas aizliegumu sporta kompleksos, par smēķēšanu tur. Alkoholisms, izrādās, ir ievērojami mazāk kaitīgs. Līdz ar to sporta pasākumos, sporta vietās var kā tirgot, tā arī dzert.

Man nāk prātā viena klasiķa, diemžēl vēl arvien neapglabāta nelaimīga cilvēka, vārdi: “Ja valstī kaut kas nav kārtībā, tad sāk nodzirdīt tautu, žvadzināt ieročus un piegriezt ticībai.” Es domāju, ka vismaz ar tautas nodzirdīšanu sporta pasākumos un baznīcās mūsu Saeimai nevajadzētu lepoties. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, frakcija “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”. Otro reizi.

M. Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi, es diemžēl nevaru būt tik mierīgs kā Leiškalna kungs, jo, ja pēdējā laikā bija visiem pazīstamais gadījums, ka baznīcā atvēra naudas mīšanas punktu, tad es nebrīnītos, ka baznīca līdz ar mūsu laiku iet arī tālāk. Kāpēc arī nevarētu kaut kādu tādu ierīci atvērt? Tādēļ es uzskatu, ka šeit būtu darbs savā veidā tomēr kristīgajiem demokrātiem un kustībai “Latvijai” uz trešo lasījumu. Šajā gadījumā tomēr šos sporta kompleksus un baznīcas nodalīt nost. Un iesaku kolēģiem izdarīt, izpētīt kārtīgi, vai notiek, vai arī plānot, nu, šinī tēmā taisni “Latvijai” un kristīgajiem demokrātiem būtu labāk zināms.

Sēdes vadītājs . Vairāk deputātu debatēs uzstāties nevēlas? Debates beidzam. Komisijas vārdā — Anna Seile. Lūdzu!

A.Seile. (LNNK, LZP) Cienījamie deputāti! Komisija ļoti rūpīgi pārdomāja šo priekšlikumu, un mēs nolēmām, ka nevajag maisīties reliģisko konfesiju tradīcijās, jo, piemēram, katoļu baznīca ārkārtīgi stingri vēršas pret alkohola lietošanu un nekad nepieļaus savu baznīcu teritorijā vai iekšienē tirgot alkoholu. Tāpēc, lai mēs vienā kārtā blakus nenoliktu baznīcu ar sporta kompleksu, tīri no tādiem ētiskiem priekšlikumiem vadoties, mēs noraidījām šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, bet neuzskatām par neiespējamu, ja baznīcā lieto baznīcas vīnu. (Starpsauciens: “Bet to jau netirgo!”) Tāpēc es aicinu noraidīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, atbalstot komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu nr. 323, kurā frakcija ierosina papildināt 33.panta 1.punktu pēc vārdiem “telpās un teritorijās” ar vārdiem “baznīcas, sporta kompleksu telpās un teritorijās”. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 18, atturas — 18. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Seile . 324.priekšlikums, ko ierosinājuši Zīle un Grīnblats. Komisija to ir atbalstījusi, bet jau ir ietvērusi 6.panta piektajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

A.Seile. 320.priekšlikums. Šeit tiek mainīts zāles lielums, kurā drīkst tirgoties ar alkoholu, respektīvi, ja bija 10 kvadrātmetru lielai telpai jābūt, tad tagad ne mazākai par 20 kvadrātmetriem, un šī norma ir saskaņota ar pašreiz spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem. Iesaku atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Varbūt šī norma ir saskaņota ar pašreiz spēkā esošajiem noteikumiem, bet tomēr mēs rakstām likumu, un mēs izvērtējam katru šajos noteikumos esošo normu, un mēs neapmierināmies tikai ar šiem spēkā esošajiem noteikumiem. Es domāju, ka tirdzniecības zāles palielināšana samazinās iespēju izmantot mazām kafejnīcām kaut vai “Vecrīgas” telpas, kur bieži vien nepietiek vietas šķīvim, bet vieta glāzītei vienmēr atradīsies. Jā, bet alkoholu tirgo! Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, frakcija “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”. Lūdzu!

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Šinī gadījumā es Leiškalna kungam varētu piekrist, jo līdz ar to mēs noliekam zem jautājuma, vai mazās kaut kādas kafejnīcas patiešām varēs eksistēt ar diviem galdiņiem?

Un otrs jautājums. Es īsti nesaprotu, ar ko ir motivēts šis zāles kvadrātmetru palielinājums? Vai ar to, ka tur tiek mazumtirdzniecībā kaut kas alkoholisks tirgots, ja krīt gar zemi, lai varētu augumā nokrist, vai ir kāds cits formulējums? Saprotiet, vai arī tur ir gaidāms, ka tur būs milzīga plūsma, kur visi lauzīsies, lai klienti varētu labāk sastāties. Šeit šinī gadījumā nav loģikas. Un, pirms mēs izsakām šādu prasību, tad jāpadomā, vai mēs gribam iziet uz ierobežojumu. Tad vajag ierakstīt varbūt 100 kvadrātmetrus, tad būs solīdi, kaut kas tāds, kā liels veikals, un patiešām tas būtu kaut kas jauns un dabīgs. Un šajā gadījumā es domāju, ja nav motivācijas, tad nevajag mainīt desmit uz divdesmit, un aicinātu balsot šajā gadījumā pret.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Man nu arī šoreiz ir jāpiekrīt, ka šis ierobežojums ir diezgan jocīgs. Lai arī ir runa par nokrišanu, man liekas, ka mīkstāk būtu krist, ja būtu mazāka kvadratūra. Jebkurā gadījumā nav nekāda pamatojuma, tas neko neizsaka — šis te palielinājums, un, atklāti sakot, es nevarētu šādu piedāvājumu atbalstīt, tā ka es arī balsošu pret.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Cienījamo Prezidij! Es negribu parādīt, ka šoreiz atkal laikam ir nedaudz atraušanās no dzīves, ja būtu domāts par veikala telpām, es varētu atbalstīt, bet, atklāti sakot, ir runāts par jēdzienu, kuram nav definīcijas — tirdzniecības zāle, tā ir arī patīkama kafejnīca. Starp citu, šeit pat aiz stūra ir kafejnīca “Sirdsmīļotā”, kuru mēs bieži vien izmantojam, lai tiktos ar mūsu vēlētājiem, tirdzniecības zāle tur ne tuvu nav 20 kvadrātmetru. Tas nozīmē, ka viņi nevarēs tirgoties ar alkoholu. Vecrīgā un daudzās citās vietās ir vēl mazākas kafejnīcas, nu, tātad mēs tās gribam likvidēt, domāju, ka tas ir nepārdomāti. Aicinu noraidīt komisijas slēdzienu!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Anna Seile. Lūdzu!

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Tautsaimniecības komisijā speciālisti šo lietu pamatoja tā, lai nebūtu alkohols pabāzts zem letes, lai tas būtu brīvi izvietots, un šī telpa, 20 kvadrātmetri, ir tikai četri reiz pieci metri, un es jums varu apgalvot, ka kafejnīca “Sirdsmīļotā”, kur deputāti bieži ciemojas, ir 20 kvadrātmetru liela, bet maziņš ūķītis varbūt arī nebūtu vēlams. Bet šeit es domāju, tas ir pilnīgi deputātu ziņā — kā balsos, tā būs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par atbildīgās komisijas priekšlikumu ar numuru 325, kurā komisija ierosina aizstāt 33.panta 3.punktā skaitli “10” ar skaitli “20”. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 35, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Seile. Paldies, deputāti ciena mazas kafejnīcas. 326. priekšlikums, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, kurš ir izveidots saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Seile. 327.priekšlikums — Guntis Eniņš ierosina izslēgt 34.pantu, kas pieļauj vienreizēju mazumtirdzniecības licenci.

Sēdes vadītājs. Deputātiem... Deputāts Eniņš lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Gunta Eniņa priekšlikumu nr.327, kurā deputāts ierosina izslēgt 34.pantu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 25, atturas — 17. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Seile. 328.priekšlikums, kuru ierosina deputāts Naglis. Saturs faktiski ir līdzīgs, tikai garāk izteikts, un komisija nav atbalstījusi Nagļa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Andrejs Naglis, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

A.Naglis (LZS, KDS, LDP). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Ja mēs iepriekšējo Eniņa iesniegto priekšlikumu neatbalstījām —izslēgt 34.pantu, tad es ierosinu šo pantu atbalstīt tādā redakcijā, kā man tas ir dots priekšlikumā, jo šeit ir norādīts tiešām — neizsniegt tirgošanās licences sabiedrisku pasākumu norises vietās, sporta sarīkojumu, reliģisko svētku, bērnu, skolēnu un jauniešu dziesmu un deju diskotēku norises vietās, kā arī teātros, kultūras namos un tamlīdzīgās iestādēs, stadionos, sporta pasākumos. Es domāju, ka te ir diezgan skaidri pateikts, kur neizsniegt vienreizējo licenci, un varbūt pieturēsimies pie šī panta redakcijas.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”. Lūdzu!

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Šeit ir tas pats gadījums, un pēc tam nākamā lapā atkal ir tas pats Latvijas gadījums, kurā ir sajaukti divi momenti. Jo diemžēl es varu norādīt Nagļa kungam — ir pat teātra izrāde “Kaija”, kur starpbrīdī stāv aktieri un skatītājiem piedāvā pa piņģerotam alkoholisko dzērienu. Protams, to var atzīt — vai tā ir režisora izdoma, vajag vai nevajag, bet tikpat labi ir arī cits moments, ko mēs darīsim ar teātru kafejnīcām, tās vai nu jālikvidē, vai nelikvidēsim. Tāpat arī citas iestādes. Un attiecīgi tomēr es aicinātu šajā gadījumā ne Nagļa kunga, ne arī “Latvijas” piedāvājumu neatbalstīt, un šī iniciatīva diez vai tādā formā ir jāatbalsta. Uz trešo lasījumu, ja tur atsevišķas grupas izdalīs ārā, es pilnīgi piekrītu, ka to varētu atbalstīt, bet visus vienā laidā laist es nepiekrītu. Uzskatu, ka diez vai vajadzētu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Dobeļa kungs, jums ar vienu minūti pietiks? Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienītie kolēģi! Šis te priekšlikums vienkārši nav balsojams, jo izlasiet uzmanīgi, kas tur ir teikts. Tur ir teikts, ka neizsniedz attiecīgajās norises vietās. Dabiski, ka tur neizsniedz, tas tāpat ir skaidrs, tā ka šis te... tas ir nebalsojams, tas ir vienkārši absolūti neloģisks teksts. Nagļa kungs, iedziļinieties, lūdzu, es uzskatu, ka par tādu priekšlikumu nevar balsot.

Sēdes vadītājs. Paldies! Eniņa kungs, tādā gadījumā jūs būsiet pirmais runātājs pēc pārtraukuma nākamajā sēdē. Godātie deputāti, laiks mums ir izsmelts, pulkstenis ir 17.00. Es pasludinu šodienas sēdi par slēgtu, un, godātie deputāti, tā kā Saeimas Prezidijs ir organizējis reģistrāciju jau trīs reizes, tad reģistrācija vairs nebūs, bet nākamā sēde ir pulksten 17.30, kad valdība atbildēs uz deputātu jautājumiem.

Saeimas 30. janvāra sēde

Sākums pulksten 17.30

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti! Es aicinu ieņemt savas vietas. Atbilstoši Kārtības rullim lūdzu reģistrācijas režīmu un deputātus lūdzu reģistrēties! Saeimas sekretāru Imantu Daudišu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

I.Daudišs (6. Saeimas sekretārs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Ilmārs Bišers, Olafs Brūvers, Juris Celmiņš, Alfreds Čepānis, Ziedonis Čevers, Vladilens Dozorcevs, Gunta Gannusa, Oskars Grīgs... ir zālē, Ojārs Grinbergs, Ernests Jurkāns, Jānis Jurkāns, Juris Kaksītis... ir zālē, Jānis Kazāks, Aleksandrs Kiršteins... ir zālē, Paulis Kļaviņš, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Ilga Kreituse, Valdis Krisbergs... ir zālē, Janīna Kušnere, Ludmila Kuprijanova, Ivars Ķezbers, Rudīte Leitena, Imants Liepa, Valdis Nagobads... ir, Leopolds Ozoliņš... ir, Jānis Priedkalns, Jānis Rāzna... ir, Andris Rubins, Jānis Rubulis, Māris Rudzītis, Andris Saulītis, Atis Sausnītis... ir, Juris Sinka, Leonards Stašs... ir, Viktors Stikuts, Jānis Strods... ir, Leonards Teniss, Jānis Urbanovičs, Ēriks Zunda... ir. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Sākam izskatīt šodienas dienas kārtību, un pirms dienas kārtības izskatīšanas ir saņemts piecu deputātu iesniegums Saeimas Prezidijam: “Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 122. pantu, lūdzam izdarīt izmaiņas 30. janvāra sēdes darba kārtībā — sakarā ar valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas attaisnotu prombūtni 113. un 114. atbildi uz deputātu jautājumiem pārcelt uz nākošo sēdi.” Tas ir mūsu dienas kārtības 3. un 4. jautājums.

Viens deputāts var runāt par, viens — pret. Lūdzu! Modris Lujāns, “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Es, protams, saprotu, ka vietas izpildītāja Počas kundze ir saslimusi, bet mums ir arī finansu ministra vietas izpildītājs cienījamais Šķēles kungs. Un tas, ka prezidenta kungs viņu ir izvirzījis atkārtotai stādīšanai par Ministru prezidentu, nenozīmē, ka viņam būtu jāignorē Saeimas sēdes. Un diez vai būtu praksē jāpieradina, ka Ministru kabineta darbinieki varētu neierasties uz Saeimas atbilžu un jautājumu vakariem, un it sevišķi sakarā ar to, ka šeit veidojas viedoklis, ka Ministru kabineta darbinieki speciāli ignorē šo jautājumu par civiltiesisko apdrošināšanu. Jo, man liekas, jūs visi esat iepazinušies ar vietas izpildītājas Počas atbildi par to, ka budžetā nav ieplānoti līdzekļi uz civiltiesisko obligāto apdrošināšanu. Un es gribētu arī šinī brīdī tad atgādināt pārējiem deputātiem, teiksim, atsevišķu ministru viedokli. Tas pats cienījamais Krištopana kungs iepriekšējā sēdē paziņoja mums visiem, ka... es jums nolasīšu: “Man ir ļoti grūti atbildēt uz jautājumu, kāds ir uzstādīts, cik liels ir valsts autotransporta parks un tā paredzamais lielums 1997. gadā. Tādu datu Satiksmes ministrijā nav.”

Es neņemos spriest, vai tad beigās iznāks tā, ka būs katram ministram individuāli jājautā, kā ir notikusi valsts transporta civiltiesiskā apdrošināšana. Būs jāprasa Turlā kungam, cik cietuma mašīnu ir apdrošināts, būs jāprasa labklājības ministram, cik ātrās palīdzības mašīnu ir apdrošināts, un tas pārvērtīsies bezjēdzībā. Un es nezinu, vai Ministru kabineta darbinieki speciāli grib šādu darbību panākt, vai tā ir speciāla informācijas slēpšana par to, kāda summa ir ieplānota budžetā.

Un šinī gadījumā es nepiekristu tam, ka mēs noņemtu šo jautājumu no dienas kārtības, un it sevišķi uz tā fona, ka Valsts prezidentam būs jārisina jautājums, vai šo likumu izsludināt vai neizsludināt, jo citādāk mēs varam panākt paradoksālu situāciju, ka no 1. maija cietuma mašīnas nevarēs iziet tehnisko apskati, jo tām nebūs izdarīta civiltiesiskā apdrošināšana. Kādā summā ir... šīs summas nevar nekur uzzināt, to slēpj no Saeimas, no deputātiem, un diez vai vajadzētu atbalstīt. Un drīzāk vajadzētu aicināt vietas izpildītāju Šķēli ierasties kā finansu ministra vietas izpildītājam un dot skaidru atbildi — kas notiek viņa Ministru kabinetā, vai tāda summa ir, ja tā ir, tad kādā apmērā, kādas ministrijas ir izdarījušas šo apdrošināšanu, kādas nav. Un tādēļ šinī gadījumā par 114. jautājumu es nepiekrītu, ka, ja Počas kundze ir slima, tad nevienam nav jāatbild. Ja nav spējīgi šie divi kungi atbildēt... kundze un kungs... Šķēles kungs ir ļoti aizņemts ar valdības veidošanu, tad varbūt Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs Vītola kungs varēs nest kādu skaidrību un atbildēt uz jautājumiem. Es domāju, ka tas ir viņa tiešais pienākums, ja šie kungi visi ir aizņemti, tad Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs varētu dot skaidrību šajos jautājumos. Paldies!

Un tādēļ es aicinu 114. punktā noraidīt un pieprasīt tomēr konkrētu atbildi. Vēl ir laiks, var atvest ar mašīnu šeit Šķēli vai arī Vītola kungs var atbildēt uz jautājumu.

Sēdes vadītājs. Par iesniegumu... viens var runāt par, viens pret. Pret šo iesniegumu tātad runāja Modris Lujāns. Par iesniegumu runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Lūdzu balsosim par piecu deputātu priekšlikumu: “Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 122. pantu, lūdzam izdarīt izmaiņas 30. janvāra sēdes darba kārtībā un sakarā ar valsts ieņēmumu valsts ministres Počas attaisnotu prombūtni 113. un 114. atbildi uz deputātu jautājumiem pārcelt uz nākošo sēdi.” Tātad tas ir dienas kārtības 3. un 4. jautājums. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 13, atturas — 7. Priekšlikums pieņemts.

Sākam izskatīt šodienas sēdes dienas kārtību. Pirmais jautājums. Deputātu K.Čerāna, E.Zelgalvja, J.Kušneres, O.Kostandas, J.Mauliņa jautājums Ministru prezidentam A.Šķēlem, ekonomikas ministram G.Krastam par valsts uzņēmuma “Ventspils tirdzniecības osta” īpašuma iznomāšanu privātfirmām. Vārdu motivācijai deputāti nelūdz. Atbildi sniedz Guntars Krasts, Latvijas Republikas ekonomikas ministrs. Lūdzu!

G.Krasts (ekonomikas ministrs). Cienījamais Saeimas Prezidij! Godātie deputāti! Atbilde uz jautājumu ir iesniegta apmēram pirms divām nedēļām rakstiskā formā, ar aprēķiniem un visiem cipariem pamatota.

Sēdes vadītājs. Vārdu papildjautājumam lūdz Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu! Jūs uzdosiet vienu vai abus jautājumus? Vienu.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Godātais Krasta kungs! Šajā atbildē par valsts uzņēmuma “Ventspils tirdzniecības osta” īpašuma iznomāšanu jūs esat rakstījis, ka, slēdzot minētos nomas līgumus, nomas maksā ir ietverts pamatlīdzekļu nolietojums, īpašuma nodoklis, apdrošināšanas izmaksas, rentabilitāte no 5—15% un pievienotās vērtības nodoklis.

Man ir jautājums. Vai šī rentabilitāte no 5—15% šiem stratēģiski nozīmīgajiem objektiem un arī peļņu nesošajiem objektiem ir uzskatāma par atbilstošu valsts interesēm? Jautājums vēl ir par to, pēc kādas metodikas šo objektu vērtība ir novērtēta un no kādas pamatsummas šī rentabilitāte tiek rēķināta? Vai tiešām šeit ir pilnībā ņemtas vērā valsts intereses? Vai šeit nedominē kāda privātgrupējuma intereses? Paldies!

Sēdes vadītājs . Atbildi sniedz Latvijas Republikas ekonomikas ministrs Guntars Krasts. Lūdzu!

G.Krasts (ekonomikas ministrs). Atbilstoši pastāvošajai likumdošanai šo te līgumu ir slēgusi Ventspils tirdzniecības ostas administrācija, un šis te jautājums par rentabilitātes un pievienotās vērtības ietveršanu īres maksā ir atbilstošs esošajai likumdošanai, pieņemams. Tā ka šeit es nekādu pretrunu un valsts interešu pārkāpumu neredzu. Tā ir mana atbilde — pavisam īsa.

Sēdes vadītājs . Vai deputāti vēlas uzdot otru papildjautājumu? Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai” uzdod otru papildjautājumu. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL) Godātais Krasta kungs! Es šeit nedzirdēju pilnīgi nekādu atbildi uz savu jautājumu, jo ar to vien, ka valdība darbojas likuma ietvaros, ar to vien ir krietni par maz, lai valdība ievērotu valsts intereses. Jo mēs nevaram visu šeit Saeimā reglamentēt līdz pēdējai detaļai, un tāpēc jau jūs kā valdība vispār pastāvat, lai jūs pieņemtu paši kādus lēmumus un izvērtētu dažādus ekonomiskos risinājumus un paši būtu atbildīgi par saviem lēmumiem.

Otrs papildjautājums šajā pašā sakarā ir tāds. Vai tie apmēram 100 tūkstoši latu, kas ir ar mokām sarēķināmi no šīs tabuliņas kā ienākumi valsts budžetā, ir uzskatāmi par pietiekamu summu no šī konglomerāta, ko valsts iegūst aptuveni gada laikā? Paldies!

Sēdes vadītājs . Atbildi sniedz Guntars Krasts, Latvijas Republikas ekonomikas ministrs. Lūdzu!

G.Krasts (ekonomikas ministrs). Jāsaka, ka šādu te jautājuma nostādni un izvērtējumu Ekonomikas ministrija nav veikusi, ja mēs pagriežam šo jautājumu šādā formā. Es uzskatu, ka jautājumu varētu pētīt, analizēt, un es prasītu laiku Ekonomikas ministrijai šī jautājuma tālākai studēšanai, jo uzņēmums “Ventspils tirdzniecības osta” ir darbojies pietiekami labi. Visa saimnieciskā darbība ir organizēta veiksmīgi. Es personīgi uzskatu, ka šī te prakse, kā uzņēmums ir apsaimniekojis teritoriju, ir bijusi sekmīga, bet, teiksim, ekonomiskie salīdzinājumi, lai pierādītu tās vai citas ostas iznomāšanas, teritorijas izmantošanas modeļa priekšrocības, ir atsevišķu pētījumu temats.

Sēdes vadītājs . Paldies! Pirmais dienas kārtības jautājums ir izskatīts.

Nākamais jautājums — deputātu K.Čerāna, E.Zelgalvja, J.Kušneres, O.Kostandas, J.Mauliņa jautājums Ministru prezidentam A.Šķēlem, satiksmes ministram V.Krištopanam par valdības iekšējā sakaru tīkla nodošanu SIA “Lattelekom”. Atbildi sniedz Guntars Krasts, Latvijas Republikas ekonomikas ministrs. Lūdzu!

G.Krasts (ekonomikas ministrs). Godātie deputāti! Uz šo jautājumu...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Krasta kungs, jautājuma motivācijai... Lūdzu, iesniedziet to sekretariātā.

M.Lujāns (SPL) (no zāles). Šis jautājums pagājušajā sēdē tika pacelts tādēļ, ka Krištopana kungs nebija klāt kāda iemesla dēļ, viņa vietā Krasta kungs. Paskatieties pagājušās sēdes protokolus!

Sēdes vadītājs . Krasta kungs, lūdzu, jūs esat pilnvarots atbildēt Šķēles un Krištopana kungu vārdā. Lūdzu sniedziet atbildi! Ja Lujāna kungam būs pretenzijas, viņš tās iesniegs sekretariātā. Lūdzu!

G.Krasts. Paldies! Tātad atbilde pavisam īsa. Satiksmes ministrijā jautājums par jebkādu sakaru tīklu nodošanu “Lattelekom” nav skatīts.

Sēdes vadītājs . Vārdu papildjautājumam lūdz Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātais Krasta kungs! Vai tiešām jūs uzskatāt, ka šī Krištopana kunga uzrakstītā atbilde ir atbilde uz deputātu uzdoto jautājumu — kāds labums Latvijas valstij un tās nodokļu maksātājiem būs no iecerētā valdības lēmuma — nodot SIA “Lattelekom” valdības iekšējo sakaru tīklu. Mūs neinteresē, kas ir vai kas nav skatīts Satiksmes ministrijā. Tas ir jautājums, kas ir adresēts arī Ministru prezidentam, un mūs interesē jautājums par to, kas ir bijis valdībā un kas nav bijis. Paldies!

Sēdes vadītājs . Atbildi sniedz Latvijas Republikas ekonomikas ministrs Guntars Krasts. Lūdzu!

G.Krasts (ekonomikas ministrs). Par sakaru tīkliem atbildīga ir Satiksmes ministrija, un tātad arī valdība šādu jautājumu nav skatījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas uzdot otru papildjautājumu? Otru papildjautājumu neuzdodam. Otrais dienas kārtības jautājums ir izskatīts.

Nākošais dienas kārtības jautājums ir deputātu E.Zelgalvja, K.Čerāna, E.Grīnberga, O.Kostandas, I.Liepas jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam — finansu ministram A.Šķēles kungam par valsts akciju sabiedrības “Latvijas lauksaimniecības finansu sabiedrība”. Vārdu motivācijai deputāti nelūdz. Atbildi sniedz Roberts Dilba, Latvijas Republikas lauksaimniecību ministrs. Zemkopības ministrs. Es atvainojos! Lūdzu!

R.Dilba (zemkopības ministrs). Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Atbilde ir pamatīgi uzrakstīta dokumentā nr.2078a, un es domāju, ka tur ir skaidri atbildēts uz visiem šiem trim uzdotajiem jautājumiem.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas uzdot papildjautājumus? Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas. Līdz ar to dienas kārtība ir izskatīta.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Deputātus lūdzu reģistrēties! Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi, nav reģistrējušies: Olafs Brūvers...

Sēdes vadītājs . Lūdzu uzmanību!

M.Rudzītis . Juris Celmiņš, Alfreds Čepānis, Ziedonis Čevers, Oļģerts Dunkers, Ernests Jurkāns, Jānis Kazāks, Paulis Kļaviņš, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Ilga Kreituse, Janīna Kušnere, Imants Liepa, Jānis Priedkalns, Andris Rubins, Jānis Rubulis, Juris Sinka, Viktors Stikuts, Leonards Teniss.

Sēdes vadītājs . Saeimas sēdi pasludinu par slēgtu.

Uz Saeimas deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs Uz jaut. nr.104 — dok.nr.1991a

G.Krasts Par v/u “Ventspils tirdzniecības osta”

īpašuma iznomāšanu privātfirmām

Saskaņā ar Jūsu (frakcijas “Latvijai” deputātu — Red. ) pieprasījumu sniedzu skaidrojumu par valsts uzņēmuma “Ventspils tirdzniecības osta” īpašuma iznomāšanu.

Valsts uzņēmums “Ventspils tirdzniecības osta” ir nodots privatizācijai ar Ministru kabineta 07.11.1995.gada rīkojumu nr.657. Pirms tam šis uzņēmums atradās Satiksmes ministrijas pārziņā. Valsts uzņēmums “Ventspils tirdzniecības osta” pirmas tā nodošanas privatizācijai, ir noslēdzis nomas līgumus par tam piederošās mantas iznomāšanu šādām uzņēmējsabiedrībām: SIA “Uniparks”, SIA “New Venta”, SIA firmai “Jūras darbnīca”, SIA “Ostas celtnieks”, SIA “Venta Logistics” un a/s “Ventbunkers”. Šo statūtsabiedrību maksājumi par valsts uzņēmuma nekustamā un kustamā īpašuma izmantošanu ir attainoti 1. tabulā. Uz pašreizējo momentu visi noslēgtie nomas līgumi tiek pildīti atbilstoši to nosacījumiem.

Slēdzot minētos nomas līgumus, nomas maksā ir ietverts pamatlīdzekļu nolietojums, īpašuma nodoklis, apdrošināšanas izmaksas, rentabilitāte (5 — 15%) un pievienotās vērtības nodoklis.

Saskaņā ar likuma “Par valsts uzņēmumu” 12.panta prasībām nomas maksa par valsts nekustamās mantas iznomāšanu 50% apjomā ieskaitāma valsts budžetā un 50% paliek uzņēmuma rīcībā. Nomas maksa par valsts kustamās mantas iznomāšanu paliek uzņēmuma rīcībā. Ar Ministru kabineta 12.03.1996. noteikumiem nr.56 “Valsts uzņēmumu pamatlīdzekļu nomas maksas izmantošanas kārtīb” nomas maksas sadalīšanas proporcijas, kuras noteiktas likumā, ir saglabātas tādas pašas.

1.tabula

V/u “Ventspils tirdzniecības osta” valsts īpašuma

nomas līgumi par 1995.gadu un 1996.gada 11 mēnešiem, Ls.

Nr. Kompānijas Nekustamais īpašums Kustamais īpašums

nosaukums 1995.gads 1996.g.11 mēn. 1995.gads 1996.g.11 mēn.

1. a/s “Ventbunkers” 14442,97 8604,53 80876,92 71387,21

2. SIA “New Venta” 15067,42 17655,66 100475,81 141565,67

3. SIA “Uniparks” 1643,42 1885,62 138777,32 200388,65

4. SIA “Ostas celtnieks” 5995,68 5496,04 20843,44 17363,25

5. SIA “Jūras darbnīca” 2000 2200 1440 1320

6. SIA “Venta Logistics” 7738,88 16624,88 3988,80 3388,28

Kopā: 46888,37 52466,73 343402,29 435413,06

Savukārt valsts uzņēmuma “Ventspils tirdzniecības osta” īpašuma iznomāšanas rezultāti un ienākumu dalījumi ir attainoti 2. tabulā.

2. tabula

Valsts īpašuma iznomāšanas rezultāti par 1995.gadu

un 1996.gada 11 mēnešiem, Ls.

1995.gads 1996.g.11 mēnešos

1. Kopējais ienākums no valsts īpašuma nomas 390290,66 487879,79

2. Aprēķināts 50% no nekustamā īpašuma 23444,19 26233,37

nomas ienākumiem valsts budžetam

3. Aprēķināts uzņēmuma ienākuma nodoklis 91711,50 115411,50

4. Ienākums, kas paliek uzņēmuma rīcībā* 275134,97 346234,92

* No ienākuma, kas paliek uzņēmuma rīcībā, 12% tiek ieskaitīti valsts budžetā peļņas nodokļa veidā.

Ienākums, kas paliek uzņēmuma rīcībā, tiek izmantots tā tālākai attīstībai.

1997.gada 15(16).janvārī Ekonomikas ministrs G.Krasts

Ministrs Uz jaut. nr.105 — dok.nr.1992a

V.Krištopans Par valdības iekšējā sakaru tīkla nodošanu

SIA “Lattelekom”

Satiksmes ministrijā jautājums par jebkādu sakaru tīklu nodošanu SIA “Lattelekom” nav skatīts.

Ar cieņu, —

1997.gada 15(18).janvārī Satiksmes ministrs V.Krištopans

Valsts Uz jaut. nr.115 — dok.nr.2078a

ministre Par valsts akciju sabiedrību

A.Poča “Latvijas lauksaimniecības finansu sabiedrība”

Atbildot uz Saeimas frakcijas “Latvijai” deputātu š.g. 23.janvāra pieprasījumu jautājumā par valsts akciju sabiedrību “Latvijas lauksaimniecības finansu sabiedrība” (tālāk — Laukkredīts), Finansu ministrija paskaidro.

Pirmkārt, “Laukkredīts” tika nodibināts 1994.gadā, lai apkalpotu daļu no Pasaules bankas kredītlīnijas Latvijas lauksaimniecības attīstībai (līgums starp Latvijas Republiku un Pasaules banku LN 3695 LV no 1994.gada 16.februāra), kas paredzēta privātā sektora lauksaimniecības produkcijas ražotāju (pamatā zemnieku) un mazo pārstrādes uzņēmumu kreditēšanai. Komercbanku interese par šīs kredītlīnijas daļas apkalpošanu bija ļoti ierobežota sakarā ar šīs tautsaimniecības nozares specifiku — salīdzinoši zems ienesīgums, lēna kapitāla aprite, vājš ķīlas nodrošinājums nesakārtoto īpašumattiecību dēļ u.tml., kas palielina kreditēšanas risku un samazina iespējamā kreditora peļņu. Izņēmums bija Latvijas Hipotēku un zemes banka, ko Pasaules banka noraidīja kā saviem kvalifikācijas kritērijiem neatbilstošu.

Vienlaicīgi Laukkredīta dibinātājs — valsts — centās nodrošināt lauksaimniekiem iespējami izdevīgus aizdevumu saņemšanas noteikumus, nosakot Laukkredīta aizdevumiem fiksētu procentu likmi (14% gadā), kas bija un arī pašreiz ir ievērojami zemāka par valsts finansu tirgū pastāvošo. 1994.gadā vidējā kredītlikme komercbankā bija 40 — 90%, 1996.gadā — 22 — 28%. Tas ievērojami ierobežoja Laukkredīta ienākumu masu, sevišķi pirmajos darbības gados, kad kredītportfeļa apjoms vēl bija salīdzinoši neliels un procentu maksājumi mazi. Vienlaicīgi Laukkredīts sedza procentu maksājumus par resursiem Pasaules bankai un Finansu ministrijai (aptuveni 8,5%), un visus savas darbības izdevumus, kā telpu īri, nodokļu maksājumus, veidoja uzkrājums kredītportfelim, un paredzēja amortizācijas atskaitījumus. Pamatojoties uz šiem faktoriem, kā arī uz to, ka strauji palielināt kredītportfeļa apjomu, saglabājot tā augstu kvalitāti, neļāva vairāki objektīvi faktori (gausā ķīlas reģistrācija Zemesgrāmatu departamentā u.tml.), Laukkredīta budžets tika sastādīts un akcionāru apstiprināts, paredzot zaudējumus pirmajos 3 darbības gados un zaudējumu segšanu nākamajos 3 gados, kas ir objektīvi nepieciešams, šāda tipa institūcijai uzsākot darbību, pat ja tās spēja ģenerēt ienākumus un līdz ar to arī segt savas darbības izdevumus nebūtu ierobežota ar vienīgo darbības veidu — lauksaimniecības kreditēšanu un limitētu, zemu procentu likmi. Ja Laukkredīts būtu izsniedzis aizdevumus pēc komerciālām likmēm, tas acīmredzot būtu strādājis ar peļņu jau otrajā darbības gadā, bet šobrīd jau būtu atguvis arī pirmā darbības gada zaudējumus.

Svarīgi atzīmēt, ka līdzšinējie Laukkredīta zaudējumi, kuru summa jautājumā ir minēta nepamatoti liela, nav jāsaprot vienīgi kā skaidras naudas zaudējumi, jo tie rodas pārsvarā uz tā dēvēto netiešo izdevumu (amortizācija un kredītportfeļa uzkrājumi) rēķina. Tā kā visas Laukkredīta rīcībā esošās iekārtas (automašīnas un datortehnika ar programmu nodrošinājumu) ir saņemtas kā dāvinājums no Eiropas Kopienas, tad nesegtie amortizācijas atskaitījumi nekādus reālus naudas zaudējumus sabiedrības akcionāriem (valstij) nav radījuši. Arī uzkrājumi, ko Laukkredīts veido kredītportfelim nav jāuzskata par iespējamu zaudējumu avotu, jo Laukkredīts sekmīgi atgūst aizdotos līdzekļus. Visā savā darbības laikā Laukkredīts nav varējis segt tikai Ls 265 294 skaidras naudas izdevumus, no kuriem būtu jāatskaita procentu maksājumi 128 000 USD jeb Ls 72 960 par sabiedrības statūtkapitāla ieskaitītajiem līdzekļiem. Tātad reāli nesegti ir Ls 192 000 skaidras naudas izdevumi. Tajā pašā laikā Laukkredīts ir veicis atbilstošos nodokļu maksājumus Ls 128 000 apjomā.

Deputātu jautājumā izteiktais apgalvojums par nepieciešamību veidot papildu uzkrājumus nedrošiem kredītiem 230,4 tūkstošu latu apjomā nav pamatots, jo Laukkredīta aizdevumi tiek atmaksāti savlaicīgi (96%), bet atlikušie atgūti, tai skaitā ar tiesas palīdzību. Zaudēto kredītu nav.

Atbildot uz otro jautājumu, Finansu ministrija atzīmē, ka nav skaidrs, vai deputātu jautājumā minētā summa 2,635 miljoni ir domāta latos vai ASV dolāros, jo blakus dotas abas valūtas. Skaidrības labad jāprecizē, ka reāli tā ir summa ASV dolāros, nevis LR latos.

Pasaules bankas kredītlīnija Latvijas lauksaimniecības attīstībai ir saņemta, pamatojoties uz Aizdevuma līgumu Nr. LN 3695 LV starp Latvijas Republiku un Pasaules banku. Tas paredz, ka daļa kredītlīnijas līdzekļu (līdz 2 635 000 ASV dolāru, kas atbilst aptuveni 1,475 miljoniem latu) tiek ieskaitīti Laukkredīta pamatkapitālā kā akcionāru (valsts) ieguldījums. Šāds noteikums bija nepieciešams, lai nodrošinātu kredītdarbībai nepieciešamo pamatkapitāla apjomu. Jāatzīmē, ka Laukkredīta pamatkapitālā ieskaitītie kredītlīnijas līdzekļi tiek tālāk aizdoti lauku uzņēmējiem un tādējādi dod ienākumus. Būtiski atzīmēt, ka šie līdzekļi Laukkredīta pamatkapitālā tika ieskaitīti pakāpeniski, proporcionāli aizņēmējiem izsniegto aizdevumu apjomam. Izejot no tā un saskaņā ar LR likumdošanu (likums “Par akciju sabiedrībām”), minētā summa ir akcionāru (valsts) ieguldījums, kas izdarīts, akcionāriem aizņemoties naudas līdzekļus no Pasaules bankas. Tādēļ arī Pakārtotā aizdevuma līgums starp VAS “Laukkredīts” un LR Finansu ministriju paredz, ka Laukkredītam jāatmaksā visa Pakārtotā aizdevuma summa, izņemot naudas līdzekļus Ls 1 47 600 (tās ASV dolāru ekvivalentā) apjomā. Pakārtotā aizdevuma atmaksāšana ir jāveic pakāpeniski laika periodā no 1998.gada līdz 2011.gadam (atbilstoši Aizdevuma līguma LN 3695 LV atmaksāšanas grafikam), un šī atmaksa būtu jāparedz no valsts budžeta. Šajā pašā periodā Latvijas Republikai ir pakāpeniski jāatmaksā Pasaules bankai summa 1,475 miljoni latu (tās ASV dolāru ekvivalentā). Ir vairākas iespējas, kā to izdarīt:

1) segt maksājumus no budžeta resursiem, kas sastāda vidēji 107 280 Ls gadā,

2) izmantot līdzekļus, ko iespējams iegūt, privatizējot Laukkredītu,

3) izmantot līdzekļus, ko akcionāri var iegūt, saņemot dividendes no sabiedrības peļņas, jo pašreiz sasniegtais darbības apjoms un kredītportfeļa kvalitāte ļauj Laukkredītam turpmāk strādāt ar peļņu.

Atbildot uz trešo pieprasījuma jautājumu, paskaidrojam, ka saskaņā ar Pakārtotā aizdevuma līgumu Laukkredīta saistības pret LR Finansu ministriju sastādīs 18 532 000 ASV dolāru. Nav pamata apšaubīt ne šīs, vēl jo vairāk arī ne jautājumā minētās summas atmaksāšanu, jo:

1. Laukkredīta kredītportfeļa kvalitāte ir augsta (nav zaudētu kredītu, maksājumu veikšanas savlaicīguma pakāpe uz 20.01.96 ir 6%).

2. Laukkredīta kredītportfeļa termiņstruktūra ir pilnīgi saskaņota ar Pakārtotā aizdevuma atmaksāšanas grafiku.

3. Laukkredīts nekad nav izmantojis Pakārtotā aizdevuma līdzekļu jebkādu darbības izdevumu segšanai.

Arī līdz šim Laukkredīts ir savlaicīgi veicis visus procentu maksājumus, kurus paredz Pakārtotā aizdevuma līgums.

Apgalvojumam par Laukkredīta darbības neefektivitāti nav pamata kaut vai tāpēc, ka tas ir sekmīgi un pirms termiņa apguvis to Pasaules bankas kredītlīnijas daļu 11,9 miljoni ASV dolāru), kas sākotnēji bija tā rīcībā un kura apguves termiņš bija pēc Aizdevuma līguma LN 3695 LV paredzēts 1997.gada 31.decembrī. Tas ļāva Laukkredītam jau 1996.gada augustā pārņemt apkalpošanā no Latvijas Investīciju bankas atlikušos vēl neizsniegtos kredītlīnijas līdzekļus (9,8 miljoni ASV dolāru), kuru pilnīgu apgūšanu paredzēts veikt līdz 1997.gada vidum, tātad pirms noteiktā termiņa.

Laukkredīts ir strādājis efektīvi, apgūstot tā rīcībā esošos kredītlīnijas resursus pirms paredzētā termiņa, izsniedzot tos kvalitatīvos aizdevumos atbilstoši paredzētajiem mērķiem un nodrošinot aizdevuma līdzekļu adekvātu atmaksāšanu. Tā ir bijusi vienīgā iespēja, kā valstij paplašināt finansiālo atbalstu lauksaimniekiem, neradot lielu papildu slogu budžetam. Pamatojoties uz šī projekta sekmīgo pieredzi, kopā ar Pasaules banku tiek gatavots nākamais projekts (25 miljoni ASV dolāru apjomā), kas paredzēts visa veida lauku uzņēmējdarbības attīstīšanai, tātad arī bezdarba problēmas risināšanai lauku apvidū.

Paredzamā Laukkredīta pievienošana Latvijas Hipotēku un zemes bankai, par ko Ministru kabinets pieņēma rīkojumu Nr.10 šī gada 10.janvārī, ir svarīga šī topošā Lauku attīstības projekta sastāvdaļa. Vienlaicīgi tā palīdzēs sekmīgāk paplašināt Laukkredīta uzsākto kredītdarbību un pilnīgāk apmierināt lauku uzņēmēju finansiālo nodrošinājumu.

1997.gada 29.janvārī Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča

Kopsavilkums

29. un 30. janvāra sēdēs

— “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 116) (Reģ. nr.225) (dok.nr.2040) Balsojums: 50 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums”. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 300) (Reģ. nr. 397)(dok.nr.2044, nr.2044c) Balsojums: 64 par, 0 pret, 4 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””.(Reģ.nr.361) (dok. nr.1922) Balsojums: 64 par, 2 pret, 2 atturas.

—”Grozījumi likumā “Par 1937. gada 22. decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību””. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 117)(Reģ.nr.226)(dok.nr.1967) Balsojums: 55 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 121) (Reģ. nr. 230) (dok. nr. 1968) Balsojums: 56 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 140) (Reģ. nr. 251) (dok. nr. 1969) Balsojums: 54 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Par Starptautisko konvenciju par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas pārkāpumu novēršanā, izmeklēšanā un sodīšanā”. (Reģ. nr. 516) (dok. nr. 1656; nr.1858a) Balsojums: 48 par, 1 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm””. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.280) (Reģ.nr.375) (dok.nr.1135; nr.1936;nr.1936a) Balsojums: 53 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu J.Daliņa Valmieras stadionam”. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 279) (Reģ. nr. 374) (dok. nr. 1134; nr.1937) Balsojums: 61 par, 1 pret, 0 atturas.

— “Grozījums likuma “Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu””. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 321) (Reģ. nr. 405) (dok.nr.1177;nr.1996) Balsojums: 52 par, 1 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Pasta likumā”. (Reģ.nr.505) (dok.nr. 1566; nr. 2037) Balsojums: 51 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Ministriju iekārtas likums”.(Reģ. nr. 617) (dok. nr. 2073; nr. 2073a) Balsojums par steidzamību: 52 par, 0 pret, 1 atturas; balsojums par 1. lasījumu: 51 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ. nr. 447) (dok. nr. 1391; nr. 1999) Balsojums: 44 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi Likumā par ostām”. (Reģ. nr. 243) (dok. nr. 2063) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— “Grozījums likumā “Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu”” (Reģ. nr.595) (dok. nr. 2017; nr. 2017a) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā). Balsojums: 58 par, 9 pret, 3 atturas.

— “Grozījumi Būvniecības likumā”. (Reģ. nr. 596) (dok. nr. 2018; nr. 2018a) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā). Balsojums par steidzamību: 49 par, 0 pret, 4 atturas.

— “Grozījums Augstākās padomes 1992. gada 3. novembra lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu””. (Reģ.nr.597)(dok.nr.2019;nr.2019a) Nodeva Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Balsojums: 49 par, 2 pret, 2 atturas.

— “Noteikumi par īpaši atbalstāmajiem reģioniem”. (Reģ. nr. 598) (dok. nr. 2020; nr. 2020a) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā), Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Balsojums: 53 par, 0 pret, 2 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām””. (Reģ. nr. 599) (dok. nr. 2021; nr. 2021a) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā) Balsojums: 51 par, 1 pret, 2 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””. (Reģ. nr.600) (dok.nr.2022; nr.2022a) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā). Balsojums: 50 par, 2 pret, 3 atturas.

— “Grozījums likumā “Par uzņēmējdarbību””. (Reģ. nr. 601) (dok.nr.2023; nr.2023a) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā) un Juridiskai komisijai. Balsojums: 48 par, 0 pret, 2 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par nodarbinātību””. (Reģ. nr. 602) (dok. nr. 2024; nr. 2024a) Nodeva Sociālo un darba lietu komisijai (atbildīgā). Balsojums: 57 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi Ministru kabineta 1994. gada 30. augusta noteikumos nr. 177 “Ārstniecības noteikumi””. (Reģ. nr. 603) (dok. nr. 2025; nr. 2025a) Nodeva Sociālo un darba lietu komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Balsojums: 53 par, 1 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””.(Reģ.nr.604)(dok.nr.2026;nr.2026a) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā) Balsojums: 52 par, 1 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””. (Reģ. nr. 605) (dok. nr. 2027; nr. 2027a) Nodeva Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai (atbildīgā). Balsojums: 50 par, 1 pret, 1 atturas.

— “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””. (Reģ. nr. 606) (dok. nr. 2028; nr. 2028a) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā). Balsojums: 53 par, 1 pret, 0 atturas.

— “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””. (Reģ. nr. 607) (dok. nr. 2029; nr. 2029a) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā). Balsojums: 49 par, 1 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Ministru kabineta 1995. gada 18. jūlija noteikumos nr. 216 “Par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem””.(Reģ.nr.608)(dok.nr.2030;nr.2030a) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai. Balsojums: 51 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā””. (Reģ. nr.609) (dok. nr.2031; nr.2031a) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā). Balsojums: 36 par, 10 pret, 6 atturas.

— “Grozījumi likuma “Par vides aizsardzības””. (Reģ. nr. 610) (dok. nr. 2032; nr. 2032a) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā). Balsojums: 50 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par veterinārmedicīnu””. (Reģ. nr. 611) (dok. nr. 2033; nr. 2033a) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā). Balsojums: 59 par, 1 pret, 0 atturas.

— “Noteikumi par zemes privatizāciju un atsavināšanu Latvijas Republikas pilsētās”. (Reģ. nr. 612) (dok. nr. 2034; nr. 2034a) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā), Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Balsojums: 57 par, 2 pret, 0 atturas.

— “Grozījums Radio un televīzijas likumā”. (Reģ. nr. 613) (dok.nr.2035; nr.2035a) Nodeva Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai. Balsojums: 48 par, 2 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””. (Reģ. nr. 614) (dok. nr. 2036; nr. 2036a) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā) un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Balsojums: 54 par, 2 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. (Reģ. nr. 618) (dok. nr. 2074; nr. 2074a) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu)) komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””.(Reģ.nr.619)(dok.nr.2075;nr. 2075a) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā) un Sociālo un darba lietu komisijai.

— “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ.nr.621) (dok.nr.2077; nr.2077a) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā) un Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

— “Par dažu rajonu tiesu tiesnešu iecelšanu”. (dok. nr. 2079) Iecelt: Zitu Kupci par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Balsojums: 53 par, 4 pret, 5 atturas. Ingu Paško par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Balsojums: 53 par, 1 pret, 3 atturas.

— “Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu administratīvo tiesnešu iecelšanu”. (dok. nr. 2080) Iecelt: Svetlanu Beļajevu par Jūrmalas pilsētas tiesas administrīvo tiesnesi. Balsojums: 53 par, 3 pret, 3 atturas. Guntaru Kvesku par Ogres rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Balsojums: 48 par, 1 pret, 4 atturas. Daci Lasi par Ventspils pilsētas Centra rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Balsojums: 46 par, 1 pret, 4 atturas. Raivi Rāviņu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Balsojums: 50 par, 0 pret, 3 atturas.

— “Par deputātes Janīnas Kušneres atbrīvošanu no Saeimas deputātu delegācijas vadītājas amata Eiropas Padomes Parlamentu asamblejā”. (dok. nr. 2047) Balsojums: 50 par, 3 pret, 7 atturas.

— “Par deputāta Jura Sinkas apstiprināšanu par Saeimas deputātu delegācijas vadītāju Eiropas Padomes Parlamentu asamblejā”. (dok.nr.2048) Balsojums: 39 par, 8 pret, 5 atturas.

— “Par deputātes Ilgas Kreituses atbrīvošanu no Latvijas nacionālās grupas vadītājas amata Parlamentu savienībā”. (dok. nr. 2049) Balsojums: 44 par, 9 pret, 11 atturas.

— “Par deputāta Alfreda Čepāņa ievelēšanu Latvijas nacionālās grupas Parlamentu savienībā sastāvā, vienlaicīgi apstiprinot viņu arī par šīs grupas vadītāju”. (dok. nr. 2050) Balsojums: 52 par, 3 pret, 2 atturas.

— “Par Arņa Cimdara ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli”. (dok. nr. 2085) Balsojums: 33 par, 12 pret, 17 atturas.

— Saeima saņēma ekonomikas ministra G.Krasta atbildi uz deputātu K.Čerāna, E.Zelgalvja, J.Kušneres, O.Kostandas, J.Mauliņa jautājumu par v/u “Ventspils tirdzniecības osta” īpašuma iznomāšanu privātfirmām. (dok. nr. 1991a)

— Saeima saņēma satiksmes ministra V.Krištopana un ekonomikas ministra G.Krasta atbildi uz deputātu K.Čerāna, E.Zelgalvja, J.Kušneres, O.Kostandas, J.Mauliņa jautājumu par valdības iekšējā sakaru tīkla nodošanu SIA “Lattelekom”. (dok. nr.1992a)

— Saeima saņēma valsts ieņēmumu valsts ministres A.Počas un zemkopības ministra R.Dilbas atbildi uz deputātu E.Zelgalvja, K.Čerāna, E.Grīnberga, O.Kostandas, I.Liepas jautājumu par VAS “Latvijas lauksaimniecības finansu sabiedrība”. (dok. nr.2078a)

Saeimas preses dienests

Frakciju viedokļi

Pēc 30. janvāra plenārsēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

A.Jirgens (Saeimas priekšsēdētāja biedrs): Domāju, ka Saeima šīsdienas sēdē strādājusi pietiekami ražīgi, izskatot apmēram 50 jautājumus no 80, kas bija iekļauti darba kārtībā, tajā skaitā pabeidzot tādu svarīgu likumprojektu izskatīšanu kā likumprojektu paketi, kas sasitīta ar nekustamo īpašumu ierakstīšanu zemesgrāmatās. Tā sākas ar Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem, kas tagad apstiprināti Saeimā trešajā lasījumā. Tika pieņemti, manuprāt, ļoti svarīgi grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, ko Valsts prezidents atsūtīja otrreizējai caurlūkošanai, kā arī virkne citu svarīgu jautājumu.

Šīsdienas sēdes lielāko daļu aizņēma jautājums par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu, kas tika skatīts otajā lasījumā. Šī izskatīšana nav pabeigta — izskatīti nedaudz vairāk kā trešā daļa no priekšlikumiem, jo šo priekšlikumu bija ļoti daudz — kopumā 831. Protams, es domāju, ka zināmu iespaidu uz plenārsēdes gaitu atstāja arī pašreizējā politiskā situācija valstī, jo daudzi deputāti, manuprāt, ir nodarbināti ar domām par jaunās valdības veidošanu un arī plenārsēdes laikā kuluāros notiek sarunas starp frakcijām un starp atsevišķiem deputātiem. Domāju, ka tas ir saprotami. Diemžēl tas atstāj iespaidu uz plenārsēdes gaitu, jo vairākas reizes nācās sēdi pārtraukt tāpēc, ka zālē nebija vajadzīgā deputātu skaita, kam jāpiedalās balsošanā. Bet, neskatoties uz to, kā jau es sākumā teicu, domāju, ka esam krietni pavirzījušies uz priekšu arī savā likumdošanas darbā.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”): A. Jirgena kungs jau pastāstīja par likumiem, kurus, sākot jau ar vakardienas pēcpusdienu, izskatīja Saeima savā plenārsēdē. Interesanti, ka Valsts prezidents ir atgriezis grozījumus likumā par ostām. Šodien Saeima pēc Juridiskā biroja iejaukšanās galīgajā trešajā lasījumā pieņēma likumu “Par transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu”, un, manuprāt, nosakot nesamērīgi zemas prēmijas, Saeima sagaidīs, ka Valsts prezidents šo likumprojektu atgriezīs atpakaļ.

Bez daudziem svarīgajiem likumprojektiem, kas neizraisīja plašas deputātu diskusijas, vēl mēs izskatījām spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopola likumu. Tas ir ļoti pretrunīgs likumprojekts, jo gan sabiedrībā, gan arī šeit, tās pārstāvniecībā Saeimā, ir divas pretrunīgas pieejas. Viena ir liberāla — ar pastiprinātu valsts kontroli. Otra pieeja šai lietai ir absolūta valsts monopola noteikšana uz visām darbībām ekonomikā, kas saistīta ar alkohola tirdzniecību, ražošanu, realizāciju, pat tranzītu. Šis likumprojekts ir ļoti pretrunīgs no Latvijas starptautisko līgumu viedokļa, jo ļoti daudzās vietās nonāk pretrunā ar gandrīz visiem Latvijas līgumiem par brīvo tirdzniecību ar daudzām Eiropas un citām pasaules valstīm. Tas nonāk pretrunā arī ar pasaules tirdzniecības organizācijas jeb GAT līgumiem, un šeit paredzams liels darbs, iesniedzot priekšlikumus trešajam lasījumam un padarot šo likumprojektu pieņemamu sabiedrībai kopumā un tādu, kas izslēgtu alkohola uzņēmējdarbības, kas saistītas ar alkohola ražošanu, tirdzniecību un tā tālāk izmantošanu iedzīvošanās nolūkos, sabalansētu sabiedrības un uzņēmēju intereses.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”): Šonedēļ turpinājās politiskās spēles varas gaiteņos ap valdības veidošanu un dažādu politiķu gražošanās. Bērnudārza tēlošana ir nožēlojama jau pati par sevi, bez tam diemžēl dota iespēja ārzemju presē parādīties virknei nelabvēlīgu rakstu par stāvokli Latvijā — ka te ir korupcija un nestabilitāte. Un, jāsaka atklāti, secinājums ir viennozīmīgs — šī A. Šķēles kunga demisija nekādā ziņā nav nākusi par labu ārvalstu investīciju piesaistīšanai un darba vietu radīšanai Latvijā. Jāsaka, ka tas, kas nopietni grib piesaistīt ārvalstu investīcijas, šādi nestrādā. Labi ir redzama arī tagadējā politisko spēku diskusija par krēsliem jaunajā valdībā. Diskusija par politiskajiem principiem ir absolūti aizmirsta, un nu jau, acīmredzot, nešķiramās partijas “Tēvzemei un Brīvībai”, “Latvijas ceļš” un Demokrātiskā partija “Saimnieks” vislabāk šo diskusiju veic aiz slēgtām durvīm. Redzams, ka A. Šķēles kungs arī cer iegūt kādu labumu no šī politiskā teātra, nostiprināt savas pilnvaras un pilnīgi reāli jau tuvināt mūsu valsti diktatūrai.

Patīkamāka ziņa no šodienas Saeimas plenārsēdes ir tāda, ka šodien Saeima trešajā un galīgajā lasījumā pieņēma likumu “Par transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu” ar frakcijas “Latvijai” deputāta O. Kostandas ierosinājumu apdrošinājuma maksājumu bāzes likmi noteikt 20 latu gadā līdz šim bijušo 50 latu vietā. Frakcija “Latvijai” neapšaubāmi piekrīt, ka mums ir vajadzīgs šis princips par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu un ir ļoti labi, ka to izdevies izdarīt, puslīdz samērojot šo likumu principu ar cilvēku reālo maksātspēju. Mēs esam kategoriski pret šīm lielajām likmēm, bet to, kas šobrīd izdarīts, mēs uzskatām par labu.

Saeima sāka izskatīt arī spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopola likumu, bet šeit virzība nav tik patīkama, jo aiz šī valsts monopola izkārtnes tiek veidota vesela birokrātiska sistēma, kur uz licenču pamata tiek piešķirtas uzņēmējdarbības tiesības dažādām privātām kompānijām. Jau ir zināms, kā mūsu valstī tiek dalītas licences un kādas ir iespējas vieniem tās piešķirt, bet otriem nepiešķirt. Šo likumu turpināsim skatīt nākamajā sēdē.

Un vēl gribētu pieminēt, ka Saeima pirmajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas arī, teiksim, ir jauns likums un dos iespēju atteikties no Latvijas PSR likuma.

M.Lujāns (frakcija “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”): Man liekas, ka šis gads sācies ar pietiekami lielu sociālo dinamiku un viens no sociālās dinamikas veidiem ir visiem redzamā valdības krīze. Arī mūsu frakcija pirmdien tikās ar G. Ulmaņa kungu un apsprieda jautājumu par iespējamo valdības veidošanu. Tagad jau visi klausītāji zina, ka A. Šķēles kungam otrreiz piedāvāts veidot valdību.

Sabiedrība ir aktivizējusies, jo paralēli valdības krīzei tuvojas municipālās vēlēšanas. Tas ir viens no tiem periodiem, kad sabiedrība var izteikt viedokli par partiju darbību, par to realizēto politiku.

Civiltiesiskajā apdrošināšanā, pateicoties aktīvai sabiedrības iejaukšanai un preses palīdzībai, ir apstādināts tautai diezgan naidīgs likums, kurš tomēr savā veidā mīkstināts, jo nevaram aizmirst, ka Māra Gaiļa valdība savā laikā 81. panta kārtībā šo likumu iniciatīvu pieņēma, un tādēļ nav ko brīnīties, ka arī K. Leiškalna kungs no “Latvijas ceļa” žēlojas par to, ka tas tomēr nav izgājis tādā veidā, kā savā laikā “Latvijas ceļa” valdība gribēja.

Tagad notiek pietiekami spēcīga diskusija, un diemžēl atkal valdošo partiju spiediena rezultātā netika izskatīts patstāvīgais priekšlikums, ko piedāvāja gan “Latvijas”, gan arī Sociālistiskās partijas deputāti, tas ir, par TV 7. kanālu. Iespējams, ka arī šeit “Frakciju viedokļu” klausītāji varētu aktīvāk iesaistīties un izteikt savu viedokli par 7. kanālu — vai Latvijā ir vajadzīga iespēja dzirdēt un redzēt arī opozīcijas viedokli, ne tikai “Latvijas ceļa” vai valdības viedokli. Tādēļ es aicinu atbalstīt iniciatīvu, ko izvirzījuši daudzi opozīcijas atbalstītāji, tas ir, iesaistīties cīņā par 7. kanālu. Gribētu iedot jums telefonu — 7087241 — un aicinu zvanīt no pulksten 15 līdz 17 darbdienās un prasīt Normundu Ozoliņa kungu, kurš uzņēmies šo iniciatīvu, jo mums tas ir jāaizstāv kopā — ne tikai mums kā deputātiem, bet arī pašai sabiedrībai jāpasaka, vai opozīcijas viedoklis ir vajadzīgs un vai vajag saņemt patiesu informāciju.

Tādēļ es aicinu vēlreiz zvanīt pa telefonu 7087241 darbdienās no pulksten 15 līdz 17 un pacelt savu balsi ne tikai tā, kā tas bija pret civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas likumu, bet arī šajā gadījumā, it sevišķi municipālo vēlēšanu priekšvakarā. Aicinu pacelt savu balsi par informācijas ieguvi 7. kanālā.

R.Leitena (Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija): Šīsdienas plenārsēdes darbs patiesi bija ražīgs. Minēšu tikai trīs sevišķi apjomīgus jautājumus.

Pirmais — likumprojekts “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums”, kuru pieņēmām trešajā lasījumā. Pēc šī likuma pieņemšanas Saeimā valdībai būs jāizdara aprēķini. Apdrošināšanas biedrībām būs jāizskata, vai tās ir spējīgas šo likumu pildīt, un, izejot no tā, Valsts prezidentam būs jāizšķiras, vai vispār var šo likumu izsludināt.

Kā otru pozitīvu gribu atzīmēt, ka uzsākts liels un apjomīgs darbs pie Latvijas Republikas Administratīvo pārkāpumu kodeksa, kas tika pieņemts pirmajā lasījumā. Tas nozīmē, ka mūsu valstī būs jauns kodekss — atteiksimies no PSRS mantojuma, vecā kodeksa, ar kuru līdz šim strādājām, kaut gan tas jau daudzas reizes ticis lāpīts un grozīts.

Kā svarīgu jautājumu gribu atzīmēt arī grozījumus likumā “Par tiesu varu”. Šis likums tika sakārtots atbilstoši trīspakāpju tiesu sistēmai, kas tagad ir mūsu valstī. Tika noteikts zemesgrāmatu nodaļu statuss — tagad tās ietilpst tiesu sistēmā. Un, kā es jau teicu, atbilstoši šai trīspakāpju tiesu sistēmai tiek pakārtota arī advokātu, tiesnešu un prokuroru darbība.

6. Saeima ieies vēsturē ar to, ka turpina strādāt pie iepriekšējās Saeimas laikā neizskatītā visās sfērās svarīgā spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopola likuma, ko šodien skatījām otrajā lasījumā. Tā kā ir 831 priekšlikums, šodien, ražīgi strādājot, mēs izskatījām 328. Debatēts tika ļoti daudz. Tomēr es uzskatu, ka galveno un svarīgāko līniju mēs šodien panācām.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija): LNNK frakcijā ļoti bieži ienāk sūdzības, ka radio 1. programma nav dzirdama visā Latvijā. Mēs pie šīs problēmas strādāsim, lai šis jautājums tiktu nokārtots, un es domāju, ka Saeimai arī būtu jāsaka savs vārds, lai vismaz radio mūsu iedzīvotāji varētu dzirdēt visā Latvijā, arī Latgalē, kas atrodas tālu no Rīgas.

Par šodienas darbu. Esmu mazliet nogurusi, jo gandrīz visu dienu stāvēju tribīnē, aizstāvot šo likumu par alkohola valsts monopolu. Uzskatu, ka šāds likums ir vajadzīgs, jo nav sakārtotas visas tās normas, kas paredz, lai visi ienākumi no alkohola tirdzniecības un no darbības ar alkoholu, arī alkohola ražošanas, nonāktu valsts kasē. Tas ir viens ienākumu avots.

Bet otra lieta, ko paredz šis likums, ir noteikt kārtību, lai mūsu pilsoņi netiktu ar varu apdzirdīti, jo alkoholisms ir briesmas ne vienai vien mūsu Latvijas ģimenei.

Nu, protams, nevienu neatstāj vienaldzīgu tas, ka pašreiz valdība strādā savas pēdējās dienas. Jā, tā darbu turpina, un tāpēc aizvien nozīmīgāks kļūst Saeimas darbs, kā tiks veidota jaunā valdība. Negribētu, ka to sauc par krēslu bīdīšanu. Atbalstu domu, ko izteica Andris Šķēle, ka valdībā vairāk jāstrādā kompetentiem speciālistiem neatkarīgi no tā, kuru frakciju viņi pārstāv, un tik stingri nenosakot šīs frakciju tiesības paturēt savus ministrus arī tad, ja viņi strādā slikti. Tas varētu būt pieņemams priekšlikums gandrīz visām frakcijām, kas arī turpmāk grib nopietni strādāt valdībā.

Ko vēl varu teikt par mūsu frakcijas darbu? Mēs ļoti rūpīgi analizējam visus likumus iepriekš, un mani aizskar un ir nepatīkami dzirdēt izteicienus par Saeimas darbu, ka mēs te tikai runājam, runājam un tērējam valsts latus, bet īstenībā darbu nedarām. Viss darbs notiek nevis tikai šajā plernārsēžu zālē, bet frakcijās un komisijās. LNNK frakcija katru nedēļu ļoti rūpīgi izanalizē visus balsojamos priekšlikumus un precizē savu nostāju.

Domāju, ka pesimismam nav pamata. Valdība drīz tiks izveidota un acīmredzot turpinās iesākto reformu kursu. Būtu ļoti jauki, ja daudz vairāk uzmanības tiktu pievērsts sociālajām problēmām — tāda ir mūsu frakcijas vēlme.

E.Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija): Šis ir laiks, kad zemnieki sarēķina, kas ir iznācis pagājušajā gadā, un, bez šaubām, kas plāno projektus nākamajam gadam, tas ir, šim pavasarim. Pavasaris nāk, tas pienāks un atkal būs jāiet ar sēklu tīrumā, jo sākas jauns cerību laiks. Šīm cerībām būtu jāattaisno arī tas, ka zemnieki beidzot varētu kaut cik risināt savus ražošanas jautājumus. Bet diemžēl, ja paanalizē, kas tad šogad būs ar izmaksām... Tās pieaugs. Dažos vārdos varu pateikt, ka sociālais nodoklis paaugstināsies par 1,8 miljoniem latu, civiltiesiskās atbildības apdrošināšana — par 1,25 miljoniem latu, zemes nodoklis — par 2,07 miljoniem latu, elektroenerģija sadārdzināsies par 1,5 miljoniem latu, akcīzes nodoklis benzīnam — par 1,8 miljoniem latu. Dīzeļdegvielai, bez šaubām, to apmaksā, bet zemniekam būs jākreditē sevi un jāņem kredīts, lai varētu nopirkt dīzeļdegvielu apmēram par 17—18 miljoniem latu. Slimības lapu apmaksas kārtība arī uzliks zināmu slogu. Tā rezultātā šajā gadā būs 8,82 miljoni latu pieaugums. Bez šaubām, tas nav pārāk liels, tas ir apmēram 9—10%, bet apgrozījuma līdzekļu hroniska trūkuma dēļ un tāpēc, ka nodrošinājums ir apmēram viena piektā daļa, radīsies problēmas. Es to nesaku tādēļ, lai sētu pesimismu, bet tādēļ, ka katram ir jāizvērtē un jāparedz savas rīcības programma. Vai nu būs jāņem kredīts vai kā citādi jāmēģina atrisināt savas problēmas, lai tomēr pavasarī apsētu to, kas ir sējams.

Neapšaubāmi, ka pašlaik ir arī līgumu slēgšanas laiks. Te zemniekiem strikti jāskatās, lai pārstrādes uzņēmumi atkal nepiemānītu un nebūtu tā, ka mēnešiem var nemaksāt. Un viņiem atkal jākreditē šie pārstrādes uzņēmumi, kaut arī viņi paši tur ir akcionāri. Bet šiem mazajiem akcionāriem nav nekāda teikšana. Tā kā problēmu ir ļoti daudz.

Neatkarīgi no tā, vai mēs strādāsim pozīcijā vai opozīcijā, Vienības partijas frakcija domā par to, kā virzīt likumdošanu, lai zemniekiem kaut cik atvieglotu šos jautājumus. Mēs esam apņēmības pilni to pildīt neatkarīgi no tā, kā veidosies situācija šeit, Saeimā.

A.Naglis (LZS, KDS un LDP frakcija): Jā, šodien ir pienākusi tā vēsturiskā diena, kad Latvijas Republikas 6. Saeima ķērusies pie tik svarīga likumprojekta izskatīšanas kā likumprojekts par alkohola valsts monopolu. Šis likumprojekts ir viens no apjomīgākajiem likumprojektiem, kas sastāv no 152 lappusēm un 831 priekšlikuma un ierosinājuma. Tas sākts gatavot jau 5. Saeimā, un pirmajā lasījumā tika izskatīts 6. Saeimas sākumā. Šodien to izskatījām otrajā lasījumā. Lai gan šo ietilpīgo likumprojektu jau sen vajadzēja izskatīt, likumu pieņemt un ievest kārtību šajā jomā. Mani šodien pārsteidza daudzi momenti, un tur neko nevar darīt. Jo pareizi skan teiciens: “Bērni ir ģimenes spogulis”. To arī var attiecināt uz Saeimu, ka tā ir tautas spogulis. Jāsaka, cik liela izpratne par alkoholu ir tautai, tik liela tā ir arī Saeimai. Lai gan daudzi priekšlikumi ir ļoti labi, attieksme par šo alkohola problēmu varēja būt daudz nopietnāka un labāka. Tāpēc jau nav nekāds brīnums, ka mūsu līdzcilvēki ir tā nodzērušies, pazaudējuši darba tikumu un visu pārējo. Negribas būt pesimistiski noskaņotam — pie likuma vēl ir jāstrādā. Lai gan otrajam lasījumam esmu iesniedzis ap divdesmit priekšlikumu, domāju, ka trešajam lasījumam jau varēs iesniegt vairāk. Vēl raženāk varēsim strādāt komisijās un frakcijās. Domāju, ka trešajā lasījumā šo likumu izdosies sakārtot. Tikai jājautā — ko dod likums, ja daudzi necenšas to pildīt? Varam likumus rakstīt kaut zelta grāmatā ar dimanta burtiem, bet tālāk? Man kā kristietim, atturībniekam, LZS, KDS frakcijas deputātam sirds sāp par lielo bezatbildību tautas vidū, par tiem, kuri nesaprot, kas ir atturība un veselīgs dzīvesveids.

Pēc izdevuma

“Saeimas Vēstis”, Nr.97

Informācija

Prezidijā Par Prezidija

1997. gada 3. februāra sēdi

1. Sēdē izskatīja trīs saņemtos likumprojektus, par kuriem Prezidijs līdz ar savu atzinumu par to tālākvirzīšanu ziņos Saeimas sēdē.

2. Prezidijs nolēma sasaukt pēc Ministru prezidenta prasības Saeimas ārkārtas sēdi 1997.gada 5.februārī (pulksten 15).

3. Saeimas Prezidijs apstiprināja izsludināšanai Saeimas 1997.gada 6.februāra sēdes darba kārtību.

4. Saeimas Prezidijs apstiprināja izsludināšanai Saeimas 1997.gada 6.februāra sēdes (pulksten 17.30) darba kārtību.

5. Pieņēma zināšanai A.Panteļējeva informāciju par nepiedalīšanos Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas kārtējā sēdē.

6. Pieņēma zināšanai Saimnieciskās komisijas lēmumu par dienesta dzīvokļa Lugažu ielā 10 nodošanu M.Lujāna lietošanā.

7. Prezidijs nolēma atcelt 1997.gada 27.janvāra lēmumu “Par Saeimas sēžu kavējumiem 1996.gada decembrī” daļā par deputāta J.Ādamsona 27.decembra Saeimas ārkārtas sēdes kavējumu.

8. Pieņēma lēmumu “Par Saeimas autobāzes darbību”.

9. Izskatīja lēmuma projektu “Par kompensācijas izmaksu transporta izdevumu atlīdzināšanai, kas Saeimas deputātiem radušies, realizējot savas deputāta pilnvaras”.

Minēto jautājumu nodeva Juridiskajam birojam.

10. Pieņēma lēmumu “Par Saeimas sēžu zāles pārbūvi”.

11. Izskatīja deputātu iesniegumus un attaisnoja kavējumus: A.Amerikam (Saeimas 23.janvāra sēdē un 23.janvāra (pulksten 17.30) sēdē); R.Apalupam (Saeimas 16.janvāra (pulksten 17.30) sēdē); A.Čepānim (Saeimas 30.janvāra sēdē un 30.janvāra (pulksten 17.30) sēdē); A.Lambergam (Saeimas 23.janvāra sēdē un 23.janvāra (pulksten 17.30) sēdē); O.Kostandam (Saeimas 29.—30.janvāra sēdē un 30.janvāra (pulksten 17.30) sēdē); L.Kuprijanovai (Saeimas 23.janvāra sēdes otrajā reģistrācijā); A.Prēdelei (Saeimas 29.janvāra sēdē); A.Rubinam (Saeimas 29.—30.janvāra sēdē un 30.janvāra (pulksten 17.30) sēdē); R.Zīlem (Saeimas 23.janvāra sēdē un 23.janvāra (pulksten 17.30) sēdē).

12. Nolēma atlikt jautājuma izskatīšanu par J.Ābeles 16.janvāra Saeimas sēdes kavējuma attaisnošanu.

Saeimas sekretāra biedrs M.Rudzītis

Plenārsēdē 1997.gada 6.februāra sēdes

darba kārtība

Sēdes sākums pl. 17.30

1. Jautājums nr.113

Deputāti O.Kostanda, E.Grīnbergs, K.Čerāns, J.Mauliņš, E.Zelgalvis —

Ministru prezidentam A.Šķēlem:

Par bīstamo kravu, kas tiek pārvietotas

Latvijas teritorijā, obligāto apdrošināšanu

Ņemot vērā tranzīta nozīmīgumu Latvijā (piemēram, kopējais tranzīts 36,5 miljoni tonnu, Krievijas izejvielu un produkcijas tranzīts — apmēram 25 miljoni tonnu gadā, savu preču tranzītam Latvija izmanto vairāk nekā 80 valstis) un ar to saistīto bīstamo kravu iespējamo ietekmi uz apkārtējo vidi, arī to, ka visā pasaulē bīstamo kravu apdrošināšana ir obligāta ar likumu, kā arī pašreizējo likuma par autoīpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu aktualitāti un nepieciešamību, pamatotu ar cilvēka dzīvības, veselības un apkārtējās vides aizsardzību,

lūdzam atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1. Kāpēc Ministru kabinets savā lēmumā nr.214 par apkārtējai videi un dzīvībai bīstamo kravu, kas tiek pārvadātas pa dzelzceļu un autoceļiem, apdrošināšanu, nav noteicis šo kravu apdrošināšanu?

2. Vai ir kāda institūcija, kas strādātu šo jautājumu risināšanā, un kādi ir rezultāti?

3. Vai ir kādi iemesli, kas kavē noteikt Latvijā obligāto apdrošināšanu kravām, kas tiek pārvietotas Latvijas teritorijā un ir bīstamas cilvēka dzīvībai, veselībai un apkārtējai videi?

Steidzamības motivācija: Latvijas teritoriju šķērso tūkstošiem neapdrošinātu kravu, kas nelaimes gadījumā nesīs milzīgus zaudējumus un nodarīs kaitējumu apkārtējai videi un cilvēka dzīvībai.

2. Jautājums nr.114

Deputāti M.Lujāns, G.Gannusa, G.Valdmanis, L.Stašs, J.Urbanovičs,

M.Bekasovs —

Finansu ministram V.Meļņikam:

Par summu, kāda no valsts budžeta ir paredzēta

valsts autotransporta līdzekļu civiltiesiskās

atbildības obligātajai apdrošināšanai 1997.gadā?

Ņemot vērā Latvijas sabiedrības neviennozīmīgo attieksmi pret sauszemes transportlīdzekļu civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, lūdzam atbildēt uz sekojošu jautājumu:

Kāda summa no valsts budžeta ir paredzēta valsts autotransporta līdzekļu civiltiesiskās atbildības obligātajai apdrošināšanai 1997.gadā?

Ja iespējams, lūdzam norādīt konkrētu līdzekļu sadalījumu atsevišķām valsts institūcijām.

3. Jautājums nr.116

Deputāti P.Putniņs, A.Prēdele, A.Rugāte, A.Naglis, M.Vītols —

Iekšlietu ministram D.Turlajam:

Par skolēnu drošību uz ielām

Sakarā ar to, ka aizvien vairāk pieaug skolēnu aplaupīšanas un huligāniskas varmācības gadījumi uz ielām, jo īpaši Rīgā, pēc mācību stundām (viens no pēdējiem gadījumiem 22.01.1997. ar Pirmās Kristīgas skolas skolnieku Kasparu Krišjāni), lūdzam atbildēt:

Ko Jūs darīsiet, lai novērstu šādu gadījumu atkārtošanos un tiktu nodrošināta skolēnu drošība no huligāniskiem uzbrukumiem mācību iestāžu tuvumā vismaz dienas laikā? Vai ir iespējams paredzēt policistu dežūras pie skolām, kā arī mākslas, mūzikas un sporta skolām laikā, kad skolēniem beidzas nodarbības?

4. Jautājums nr.117

Deputāti M.Lujāns, A.Bartaševičs, L.Stašs, A.Golubovs, M.Bekasovs —

Ministru prezidentam A.Šķēlem,

Iekšlietu ministram D.Turlajam:

Par LR Saeimas un Ministru kabineta apsardzes

(drošības) dienestu paredzamo reorganizāciju

Pēdējā laikā Latvijas presē neviennozīmīgi tiek atspoguļota informācija par valsts institūciju, pirmām kārtām LR Saeimas un Ministru kabineta, apsardzes (drošības) dienestu paredzamo reorganizāciju.

Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam atbildēt uz sekojošajiem jautājumiem:

1. Vai ir paredzēta iepriekšminēto, kā arī citu dienestu reorganizācija?

2. Ja ir paredzēta, vai ir izstrādāts dienestu reorganizācijas veikšanas plāns?

Lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem, pievienojot dienestu reorganizācijas veikšanas plānu, ja tāds jau ir. Ja tāda plāna nav — lūdzam informēt par tā izstrādāšanas termiņiem un atbildīgajām personām.

5. Jautājums nr.118

Deputāti M.Lujāns, V.Dozorcevs, A.Bartaševičs, L.Stašs, J.Ādamsons,

A.Golubovs, M.Bekasobs, O.Deņisovs, V.Kalnbērzs, J.Urbanovičs, J.Jurkāns —

Ekonomikas ministram G.Krastam:

Par Latvijas Privatizācijas aģentūras rīcību

PVAS “Dauteks” privatizācijas sakarā

1995.gada 15.maijā Latvijas Privatizācijas aģentūras valdījumā tika nodots viens no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem — valsts akciju sabiedrība “Dauteks”. Šajā laikā, kopš uzņēmums atrodas LPA valdījumā, tā finansiālie rādītāji ievērojami pasliktinājušies. Konkrēti, PVAS “Dauteks” īstermiņa un ilgtermiņa parādi uz 1995.gada 1.janvāri sastādīja Ls 12 920 315, bet uz 1996.gada 1.septembri tie sastādīja Ls 20 311 350. Pēc neoficiāliem bilances datiem uz 1997. gada 1.janvāri parādsaistības salīdzinājumā ar 1996.gada 1.septembri ir palielinājušās vairāk nekā divas reizes.

PVAS “Dauteks” privatizācijas laikā trīs reizes tika izsludināts pretendentu pieteikšanās termiņš. Šajā laikā tiks iesniegti ap piecdesmit privatizācijas priekšlikumu. Vēlmi privatizēt uzņēmumu izteica galvenokārt ārvalstu investori. Divas reizes tika apstiprināti privatizācijas noteikumi. Un tomēr šā uzņēmuma privatizācija tika nobremzēta.

Tā vietā LPA 1996.gada 8.novembrī pieņēma lēmumu privatizēt PVAS “Dauteks” ar likvidācijas metodi.

Tiek apgalvots, ka uzņēmuma kreditori iesnieguši LPA kreditoru pretenzijas par vairāk nekā 40 milj. latu. LPA un arī presē vairākkārt pieminēts, ka tajā skaitā ietverta pretenzija par 23,6 milj. latu, kuru iesniegusi neeksistējoša juridiskā persona, un pēc LPA uzskata PVAS “Dauteks” ir maksātnespējīga.

LPA, lai slēptu savu neveiksmīgo darbību PVAS “Dauteks” pārvaldīšanā, apzināti cenšas pasliktināt šī uzņēmuma ekonomisko stāvokli un panākt tā likvidāciju.

Šī situācija rada šaubas par LPA lomu Latvijas ekonomisko procesu veicināšanā un rada šaubas vai LPA pārstāv valsts vai arī kāda šaura ekonomiska vai politiska grupējuma intereses.

Valstij ir vajadzīgi ražojoši, nevis likvidēti uzņēmumi. Valstij nav vajadzīgas papildu sociālās problēmas tādā reģionā kā Latgale un tādā pilsētā kā Daugavpils, kuras attīstībā “Dauteks” loma ir ievērojama. Valstij ir vajadzīgas darba vietas. Vai LPA garantē šādu darba vietu radīšanu, ja nolemts uzsākt maksātnespējas un likvidācijas procesu?

Ņemot vērā iepriekšminēto, lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Ar ko pamatots LPA lēmums par PVAS “Dauteks” likvidāciju? Vai uzņēmuma ekonomiskās grūtības nav izraisījusi LPA neveiksmīgā vai apzināti kļūdainā LPA darbība tā pārvaldīšanā?

2. Vai LPA, pieņemot lēmumu attiecībā par likvidāciju kā šī uzņēmuma privatizācijas metodi, ir ņēmusi vērā iesniegto kreditoru pretenziju pamatotību?

Vai šāda lēmuma pieņemšanā tiek ņemti vērā starptautisko auditorfirmu slēdzieni?

3. Kas ir atbildīgs par PVAS “Dauteks” neveiksmīgo finansiālo darbību pēc 1995.gada 15.maija?

4. Vai, pieņemot likumu par PVAS “Dauteks” likvidāciju, ir ņemta vērā iespējamā sociālā situācija Daugavpilī pēc šī lēmuma realizācijas?

6. Jautājums nr.119

Deputāti K.Čerāns, O.Kostanda, J.Mauliņš, E.Grīnbergs, E.Zelgalvis —

Labklājības ministram V.Makarovam:

Par Labklājības ministrijā

izstrādāto projektu gerontoloģijas centra

izveidei uz Ķemeru sanatorijas bāzes

1. Lūdzam iepazīstināt mūs ar Labklājības ministrijā izstrādāto projektu gerontoloģijas centra izveidei uz Ķemeru sanatorijas bāzes, ko iecerēts īstenot par Vācijas valdības kompensāciju 2 milj. DEM nacionālsociālisma upuriem Latvijā.

2. Kāds labums no šī projekta būs pašiem nacionālsociālisma upuriem Latvijā?

3. Kāpēc ar šo projektu līdz šim vēl nav iepazīstināti nacionālsociālisma upuru organizācijas “Bijušo Salaspils koncentrācijas nometnē ieslodzīto pieaugušo un bērnu biedrība” pārstāvji?

Jautājuma steidzmības motivācija:

Nepieciešams bez liekas vilcināšanās atrisināt šo vairāku gadu gaitā līdz šim neatrisināto problēmu.

7. Jautājums nr.120

Deputāti J.Mauliņš, E.Grīnbergs, E.Zelgalvis, K.Čerāns, G.Valdmanis —

Ministru prezidentam A.Šķēlem:

Par E.A.Benjamiņa īpašumu Jūrmalā,

Bulduru prospektā 135

1. Vai Jūs uzskatāt par līdzvērtīgu Krievijas ieteikto nekustamā īpašuma “barterdarījumu”: vismaz septiņas mājas kopā ar zemi Rīgā un tās apkārtnē atdot Krievijai pret trim dzīvojamām mājām Maskavā un tās apkārtnē atdošanai Latvijai? (Skat. V.Birkava 3.01.97. vēstuli Nr.53.1-34 Ž.Tikmeram.)

2. Ar kādu pamatojumu pret īpašumu Bulduru prospektā 135 pielietojams LR AP 1992.gada 15.septembra likums “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskām vajadzībām”, ja šis jautājums nav risināts likumā paredzētās iepriekšējās stadijās?

3. Kāpēc ar īpašnieku E.A.Benjamiņu par īpašumu Bulduru pr. 135. izmantošanu līdz šim nav noslēgts nomas līgums un netiek maksāta nomas maksa?

Lūdzu vārdu jautājuma motivācijai.

Saeimas 5. februāra ārkārtas sēde

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Godātie valdības locekļi! Lūdzu, ieņemiet savas vietas plenārsēžu zālē!

Latvijas Republikas Saeimas 5. februāra ārkārtas sēdi paziņoju par atklātu. Par Saeimas Kārtības ruļļa pārkāpumu vēlas runāt deputāts Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Saeimas Kārtības ruļļa 38. panta pirmajā daļā ir teikts, ka Saeimas ārkārtas sesiju un ārkārtas sēdi sasauc Prezidijs pēc sava ierosinājuma, kā arī pēc Valsts prezidenta, Ministru prezidenta vai ne mazāk kā vienas trešdaļas Saeimas deputātu prasības. Un vakar visi deputāti ir saņēmuši dokumentu nr. 2111 ar Prezidija lēmumu par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu, kurā teikts, ka šī sēde sasaukta pēc Ministru prezidenta Andra Šķēles prasības.

To darot, Saeimas Prezidijs ir aizmirsis ļoti būtisku apstākli, proti, to, ka Andris Šķēle šobrīd Latvijā nav Ministru prezidents, un tiešām apbrīnojami ir Andra Šķēles centieni uzdoties šobrīd par pilntiesīgu Ministru prezidentu, tajā skaitā diktējot Saeimai to, kas tai būtu jādara. Šķēles kungs tā rīkojas, it kā viņam nemaz nebūtu vajadzīgs Saeimas uzticības balsojums, ka šis krēsls viņam ir labs tāpat. Un vēlētājiem ir skaidrs jau uz šobrīdi pilnīgi noteikti, ka viss šeit notiekošais ap valdību ir tikai politisks teātris vēlētāju priekšā, lai varas grupējumi varētu labāk pārdalīt krēslus un ietekmes sfēras, kā arī novirzīt tautas uzmanību no valstiski svarīgākām problēmām un procesiem.

Un Tautas kustība Latvijai kategoriski protestē pret absolūti nepamatoto vilcināšanos ar valdības veidošanu un plaši izvērsto amorālo tirgošanos par ministru krēsliem. Un tas fakts, ka Latvija bez skaidri pamatotas nepieciešamības ir bez pilntiesīgas valdības nu jau vairāk nekā divas nedēļas un nav paredzams, ka tuvākajās dienās šāda valdība varētu tikt izveidota, nu nekādā ziņā neveicina valsts stabilitāti un attīstību, kā arī grauj valsts starptautisko prestižu. Un Saeima ar savu rīcību nedrīkst leģitimizēt šobrīd valstī pastāvošo politiskās bezatbildības situāciju, kad mums ir tikai ministru vietas izpildītāji, ir kas rīko un vada šo valsti, bet nav neviena, kas izpildvaras līmenī atbildētu par notiekošo. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātais Čerāna kungs! Saeimas Prezidijs nav pārkāpis Kārtības rulli, jo saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 9. pantu Ministru prezidents arī pēc demisijas turpina pildīt savus pienākumus līdz nākamās valdības apstiprināšanai.

Sākam izskatīt darba kārtības jautājumus. Pirmais jautājums — likumprojekts “Par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām valsts lidostu uzņēmuma “Rīga” teritorijā”. Satversmes 81. panta kārtībā izdotie noteikumi nr. 296. Trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

I.Bišers (DPS). Godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Lūdzu sameklēt dokumentu nr. 2104. Šis likumprojekts, kas balstās uz Satversmes 81. panta kārtībā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem, ir izskatīts pirmajā lasījumā, otrajā lasījumā, un pēc otrā lasījuma ne no viena deputāta priekšlikumi nav saņemti. Arī Juridiskajai komisijai par paša likuma tekstu nav nekādu priekšlikumu.

Bet mums ir daži priekšlikumi par pielikumu pie šī likumprojekta, abiem pielikumiem, no kuriem lielākā daļa ir redakcionāla rakstura, bet divi ir arī pēc būtības. Es domāju, ka man vajadzētu acīmredzot noziņot šeit par... pēc attiecīgajiem punktiem.

Sēdes vadītājs. Tātad izskatām pirmo pielikumu.

I.Bišers. Jā, pēc pirmā pielikuma — par atsevišķiem pielikuma punktiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

I.Bišers. Tātad 2. punktā mēs izslēdzam vārdu “līdzīpašnieki”, jo tie jau ir īpašnieki, un tas ir uzrakstīts šīs grafas augšpusē. Tā ka neuzskatām šeit par vajadzīgu to atkārtot, vēl jo vairāk tāpēc, ka vārds “līdzīpašnieki” neatbilst īsti civillikuma terminoloģijai, un tāpēc mēs negribam šo terminu šeit ieviest.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas priekšlikumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Tieši tas pats ir par 4. punktu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I. Bišers. Tieši tas pats par 5., 6., 7. punktu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu par 5., 6. un 7. punktu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Tā... Par 15. punktu. Šeit ir mums saņemtas ziņas, ka mantiniekiem, kas tur bija mums norādīti, daļu sadalījums ir citādāks. Par to ir iesniegti Mārupes pagasta pašvaldībā attiecīgi dokumenti, un šī Zemes komisija ir tos pārbaudījusi un atzinusi, ka tie ir pamatoti, un līdz ar to ir citāds daļu sadalījums starp kopīpašniekiem.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas ierosināto 15. punkta redakciju nav? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 21. punkts. Te atkal tiek izslēgts vārds “līdzīpašnieki”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk — 24. punkts. Šeit ir tāda situācija, ka laika posmā, kad tika gatavots likumprojekts trešajam lasījumam, tika saņemts 25. zemesgabala viena no īpašniekiem Pētera Cīruļa iesniegums, kurš norādīja, ka minētais namīpašums 1940. gadā ir atradies Rīgas pilsētas robežās un tikai padomju laikā tas ir ticis izslēgts. Mēs pārbaudījām minētos apstākļus, kas, tiesa, apstiprinājās, līdz ar to mainījās šī zemesgabala kadastrālais novērtējums, jo mēs izmaksājām pēc 1940. gada likmēm saskaņā ar pieņemto, mūsu jau iepriekš pieņemto likumu. Tātad šeit mainās summa — 228 latu vietā ir 808 lati, jo tas ir ne tikai Cīruļa zemesgabalam, bet analoģiska situācija ir arī 24. gabalam — Maigas Mednes zemesgabalam.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas priekšlikumu 24. punktā nav? Pieņemts.

I.Bišers. 25. pantā. Šeit ir tas pats. Šeit ir līdzīpašnieks Cīrulis, kurš iesniedzis šo sūdzību, šie 509 lati tiek nomainīti uz 1861 latu, un tiek izslēgts vārds “līdzīpašnieki”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Vairāk par pirmo pielikumu priekšlikumu nav. Tad ir par 2. pielikumu. Šeit ir viens priekšlikums. No 23. punkta izslēgt vārdu “līdzīpašnieks”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Līdz ar to uzskatu, ka visi priekšlikumi ir izskatīti, un lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par likumprojekta “Par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām valsts lidostu uzņēmuma “Rīga” teritorijā” pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 1, atturas — 1. Likums pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu — likumprojekts “Aizsargjoslu likums”. Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 324. Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Indulis Emsis, LNNK un LZP frakcijas deputāts.

I.Emsis (LNNK, LZP). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Lūdzu sameklēt dokumentu nr. 2046a, tas bija jums šodien tieši uz galdiem uzlikts, jo tur ir labojumi, redakcionāli labojumi šajā dokumentā, tāpēc, lūdzu, strādājiet ar dokumentu nr. 2046a.

Tātad likums “Par aizsargjoslām”, kas pieņemts 81. panta kārtībā, tiek izskatīts šodien trešajā lasījumā. Pirmais priekšlikums ir Juridiskā biroja precizējoša rakstura priekšlikums — izslēgt 1.panta 1.punktā vārdus “ar likumu”, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šo priekšlikumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Otrais priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums 3. lappusē, un 5. pants ir izteikts sekojošā redakcijā: “Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu uzdevumi un veidi.” Uzdevumi un veidi. Komisija ir atbalstījusi šādu precizējumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Juridiskā biroja priekšlikumu 5. panta nosaukumā nav? Pieņemts.

I.Emsis. Trešais priekšlikums arī ir Juridiskā biroja priekšlikums 6. lappusē. Un tiek precizēts “0” punkts, un “0” punkta precizējumu komisija ir atbalstījusi un redakcionāli to ir koriģējusi, un tas ir redzams šeit labajā ailītē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Juridiskā biroja priekšlikumu 7. panta 2. daļā nav? Ir iebildumi tomēr? Leopolds Ozoliņš, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

L.Ozoliņš (TB). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Varbūt ka kāda kļūda ir vai nesaprašanās, jo es saņēmu nupat šo dokumentu, bet es atceros, ka iepriekšējā lasījumā mēs nobalsojām, ka aizsargjosla upēm ir vismaz 20 metri, šeit atkal parādās 10 metru plata josla. Tad varbūt... kaut kādā citā vietā tas ir... es vienkārši nepaspēju atrast un paskatīties iepriekšējos dokumentos, un šo balsojumu, dabiski, nevarēju sagatavot, lai skaidrotu. Varbūt Emša kungam kaut kas ir zināms par to, mēs pagājušoreiz nobalsojām — 20 metru šī josla bija. Iedomājieties paši, ka 10 metru josla, tas praktiski nav nekas tādā upes krastā. Pie tam teikts, cik plata šī upe ir. Upes mērītas pēc garumiem, ir ļoti īsas upes, piemēram, Lielupe nav nemaz tik gara upe, bet tā ir milzīgi plata, un citur arī ir tādas pašas ūdenstilpes. Tā ka mani atkal pārsteidz šī 10 metru platā josla šeit otrajā daļā, šī panta otrajā daļā. Varat paskaidrot, Emša kungs?

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu debatēs? Debates slēdzam. Komisijas vārdā Indulis Emsis.

I.Emsis (LNNK, LZP). Jā, Ozoliņa kungam es gribu atbildēt. Tas gan tieši nav par “0” punktu, bet tas ir par otro apakšpunktu, kur ir minēti šie 10 metri. Bet es gribu uzsvērt, ka šie 10 metri attiecas tikai uz blīvi apdzīvotām vietām. Ozoliņa kungs, kad mēs nonāksim līdz pārējām, tur būs šie metri attiecīgā platumā, bet blīvi apdzīvotās vietās šī te 10 metru platā josla. Es domāju, ka šeit viss ir pareizi.

Sēdes vadītājs. Tātad par “0” punktu...Juridiskā biroja priekšlikumu. Par “0” punktu iebildumu nebija nevienam deputātam? Tas ir pieņemts. Tālāk lūdzu!

I.Emsis . Tālāk ir 9.lappusē Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — papildināt 12.pantu ar 2. daļu. Es atvainojos... 12.panta otro daļu ar jaunu 10.apakšpunktu redakcijā, ka tātad ekspluatācijas aizsargjoslām ir vēl viens jauns veids, tas ir, aizsargjoslas ap gāzes vadiem un gāzes noliktavām un krātuvēm. Komisija to ir atbalstījusi...šo papildinājumu.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas priekšlikumu — papildināt 12.panta 2.daļu ar jaunu 10.apakšpunktu — iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 5.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Šeit ir precizējums, aizstājot 13.panta otrās daļas 2.punktā vārdus “uz abām pusēm” ar vārdiem “uz katru pusi”. Līdzīgs priekšlikums būs arī tālāk tekstā. Komisija šo precizējumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas piedāvāto 13.panta otrās daļas 2.punkta redakciju nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tieši tāds pats priekšlikums ir 6. Juridiskā biroja priekšlikums, kas attiecas uz 13.panta trešās daļas 2.punktu. Priekšlikums ir identisks, arī komisijas atzinums ir — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas piedāvāto 13.panta trešās daļas 2.punkta redakciju nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 7.priekšlikums. Arī Juridiskā biroja adekvāts priekšlikums — aizstāt vārdus “abās pusēs” ar vārdiem “katrā tā pusē”. Šis ir priekšlikums 14.panta 2.punktā. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas piedāvāto 14.panta 2.punkta redakciju nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 8. Juridiskā biroja priekšlikums, analoģisks. Tikai attiecas uz 14.panta 4.punktu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 14.panta 4.punkta redakciju nav? Pieņemts.

I.Emsis. 9. Juridiskā biroja priekšlikums. Analoģisks, bet attiecas uz 14.panta 5.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 14.panta 5.punkta redakciju nav? Pieņemts.

I.Emsis. 10.priekšlikums. Ekonomikas ministra Krasta kunga priekšlikums par 16.panta redakciju. Jaunu redakciju piedāvā Krasta kungs. Komisija atbalsta Krasta kunga ieteikumu, bet ir šo priekšlikumu precizējusi. Tā ir otrās daļas 5.punkta Krasta kunga redakcija, un trešās daļas redakcija ir precizēta tādā veidā, ka šajās aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem nav iekļauta zeme, kas ir tieši zem elektroobjektiem, jo aizsargjoslu jēdziens ir — zeme ap šiem objektiem. Tātad ne tieši zem pašiem objektiem. Tas būtu tad cita likuma jautājums. Tādējādi ar šādiem precizējumiem komisija ir atbalstījusi Krasta kunga priekšlikumu, un tāpat Krasta kunga priekšlikumā ir pārcelta trešā daļa uz 46.pantu kā ceturtā daļa, jo pēc komisijas priekšlikuma tas būtu loģiskāks pantu izkārtojums. Līdz ar to komisijas 16.panta redakcija ir redzama labajā ailē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas piedāvāto 16.panta redakciju? Iebildumu nav. Pants ir pieņemts. Tālāk!

I.Emsis. Paldies! Nākamais ir 11. priekšlikums. Atkal ekonomikas ministra Guntara Krasta priekšlikums par 17. panta redakciju. Par aizsargjoslām gar siltumtīkliem. Situācija ir analoģiska. Komisija ir atbalstījusi šā panta redakciju, izdarot divus labojumus, kas ir jums redzami — pasvītrotā daļa. Guntara Krasta priekšlikumā pasvītrotā daļa 3.punktā ir izsvītrota no teksta, un savukārt 3.punkts ir pārcelts uz 47.pantu kā šā panta otrā daļa. Galējā redakcija ir redzama, 17.panta galējā redakcija ir redzama labajā ailē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas piedāvāto 17.panta redakciju? Iebildumu nav. Pants ir ieņemts. Tālāk lūdzu!

I.Emsis. Paldies! Nākamais ir 12.priekšlikums. Deputāta Sausnīša priekšlikums — papildināt trešo daļu, mainot turpmāko numerāciju, ar jaunu 22.pantu. Šis priekšlikums ir atbalstīts, bet tā kā ir vēl otrs priekšlikums par šā paša panta redakciju, tas ir ekonomikas ministra Guntara Krasta kunga priekšlikums, arī šis priekšlikums ir atbalstīts ar analoģiskiem precizējumiem kā iepriekšējos pantos, un tādējādi abi priekšlikumi — gan deputāta Sausnīša, gan ministra Krasta kunga priekšlikumi — ir daļēji atbalstīti, bet 22.panta redakcija ir precīzi redzama komisijas izteiktajā variantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas piedāvāto 22.panta redakciju? Iebildumu nav. Pants ir pieņemts.

I.Emsis. Paldies! Tālāk ir 14.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 22.panta pirmajā daļā atsauci uz publikāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Pēc jaunās numerācijas 23.pants. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Paldies! Nākamais ir 15.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt 28.panta nosaukumu šādā redakcijā: “Drošības aizsargjoslu uzdevumi un veidi.” Komisija to ir atbalstījusi, un tas tagad jaunajā redakcijā ir 29.panta nosaukums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 29.panta nosaukumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. 16. ir deputāta Sausnīša priekšlikums — izslēgt 28.panta otrās daļas 1.punktu. Komisija to ir izslēgusi, un tas ir redzams jaunajā panta redakcijā. Tātad šobrīd 29.panta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas atzinumu — atbalstīt deputāta Sausnīša priekšlikumu — izslēgt 28. panta otrās daļas 1.punktu — nav? Pieņemts.

I.Emsis. 17.priekšlikums ir ekonomikas ministra Krasta kunga priekšlikums — aizstāt 28.pantā otrās daļas 2.punktā vārdus “naftas vadiem, naftas un naftas produktu noliktavām un krātuvēm” ar vārdiem “naftas un naftas produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm”. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, un tas ir iestrādāts jaunajā — 29.panta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par ekonomikas ministra Krasta priekšlikumu šajā pantā, pēc jaunās numerācijas — 29.pantā, nav? Pieņemts.

I.Emsis. Paldies! 18.priekšlikums ir deputāta Sausnīša priekšlikums — izslēgt 29.pantu, mainot turpmāko pantu numerāciju. Komisija to ir atbalstījusi, jo šīs aizsargjoslas ir citā aizsargjoslu tipā, tāpēc tas šeit ir izslēgts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šo deputāta Sausnīša priekšlikumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. 19.priekšlikums ir ekonomikas ministra Krasta kunga priekšlikums par 30.panta redakciju. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, un 30.panta redakcija ir pilnībā akceptēta Krasta kunga variantā, un tā ir redzama šeit labajā ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas piedāvāto 30.panta redakciju nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 20.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums 26.lappusē — izslēgt 33.pantā vārdus “Ministru kabineta noteiktos”. Komisija to ir atbalstījusi un šo redakciju ir izteikusi veidā, kas ir šeit jums redzams.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. 21.priekšlikums ir deputāta Sausnīša priekšlikums ar ieteikumu papildināt 33.pantu ar jaunu trešo daļu sekojošā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi un izteikusi trešo daļu sekojošā redakcijā: “Attālumus starp ēkām un inženieru būvēm, kā arī to ierīkošanas un zemes darbu veikšanas kārtību nosaka būvnormatīvi.” Tātad šādā redakcijā Sausnīša kunga priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas ierosināto 33.panta trešās daļas redakciju nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 22.priekšlikums. Deputāta Emša priekšlikums — papildināt 36.panta pirmo daļu ar jaunu 2., 3., 4.un 5.punktu, mainot tālāk punktu numerāciju. Citiem vārdiem sakot, šeit ir piedāvājums atgriezties pie pirmā lasījuma redakcijas, ko mēs bijām nobalsojuši pirmajā lasījumā, un šajā sadaļā ir runa par aprobežojumiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča aizsargjoslā, kuri ir attiecināmi arī uz minimālajām zemes platībām jaunizveidotajiem zemes īpašniekiem, ja tos veido uz valsts vai pašvaldību zemēm. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi precizētā redakcijā. Tas ir, ir svītrojusi atsauksmes šeit uz “Latvijas Vēstneša” attiecīgajiem numuriem. Citādi komisija ir atbalstījusi deputāta Emša priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātais sēdes vadītāj! Augsti godātie deputāti! Es aicinu 36.pantu balsot pa daļām, jo man ir nopietnas iebildes pret komisijas atbalstīto redakciju — 4.punktu 36.pantā, jo es neredzu pamata zemes īpašuma lieluma aprobežojumam ar 10 hektāriem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par šo pantu? Debates beidzam. Komisijas vārdā — Indulis Emsis!

I.Emsis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Šeit tātad tika izteikts priekšlikums balsot pa daļām un īpaši apšaubīt 36. panta 4.punkta redakciju, kur ir paredzēts, ka lauku apvidus zemēs ap jūras piekrastes aizsargjoslām minimālā zemju īpašumu platība jaunizveidojamos īpašumos nedrīkst būt lielāka par 10 hektāriem.

Kāpēc ir šis ierobežojums? Tāpēc, ka šī ir zeme, kuru iepērk mazdārziņu, vasarnīcu un tamlīdzīgu būvju celtniecībai, un tendence ir tāda, ka šo zemi katrs cenšas nopirkt, īpašnieks cenšas pārdot pēc iespējas mazākās strēmelītēs, un uz katru strēmelīti rodas jauns īpašnieks ar jaunām pretenzijām uz apbūvi. Un, ja tas tā turpināsies, tad visdrīzākajā laikā visa piekrastes josla pārvērtīsies par vienlaidus apbūvētu teritoriju. Tāpēc šeit ir ierobežojums, ka mazāk par 10 hektāriem nevajadzētu šos īpašumus dalīt, lai, ja tā varētu teikt, nesablīvētu apbūvi pie piekrastes aizsargjoslām. Tā ir visa jēga.

Sēdes vadītājs. Tātad deputāts Leiškalns pieprasīja izskatīt 36.panta pirmo daļu pa atsevišķiem punktiem. Vai deputātiem būtu iebildumi pret šādu izskatīšanas kārtību? Iebildumu nav. Vai par 36.panta pirmās daļas 1.punktu deputātiem ir iebildumi? Vai balsojums ir nepieciešams? Nav. Pieņemts.

Iesniegumi

Dok.nr. 2096

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””

Saeimas Prezidijam

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija 1997.gada 28.janvāra sēdē izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (reģ.nr.590, dok.nr.1978) un nolēma:

1) neatbalstīt Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (reģ.nr.590, dok.nr.1978);

2) saskaņā ar Kārtības ruļļa 85.panta pirmo daļu iesniegt izskatīšanai pirmajā lasījumā alternatīvu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, ko komisija atbalsta.

Lūdzam iekļaut Saeimas sēdē abu augstāk minēto likumprojektu izskatīšanu pirmajā lasījumā.

Ar cieņu, — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas

1997.gada 29.janvārī priekšsēdētājs R.Zīle

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas

alternatīvais likumprojekts

Izdarīt likumā “Par akcīzes nodokli” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991,3./4.nr.; 1992,4./5.,13./14.,29./31.,46./47./48.nr.; 1993, 14./15.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 31.nr.; 1994, 17.nr.; 1995, 8.nr.; 1996, 12., 15.nr.) šādus grozījumus:

1. 3. pantā:

papildināt pantu ar 2.1 punktu šādā redakcijā:

“2.1) Alum ar etilspirta saturu no 5,5 tilpumprocentiem

līdz 7,0 tilpumprocentiem (ieskaitot) par vienu hektolitru Ls 12”;

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

“3) Pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem un alum ar etilspirta saturu

virs 7,0 tilpumprocentiem akcīzes nodokli aprēķina pēc absolūtā

alkohola (100 procenti spirta) koncentrācijas un tilpuma (daudzuma).

Absolūtā alkohola likme par vienu litru Ls 3,5”.

2. Papildināt 4.pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“Alu ar etilpsirta saturu līdz 5,5 tilpumprocentiem ar akcīzes nodokli neapliek. Alu, kas ražots mājas apstākļos savām vajadzībām, ar akcīzes nodokli neapliek.”

3. 5.pantā:

izteikt trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Akcīzes nodoklis par precēm, kuras marķējamas ar akcīzes nodokļa marku vai citu speciālu marķējumu, izņemot Latvijā ražotos alkoholiskos dzērienus, tiek maksāts, iegādājoties akcīzes nodokļa markas vai speciālās marķēšanas laikā.”;

papildināt pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“Alkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmumiem akcīzes nodokļa nomaksas termiņš par katras pagājušās dekādes faktisko apgrozījumu ir kārtējā mēneša 13. un 23. datums un nākamā mēneša 3. datums. Uzņēmums nomaksā akcīzes nodokli valsts budžetā atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta rajona (pilsētas) nodaļai iesniegtajai deklarācijai, kuras formu apstiprina Ministru kabinets.

Alus ražotājiem akcīzes nodoklis par iepriekšējo mēnesi jānomaksā līdz nākamā mēneša 15. datumam atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta rajona (pilsētas) nodaļai iesniegtajai deklarācijai, kuras formu apstiprina Ministru kabinets.”

4. Papildināt 6.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“Uz alus pudeļu (vai cita iesaiņojuma) etiķetēm obligāti jābūt informācijai par etilspirta saturu tilpumprocentos. Alum faktiskā etilspirta tilpumprocenta pieļaujamā novirze no etilspirta tilpumprocenta, kas norādīts uz pudeles (vai cita iesaiņojuma), ir +/- 0,3 tilpumprocenti.”

5. Papildināt likumu ar 6.1 pantu šādā redakcijā:

“6.1 pants. To uzņēmumu pienākumi un atbildība, kuri ražo cigaretes, tabakas izstrādājumus un alkoholiskos dzērienus (izņemot alu) eksportam vai realizācijai beznodokļu veikalos

Uzņēmumiem, kas ražo cigaretes un citus tabakas izstrādājumus eksportam vai realizācijai beznodokļu veikalos, jāizpilda viena no šādām prasībām:

1) uz katra cigarešu iesaiņojuma (kārbiņas) jābūt labi saskatāmam uzrakstam “EXPORT” vai “DUTY FREE”;

2) uz katra cigarešu iesaiņojuma (kārbiņas) jābūt citas valsts akcīzes nodokļa markai vai citam speciālam marķējumam.

Uzņēmumiem, kas ražo alkoholiskos dzērienus (izņemot alu) eksportam vai realizācijai beznodokļu veikalos, jānodrošina, lai uz katras alkoholisko dzērienu pudeles (vai cita iesaiņojuma) etiķetes būtu labi saskatāms uzraksts “EXPORT” vai “DUTY FREE”. Šī prasība neattiecas uz nefasēto dzērienu eksportu.

Ja uzņēmums eksportē produkciju, nenodrošinot minēto prasību izpildi, tam uzliek soda naudu 100 procentu apmērā no eksportējamo preču vērtības un šīs preces konfiscē.”

6. Papildināt pārejas noteikumus ar 4., 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

“4.Likuma 3.panta pirmās daļas 2.1punkts stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

5. Līdz likuma 3.panta pirmās daļas 2.1 punkta spēkā stāšanās dienai akcīzes nodokļa likme ir šāda:

a) ar 1997.gada 1.martu — Ls 4;

b) ar 1998.gada 1.janvāri — Ls 6;

c) ar 1999.gada 1.janvāri — Ls 8;

d) ar 2000.gada 1.janvāri — Ls 10.

6. Likuma 6.1 pants stājas spēkā 1998.gada 1.janvārī.”

Dok.nr. 2102

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””

Ministru kabineta 1997.gada 28.janvāra sēdē

(prot.nr.6, 17.¤) akceptēts un 30.janvārī

iesniegts izskatīšanai Saeimā

Izdarīt likumā “Par tiesu varu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993,1./2.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994,1.,13.nr.;1995,10.,22.nr.;1996,3.,13.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt likumu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā:

“Pārejas noteikumi

Apvienoto tiesu darbības uzsākšanas termiņus un kārtību nosaka Tieslietu ministrija.”

2. Pielikumā “Latvijas Republikas apgabaltiesu darbības teritorija”:

2.1. izteikt 1.un 2.punktu šādā redakcijā:

“1. Kurzemes apgabaltiesa (atrodas Liepājā):

1) Kuldīgas rajons,

2) Liepājas rajons,

3) Saldus rajons,

4) Talsu rajons,

5) Ventspils rajons.

2. Latgales apgabaltiesa (atrodas Rēzeknē):

1) Balvu rajons,

2) Daugavpils rajons,

3) Krāslavas rajons,

4) Ludzas rajons,

5) Preiļu rajons,

6) Rēzeknes rajons.”;

2.2. izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

“5. Zemgales apgabaltiesa (atrodas Jelgavā):

1) Aizkraukles rajons,

2) Bauskas rajons,

3) Dobeles rajons,

4) Jelgavas rajons,

5) Jēkabpils rajons,

6) Tukuma rajons.”

Par likumprojektu

Ministru kabineta konceptuālais ziņojums

Par Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes,

Ventspils rajonu un pilsētu tiesu apvienošanu

Tieslietu ministrija ir institūcija, kuras funkcijās saskaņā ar likumu “Par tiesu varu” ietilpst jautājumu risināšana par tiesu darba organizāciju.

Analizējot Daugavpils, Rēzeknes, Jelgavas, Liepājas un Ventspils pilsētu tiesu un attiecīgo rajonu tiesu darba apjomu, tiesnešu noslogotību un citus rādītājus, ir radies priekšlikums par šo rajonu un pilsētu tiesu apvienošanu.

Pilsētu tiesu darba apjoms ir lielāks nekā attiecīgo rajonu tiesās, izņemot Rēzeknes pilsētas tiesu, kuras darba apjoms ir apmēram vienāds ar rajona tiesu. Daugavpils, Rēzeknes, Liepājas, Ventspils un Jelgavas rajonu tiesās tiesnešu štata vietu skaits 1996.g. bija 61% no attiecīgo pilsētu tiesu tiesnešu štata vietu skaita.

1996.gadā lietvedībā esošo

civillietu skaits rajonu tiesās ir 45% (1995.gadā — 48%) no augstāk minēto pilsētu tiesu civillietu skaita;

krimināllietu skaits — 51% (1995.gadā — 52%) no augstāk minēto pilsētu tiesu krimināllietu skaita.

Izskatīto

civillietu skaits ir 45% (1995.gadā — 49%) no augstāk minēto pilsētu tiesās izskatīto civillietu skaita;

krimināllietu skaits — 65% (1995.gadā — 65%);

administratīvo materiālu skaits – 19% (1995.gadā — 39%).

Lai tiktu ievēroti procesuālie lietu izskatīšanas termiņi, augstāk minēto pilsētu tiesās tiesnešiem ir jāizskata par 24% vairāk civillietu un par 11% vairāk krimināllietu nekā rajonu tiesu tiesnešiem.

Augstāk minēto tiesu apvienošanas rezultātā veidosies:

Daugavpils tiesa ar 12 tiesnešiem;

Jelgavas tiesa ar 11 tiesnešiem;

Liepājas tiesa ar 11 tiesnešiem;

Rēzeknes tiesa ar 8 tiesnešiem;

Ventspils tiesa ar 8 tiesnešiem.

Latvijā jau darbojas 5 rajonu (pilsētu) tiesas, kurās ir no 8 līdz 14 tiesnešiem.

Katrā apvienotajā rajona un pilsētas tiesā nepieciešams izdarīt izmaiņas štata vietu sarakstos:

1) likvidēt viena priekšsēdētāja štata vietu un izveidot priekšsēdētāja vietnieka štata vietu;

2) likvidēt viena administratīvā tiesneša štata vietu un izveidot viena tiesneša štata vietu;

3) izveidot arhivāra štata vietu, jo būs nepieciešams cilvēks, kas labi orientējas abu tiesu arhīvu materiālos, tos apstrādā un sakārto;

4) likums “Par tiesu varu” paredz, ka tiesās ir administrators, kurš gādā par tiesas materiālo nodrošināšanu, piemērotu telpu iekārtošanu un kārtību, tādēļ būtu nepieciešams izveidot administratora štata vietu.

Štatu vietu saraksts

Pilsētas Rajona Kopā rajona un Apvienotās tiesas

tiesas tiesas pilsētas tiesās (provizoriskie dati)

Tiesas priekšsēdētājs 5 5 10 5

Priekšsēdētāja vietn. 2 — 2 5

Tiesneši 24 14 38 40

Priekšsēdētāja palīgs 5 4 9 5

Kancelejas vadītājs 5 5 10 5

Konsultants 2 — 2 2

Tulks 7 5 12 12

Mašīnrakstītāja 5 4 9 9

Sēžu sekretāres 31 19 50 50

Arhivārs — — — 5

Tiesas sekretāres 2 1 3 5

Kurjers 2 — 2 5

Apkopēja 9 6 15 12

Kurinātājs 1 — 1 1

Sētnieks 3 1 4 4

Saimniecības pārzin. 1 — 1 —

Administrators — — — 3

Garderobiste 1 — 1 1

Kopā 105 64 169 169

Šāda štatu sadalījuma rezultātā

1) veidojas naudas līdzekļu ekonomija apmēram Ls 570 mēnesī;

2) atrisinās gadiem neapstrādāto arhīvu jautājums šajās 10 tiesās;

3) katrā tiesā veidojot kurjera štata vietu, nebūs problēmu ar personīgi izsniedzamām pavēstēm;

4) iegūstam iespēju vienmērīgāk sadalīt lietas starp tiesnešiem, kas veicinās lietu ātrāku izskatīšanu;

5) vieglāk risināsies jautājumi par dežurējošo tiesnešu grafiku procesuālo piespiedu līdzekļu piemērošanas gadījumos;

6) būs iespēja lietderīgāk izmantot tiesās esošo datortehniku, jo kanceleju apvienošanas rezultātā tiks apvienota arī krimināllietu uzskaite un civillietu uzskaite, tātad arī datorus izmantos ar lielāku noslogotību.

Rēzeknē, Jelgavā un Ventspilī pilsētas tiesa un rajonu tiesa ir izvietotas vienā ēkā. Liepājā rajona un pilsētas tiesas atrodas blakus ēkās, kuras vieno kopējs pagalms, un tikai Daugavpilī šīs tiesas ir izvietotas dažādās ēkās, kuras atrodas lielā attālumā viena no otras. Pašreiz Tieslietu ministrija risina jautājumus par sava vēsturiskā īpašuma atgūšanu Daugavpilī, kur būs iespējams izvietot Latgales apgabaltiesas pastāvīgo sesiju Daugavpilī un apvienoto Daugavpils rajona un pilsētas tiesu. 1996.gada 1.oktobrī ir noslēgts līgums, kas paredz, ka tuberkulozes slimnīca, kas izvietota šajā ēkā, atbrīvos aizņemtās telpas līdz šī gada beigām. Pēc telpu atbrīvošanas būs nepieciešami līdzekļi kapitālā remonta veikšanai. Līdz ar to, izņemot remontu Daugavpils tiesas ēkā, apvienošana neprasīs papildu kapitālieguldījumus.

Apvienoto tiesu darba uzsākšanai ir nosakāms pārejas periods viena gada garumā, jo lietvedībā esošo lietu pārreģistrācija ir jāveic pakāpeniski.

1997.gada 21.janvārī

Pilsonības lietas

Par O.Stepanova kandidatūru pilsonības piešķiršanai (dok.nr.2081)

Nosūtām Jums š.g. 23.janvāra komisijas sēdes slēgtās daļas izrakstu no protokola nr.2, kurā tika izskatīts jautājums par septiņu deputātu izvirzītā Oļega Stepanova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1997.gada 23.janvārī priekšsēdētājs A.Požarnovs

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1997.gada 23.janvāra sēdes protokola Nr.2

Piedalījās: A.Požarnovs, A.Pētersons, O.Dunkers, A.Seile, J.Lagzdiņš, L.Ozoliņš, I.Kreituse, A.Golubovs, V.Dozorcevs, J.Strods, J.Ādamsons, A.Seiksts.

Izskatīja: Komisijas slēgtajā daļā — par Oļega Stepanova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Oļega Stepanova kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs A.Požarnovs

Pilsonības piešķiršanu atbalsta Saeimas deputāti: Z.Čevers, A.Sausnītis, A.Seiksts, I.Ķezbers, J.Jurkāns, V. Kalnbērzs, P. Apinis

Autobiogrāfija

Es, Oļegs Stepanovs Nikolaja dēls, esmu dzimis 1960. gada 28. maijā Ukrainā, Ovidiopoles pilsētā, Odesas apgabalā. Tēvs Nikolajs Stepanovs dzimis Ovidiopolē 1935. gadā, pēc profesijas šoferis, dzīvo Ovidiopolē. Māte Fjokla Stepanova dzimusi 1938. gadā Polijā, kolhozniece, dzīvo Ovidiopolē. Māsa Larisa Tihoņenko dzimusi 1965. gadā, ar ģimeni dzīvo Ovidiopolē.

1979. gadā beidzu Odesas jūrskolu kuģu mehāniķa specialitātē. Pēc tam mācījos Odesas Jūras flotes inženieru institūtā, kuru beidzu 1984. gadā un saskaņā ar norīkojumu nokļuvu Ventspilī. Sākumā strādāju Ventspils Jūras tirdzniecības ostā naftas un ķīmijas kravu rajonā par vecāko dispečeru, bet no 1986. gada sāku strādāt par naftas un ķīmijas kravu rajona priekšnieku. 1987. gadā pēc manas vēlēšanās pārcelšanas kārtībā sāku strādāt par vecāko inženieri ekonomikas dienestā. 1989. gadā sāku strādāt par Ventspils Jūras tirdzniecības ostas priekšnieka vietnieku. 1991. gada septembrī uz līguma pamata tiku iecelts v/u “Ventspils tirdzniecības osta” direktora amatā, kurā strādāju līdz šim brīdim.

1987. gadā iestājos PSKP rindās, no kuras izstājos 1990. gada jūlijā sakarā ar to, ka man nebija pieņemami PSKP darbības principi un politika. No 1989. līdz 1994. gadam biju Ventspils Tautas deputātu padomes deputāts pēc Latvijas Tautas frontes Ventspils nodaļas rekomendācijas.

Esmu precējies otro reizi. No pirmās laulības man ir divi bērni. Tagadējā sieva Viktorija Stepanova dzimusi 1954. gadā Somijā, pašreiz nestrādā. Mums ir divi bērni: sievas dēls Aleksandrs, 17 gadus vecs, un mūsu kopējais dēls Gļebs, 5 gadus vecs. Mēs visi dzīvojam Ventspilī.

1996. gada 31. oktobrī O. Stepanovs

Ieteikumi

Oļegs Stepanovs pēc Odesas Jūras flotes inženieru institūta pabeigšanas kā jaunais speciālists 1984. gadā tika nosūtīts darbā uz Ventspils ostu. Savas darba gaitas sāka kā vecākais dispečers. Pierādot sevi kā zinošu speciālistu, godam pildot savus pienākumus, jau 1986. gadā viņam tika uzticēti naftas rajona priekšnieka vietas izpildītāja pienākumi, bet 1989. gadā viņš tika apstiprināts priekšnieka amatā.

1991. gadā, kad Latvija atguva savu neatkarību un mūsu jūras vārti — Ventspils osta — bija jānodod drošās, zinošās rokās, ostas direktora amatā iecēla O. Stepanovu. Ar savu ieguldījumu pilnveidojot, attīstot un vadot Ventspils ostas darbu, O. Stepanovs ir pierādījis savu uzticību Latvijai. Viņa nopelns ir Ventspils ostas šodiena un tās iespējas nākotnē.

Iesaku piešķirt Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem Oļegam Stepanovam.

1996. gada 30. novembrī Satiksmes ministrs V.Krištopans

Lūdzam piešķirt Latvijas pilsonību Oļegam Stepanovam, privatizējamā valsts uzņēmuma “Ventspils tirdzniecības osta” direktoram, par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Oļegs Stepanovs dzimis 1960. gada 28. maijā Ukrainā, Odesas apgabalā, pēc tautības ukrainis. Ventspilī Oļegs Stepanovs ieradās 1984. gadā saskaņā ar norīkojumu darbā Ventspils jūras tirdzniecības ostā pēc Odesas Jūras flotes inženieru institūta beigšanas.

Ventspils tirdzniecības osta Oļegam Stepanovam ir vienīgā darba vieta pēc institūta beigšanas. Šeit viņš audzis un veidojies no dispečera naftas un ķīmisko kravu rajonā par šī rajona priekšnieku, vēlāk par Ventspils Jūras tirdzniecības ostas finansu dienesta vecāko inženieri, no 1989. gada — Ventspils Jūras tirdzniecības ostas direktora vietnieku, bet no 1991. gada septembra — par Ventspils tirdzniecības ostas direktoru. Oļega Stepanova vadībā tika mainīta iepriekšējā arhaiskā ostas pārvaldes struktūra, kur daudzās nodaļas un dienesti nebija saistīti vienam mērķim. Oļegs Stepanovs ir radījis “savu komandu”, ar kuru veic vadības reformas, kas pamatojas uz funkciju un atbildības striktu sadalīšanu. Plašās Oļega Stepanova zināšanas ostas saimnieciskās darbības organizēšanā ir nodrošinājušas ne vien uzņēmuma normālu, rentablu darbību ekonomiskās reformas apstākļos, bet vēl ievērojami palielinājušas ostas terminālu caurlaides spējas. Darba kolēģi Oļegu Stepanovu raksturo kā cilvēku, kam ir savs vārds, kurš atrod saprātīgu izeju jebkurā situācijā.

Īpaši nozīmīga O. Stepanova darbība bija 1989. gada biegās, kura jau tad parādīja viņa attieksmi pret notiekošajiem politiskajiem procesiem Latvijā. 1989. gadā O. Stepanovs tika izvirzīts par deputāta kandidātu no LTF Ventspils nodaļas Ventspils pilsētas padomē, kur arī tika ievēlēts. Vienā no pirmajām padomes sesijām O. Stepanovs kā LTF Ventspils novada deputātu grupas pārstāvis tika ievēlēts Ventspils pilsētas sociāli ekonomiskās attīstības 1990. gada plāna projekta un 1990. gada budžeta projekta izstrādāšanas komisijā. Visu sasaukuma laiku O. Stepanovs darbojās ekonomikas un finansu pastāvīgajā deputātu komisijā. Šajā darbā lieti noderēja viņa plašās ekonomista zināšanas, tās deva jūtamu ieguldījumu padomes sesijas izskatāmo jautājumu sagatavošanā, jo sevišķi jautājumos par budžetu un pilsētas ekonomisko attīstību.

1990. gada 21. aprīlī Oļegs Stepanovs kopā ar citiem Ventspils pilsētas Tautas deputātu padomes deputātiem piedalījās Vislatvijas Tautas deputātu kopsapulcē, kur balsoja par Latvijas brīvību.

Savā darbības laikā O.Stepanovs ir pierādījis, ka ir inteliģents, disciplinēts cilvēks, kurš ar lielu atbildības sajūtu veic viņam uzticētos pienākumus, ir komunikabls, principiāls “sava vārda” cilvēks, ātri prot iejusties situācijā un rast problēmas optimālus risinājumus. Oļegs Stepanovs pastāvīgi seko politiskajai un ekonomiskajai situācijai Latvijā. Šajā laikā apguvis latviešu valodu, lai varētu brīvi sarunāties.

Domājam, ka O.Stepanovs savu iespēju robežās ir izdarījis pietikami daudz Ventspils un visas Latvijas labā, lai būtu cienīgs kļūt par Latvijas Republikas pilsoni. Lūdzam pozitīvi izskatīt jautājumu par LR pilsonības piešķiršanu Oļegam Stepanovam.

Ventspils pilsētas Domes vārdā Domes priekšsēdētājs A.Lembergs

Latvijas Jūrniecības savienības valde š.g. 31. oktobrī savā sēdē izskatīja jautājumu par Latvijas pilsonības piešķiršanu Ventspils tirdzniecības ostas direktoram O. Stepanova kungam.

Apspriežot minēto jautājumu, valde secināja, ka:

1) divas absolvētās speciālās jūrniecības mācību iestādes atbilst darba specifikas prasībām tirdzniecības ostā;

2) pēc mācību iestādes beigšanas 1984. gadā ar norīkojumu nonācis Ventspils ostā un sācis darbu viszemākajā amatā, un darba gaitā līdz 1991. gadam izgājis visas ostas vadības pakāpes no dispečera līdz direktoram;

3) strādādams VTO direktora amatā no 1991. gada līdz šim laikam, ir spējis saliedēt VTO uzņēmumu daudzšķautņainās struktūras un intereses, panākot ievērojamu kravu apgrozību VTO tik sarežģītā situācijā;

4) LJS valdes locekļi, kuri saskārušies ar O. Stepanova kungu darba jautājumos, raksturo viņu kā godprātīgu, enerģisku, erudītu un ar līdzšinējo darbu pierādījušu sevi kā spējīgu veiksmīgi vadīt plašu, ļoti sarežģītu uzņēmumu;

5) O.Stepanova vadītā VTO ir devusi ievērojamu ieguldījumu Latvijas ekonomikā;

6) atmodas sākumā O. Stepanovs ir piedalījies LTF pasākumos un ar LTF rekomendāciju ievēlēts Ventspils tautas deputātu padomē;

7) mums nav ziņu, ka O. Stepanovs būtu atbalstījis jebkādas Latvijas neatkarībai nedraudzīgas institūcijas;

8) pārvalda latviešu valodu.

Pamatojoties uz minēto, LJS valde iesaka piešķirt Latvijas pilsonību O.Stepanovam par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Latvijas Jūrniecības savienības

1996. gada 5. novembrī priekšsēdētājs M.Elsbergs

Par Vladimira Čirjatjeva kandidatūru pilsonības piešķiršanai (dok.nr.2087)

Nosūtām Jums š.g. 28.janvāra komisijas sēdes slēgtās daļas izrakstu no protokola nr.3, kurā tika izskatīts jautājums par divpadsmit deputātu izvirzītā Vladimira Čirjatjeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1997.gada 28.janvārī priekšsēdētājs A.Požarnovs

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1997.gada 28.janvāra sēdes protokola nr.3

Piedalījās: A.Požarnovs, A.Prēdele, A.Pētersons, A.Seile, J.Lagzdiņš, I.Kreituse, A.Golubovs, E.Bāns, V.Dozorcevs, J.Strods, J.Ādamsons, A.Seiksts.

Izskatīja: Komisijas slēgtajā daļā — par Vladimira Čirjatjeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Vladimira Čirjatjeva kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs A.Požarnovs

Pilsonības piešķiršanu atbalsta Saeimas deputāti: M.Lujāns, L.Stašs, Z.Čevers, O.Brūvers, A.Seiksts, O.Deņisovs, M.Bekasovs, P.Apinis, A.Panteļējevs, R.Leitena, V.Stikuts, A.Tomašūns

Autobiogrāfija

Es, Vladimirs Čirjatjevs, esmu dzimis 1948.gada 6.maijā Sibīrijas ciematā Uporovo, Tjumeņas apgabalā. Mana māte normira, kad man bija pusotrs gads. Tēvs ir no zemnieku ģimenes. Pēc mātes nāves mani audzināja pamāte, ar kuru tēvs bija precējies.

1966.gadā es pabeidzu skolu ar zelta medaļu un iestājos Dzelzceļa transporta Elektromehāniskajā institūtā, kuru pabeidzu 1971.gadā ar izcilību. 1972.gadā es apprecējos, laulībā piedzima meita Svetlana. Meita ir beigusi institūtu, dzīvo un strādā Jekaterinburgā. Man ir labas attiecības ar meitu.

1972.gadā es iestājos aspirantūrā zinātniskajā institūtā, kuru beidzu 1975.gadā. Pēc aspirantūras strādāju Dzelzceļa transporta zinātniskajā institūtā, no 1976.gada strādāju par galveno enerģētiķi Sverdlovskas kinostudijā. 1979.gadā aizbraucu no Sverdlovskas uz Rīgu, jo izšķīros un negribēju, nevēlējos traumēt savu iepriekšējo ģimeni ar savu klātbūtni vienā pilsētā. 1979.gadā strādāju par darba vadītāju un galveno mehāniķi Latvijas zivju apvienības specializētajā celtniecības pārvaldē. Cēlu mājas un rūpniecības objektus. 1982.gadā sāku strādāt par inženieri gāzes vada celtniecībā Rīgas rajona kolhozā “Ezerciems”, kur īsā laikā veicu lielu darbu. Šā darba rezultātā man tika piešķirts nosaukums “Labākais Rīgas rajona racionalizators”. Sakarā ar izmaiņām personīgajā dzīvē sāku strādāt Rīgas 59.vidusskolā.

1991.gadā es aktīvi piedalījos cīņā par Latvijas neatkarību un iestājos Latvijas Tautas frontē; tās biedrs esmu arī tagad. Dokumentus, kuri apliecina piedalīšanos cīņā par Latvijas neatkarību, es pievienoju savai biogrāfijai.

1993.–1994.gadā pēc autokatastrofas es biju slims. No 1995.gada strādāju SIA “HOETIKA” par krāsotāju. Nodarbojos ar reliģijas vēsturi. Esmu ļoti ticīgs cilvēks.

1996.gada 6.novembrī V.Čirjatjevs

Ieteikums

Ņemot vērā sevišķus nopelnus cīņā par Latvijas neatkarību, Latvijas Tautas frontes valde lūdz Latvijas Republikas Saeimai un Naturalizācijas pārvaldei piešķirt Vladimiram Čirjatjevam Latvijas Republikas pilsonību.

1996.gada 31.oktobrī Tautas frontes priekšsēdētāja vietnieks J.Kokins

Par Allas Kozačenko kandidatūru pilsonības piešķiršanai (dok.nr.2086)

Nosūtām Jums š.g. 28.janvāra komisijas sēdes slēgtās daļas izrakstu no protokola nr.3., kurā tika izskatīts jautājums par desmit deputātu izvirzītās Allas Kozačenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1997.gada 28.janvārī priekšsēdētājs A.Požarnovs

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1997.gada 28.janvāra sēdes protokola nr.3

Piedalījās: A.Požarnovs, A.Prēdele, A.Pētersons, A.Seile, J.Lagzdiņš, I.Kreituse, A.Golubovs, E.Bāns, V.Dozorcevs, J.Strods, J.Ādamsons, A.Seiksts

Izskatīja: Komisijas slēgtajā daļā — par Allas Kozačenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Allas Kozačenko kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs A.Požarnovs

Pilsonības piešķiršanu atbalsta Saeimas deputāti: P.Apinis, V.Nagobads, I.Bērziņš, I.Daudišs, A.Tomašūns, Dz.Ābiķis, J.Celmiņš, M.Vītols, A.Prēdele, O.Dunkers

Autobiogrāfija

Es, Alla Kozačenko (Dolodarenko), esmu dzimusi 1939.gada 19.jūlijā Krievijas Federācijā, Uraļskas pilsētā, kalpotāju ģimenē. Pēc tautības esmu krieviete.

Sakarā ar tēva — armijas sakaru tehniķa — specialitāti tika mainītas viņa dienesta vietas. Otrā pasaules kara laikā atrados Tadžikijā, Kurgantibes pilsētā, 1943.gadā nomira māte, un mani nosūtīja uz bērnu manu. Tēvu demobilizēja 1945.gadā, viņš mani izņēma no bērnu nama, 1948.gadā tēvu nosūtīja darbā uz Latviju. Es 1956.gadā pabeidzu Rīgas 10. vidusskolu, 1960.gadā beidzu Rīgas 1. medicīnas skolu. Apprecējos 1961.gadā ar Vladimiru Kozačenko, kurš pēc Odesas jūras transporta inženieru institūta beigšanas 1959.gadā bija nosūtīts darbā uz Rīgas tirdzniecības ostu, kur strādā arī pašlaik.

No 1962.gada līdz 1969.gadam studēju Rīgas Medicīnas institūtā, pēc tā beigšanas strādāju Rīgas 1. klīniskajā slimnīcā, Rīgas rajona poliklīnikā un 7. klīniskajā slimnīcā “Gaiļezers”. No 1984.gada strādāju par ginekoloģiskās nodaļas vadītāju Iekšlietu ministrijas poliklīnikā. Esmu augstākās kategorijas speciāliste.

Ģimenē 1974.gadā dzimis dēls Aleksandrs, pašlaik studē Rīgas Aviācijas universitātē. Mans tēvs Fjodors Dolodarenko, sakaru tehniķis, strādāja Rīgas radiotranslācijas tīklā, miris 1995.gadā Rīgā. Mana matē Marija Dolodarenko, grāmatvede, mirusi 1943.gadā.

1996.gada 5.decembrī A.Kozačenko

Ieteikumi

Mēs, apakšā parakstījušies Latvijas Republikas valsts pilsoņi, iestājamies un lūdzam piešķirt Latvijas Republikas pilsonību Allai Kozačenko kā Latvijas Republikas neatkarības pārliecinātai cīnītājai un atbalstītājai.

Alla Kozačenko no 1948.gada dzīvo Latvijā, uz kurieni no Lietuvas pārcēla viņas tēvu darbā Rīgas radio translācijas tīklā. Te A.Kazačenko beidza vidusskolu un Medicīnas akadēmiju.

Mēs, apakšā parakstījušies, pazīstam A.Kozačenko no 1997.gada, kad viņa strādāja Rīgas rajona poliklīnikā un tagad Iekšlietu ministrijas poliklīnikā. Savā profesijā viņa ir zinoša un iecienīta ārste.

Sākoties Tautas frontes kustībai, A.Kozačenko bez šaubīšanās iestājās tās rindās. Nežēlojot sevi un neskatoties uz cittautībnieku naidu, A.Kozačenko pārliecinoši iestājās un aizstāvēja mūsu, latviešu, centienus pēc neatkarības, uzstājoties Vislatvijas mītiņā Krastmalā, pa radio aicināja cittautiešus saprast latviešu vēlmi pēc neatkarības un atbalstīt to. Barikāžu dienās piedalījās kā ārste dežūrpunktos, kā arī sniedza palīdzību janvāra dienās, riskējot ar savu dzīvību. Un visbeidzot, strādājot par ārsti, ikdienas darbā ir glābusi daudzu cilvēku veselību un pat dzīvības.

Mēs, Latvijas Republikas pilsoņi, ar pilnu atbildības sajūtu iestājamies, lai Allai Kozačenko piešķirtu Latvijas pilsonību par ieguldījumu neatkarības izcīnīšanā, kā arī ar savu darbu līdzdarbojoties nākotnes Latvijas labā.

Ingūna Oša, ārste eksperte, Veselības un darba spēju

ārstu ekspertīzes valsts komisija

Sarma Klētniece, juriste, SIA “Jūrmalas mežrūpnieks”

Gunta Konrade, komunālās saimniecības pārzine, SIA “Jūrmalas mežrūpnieks”

Vija Mičule, skolotāja, Jaunkalsnavas vidusskola

Veronika Rusiņa, finansiste, SIA “Jūrmalas mežrūpnieks”

Biruta Luna, ekonomiste, SIA “Jūrmalas mežrūpnieks”

Velta Osma, personāldaļas vadītāja, SIA “Silva”

Biruta Aleksandrova, pensionāre, SIA “Silva”

Zinaida Matīsa, ekonomiste, SIA “Silva”

Astrīda Lukstiņa, inženiere, SIA “Silva”

Maruta Grēniņa, virsmežziņa vietniece, Jūrmalas virsmežniecība

Lūcija Kronīte, pensionāre

Dzintra Svikle, mežzine, Jūrmalas virsmežniecība

Dzintra Horelika, galvenā grāmatvede, SIA “Silva”

Nikolajs Antipenko, ārsts, SIA “Dentist”

Ieva Āboliņa, medmāsa, SIA “Dentist”

Andris Reņģītis, direktora palīgs, SIA “Dentist”

Lūdzu izskatīt un atbalstīt Latvijas pilsonības par īpašiem nopelniem piešķiršanu ārstei Allai Kozačenko.

Latvijā A.Kozačenko kundze dzīvo no 1948.gada, kad viņas tēvu pēc demobilizācijas nosūtīja darbā Rīgas radiotranslācijas tīklā. Tika pabeigta Rīgas 10. vidusskola, 1. medicīnas skola, 1969.gadā — Rīgas Medicīnas institūts. Darba gaitas saistītas ar Rīgas 1. klīnisko slimnīcu, Rīgas rajona poliklīniku, 7. klīnisko slimnīcu. No 1984.gada A.Kozačenko ir LR Iekšlietu ministrijas poliklīnikas ginekoloģiskās nodaļas vadītāja, augstākās kategorijas speciāliste.

Sākoties Atmodai, A.Kozačenko iestājās Latvijas Tautas frontes rindās. Savu pārliecību par latviešu tautas centieniem pēc neatkarības, neskatoties uz citādi domājošo naidu, viņa kaismīgi aizstāvēja Latvijas radio organizētajās pārraidēs “Atklātais mikrofons”, televīzijas pārraidē “Labvakar”, aktīvi aicināja visus cittautiešus piedalīties aptaujā par brīvu un neatkarīgu Latviju. Latvijas Tautas fronte uzticēja Allai Kozačenko uzstāties Vislatvijas mītiņā Daugavmalā 1991.gada janvārī.

Liels Allas Kozačenko un viņas dzīvesbiedra Vladimira, Rīgas tirdzniecības ostas darbinieka, nopelns ir manas, Zaļās partijas kandidātes, vēlēšanu kampaņas organizēšanā un uzvara Augstākās padomes vēlēšanās Rīgas 46. vēlēšanu apgabalā.

Uzskatu, ka Allas Kozačenko nopelni Latvijas neatkarības izcīnīšanā un darbs nākotnes Latvijas interesēs ir pamats pilsonības piešķiršanai.

Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre,

1996.gada 5.decembrī LU docente I.Čepāne

Informācija

Darītais Otrdien, 4. februārī

Juridiskā komisija:

— izskatīja likumprojektu “Par īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Kara invalīdu savienībai” un nolēma izstrādāt alternatīvu likumprojektu;

— atbalstīja izskatīšanai 2. lasījumā likumprojektu “Par zemes īpašuma atdošanu Latvijas Agronomu biedrībai”;

— nolēma neatbalstīt likumprojektu “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”;

— atbalstīja izskatīšanai 2. lasījumā likumprojektu “Grozījums Radio un televīzijas likumā”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija:

— atbalstīja izskatīšanai 2. lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību””;

— izskatīja priekšlikumus un atbalstīja izskatīšanai 2. lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””;

— izskatīja priekšlikumus un atbalstīja izskatīšanai 3. lasījumā likumprojektu “Noteikumi par aizsargjoslām”;

— atbalstīja izskatīšanai 2. lasījumā kā steidzamu likumprojektu “Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums”.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija:

— nolēma atbalstīt izskatīšanai 2. lasījumā kā steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par īpašuma nodokli””;

— atbalstīja likumprojekta “Par likuma “Par Latvijas Investīciju banku” atzīšanu par spēku zaudējušu” izskatīšanu 2. lasījumā;

— akceptēja likumprojekta “Grozījumi Ministru kabineta 1994.gada noteikumos nr.177 “Ārstniecības noteikumi”” izskatīšanu 2. lasījumā;

— nolēma atbalstīt izskatīšanai 2.lasījumā likumprojektu “Noteikumi par īpaši atbalstāmajiem reģioniem”;

— skatīja 1998.gada valsts budžeta struktūru, sagatavošanu un izskatīšanu Saeimā.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

— atlika likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”, “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” un “Grozījumi Operatīvās darbības likumā” izskatīšanu līdz tiesībsargājošo institūciju ekspertu viedokļu saskaņošanai.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija:

— strādāja ar likumprojektiem “Grozījumi likumā “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm”, “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu J.Daliņa Valmieras stadionam” un “Grozījums Augstākās Padomes 1992.gada 3.novembra lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu””.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

— noklausījās un pieņēma zināšanai informāciju par bērnu tiesību aizsardzības stāvokli valstī;

— nolēma pieprasīt Tieslietu ministrijai atzinumu par likumprojektu “Grozījums Reliģisko organizāciju likumā”;

— nolēma pieprasīt Zvērinātu advokātu padomei atzinumu par likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Advokatūras likumā”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija:

— nolēma ierosināt atbildīgajai komisijai pirms likumprojekta “Par Ķemeru nacionālo parku” virzīšanas izskatīšanai Saeimā saņemt Finansu ministrijas atzinumu un ieinteresēto pašvaldību lēmumus.

Sociālo un darba lietu komisija:

— strādāja ar likumprojektu “Farmācijas likums”.

Pilsonības likuma izpildes komisija:

— nolēma atbalstīt pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā Vasilijam Kolačam un Ļubovai Kušnirei.

Parlamentārā izmeklēšanas komisija Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības likumības un atbilstības valsts un sabiedrības interesēm izvērtēšanai:

— uzklausīja Latvijas televīzijas ģenerāldirektora O.Pulka, Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētāja O.Rubeņa un Latvijas reklāmas aģentūru pārstāvju informāciju par reklāmas līdzekļu izlietojumu Latvijas televīzijā.

Trešdien, 5. februārī

Saeimas ārkārtas sēde

Ārlietu komisija:

— ņemot vērā ārlietu ministra V. Birkava lūgumu izskatīt iespēju šā gada pirmajā pusē Saeimā sarīkot ārpolitiskās debates, nolēma aicināt Saeimas Prezidiju šā gada 7. maijā sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi;

— noklausījās deputāta J. Vidiņa un žurnālista A. Klimoviča informāciju par prezidenta un parlamenta vēlēšanām Čečenijā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija:

— konceptuāli atbalstīja izskatīšanai 1. lasījumā likumprojektu “Grozījums likumā “Par akciju sabiedrībām””;

— konceptuāli atbalstīja izskatīšanai 1. lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bezpeļņas organizāciju””;

— akceptēja izskatīšanai 3. lasījumā likumprojektu “Grozījumi Pasta likumā”;

— akceptēja izskatīšanai 2. lasījumā kā steidzamu likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā”;

— konceptuāli atbalstīja izskatīšanai 1. lasījumā likumprojektu “Par Ķemeru nacionālo parku”;

— konceptuāli atbalstīja izskatīšanai 1. lasījumā likumprojektu “Par Rēzeknes brīvo zonu”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija:

— apkopoja iesniegtos priekšlikumus un nolēma atbalstīt likumprojekta “Ministriju iekārtas likums” izskatīšanu 2. lasījumā;

— nolēma ierosināt atbildīgajai komisijai aicināt Saeimu pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Noteikumi par īpaši atbalstāmajiem reģioniem”, nosūtīt atzinumu par minēto likumprojektu arī Saeimas Prezidijam, Ministru prezidentam un atbildīgajam ministram.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

— atbalstīja izskatīšanai 2. lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””;

— strādāja ar likumprojektu “Grozījums Radio un televīzijas likumā”;

— nolēma lūgt Aviācijas departamentam, ņemot vērā deputātu ieteikumus, sagatavot priekšlikumus likumprojektam “Grozījums likumā “Par aviāciju””.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija:

— atbalstīja izskatīšanai 3. lasījumā likumprojektu “Noteikumi par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu J. Daliņa Valmieras stadionam”.

Sociālo un darba lietu komisija:

— nolēma iestrādāt “Ārstniecības likumā” likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta 1994.gada 30.augusta noteikumos nr. 177 “Ārstniecības noteikumi””;

— atbalstīja likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodarbinātību”” izskatīšanu 1. lasījumā.

Juridiskā komisija:

— neatbalstīja likumprojektu “Par Saeimas deputāta statusu”;

— nolēma aicināt atbildīgo komisiju pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Grozījums likumā “Par uzņēmējdarbību””;

— neatbalstīja likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta 1995. gada 18. jūlija noteikumos nr. 16 “Par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem””;

— atbalstīja likumprojekta “Par Eiropas konvenciju “Par tiesvedības nodošanu krimināllietās”” izskatīšanu 1. lasījumā;

— atbalstīja likumprojekta “Par Eiropas konvenciju “Par savstarpējo palīdzību krimināllietās” un tās papildu protokolu” izskatīšanu 1. lasījumā.

Plānotais Ceturtdien, 6. februārī

9.00 Saeimas sēde.

10.30 Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Noteikumi par īpaši atbalstāmiem reģioniem”.

2. Likumprojekts “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām

dzīvojamām mājām”.

17.00 Radio tiešraide “Frakciju viedokļi”.

17.30 Saeimas sēde.

Jautājumi un atbildes.

Saeimas preses dienests