ATCERES. GODADIENAS

Jaunzēlandē

Šodien, 6. februārī — nacionālie svētki Vaitangi diena

Jaunzēlande ir ģeogrāfiski tāla un visai vientuļa salu valsts Klusā okeāna dienvidrietumu daļā. Jaunzēlandes teritorija ar saviem 268 700 kvadrātkilometriem ir apmēram četrarpus reizes lielāka par Latviju, bet iedzīvotāju skaits — tikai nepilnu pusotru reizi. Līdz ar to Jaunzēlande ir visai reti apdzīvota. Jaunzēlandes pirmiedzīvotāji — maoru senči — šajā teritorijā ieceļoja no Centrālās Polinēzijas 10. — 14. gadsimtā pēc Kristus. Eiropiešiem Jaunzēlandi 1642. gadā atklāja slavenais holandiešu jūrasbraucējs Abels Tasmans. 19. gadsimtā Jaunzēlandē izveidojās pirmās eiropiešu kolonistu apmetnes, bet 1840. gadā Jaunzēlande kļuva par Lielbritānijas koloniju. Tūlīt pēc tam, 1843. gadā, maori sāka bruņotu cīņu pret kolonizatoriem, taču vairākas viņu sacelšanās tika apspiestas.

Jaunzēlandē strauji uzplauka kolonizatoriem ekonomiski izdevīgā aitkopība. 1907. gadā Jaunzēlande ieguva Lielbritānijas domīnijas statusu, bet 1931. gadā saskaņā ar Vestminsteras statūtu ieguva neatkarību iekšpolitikas un ārpolitikas jautājumos. Jaunzēlande piedalījās Otrā pasaules karā antihitleriskās koalīcijas pusē. Neliels Jaunzēlandes karavīru kontingents piedalījās kaujās Grieķijā, Klusajā okeānā un Ziemeļāfrikā.

Pēc Otrā pasaules kara Jaunzēlandē sāka attīstīties arī rūpniecība. Taču lielākā nozīme Jaunzēlandes tautsaimniecībā joprojām ir lauksaimniecībai — tā dod aptuveni 60 procentus no valsts kopējā eksporta vērtības. Noteicošā loma (gandrīz piecas sestdaļas) ir piena un gaļas, kā arī gaļas un vilnas lopkopībai. Jaunzēlande ir vienā no vadošajām vietām pasaulē vilnas ražošanā. Rūpniecības uzņēmumi ražo arī eksportam — alumīniju, automašīnas, elektropreces un lauksaimniecības mehānismus.

Jaunzēlande ir parlamentāra monarhija. Valsts galva ir Lielbritānijas karaliene. Viņu Jaunzēlandē pārstāv ģenerālgubernators, kuru karaliene ieceļ uz pieciem gadiem pēc Jaunzēlandes valdības ieteikuma. Jaunzēlandes likumdevējs orgāns ir parlaments — Pārstāvju palāta, ko ievēlē uz trim gadiem.

Latvija ar Jaunzēlandi nodibināja diplomātiskās attiecības drīz pēc mūsu valsts neatkarības atjaunošanas, 1991. gada 15. oktobrī. Jaunzēlandes intereses Latvijā pārstāv Viņa ekselence Džons Pīters Larkindeils ( John Peter Larkindale ), ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, viņa rezidence ir Maskavā. Savu akreditācijas rakstu Latvijas Republikas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim Jaunzēlandes vēstnieks iesniedza pērnā gada 29. oktobrī.

Sveicot tālo, bet Latvijai draudzīgo Jaunzēlandi tās nacionālajos svētkos, vēlēsim tās čaklajai tautai arī turpmāk mieru un labklājību.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors