MĒS VISI BALTIJĀ

Igaunijas Republikā

Par Igaunijas lielāko komercbanku peļņu

Hanzas banka (“Hansapank”) 234,4 miljons kronu lielā peļņa 1996.gadā ir radusies pateicoties decembrī veiktajām operācijām. Proti, 12,5 procenti no bankas akciju paketes pārdoti Zviedrijas Krājbankai, kas devis apmēram 100 miljonu kronu peļņu. Hanzas banka būtu varējusi iegūt pat 300 miljonus kronu peļņu, bet tas nav noticis, jo, pārcenojot Latvijas — Vācijas bankas (tagad Hansabanka—Latvija) akcijas, bija nepieciešami aptuveni 70 miljoni kronu. Par peļņas izlietošanu lems bankas akcionāru kopsapulce 12. aprīlī. Nākotnē iecerēts izvērst darbību arī Lietuvā, izveidojot šeit Hanzas bankas “meitas” banku. Maskavā jau darbojas Hanzas bankas—Latvija pārstāvniecība. Ir paredzēts atvērt Hanzas bankas pārstāvniecību arī Kijevā. Tiek prognozēts, ka šajā gadā Hanza banka — Latvija dos 1 miljona latu jeb 20 miljonu kronu lielu peļņu.

Pārējo Igaunijas lielāko komercbanku peļņa 1996.gadā ir šāda: Igaunijas Krājbankas — 64,78 milj. kronu; Igaunijas Kooperatīvās bankas — 57,17 milj.kronu; Tallinas Bankas — 48,6 milj.kronu; Ziemeļigaunijas Bankas — 15,47 milj.kronu (1997.gadā paredzēta šīs bankas apvienošanās ar Kooperatīvo banku); Igaunijas Foreksbankas (“Forekspank”) — 46,53 milj.kronu.

Par robežšķērsošanas atvieglojumiem

Igaunijas un Krievijas robežu pārstāvji tikšanās laikā Veros vienojās par robežšķērsošanas atvieglojumiem dienvidaustrumu Igaunijā (Pilvas un Veru apriņķī) un Pečoru rajonā no 14.līdz 16.februārim un no 28.februāra līdz 3.martam. Robežu pārejas atvieglojumi paredzēti tiem minēto apgabalu iedzīvotājiem, kam aiz robežas ir tuvinieki, tuvinieku kapi vai zemes īpašums. No Igaunijas puses sarakstos ir ierakstīti 4000 iedzīvotāju, bet no Krievijas — 2000.

Par jaunu partiju interfrontistu vadībā

Pirms vietējām vēlēšanām Tallinā interfrontes bijušais vadītājs Jevgeņijs Kogans bija izveidojis vēlēšanu apvienību “Taisnīgums”. Tagad viņš grib to pārveidot par partiju ar tādu pašu nosaukumu, lai varētu piedalīties nākamajās parlamenta (“Riigikogu”) vēlēšanās. Jaunā partija tiks izveidota uz Krievu sociālā fonda, fonda “Sodeistvije” (“Sadarbība”) un Tallinas krievu kopienas bāzes. Šīs organizācijas nodarbojās ar krievvalodīgo iedzīvotāju prob1ēmām, galvenokārt ar izglītības, tiesību aizsardzības, igauņu valodas mācīšanos un nodarbinātības problēmām.

Par viesnīcas “Olimpija” atjaunošanu

Vismaz 30 miljonus kronu varētu izmaksāt iecienītās viesnīcas “Olimpija” remonts. Ir paredzēts 1980.gadā uzceltajai viesnīcai nomainīt ārējās fasādes skārda segumu un logus. Tuvākajā laikā noslēgsies konkurss par firmu, kas šos darbus veiks. Remonta darbi jāsāk aprīlī un jābeidz 15. septembrī.

Par “Neatkarības dienas” prioritāti

Kā liecina sabiedriskās domas aptaujas, pagājušajā gadā Igaunijā visvairāk skatītāju bijis ASV filmai “Neatkarības diena”. Aptaujā par populārāko mūzikas albumu pirmajā vietā ierindojies Ivo Linnas, Tinu Megi un Jāka Joalas kopdarbs “Lai paliek viss, kas labs”.

Par Igaunijas jogurtu Ukrainā

Igaunijas piena pārstrādātāji vēlas tirgot savu produkciju Ukrainā. Tas vispirms sakāms par jogurtu, jo Ukrainā viena standartpaka maksā vienu dolāru, kamēr Igaunijā šīs izmaksas ir divas trešdaļas dolāra. Tātad peļņa ir vairāk nekā acīmredzama.

Par vilkiem — augstākas prēmijas

Veru apriņķa pašvaldība ar šo gadu paaugstinājusi prēmijas par vilku iznīdēšanu. Tagad par katru nošauto vilku te maksās nevis 650 kronas kā līdz šim, bet gan veselu tūkstoti. Pagājušajā gadā šajā Latvijai tuvajā novadā nošauti 302 vilki.

Vēlreiz par Ambru

“LV” vērīgie lasītāji tūlīt pēc pagājušās ceturtdienas informācijas par Tallinas zooloģiskā dārza apmeklētāju mīluļa roņa Ambras pāragro nāvi pauda šaubas par “bankas” svaru dzīvnieka vēderā. Patiesi: tekstā neatļauti iekļuvis lieks vieninieks. Tiem, kas gribētu uzzināt ko vairāk, varam piebilst, ka Ambra bija glabājusi 2 kilogramus 20 kapeiku monētu, 3 kilogramus 50 sentu, 14 kg — 20 sentu, 31 kg — 10 sentu un 20 kilogramus — 5 sentu monētu. Parasti pelēkie roņi dzīvojot līdz 30 gadu vecumam, tādēļ šķiršanās pusmūžā no Ambras zoodārzam ir liels zaudējums.

Lietuvas Republikā

Par Krievijas rūpnieku un uzņēmēju vizīti

Beigusies Krievijas rūpnieku un uzņēmēju savienības delegācijas vizīte Lietuvā, kuras laikā Krievijas pārstāvji tikās ar Tautsaimniecības un Iekšlietu ministrijas vadību, banku darbiniekiem, enerģētiķiem un Lietuvas uzņēmēju konfederācijas pārstāvjiem. Krievijas delegācijas vadītājs Arkādijs Voļskis atzīst, ka šīs sarunas parādījušas Lietuvas vēlmi sadarboties. Lietuvas Eiropas lietu ministre Laima Andrikiene uzskata, ka par šīs vizītes rezultātiem runāt ir pāragri, taču Krievija ir un paliek lielākā Lietuvas ārzemju tirdzniecības partnere (Lietuvā ir 900 ar Krieviju kopīgu uzņēmumu un 190 Krievijas kapitāla uzņēmumu, 1996.gadā dažādas Krievijas sabiedrības Lietuvā oficiāli ir investējušas vairāk nekā 40 miljonus litu). Pašlaik gan, piemēram, uz Uzbekiju Lietuva eksportē vairāk pārtikas produktu nekā uz Krieviju, bet situācijai būtu jāmainās. Ministre atzīst, ka būtu neprāts Lietuvai ignorēt tik milzīgu tirgu kā Krieviju, īpaši ņemot vērā faktu, ka sešu gadu laikā imports no Krievijas Lietuvā arvien palielinās, bet Lietuvas preču eksportam ir tendence samazināties.

Krievijas rūpnieku un uzņēmēju vizītes laikā apspriestas iespējas par Krievijas naftu un gāzi Lietuvai maksāt ar elektrības piegādi Kaļiņingradas apgabalam, pārdot Lietuvas pārtiku Krievijas armijai, kā arī citi Lietuvas un Krievijas ekonomiskās sadarbības veidi. Jāpiezīmē, ka jau kopš 1995.gada janvāra Lietuvai ir zināmas privilēģijas eksporta jomā — Krievijā ievedamās Lietuvas preces ir atbrīvotas no divkāršā importa muitas nodokļa. Tikšanās laikā lietuviešu uzņēmēji pauda satraukumu par lielo nodokli (20 ASV dolāru, bet kravas mašīnām — pat līdz 360 dolāriem), kas būs jāmaksā par iebraukšanu Krievijā. A.Voļskis informēja, ka šis lēmums radījis neapmierinātību arī pašā Krievijā, tāpēc varot cerēt, ka tas vispār nestāsies spēkā.

Par valsts ierēdņu pirmstermiņa atestāciju

Lietuvas Seims pieņēmis lēmumu par astoņu kategoriju valsts ierēdņu — valsts un pašvaldību, nodokļu inspekciju, muitas, valsts kontroles, prokuratūras, policijas un Lietuvas bankas darbinieku — pirmstermiņa atestāciju. Tās nolikumu valdība sagatavos un apstiprinās līdz 1.jūlijam. Ierēdņi, kuru darbs neatbildīs atestācijas prasībām, tiks atlaisti. Seims nepieņēma tā priekšsēdētāja pirmā vietnieka Andra Kubiļus ierosinājumu iekļaut atestējamo grupā arī medicīnas iestāžu darbiniekus.

Par Lietuvas ģenerālprokurora iecelšanu

Lietuvas ģenerālprokurora iecelšana uz mēnesi atlikta, jo ierosināts mainīt pašu iecelšanas kārtību. Līdz šim Seimam vajadzēja balsot par valsts prezidenta piedāvātu prokurora amata kandidātu. Tagad valdošā — Lietuvas konservatoru — partija ierosinājusi šī kandidāta izvēli nodot tieslietu ministra kompetencē, jo pēc līdzšinējās sistēmas iznākot, ka ģenerālprokurors atrodas “prezidenta kabatā”. Pret šādiem grozījumiem iebilst Lietuvas prezidents Aļģirds Brazausks. Tādēļ ģenerālprokurora iecelšana atlikta, kamēr tieslietu ministrs Vītauts Pakalnišķis sagatavos tieslietu reformas labojumus.

23.janvārī Lietuvas Seims savu ārkārtas sesiju beidza. Nākamā sesija paredzēta 10.martā, bet 11.februārī Seims atkal sanāks uz ārkārtas sesiju, kurā arī apspriedīs tieslietu reformu.

Par pensiju paaugstināšanu

No 1.februāra Lietuvā tiks palielinātas valsts pamatpensijas un pamatpabalsti, iztikas minimums, minimālā mēnešalga un stundu darba apmaksa. Pamatpensija turpmāk būs 110 litu (Lt), bet valsts pabalsts — 120 Litu katram ģimenes loceklim. Iztikas minimums noteikts 110 litu. Minimālā mēnešalga gada laikā ir palielinājusies par 90 litiem, un tagad būs 330 liti, bet apmaksa par vienas stundas darbu būs 1,95 liti.

Par pašvaldību vēlēšanām

Lietuvā 23.martā notiks pilsētu un rajonu pašvaldību vēlēšanas. Saskaņā ar jauno nolikumu pašvaldības ievēlēs uz trim gadiem (līdz šim tās darbojās divus gadus). Savus kandidātu sarakstus šīm vēlēšanām centrālajai vēlēšanu komisijai līdz 15.februārim var iesniegt visas Lietuvā reģistrētās politiskās partijas un organizācijas (pašlaik tādas ir 33). Pirmā dokumentus jau iesniegusi Zemnieku partija, kas iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 1995.gadā iegūto vietu skaita ziņā bija ceturtā (aiz Tēvzemes savienības, LDDP un KDS).

Iedzīvotāju aktivitāti šajās vēlēšanās ir grūti paredzēt (1995.gadā tajās piedalījās 45 procenti Lietuvas balsstiesīgo iedzīvotāju), taču saskaņā ar t.s.nulles kvotu šīs vēlēšanas jebkurā gadījumā (izņemot tīšu rezultātu viltošanu un rupjus pārkāpumus) būs uzskatāmas par notikušām un visas 12 pilsētu un 44 rajonu pašvaldības tiks ievēlētas.

Par divu savienību apvienošanos

Lietuvas Centra savienības priekšsēdētājs Romualds Ozols 23.janvārī savā preses konferencē paziņojis par Centra un Liberāļu savienības apvienošanos, par ko viņš 21.janvārī mutiski vienojies ar Liberāļu savienības vadītāju Eugēniju Ģentvilu. Pēc R.Ozola domām, partijas augot pārāk lēni, salīdzinot ar sabiedrības dotajiem uzdevumiem šīm partijām, tāpēc partiju apvienošanās ir kļuvusi par nepieciešamību. Jaunā partija apvienos cilvēkus ar liberālu domāšanu, lai Seima vēlēšanās 2000.gadā tie būtu profesionāli politiķi, kas spētu izveidot stipru, patstāvīgu valdību. Apvienošanu paredzēts sākt tūlīt pēc pašvaldību vēlēšanām 23.martā, kurās katra savienība vēl startēs ar atsevišķu sarakstu.

Par iedzīvotāju skaita dinamiku

Statistikas departamenta informācija liecina, ka iedzīvotāju skaits Lietuvā samazinās. 1996.gada decembrī Lietuvā bija 3 708 300 iedzīvotāju, t.i., par 3521 mazāk nekā gada sākumā. Galvenais šīs parādības iemesls — dabiskā pieauguma samazināšanās. 1996.gadā no janvāra līdz novembrim Lietuvā piedzimuši 36 567 mazuļi, t.i., par 1777 mazāk nekā tajā pašā laikposmā 1995.gadā, bet mirušo skaits ir par 1493 mazāks nekā 1995.gadā. Arī 1996.gadā reģistrēto laulību skaits Lietuvā ir par 1448 mazāks nekā 1995.gadā, bet šķirto laulību skaits — par 1001 pāri lielāks nekā 1995.gadā.

Materiāli “Latvijas Vēstnesim”

par Igauniju — Katrīna Ducmane

par Lietuvu — Evija Liparte