INTERVIJAS. SARUNAS

Par līdzsvaru un harmoniju starp Rīgu un novadiem

Anatolijs Gorbunovs, Ministru prezidenta biedrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, — “Latvijas Vēstnesim”

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā tiek dalīts miljons, kas valsts budžetā paredzēts mērķdotācijām teritoriālplānošanai un attīstības programmu izstrādei, tiek domāts par mūsu dabas daudzveidības saglabāšanu, piesārņojuma samazināšanu, vides kultūru, tūrisma attīstību un daudzām citām lietām. Tās darbības spektrs ir plašs un daudzveidīgs.

Par 1997. gada aktualitātēm pastāstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Anatolijs Gorbunovs:

— Daudz kas darāms vides aizsardzībā, taču te ir gadiem ilgas iestrādes. Darbs vienkārši jāturpina, varbūt paceļot to augstākā kvalitātē. Citādi tas ir reģionālās attīstības jomā. Te daudz ko nākas kardināli mainīt, meklēt jaunus ceļus. 10. janvārī Ministru kabinets pieņēma noteikumus par īpaši atbalstāmajiem reģioniem. Tagad kopā ar Ekonomikas ministriju jāizstrādā nepieciešamie dokumenti, lai tie darbotos un šis statuss varētu tikt piešķirts. Līdztekus tiek dibināts Reģionālais fonds. Tā darbību pārraudzīs Latvijas Reģionālās attīstības padome, kas koordinēs valsts reģionālās politikas izstrādi un realizāciju.

— Pagājušajā gadā sākās un tagad turpinās pašvaldību attīstības programmu un teritoriālplānojuma izstrāde. Vai visas pašvaldības tiks ar šo uzdevumu galā?

— Šim nolūkam paredzētas mērķdotācijas. Tāda ir arī pasaules pieredze. Piemēram, Dānijā un Kanādā likums par teritoriālplānošanu tika pieņemts vienlaikus ar lēmumu par īslaicīgu dotāciju visām pašvaldībām šī darba uzsākšanai, paredzot, ka turpmāk līdzekļi plānošanai jāpiešķir no pašvaldības budžeta. Mūsu valstī 1996. gadā ar Pašvaldību izlīdzināšanas fonda starpniecību teritoriālplānošanai tika atvēlēts 570 991 lats, paredzot līdz 7 000 latu vienai pilsētai vai pagastam un līdz 15 000 latu vienam rajonam vai republikas pilsētai. Tādējādi mērķdotāciju saņēma 57 pašvaldības. No 1997. gada valsts budžeta teritoriālplānošanai un attīstības programmu izstrādei paredzēts izlietot 1 miljonu latu. Ja šādā apmērā mērķdotācijas piešķirs arī turpmāk, piecu gadu laikā finansiālu atbalstu varēs saņemt visas Latvijas pašvaldības. Protams, administratīvi teritoriālās reformas gaitā to skaits var mainīties. Arī plānošanas izmaksas atkarīgas no daudziem faktoriem. To nosaka pašvaldības lielums, apdzīvoto vietu struktūra, pieaicināto ekspertu atalgojums, kartogrāfiskā materiāla izcenojums, datu bāzes stāvoklis u. tml. Kā liecina aptauja rajonu līmenī, attīstības programmu izstrāde izmaksā no 5 līdz 30 tūkstošiem un teritoriālplāni — no 20 līdz 54 tūkstošiem latu. Taču, lai saņemtu šo mērķdotāciju, pašvaldībai jāiesniedz pieprasījums, apliecinot savu apņēmību darboties šai virzienā. Līdz šim pieteikumus iesniegusi apmēram trešā daļa pašvaldību. Darbu uzsākšanai tiek piešķirti 25 procenti no paredzētās summas un pārējie 75 procenti — tikai pēc plāna pabeigšanas. Turklāt tai jābūt pietiekami konkrētai rīcības programmai, te nevar tikai pačalot par kādām iecerēm, idejām. Esmu lūdzis mūsu Reģionālās attīstības departamentu vistuvākajā laikā sniegt metodiskus norādījumus, kādam šim plānam jābūt, lai pašvaldībām būtu skaidri to izstrādes kritēriji.

— Ja nu visas pašvaldības sarosītos un vēlētos izstrādāt teritoriālplānus un attīstības programmas, vai mums neaptrūktu speciālistu, kas šo darbu varētu veikt pietiekami augstā līmenī?

— Plānotāju mums it kā pietiek, taču pati plānošana gan valsts, gan pašvaldību līmenī ir kardināli mainījusies un jāmainās ir arī plānotāju sagatavošanai. Pašvaldību attīstības programmu un teritoriālplānojumu nevar izstrādāt viens speciālists, tas jādara plānotāju grupai ar zināšanām vairākās nozarēs. Kad pēc teritoriālplānošanas noteikumu pieņemšanas plānošana bija jāuzsāk uz jauniem pamatiem, lielie projektēšanas institūti bija izjukuši, privātās struktūras vēl nebija izveidojušās, bet mazpilsētās un pagastos plānotāju bieži vien vispār nebija. Vienīgais reālais spēks bija rajonu galvenie arhitekti ar saviem plānošanas birojiem un lielāko pilsētu arhitektu dienesti. Pašlaik šo darbu lielākoties veic ekonomisti un arhitekti, kam šajos gados bijusi iespēja papildināt zināšanas tieši plānošanā. Pašvaldību darbinieki tiek regulāri pulcināti uz semināriem, arī ar ārzemju speciālistu piedalīšanos. Sāk veidoties laba sadarbība ar Latvijas Universitāti, Lauksaimniecības universitāti un Rīgas Tehnisko universitāti. Augstskolā nākamajiem teritoriālplānotājiem vajadzētu iegūt ekonomista, arhitekta, ģeogrāfa vai sociologa izglītību un pēc tam plānošanu apgūt maģistratūrā. Pašlaik, protams, ne pārāk daudzas pašvaldības var atļauties veidot savus plānotāju štatus. Tās slēdz līgumus, uzticot plānu izstrādi speciālistiem. Liela nozīme katrā ziņā ir pašu deputātu lietpratībai gan šādu plānu pasūtīšanā, gan pieņemšanā. Deputātiem jāprot novērtēt piedāvāto projektu lietderība un kvalitāte.

— Kā ministrija gādā par valsts interešu ievērošanu teritoriālplānošanā?

— Saskaņā ar Ministru kabineta Teritoriālplānošanas noteikumiem tiek izstrādāts reģiona plānojums nacionāli nozīmīgām teritorijām, kā arī īpaši aizsargājamām dabas un kultūrvēsturiskām teritorijām un Rīgas aglomerācijai.

Tomēr pats aktuālākais uzdevums patlaban ir nacionālais plānojums visai valsts teritorijai. Teritoriālplānošana — tā ir zemes izmantojuma noteikšana. Un ir pats pēdējais laiks pieņemt nacionālā plānojuma koncepciju. Jo viedokļi ir ļoti dažādi — vieni sliecas uz kādreizējā valsts plāna restaurēšanu, citi atkal pilnīgi noliedz valsts lomu plānošanā. Es uzskatu, ka jebkuras nozares attīstības programmai, kas aptver visu valsts teritoriju, ir jāatbilst nacionālajam plānojumam. Jebkuras nozares attīstības programma jāiesniedz mūsu ministrijā, lai profesionāli varētu izvērtēt tās atbilstību nacionālajam plānojumam.

Mēs nesen saņēmām Ministru kabineta akceptēto dokumentu par valdības politiku enerģētikas attīstības jomā, kas izstrādāta ar ārzemju speciālistu piedalīšanos. Tas, ka esmu iepazinies ar valdības koncepciju, man ļoti palīdzēja, kad Liepājā iznāca būt klāt diskusijā par termoelektrostacijas celtniecības lietderību. Es varēju skaidri pateikt, ka pašlaik elektroenerģijas pietiek, Liepāja to var nopirkt. Bet, ja pilsēta tomēr nolems būvēt savu TEC, valdība pirks no liepājniekiem elektroenerģiju — to paredz gan likums, gan valdības akceptētā politika. Tā ir ilglaicīga politika, uz to var paļauties. Koncepcijā paredzēts arī par vēja ģeneratoru un mazo hidroelektrostaciju enerģiju uz tarifu rēķina maksāt dubultīgi, lai uzturētu šos dabai ļoti labvēlīgos enerģijas avotus. Pašlaik tiek gaidīta transporta attīstības koncepcija, kas tāpat skars daudzas nozares.

Tirgus ekonomikas apstākļos nav iespējams visu noteikt un visu paredzēt, bet nacionālais plānojums ir vajadzīgs. Un vispirms nepieciešama precīza statistika par pašreizējo situāciju, esošajiem resursiem, infrastruktūru un attīstības iespējām. Šajā nacionālajā plānojumā tiks savietotas kopā visas valdības koncepcijas, visi attīstības virzieni. Pašvaldībām labāk apzinot savus resursus un drošāk izvirzot turpmākās attīstības idejas, tās aizvien neatlaidīgāk pieprasīs nacionālā plānojuma vadlīnijas, tāpēc kavēties vairs nedrīkstam.

— Ministru kabinets 10.janvārī pieņēma arī grozījumus Būvniecības likumā. Kā tie sekmēs šīs nozares attīstību?

— Tā kā Būvniecības likums tika pieņemts 1995.gadā, bija nepieciešams to zināmā mērā aktualizēt, lai tas sekmētu, nevis kavētu attīstību. Lai šie grozījumi darbotos, Būvniecības departamentam jāizstrādā visi nepieciešamie noteikumi par būvniecības uzraudzību un ekspertīzi, būvniecības kontroli un citām lietām, ko paredz likums. Tās ir plānotas lietas, kas noteiktajos termiņos vai, sliktākajā gadījumā, ar nokavēšanos tiks izstrādātas. Šajā nozarē pati aktuālākā ir mājokļu būvēšanas un rekonstrukcijas programma. Runa ir par hipotekāro mājokļu būvēšanas un rekonstrukcijas kreditēšanu. Tā ir pavisam jauna lieta, jauns attīstības solis. Šajā virzienā aktīvi darbojas Ministru kabinets un, protams, arī mūsu Būvniecības departaments.