PRESES KONFERENCES

Latvijas tieslietu gads

Par aizvadītā gadā padarīto un šajā gadā veicamo

Vakar, 5. februārī, ar kuplu žurnālistu pulku preses konferencē tikās tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (attēlā pa kreisi) un Uzņēmumu reģistra vadītājs Māris Gulbis (attēlā pa labi). Šā gada janvāra beigās tieslietu ministrs sniedza pārskatu Ministru prezidentam par ministrijas paveikto aizvadītajā gadā un šajā sakarībā vēlējās iepazīstināt arī masu saziņas līdzekļu pārstāvjus.

Dz. Rasnačs atzīmēja, ka tā kā valdības galvenā prioritāte ir ekonomiskās reformas, tad arī ministrijai vajadzēja pastiprināt uzmanību likumdošanai un tieslietu lomai šajā virzienā. Gada laikā notikušas izmaiņas ministrijā — no 145 darbiniekiem centrālajā aparātā palikuši 95 (t.sk. ierēdņi no 90 samazināti līdz 25). Vienlaikus uzlabojusies darba organizācija un kvalitāte; tā paša algu fonda apjomā sākuši strādāt kvalificētāki kadri, kas saņem par darbu atbilstoši lielāku algu. Tiesību sistēmas reformas ietvaros Tieslietu ministrija pēc savas iniciatīvas veica sagatavošanas darbu, lai Latvija varētu pievienoties četrām Eiropas konvencijām noziedzības apkarošanas jomā. Patlaban šīs konvencijas atrodas Saeimas komisijās, lai drīzākā laikā tās varētu ratificēt. Savukārt tiesu sistēmas reformas ietvaros ministrija piedalījās Satversmes tiesas izpildes un sasaukšanas procesā; visās Latvijas tiesās pabeigta datoru uzstādīšana kopā ar normatīvo aktu informatīvās sistēmas (NAJS) datu bāzi; atjaunota kompleksā pārbaude tiesās, kā arī ciešāka kļuvusi sadarbība ar Augstāko tiesu, prokuratūras un iekšlietu iestādēm.

Ekonomisko reformu īstenošanas līdzdalībā būtiski bijuši Tieslietu ministrijas veiktie pasākumi zemesgrāmatu automatizētās sistēmas pirmās kārtas izveidē un līguma parakstīšanā par PHARE palīdzības projektu (2,4 miljoni ekiju), zemesgrāmatu nodaļu darba organizācijas uzlabošanā, kā arī visai kardinālām pārmaiņām Uzņēmumu reģistra darbā.

Uz jautājumu, kā Ministru prezidents Andris Šķēle novērtējis tieslietu ministra gada pārskatu, Dz. Rasnačs atteica, ka šādās reizēs neliekot atzīmes kā skolā, varbūt uz to varētu atbildēt Šķēles kungs pats, taču vislabāk ministrijas darbu novērtētu cilvēki, kuriem iznāk saskarsme ar tieslietām, zemesgrāmatu nodaļām u.tml.

Ministrs minēja arī problēmas, kuras risināmas turpmāk: sabiedrības labāka informēšana un izglītošana, tiesu darbinieku materiālā atalgojuma uzlabošana, vēl mērķtiecīgāka sadarbība ar citām tiesībsargājošām institūcijām, masu saziņas līdzekļu reģistrēšanas sakārtošana. Ja no 3576 lietām, kas agrāk bija reģistrētas, pārejot šai funkcijai Uzņēmumu reģistram, trūkst 126 lietas par masu saziņas līdzekļiem, tad ir jābūt skaidrībai, kāpēc tā noticis. Tuvākajā laikā tiks apvienotas piecas lielāko pilsētu un attiecīgo rajonu tiesas (Daugavpils, Rēzekne, Liepāja, Ventspils, Jelgava). Turpināsies darbs pie likumiem, kas iesniegti Satversmes 81.panta kārtībā, kā arī pie fundamentālajiem likumiem vai kodeksiem. Pakāpeniski risināms jautājums par cietumu sistēmas reorganizāciju, pārņemot to Tieslietu ministrijas pārziņā līdzīgi, kā tas ir vairākās Ziemeļvalstīs.

Februāra vidū Latvijā viesosies Lietuvas tieslietu ministrs, kuru apstiprināja tikai pagājušā gada nogalē. “Gan mums, gan viņam būs par ko aprunāties, pamācīties vieniem no otra,” teica Dz.Rasnačs.

Uzņēmumu reģistra vadītājs Māris Gulbis žurnālistiem pastāstīja par atjaunoto datu bāzi, kur reģistrēti 120 tūkstoši uzņēmumu. Pēc mūsu aplēsēm no tiem vismaz 40 procenti darbojas un maksā nodokļus. Uzlabojusies gan informācijas saņemšana, gan jūtams lielāks atklātums par uzņēmējdarbību. Taču arī šajā ziņā Uzņēmumu reģistram daudz vēl jādara. M.Gulbis informēja, ka aptuveni 40 procentu darbinieku vajadzējis atbrīvot, jo tie godīgi un kārtīgi neveica savus pienākumus. Vietā stājušies jaunāki un spējīgāki cilvēki. Uzņēmumu reģistrs iesniedzis Tieslietu ministrijai savus priekšlikumus, kā vienkāršot reģistrācijas kārtību. Tas, ka ap 23 tūkstoš reģistrēto uzņēmumu nav palielinājuši savu kapitālu, liek domāt par to darbību vispār.

Žurnālisti uzdeva daudzus aktuālus jautājumus, kas skar Tieslietu ministrijas un tās pakļautībā un pārziņā esošās iestādes. Žurnālisti saņēma vairākus materiālus, diagrammas un tabulas par ministrijas darbības sfērām.

Rita Belousova,

“LV” nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”