Par Latvijas Republikas Civilprocesa likuma (CPL) projektu

Šobrīd tiesāšanās kārtību civillietās Latvijā regulē Civilprocesa kodekss, kas pieņemts 1963.gada 27.decembrī. Šis apgalvojums ir pareizs formāli, jo jauna Civilprocesa likuma vēl nav.

Vienlaikus tas nav pareizs pēc būtības, jo — lai gan 1963.gada Civilprocesa kodekss (CPK) nav atcelts un tiesvedība notiek saskaņā ar tā noteikumiem, tiesu reformas gaitā tajā izdarītie grozījumi un papildinājumi padarījuši to par kvalitatīvi pilnīgi citu kodeksu, kuram faktiski maz kopēja ar 1963.gada CPK.

Notika tā, ka pēc pirmā enerģiskā un principiāli svarīgā soļa tiesu reformas veikšanai — likuma “Par tiesu varu” pieņemšanas 1992.gada 15.decembrī nākamie pasākumi bijuši pakāpeniski, notikuši ilgākā laika posmā — no 1993.gada līdz 1996.gada okotbrim. Jaunais CPL projekts tika pabeigts 1996.gada novembrī.

Citādi tas noticis ar reformu civilo tiesību likumdošanas jomā — tajā droši un bez šaubīšanās tika atjaunota Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma darbība, pieņemti principiāli nozīmīgi likumi par namīpašumu atdošanu, uzņēmumu atdošanu, zemes reformu un citi. Tādējādi tiesās ārkārtīgi strauji pieauga lietu skaits, palielinājās to sarežģītības līmenis.

Nobrieda nepieciešamība pēc citas procesuālās kārtības civillietu izskatīšanai, jo nav lieki jāskaidro, ka 1963.gada CPK jaunajām attiecībām nebija derīgs.

Jaunā Civilprocesa likuma pamatprincipi ir iestrādāti 1992.gada 15.decembra likumā “Par tiesu varu” (tiesu varas neatkarība, trīspakāpju tiesu sistēma, pušu līdztiesība civilprocesā, dispozitivitāte, sacīkste, patiesība u.c.).

Pēc likuma “Par tiesu varu” pieņemšanas 1993.gadā tika izveidota darba grupa jauna Civilprocesa likuma izstrādāšanai. 1994.gada martā tika pabeigts projekta pirmais variants.

Pēc papildinājumu un priekšlikumu saņemšanas un izvērtēšanas 1994.gada beigās bija gatavs projekta otrais variants. No darba grupas neatkarīgu iemeslu dēļ projekts līdz Saeimai nenonāca, vienlaikus spēkā esošais 1963.gada CPK bija šķērslis tiesu reformas īstenošanai civilprocesā. Tika izvēlēts cits ceļš Civilprocesa likumdošanas attīstībai.

Sākot ar 1995.gadu, CPK tika izdarīti vairāki grozījumi, kas būtiski mainīja tā saturu. Pirmie grozījumi tika izdarīti jau 1993.gadā, kad CPK tika papildināts ar nodaļām, kas regulē mantojuma lietu izskatīšanu tiesā, kā arī tika noteiktas lietu kategorijas, kuras tiesnesis rajona (pilsētas) tiesā izskata vienpersoniski.

1995.gada 23.februāra likums “Grozījumi Latvijas CPK” papildināja kodeksu ar 1191.pantu, kurā noteikta apgabaltiesu kā pirmās instances tiesu kompetence. Pateicoties šim papildinājumam, apgabaltiesas Latvijā varēja sākt darbu. Likums papildināja CPK ar trim jaunām nodaļām: “Ārlaulībā dzimušo bērnu leģitimēšana”, “Aizgādnības nodibināšana personām to izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves, kā arī alkohola vai narkotiku pārmērīgas lietošanas dēļ”, kā arī ar jaunu — 4.-A sadaļu “Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana”.

Ļoti svarīgi bija grozījumi, kas izdarīti 1995.gada 13.septembrī (spēkā no 1995.gada 15.okotbra). Ar šo likumu no CPK tika izslēgtas nodaļas, kas regulēja tiesvedību vecajā kasācijas kārtībā un uzraudzības kārtībā, izslēgti panti, kas paredzēja Augstākās tiesas un Prokuratūras uzraudzību pār tiesām. Kodekss tika papildināts ar 3.-A sadaļu “Tiesas spriedumu un lēmumu pārsūdzēšana”, kurā ietvertas divas nodaļas — “Tiesvedība apelācijas instancē” un “Pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas lēmumu pārsūdzēšana”, un ar 3.-B sadaļu, kurā ietvertas nodaļas “Tiesvedība kasācijas instancē” un “To lietu jauna izskatīšana, kurās spriedumi vai lēmumi stājušies likumīgā spēkā”.

Ar minēto grozījumu spēkā stāšanos Latvijā sāka darboties trīspakāpju tiesu sistēma, kā tas tika noteikts likumā “Par tiesu varu”. Tika grozīts arī CPK 71.pants, paplašinot to lietu kategoriju skaitu, kuras rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis izskata vienpersoniski.

1996.gada 8.augusta grozījumi skāra vairāk nekā 100 CPK pantu — tas tika “attīrīts” no padomju laiku terminoloģijas.

Pēdējie grozījumi izdarīti ar 1996.gada 3.okotbra likumu. Tie skar CPK 7.pantu, kurā noteikts, ka civillietas rajona (pilsētas) tiesā izskata tiesnesis vienpersoniski. Bez tam jaunā redakcijā izteikta 33.-F nodaļa “Lietas par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) maksātnespēju” un 4.-A sadaļa “Saistību bezstrīdus piespiedu izpilde”.

CPK papildināts ar 37.-B nodaļu “Nekustamā īpašuma labprātīga pārdošana izsolē tiesas ceļā”.

Jāatzīmē arī 372.panta papildinājums. Šis pants paredz gadījumus, kad jāizbeidz izpildīšanas lietvedība. Panta pirmā daļa tika papildināta ar 6.punktu, kurā noteikts: izpildīšanas lietvedība izbeidzama, ja likumā noteiktajā kārtībā pieņemts lēmums par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) likvidāciju vai privatizāciju vai arī uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) pasludināts par maksātnespējīgu. Līdz šī papildinājuma izdarīšanai kodekss neregulēja tiesu izpildītāja rīcību uzņēmuma likvidācijas un privatizācijas gadījumā, sprieduma izpilde varēja turpināties.

Šāds neliels civilprocesa likumdošanas vēstures apskats par laiku no 1993.g. līdz 1996.g. sakarā ar jauno Civilprocesa likuma projektu nepieciešams, lai saprastu, ka pašreizējais projekts pēc satura nav uzskatāms par principiāli jaunu soli tiesu reformas attīstībā. Tas pamatā apkopo un sakārto jaunā likumā — “Civilprocesa likumā” — kopš 1993.gada pakāpeniski notikušās būtiskās izmaiņas civilprocesuālajā likumdošanā.

Par pamatu šīm izmaiņām bija 1994.gadā izstrādātais projekts. Tomēr ir vairākas nozīmīgas atšķirības.

Jaunais projekts nosaka tiesvedības kārtību civillietās, ar jēdzienu “civillietas” izprotot lietas, kurās ir strīds par civilajām tiesībām. Tas tieši izriet no projekta 1.panta teksta, kura pirmajā daļā ir paredzēts, ka katrai personai ir tiesības uz viņas aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai likumīgo interešu aizsardzību tiesā.

Tāpēc projektā nav ietvertas nodaļas, kas regulē to lietu izskatīšanas kārtību, kas radušās no administratīvi tiesiskajām attiecībām. Šobrīd spēkā esošajā CPK tās ir 23., 24., 24.-A un 25.nodaļā (sūdzību izskatīšana par vēlēšanu tiesību pārkāpumiem, sūdzību izskatīšana par amatpersonu rīcību, kas saistīta ar administratīvo sodu uzlikšanu, sūdzību izskatīšana par amatpersonu prettiesisku rīcību, lietas par nodokļu parāda piedziņu).

Pēc projekta autoru domām, minēto lietu izskatīšanas kārtība jāregulē Administratīvā procesa likumā.

Projektā paredzēts (12.p.), ka civillietu pirmās instances tiesā izskata tiesnesis vienpersoniski. Kā jau iepriekš minēts, rajona (pilsētas) tiesās civillietas tiesnesis skata vienpersoniski (1996.gada 3.oktobra grozījumi CPK).

Pēc projekta autoru domām, nav iemeslu, kuru dēļ civillietu vienpersoniskas izskatīšanas principu pirmās instances tiesā nevarētu attiecināt uz apgabaltiesām. To izskatīšanā kā pirmās instances tiesām nodots mazāk lietu kategoriju, bet šīs lietas ir juridiski sarežģītākas. Tiesnešu vidū nav šaubu, ka piesēdētāju loma civillietu izskatīšanā ir nenozīmīga.

Spēkā esošā CPK 1191.p.1.d.7.p. paredzēts, ka apgabaltiesām kā pirmās instances tiesām piekrīt lietas, kas izriet no saistību tiesībām, ja prasības summa pārsniedz 5000 latus. Projektā (26.p.4.p.) šī summa noteikta 30 000 lati.

Atšķirīgi no līdzšinējās kārtības projektā ir regulēts jautājums par lietu izskatīšanas termiņiem. Prakse pierādījusi, ka lietu izskatīšanas termiņu noteikšana likumā (CPK 99.p. — 1 mēnesis) nerada vēlamo rezultātu — panākt, lai lietu izskatīšana notiktu likumā noteiktā laikā. Iespējams, ka šādai kārtībai bija pozitīvs efekts laikā, kuram bija domāts 1963.gada Civilprocesa kodekss, kad vienas no sarežģītākajām lietām skaitījās, piemēram, lietas par strīdiem starp ģimenes locekļiem par īpašumtiesībām uz ģimenes mājiņu ar 60 kv.m dzīvojamo platību.

Šobrīd likumdošanas un tiesu prakses sarežģītības dēļ izskatīšanas termiņi netiek ievēroti un CPK 99.p. ir tikai deklaratīvs raksturs.

Projekta 128.p. paredzēts, ka pēc prasības pieteikuma saņemšanas tiesā tiesnesim 3 dienu laikā jāizlemj jautājums par lietas ierosināšanu. Pēc lietas ierosināšanas nekavējoties jānosūta lietas dalībniekiem pieteikuma noraksts un jānosaka līdz 30 dienu termiņš iebildumu iesniegšanai. Pēc paskaidrojuma saņemšanas vai tā iesniegšanai paredzētā termiņa izbeigšanās tiesnesis nosaka lietu iztiesāšanai. Lietas iztiesāšanas gaitu regulē projekta 2. daļas noteikumi (nodaļas par lietas sagatavošanu, iztiesāšanu, atlikšanu, tiesvedības apturēšanu u.c.).

Salīdzinot ar spēkā esošo CPK, līdz 7 dienām pagarināts termiņš pilna sprieduma sastādīšanai pirmajā instancē.

Līdzšinējais CPK (3121. — 3201.p.p.) paredz, ka tiesas vai tiesneša lēmumi ir pārsūdzami, iesniedzot blakus sūdzību attiecīgajai augstākas instances tiesai. Par blakus sūdzību pieņemtais lēmums nav pārsūdzams (CPK 3201.p.). Projekta 412.p. paredzēta tiesība pārsūdzēt par blakus sūdzību pieņemto lēmumu Senātā gadījumos, kad ir strīds par to, vai lieta pakļauta tiesai.

Projektā detalizētāk izstrādāta nodaļa par civillietu izskatīšanas atlikšanu (22. nodaļa), paredzēta nodaļa (26. nodaļa) par mierizlīgumu.

Projektā ietverta jauna nodaļa (58. nodaļa), kas regulē lietu jaunu izskatīšanu sakarā ar būtiskiem materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumiem. Tajā paredzētas Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Senāta departamentu priekšsēdētāju un Latvijas Republikas ģenerālprokurora tiesības iesniegt protestus Senātam par tiesu nolēmumiem, kas stājušies spēkā.

Saskaņā ar šīs nodaļas 448.p. pamats protesta iesniegšanai ir būtiski materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumi, kas konstatēti lietās, kuras ir izskatītas tikai pirmās instances tiesā, ja tiesas nolēmums nav ticis pārsūdzēts apelācijas kārtībā no lietas dalībnieka neatkarīgu iemeslu dēļ vai ar tiesas nolēmumu aizskartas valsts vai pašvaldības tiesības, vai to personu tiesības, kuras nav bijušas lietas dalībnieki.

Civilprocesa likumā ir 5 daļas, kurās ir 62 nodaļas, pavisam 541 pants.

Gunārs Aigars,

Civilprocesa likuma projekta

izstrādāšanas darba grupas vadītājs

Saturā

1. DAĻA. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.nodaļa Pamatnoteikumi 4.lpp.

1. Sadaļa. Tiesa

2.nodaļa Tiesas sastāvs 5.lpp.

3.nodaļa Civiltiesisko strīdu pakļautība un piekritība 6.lpp.

4.nodaļa Tiesas izdevumi 7.lpp.

5.nodaļa Procesuālie termiņi 9.lpp.

6.nodaļa Tiesas paziņojumi un izsaukumi 10.lpp.

7.nodaļa Protokoli 10.lpp.

8.nodaļa Procesuālās sankcijas 11.lpp.

2. Sadaļa. Lietas dalībnieki

9.nodaļa Puses 12.lpp.

10.nodaļa Trešās personas 12.lpp.

11.nodaļa Pārstāvji 13.lpp.

12.nodaļa Valsts vai pašvaldību iestādes

un personas, kuras piedalās procesā

saskaņā ar likumu 13.lpp.

13.nodaļa Prokurors 14.lpp.

3. Sadaļa. Pierādījumi

14.nodaļa Vispārīgie noteikumi par pierādījumiem 14.lpp.

15.nodaļa Pierādījumu nodrošināšana 14.lpp.

16.nodaļa Pierādīšanas līdzekļi 15.lpp.

2. DAĻA. TIESVEDĪBA PIRMĀS INSTANCES TIESĀ

4. Sadaļa. Prasības tiesvedība

17.nodaļa Prasības celšana 17.lpp.

18.nodaļa Prasības nodrošinājums 18.lpp.

19.nodaļa Civillietu sagatavošana iztiesāšanai 19.lpp.

20.nodaļa Civillietu iztiesāšana 20.lpp.

21.nodaļa Spriedums 23.lpp.

22.nodaļa Civillietu izskatīšanas atlikšana

23.nodaļa Tiesvedības apturēšana civillietās

24.nodaļa Prasības atstāšana bez izskatīšanas

25.nodaļa Tiesvedības izbeigšana civillietās

26.nodaļa Mierizlīgums

27.nodaļa Tiesas lēmums

5. Sadaļa. Atsevišķu kategoriju lietu

izskatīšanas īpatnības

28.nodaļa Lietas par laulības neesamību un šķiršanu

29.nodaļa Lietas par laulībā vai ārlaulībā dzimušo bērnu

izcelšanās noteikšanu

6. Sadaļa. Sevišķā tiesāšanas kārtība

30.nodaļa Vispārīgie noteikumi

31.nodaļa Adopcijas apstiprināšana un atcelšana

32.nodaļa Personu atzīšana par rīcības nespējīgām

un aizgādnības nodibināšana

33.nodaļa Aizgādnības nodibināšana personai

tās izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves,

kā arī alkohola vai narkotiku

pārmērīgas lietošanas dēļ

34. nodaļa Aizgādnības nodibināšana promesošo

un pazudušo personu mantai

35.nodaļa Pazudušo personu izsludināšana par mirušām

36.nodaļa Faktu, kuriem ir juridiska nozīme konstatēšana

37.nodaļa Tiesību atjaunošana pēc parāda aktiem

vai uzrādītāja vērtspapīriem

38.nodaļa Pēdējās gribas rīkojuma aktu nolasīšana

un stāšanās likumīgā spēkā

39.nodaļa Mantojuma apsardzība un aizgādnība

40.nodaļa Sludinājums par mantojuma atklāšanos

41.nodaļa Mantojuma pieņemšana un apstiprināšana

mantojuma tiesībās

42.nodaļa Mantojuma dalīšana

43.nodaļa Nekustamā īpašuma izpirkšana

44.nodaļa Saistības priekšmeta iesniegšana

tiesai glabāšanā

45.nodaļa Ierakstu nepareizību konstatēšana

civilstāvokļa aktu reģistros

46.nodaļa Sūdzību izskatīšana par zvērinātu notāru

rīcību un tādu iestāžu (amatpersonu) rīcību,

kuras veic notariālās funkcijas

47.nodaļa Lietas par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību)

maksātnespēju

7.Sadaļa. Saistību izpildīšana tiesas ceļā

48.nodaļa Nekustāmā īpašuma labprātīga

pārdošana tiesas ceļā

49.nodaļa Saistību bezstrīdus piespiedu izpilde

3.DAĻA. TIESAS SPRIEDUMU

UN LĒMUMU PĀRSŪDZĒŠANA

8.Sadaļa. Tiesvedība apelācijas instancē

50.nodaļa Apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība

51.nodaļa Civillietu izskatīšana apelācijas instancē

52.nodaļa Apelācijas instances tiesas spriedums

vai lēmums

9.Sadaļa. Pirmās instances un apelācijas

instances lēmumu pārsūdzēšana

53.nodaļa Tiesas lēmuma pārsūdzēšana

10.Sadaļa.Tiesvedība kasācijas instancē

54.nodaļa Kasācijas sūdzību iesniegšanas kārtība

55.nodaļa Civillietu izskatīšana kasācijas instancē

56.nodaļa Kasācijas instances tiesas spriedums

11.Sadaļa. Lietu, kurās spriedumi vai lēmumi

stājušies likumīgā spēkā, jauna izskatīšana

57.nodaļa Lietu jauna izskatīšana sakarā

ar jaunatklātiem apstākļiem

58.nodaļa Lietu jauna izskatīšana sakarā ar būtiskiem

materiālo un procesuālo tiesību normu

pārkāpumiem

4.DAĻA. TIESAS NOLĒMUMU IZPILDĪŠANA

59.nodaļa Vispārīgie noteikumi

60.nodaļa Piedziņas noteikumi

61.nodaļa Piedzīto summu sadalīšana starp piedzinējiem

62.nodaļa Piedzinēja, parādnieka un citu personu tiesību

aizsardzība, izpildot tiesas spriedumu

5.DAĻA. ĀRVALSTU TIESU NOLĒMUMI

UN TIESU UZDEVUMI

1.Pielikums. Mantas saraksts, uz kuru nevar

vērst piedziņu pēc izpildu

dokumentiem

2.Pielikums Nozaudētās tiesvedības vai izpildīšanas

lietvedības materiālu atjaunošanas

noteikumi

3.Pielikums. Nolikums par šķīrējtiesu .

1.daļa. Vispārīgie noteikumi

1.nodaļa Pamatnoteikumi

1.pants. Personas tiesības uz tiesas aizsardzību

(1) Katrai personai ir tiesības uz viņas aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai likumīgo interešu aizsardzību tiesā.

(2) Personai, kas griezusies tiesā, ir tiesības uz viņas lietas izskatīšanu tiesā likumā noteiktā procesuālā kārtībā.

2.pants. Tiesas spriešana civillietā

Latvijas Republikā civillietas izskata tikai tiesa.

3.pants. Likumi, kas regulē tiesvedību civillietā

(1) Tiesvedību civillietā nosaka šis likums.

(2) Tiesvedība civillietā notiek pēc tiem civilprocesa likumiem, kuri ir spēkā lietas izskatīšanas, atsevišķu procesuālo darbību izdarīšanas vai tiesas sprieduma izpildīšanas laikā.

(3) Ārvalstu tiesu uzdevumus un spriedumus Latvijas Republikas tiesas izpilda, kā arī nosūta savus uzdevumus un spriedumus ārvalstu tiesām šajā likumā un starpvalstu līgumos vai starptautiskajos nolīgumos noteiktajā kārtībā.

4.pants. Tiesvedības instances civillietā

(1) Civillieta izskatāma pēc būtības divās tiesu instancēs.

(2) Civillieta nav izskatāma pēc būtības augstākā tiesu instancē, iekams tā nav izskatīta zemākā.

(3) Otrās instances tiesas spriedumu lietas dalībnieki var pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

5.pants. Materiālo tiesību normu piemērošana

(1) Tiesas izspriež civillietas, pamatojoties uz Latvijas Republikas likumiem.

(2) Tiesas piemēro arī citus normatīvos aktus, ko izdevušas valsts, pašvaldību un citas iestādes tām piešķirtās kompetences robežās.

(3) Likumā un starpvalstu līgumos noteiktajos gadījumos tiesas piemēro arī starptautisko tiesību normas vai citu valstu likumus.

(4) Piemērojot materiālo tiesību normas, tiesas vadās arī no Augstākās Tiesas plēnuma lēmumiem, kuros dots likuma izskaidrojums.

(5) Ja nav likuma, kas regulē strīdīgo attiecību, tiesas piemēro likumu, kurš regulē līdzīgas tiesiskās attiecības, bet, ja tāda likuma nav, vadās no Latvijas Republikas likumu vispārējiem principiem un jēgas.

6.pants. Civillietas ierosināšana tiesā

(1) Tiesnesis ierosina civillietu pēc to personu pieteikuma, uz kurām šī lieta attiecas.

(2) Tiesnesis ierosina civillietu arī pēc to valsts vai pašvaldību iestāžu un personu pieteikuma, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt citu personu tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses.

(3) Prasības tiesvedības lietās iesniedz prasības pieteikumus, bet sevišķās tiesāšanas kārtības lietās — pieteikumus vai sūdzības.

7.pants. Civilprasība krimināllietā

(1) Prasību par materiālo zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzību, kas nodarīts ar noziedzīgu nodarījumu, var celt krimināllietā kriminālprocesa likumu noteiktajā kārtībā.

(2) Ja civilprasība krimināllietā nav izskatīta, prasību var celt civilprocesa noteiktajā kārtībā.

8.pants. Patiesības noskaidrošana civillietā

(1) Tiesa izskata lietu saskaņā ar likumiem un tiesas sēdē pārbaudītiem pierādījumiem, kuri iegūti likumā noteiktā kārtībā.

(2) Tiesai jāizskaidro lietas dalībniekiem viņu tiesības un pienākumi, kā arī procesuālo darbību izdarīšanas vai neizdarīšanas sekas.

9.pants. Pušu līdztiesība civilprocesā

(1) Pusēm ir vienlīdzīgas procesuālās tiesības.

(2) Tiesai jānodrošina pusēm vienādas iespējas izmantot viņām piešķirtās tiesības savu interešu aizsardzībai.

10.pants. Sacīkste civilprocesā

(1) Puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā.

(2) Sacīkste notiek, pusēm iesniedzot pierādījumus, tiesai adresētus pieteikumus, piedaloties liecinieku un ekspertu nopratināšanā, citu pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā, piedaloties tiesu debatēs un veicot citas procesuālās darbības šajā likumā noteiktajā kārtībā.

11.pants. Civillietas izskatīšanas atklātums

(1) Civillietas visās tiesās izskata atklāti.

(2) Tiesas sēžu zālē neielaiž personas, kas jaunākas par 15 gadiem, ja tās nav lietas dalībnieki vai liecinieki.

(3) Pēc motivēta tiesas lēmuma civillietu var izskatīt slēgtā tiesas sēdē, lai neizpaustu lietas dalībnieku dzīves intīmos apstākļus, kā arī lai nodrošinātu valsts, adopcijas, dienesta,profesionālos, ražošanas un komerciālos noslēpumus.

(4) Slēgtā tiesas sēdē piedalās lietas dalībnieki, bet vajadzības gadījumos — arī eksperti un tulki.

(5) Lietas izskatīšana slēgtā tiesas sēdē notiek, ievērojot visus tiesvedības noteikumus.

(6) Tiesas nolēmumus vienmēr pasludina publiski.

12.pants. Civillietas vienpersoniska un koleģiāla izskatīšana

(1) Civillietu pirmās instances tiesā izskata tiesnesis vienpersoniski.

(2) Apelācijas un kasācijas instances tiesā civillietu izskata koleģiāli.

(3) Ja lietas iztiesāšanas procesā kādu no tiesnešiem aizstāj cits tiesnesis, tad lietas iztiesāšana jāsāk no jauna.

13.pants. Tiesvedības valoda

(1) Tiesvedība civillietā notiek valsts valodā.

(2) Tiesa var pieļaut arī citu tiesvedības valodu, ja tam piekrīt visi lietas dalībnieki.

(3) Lietas dalībniekiem, kuri nepārvalda tiesvedības valodu, ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un piedalīties procesuālajās darbībās ar tulka palīdzību.

14.pants. Civillietas iztiesāšanas nepārtrauktība

(1) Tiesas sēde katrā lietā, kuru izskata pēc būtības, noris nepārtraukti, izņemot atpūtai paredzēto laiku, un nemainīgā tiesnešu sastāvā.

(2) Neviens no tiesas sastāva tiesnešiem nav tiesīgs izskatīt citu lietu, iekams iesāktās lietas iztiesāšana nav pabeigta, tiesvedība apturēta vai atlikta.

15.pants. Civillietas iztiesāšanas tiešums un mutiskums

(1) Pirmās instances un apelācijas instances tiesa, izskatot civillietu, pati pārbauda pierādījumus lietā.

(2) Civillietas iztiesāšana notiek mutiski — uz tiesu uzaicinātās un izsauktās personas liecības un paskaidrojumus dod mutiski, agrāk nopratināto liecinieku ieprotokolētās liecības, rakstiskie pierādījumi un citi materiāli tiek nolasīti un apspriesti.

(3) Tiesa, izlemjot lietu, nevar pamatoties uz pierādījumiem, kas nav pārbaudīti tiesas sēdē.

16.pants. Procesuālā ekonomija

Lietas dalībniekiem jāievēro likuma vai tiesas noteiktie procesuālie termiņi un procesuālo darbību izpildes kārtība.

1.sadaļa. Tiesa

2.nodaļa. Tiesas sastāvs

17.pants. Tiesneši

(1) Lietu tiesā izskata Latvijas Republikas likuma “Par tiesu varu” noteiktā kārtībā iecelti vai apstiprināti tiesneši.

18.pants. Jautājumu izlemšana tiesā

(1) Visus jautājumus, kas rodas, izskatot lietu koleģiālā sastāvā, izlemj tiesneši ar balsu vairākumu. Izlemjot ikvienu jautājumu, neviens no tiesnešiem nav tiesīgs atturēties no balsošanas.

(2) Šajā likumā paredzētajos gadījumos jautājumus izlemj tiesnesis vienpersoniski.

19.pants. Nepieļaujamība tiesnesim piedalīties lietas atkārtotā izskatīšanā

(1) Tiesnesis, kas piedalījies lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā, nevar piedalīties šīs lietas izskatīšanā apelācijas vai kasācijas instances tiesā, kā arī nevar piedalīties jaunā lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā, ja spriedums, kas sastādīts, viņam piedaloties, ir atcelts.

(2) Tiesnesis, kas piedalījies lietas izskatīšanā apelācijas vai kasācijas instances tiesā, nevar piedalīties šīs lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā vai apelācijas instances tiesā.

20.pants. Pamati tiesneša atstatīšanai vai noraidīšanai

(1) Tiesnesis nevar piedalīties lietas izskatīšanā:

1) ja viņš šīs lietas iepriekšējā izskatīšanā piedalījies procesā kā lietas dalībnieks, pārstāvis, liecinieks, eksperts, tulks, prokurors vai tiesas sēdes sekretārs;

2) ja viņš sastāv radniecības vai svainības attiecībās ar kādu no lietas dalībniekiem;

3) ja viņš personīgi tieši vai netieši ir ieinteresēts lietas iznākumā vai ja ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti;

4) ja viņš sastāv radniecības vai svainības attiecībās ar kādu no tiesnešiem, kas ir tās tiesas sastāvā, kura izskata lietu.

(2) Tiesnesim, pastāvot iepriekšminētajiem apstākļiem, ir sevi jāatstata līdz lietas izskatīšanas sākumam.

(3) Ja šī panta 1.daļā norādītos apstākļus tiesnesis atklāj lietas izskatīšanas gaitā, tad sevis atstatīšana izdarāma tiesas sēdē, norādot sevis atstatīšanas motīvus. Šajā gadījumā tiesa vai tiesnesis lietas izskatīšanu atliek.

(4) Ja tiesnesis nav sevi atstatījis, tad lietas dalībnieki uz šajā un 19.pantā minētajiem pamatiem var pieteikt noraidījumu tiesnesim vai visam tiesas sastāvam.

21.pants. Noraidījuma pieteikšana

(1) Noraidījumu tiesnesim vai visam tiesas sastāvam var pieteikt lietas dalībnieki rakstveidā vai mutiski, par ko izdarāms ieraksts tiesas sēdes protokolā.

(2) Noraidījums jāmotivē un jāpieteic, līdz lietu uzsākts izskatīt pēc būtības. Vēlāk noraidījumu var pieteikt tad, ja personai, kura noraidījumu piesaka, noraidījuma pamats kļuvis zināms lietas izskatīšanas laikā.

22.pants. Pieteiktā noraidījuma izskatīšanas kārtība

(1) Ja pieteikts noraidījums, tiesa uzklausa citu civillietas dalībnieku viedokli un noklausās tiesnesi, kuram noraidījums pieteikts.

(2) Tiesas sēdē pieteikto noraidījumu tiesa izlemj apspriežu istabā.

(3) Tiesnesim pieteikto noraidījumu izlemj pārējais tiesas sastāvs bez tā tiesneša klātbūtnes, kuram noraidījums pieteikts. Ja balsis dalās līdzīgi, tiesnesis ir noraidīts.

(4) Noraidījumu, kas pieteikts vairākiem tiesnešiem vai visam tiesas sastāvam, izlemj tā pati tiesa pilnā sastāvā ar balsu vairākumu.

(5) Lietā, kuru tiesnesis izskata vienpersoniski, pieteikto noraidījumu izlemj pats tiesnesis.

23.pants. Pieteiktā noraidījuma apmierināšanas sekas

(1) Ja noraidīts tiesnesis vai viss tiesas sastāvs, lietu izskata tā pati tiesa citā sastāvā vai cits tiesnesis.

(2) Ja jauna tiesas sastāva izveidošana attiecīgajā tiesā nav iespējama, lietu nosūta cita rajona (pilsētas) tiesai vai citai apgabaltiesai.

(3) Ja noraidījums tiesnesim pieteikts lietas izskatīšanas gaitā, pieteiktā noraidījuma apmierināšanas gadījumā lietas izskatīšanu sāk no sākuma.

3.nodaļa. Civiltiesisko strīdu pakļautība un piekritība

24.pants. Pakļautība

(1) Visi civiltiesiskie strīdi ir izšķirami tiesā, ja vien likumā nav noteikts citādi. Tas neatņem pusēm tiesības, abpusēji vienojoties, griezties strīda izšķiršanai šķīrējtiesā.

(2) Jautājumu par strīda pakļautību izšķir tiesa vai tiesnesis. Ja tiesa vai tiesnesis atzīst, ka strīds nav pakļauts tiesai, lēmumā jānorāda institūcija, kuras kompetencē ietilpst šā strīda izšķiršana.

(3) Tiesa izskata arī fizisku un juridisku personu pieteikumus (sūdzības) , kuriem nav tiesiska strīda rakstura, ja tas noteikts likumā.

25.pants. Piekritība rajona (pilsētas) tiesai

Tiesai pakļautās lietas izskata rajona (pilsētas) tiesa, izņemot tās lietas, kuras saskaņā ar likumu izskata apgabaltiesa.

26.pants. Piekritība apgabaltiesai

Apgabaltiesa izskata šādas tiesai pakļautās lietas:

1) lietas par patenttiesību aizsardzību un preču zīmju reģistrācijas anulēšanu saskaņā ar Patentu likumu, Dizainparaugu aizsardzības likumu un likumu “Par preču zīmēm”;

2) sūdzības par zvērinātu notāru rīcību;

3) lietas, kurās ir strīds par īpašuma tiesībām uz nekustamu īpašumu;

4) lietas, kas izriet no saistību tiesībām, ja prasības summa pārsniedz 30000 latu;

5) lietas par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) maksātnespēju.

27.pants. Prasības celšana pēc atbildētāja atrašanās vietas

(1) Prasību pret fizisko personu ceļ tiesā pēc viņas dzīves vietas.

(2) Prasību pret juridisko personu ceļ tiesā pēc juridiskās pesonas atrašanās vietas (juridiskās adreses).

28.pants. Pieteikuma iesniegšana tiesā sevišķās tiesāšanas kārtībā izskatāmajās lietās

Sevišķās tiesāšanas kārtībā izskatāmajās lietās pieteikumu tiesā iesniedz pēc pieteicēja dzīvesvietas. Atsevišķām sevišķās tiesāšanas kārtībā izskatāmajām lietu kategorijām likums var paredzēt citu piekritību.

29.pants. Piekritība pēc prasītāja izvēles

(1) Prasība pret atbildētāju, kura dzīvesvieta nav zināma vai kuram nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijas Republikā, ceļama pēc viņa nekustamā īpašuma atrašanās vietas vai pēc viņa pēdējās zināmās dzīvesvietas Latvijas Republikā.

(2) Prasību, kas radusies no juridiskās personas filiāles vai pārstāvniecības darbības, var celt tiesā arī pēc filiāles vai pārstāvniecības atrašanās vietas.

(3) Prasību par uzturlīdzekļu piedziņu vai paternitātes noteikšanu prasītājs var celt arī pēc savas dzīvesvietas.

(4) Prasības, kas izriet no personiskiem aizskārumiem (Civillikuma 2347. —2353.pants), kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, prasītājs var celt pēc savas dzīvesvietas vai pēc zaudējuma nodarīšanas vietas.

(5) Prasību par fiziskas vai juridiskas personas mantai nodarīto zaudējumu var celt arī pēc tā nodarīšanas vietas.

(6) Prasību par mantas atdošanu vai tās vērtības atlīdzināšanu, par pensijas un darba tiesību vai dienesta attiecību atjaunošanu prasītājs var celt arī pēc savas dzīvesvietas.

(7) Prasības par zaudējumu atlīdzināšanu, kas radušies no kuģu sadursmēm, kā arī par atlīdzības piedziņu par palīdzības sniegšanu un glābšanu, var celt arī pēc atbildētāja kuģa atrašanās vietas vai pēc ostas atrašanās vietas, kurā kuģis pierakstīts.

(8) Prasītājs var izvēlēties vienu no vairākām tiesām, kurām saskaņā ar šo pantu lieta piekrīt.

(9) Prasība pret vairākiem atbildētājiem, kas dzīvo vai atrodas dažādās vietās, pēc prasītāja izvēles ceļama pēc viena atbildētāja dzīves vai atrašanās vietas.

30.pants. Vairāku savstarpēji saistītu lietu piekritība

(1) Pretprasība, neatkarīgi no tās piekritības, ceļama tiesā pēc sākotnējās prasības izskatīšanas vietas.

(2) Civilprasība, kas radusies no krimināllietas, ja tā nav iesniegta vai nav izspriesta, izskatot krimināllietu, civilprocesa kārtībā ceļama pēc tās piekritības noteikumiem.

31.pants. Izņēmuma piekritība

(1) Prasības par īpašuma vai lietošanas tiesībām un par jebkuru citu lietu tiesību uz nekustamu īpašumu vai tā piederumiem, kā arī prasības par minēto tiesību ierakstīšanu Zemesgrāmatā vai par šo tiesību došanu, par aresta noņemšanu mantai ceļamas pēc mantas atrašanās vietas.

(2) Kreditora prasības pret mantojuma masu, kad nav zināmi mantojuma tiesībās apstiprinātie vai mantojumu pieņēmušie mantinieki, piekrīt tiesai pēc mantojuma atstājēja dzīvesvietas, bet, ja dzīvesvieta nav bijusi Latvijā vai ja dzīvesvieta nav zināma, tad tiesai pēc mantojamās mantas vai tās daļu atrašanās vietas.

32.pants. Līgumiskā piekritība

(1) Puses, līgumā savstarpēji vienojoties, var grozīt attiecīgās lietas teritoriālo piekritību.

(2) Likumā noteikto izņēmuma piekritību nevar grozīt, pusēm vienojoties.

33.pants. Tiesvedībā pieņemtās lietas nodošana citai tiesai

(1) Lieta, kuru tiesa pieņēmusi savā tiesvedībā, ievērojot piekritības noteikumus, tiesai jāizskata pēc būtības, kaut arī lietas izskatīšanas gaitā būtu mainījusies tās pieritība.

(2) Tiesa var nodot lietas izskatīšanu citai tiesai, ja:

1) atzīst, ka šo lietu ātrāk, pilnīgāk un vispusīgāk izskatīs cita tiesa, it īpaši lielākās pierādījumu daļas atrašanās vietā;

2) atbildētājs, kura dzīvesvieta agrāk nav bijusi zināma, iesniedz lūgumu par lietas nodošanu tiesai pēc viņa dzīvesvietas;

3) pēc viena vai vairāku tiesnešu atstatīšanas vai noraidīšanas to aizstāšana tai pašā tiesā nav iespējama;

4) izskatot lietu tiesā, atklājas, ka tā pieņemta, pārkāpjot piekritības noteikumus.

(3) Zemākas instances tiesa nosūta lietu izskatīšanai augstākas instances tiesai, ja saskaņā ar likumu lietu var skatīt tikai augstākas instances tiesa (šā likuma 26.pants).

(4) Lēmumu par lietas nodošanu citai tiesai lietas dalībnieki var pārsūdzēt likumā noteiktā kārtībā.

(5) Lietu nodod izskatīšanai no vienas tiesas citai tiesai uz tiesas lēmuma pamata, kad notecējis termiņš šā lēmuma pārsūdzēšanai, bet, ja lēmums pārsūdzēts , — pēc sūdzības noraidīšanas.

(6) Lietu, kas nosūtīta no vienas tiesas citai, pieņem izskatīšanai tā tiesa, kurai tā nosūtīta.

4.nodaļa. Tiesas izdevumi

34.pants. Tiesas izdevumi civillietās

(1) Tiesas izdevumi civillietās ir:

1) valsts nodeva;

2) izdevumi, kas saistīti ar lietas izskatīšanu.

35.pants. Valsts nodeva

(1) Par katru prasības pieteikumu - sākotnējo prasību vai pretprasību, trešās personas pieteikumu ar patstāvīgu prasījumu par strīda priekšmetu, kas iesniegts jau iesāktā procesā, pieteikumu (sūdzību) sevišķās tiesāšanas kārtības lietās, kā arī citiem šajā pantā paredzētajiem pieteikumiem, kas tiek iesniegti tiesā, maksājama valsts nodeva šādā apmērā:

1) par prasību, kas novērtējama naudas summā:

a) līdz 100 latiem — 5 lati;

b) no 101 lata līdz 1 000 latiem — 10 procenti no prasības summas;

c) no 1 001 lata līdz 5 000 latiem — 100 lati + 2,5 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 1 000 latus;

d) no 5 001 lata līdz 20 000 latiem — 200 lati + 1,6 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 5000 latus;

e) no 20 001 lata līdz 100 000 latiem — 440 lati + 1 procents no prasības summas, kas pārsniedz 20 000 latus;

f) no 100 001 lata līdz 500 000 latiem — 1 240 lati + 0,3 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 100 000 latus;

g) vairāk par 500 000 latiem — 2 440 lati + 0,05 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 500 000 latus;

2) par prasības pieteikumu laulības šķiršanas lietā — 20 lati, bet par prasības pieteikumu laulības šķiršanas lietā ar personu, kas noteiktā kārtībā atzīta par bezvēsts promesošu vai rīcības nespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, vai ar personu, kas notiesāta ar brīvības atņemšanu uz laiku ne mazāku par trim gadiem- 5 lati.

3) par pieteikumu (sūdzību) sevišķās tiesāšanas kārtības lietās — 5 lati, bet par pieteikumu lietās par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) maksātnespēju - 100 lati ;

4) par citām prasībām, kam nav mantiska rakstura (vai kas nav jānovērtē) ,— 10 lati;

5) par pieteikumu prasības nodrošināšanai pirms prasības celšanas —15 lati;

6) par pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu — 50 procentu apmērā attiecīgi no 1. vai 4.punktā noteiktās valsts nodevas apmēra;

7) par pieteikumu par izpildu raksta izdošanu uz šķīrējtiesas sprieduma pamata — 50 procentu apmērā attiecīgi no 1. vai 4. punktā noteiktās valsts nodevas apmērā.

(2) Par katru uz tiesu uzaicināmo liecinieku no puses, kas lūgusi liecinieku uzaicināt, ņemama valsts nodeva 1 lata apmērā.

(3) Taisot spriedumu, tiesa nosaka valsts nodevu šādos apmēros:

1) lietās par apstiprināšanu mantojuma tiesībās, ja mantojuma vērtība pārsniedz 10 minimālās mēnešalgas:

a) laulātajam un kopā ar mantojuma atstājēju dzīvojušajiem pirmās, otrās un trešās šķiras mantiniekiem- 0,5 procenti no mantojamās mantas vērtības;

b) pārējiem pirmās un otrās šķiras mantiniekiem- 1 procents no mantojamās mantas vērtības;

c) pārējiem trešās šķiras mantiniekiem- 3 procenti no mantojamās mantas vērtības;

d) ceturtās šķiras mantiniekiem- 10 procenti no mantojamās mantas vērtības.

Piezīme. Valsts nodeva maksājama, mantiniekam saņemot tiesas sprieduma norakstu pēc tā stāšanās likumīgā spēkā;

2) lietās par pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma stāšanos likumīgā spēkā, ja mantojuma vērtība pārsniedz 10 minimālās mēnešalgas:

a) laulātajam un pirmās, otrās vai trešās šķiras mantiniekiem- 50 procentu apmērā no šā panta trešās daļas 1.punktā noteiktā valsts nodevas apmēra;

b) ceturtās šķiras mantiniekiem- 8 procentu apmērā no mantojamās mantas vērtības;

c) pārējiem testamentārajiem vai līgumiskajiem mantiniekiem- 15 procentu apmērā no mantojamās mantas vērtības.

Piezīme. Valsts nodeva maksājama, mantiniekam saņemot pēdējās gribas rīkojuma aktu vai mantojuma līgumu ar attiecīgu uzrakstu par tā stāšanos likumīgā spēkā;

3) lietās par mantojuma dalīšanu- 10 procenti no katram mantiniekam iedalītās mantojuma mantas vērtības;

4) lietās par laulības šķiršanu- no 10 līdz 50 latiem.

Piezīme. Valsts nodeva maksājama, kad tiek izdarīta laulības šķiršanas atzīme pasē.

(4) Par apelācijas sūdzību valsts nodeva ņemama 50 procentu apmērā no likmes, kas jāapmaksā iesniedzot prasības pieteikumu (pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietās) , bet mantiskos strīdos kā arī lietās par mantojuma dalīšanu- no likmes, ko aprēķina atbilstoši strīda summai.

(5) Blakus sūdzība par tiesas lēmumu ar valsts nodevu nav apmaksājama.

(6) Par lietā esoša dokumenta noraksta izsniegšanu, kā arī par tiesas sprieduma un lēmuma noraksta atkārtotu izsniegšanu ņemama valsts nodeva 2 latu apmērā un turklāt 0,60 lati par katru izgatavoto lapu.

36.pants. Prasības summas noteikšana

(1) Prasības summu nosaka:

1) prasībās par naudas piedziņu- piedzenamā summa;

2) prasībās par mantas izprasīšanu- izprasāmās mantas vērtība;

3) prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu- maksājumu kopsumma par 1 gadu;

4) prasībās par terminētiem maksājumiem un devumiem- visu maksājumu vai devumu kopsumma, bet ne vairāk kā par trim gadiem;

5) prasībās par beztermiņa vai mūža maksājumiem un devumiem- visu maksājumu un devumu kopsumma par trim gadiem;

6) prasībās par maksājumu vai devumu samazināšanu vai palielināšanu- summa, par kādu samazina vai palielina maksājumus vai devumus, bet ne vairāk kā par vienu gadu;

7) prasībās par maksājumu vai devumu izbeigšanu- atlikušo maksājumu vai devumu kopsumma, bet ne vairāk kā par vienu gadu;

8) prasībās par mantas nomas līguma pirmstermiņa izbeigšanu- maksājumu kopsumma par mantas lietošanu atlikušajā līguma darbības laikā, bet ne vairāk kā par trim gadiem;

9) prasībās par īpašuma tiesībām uz ēkām- ēku vērtība, bet ne mazāka par tās inventarizācijas vērtību;

10) prasībās par īpašuma tiesībām uz zemi- zemes vērtība, bet ne mazāka par tās kadastrālo vērtību;

11) prasībās, kas sastāv no vairākiem patstāvīgiem mantiskiem prasījumiem- visu prasījumu kopsumma.

(2) Prasības summu norāda prasītājs. Ja norādītā prasības summa acīmredzot neatbilst izprasāmās mantas īstajai vērtībai, prasības summu nosaka tiesnesis.

37.pants.Valsts nodevas piemaksa

(1) Prasībai, kuru iesniegšanas laikā ir grūti novērtēt, tiesnesis iepriekš nosaka valsts nodevas apmēru. Galīgo valsts nodevas apmēru, izskatot lietu, nosaka tiesa.

(2) Prasības summai palielinoties, atbilstoši piemaksājama valsts nodeva.

38.pants. Valsts nodevas atmaksāšana

(1) Samaksātā valsts nodeva atmaksājama pilnīgi vai daļēji šādos gadījumos:

1) ja iemaksāta lielāka nodeva nekā to nosaka likums;

2) ja tiesa atsakās pieņemt pieteikumu;

3) ja izbeidz lietā tiesvedību uz tā pamata, ka lietas izskatīšana nav pakļauta tiesām;

4) ja prasību atstāj bez izskatīšanas uz tā pamata, ka ieinteresētā persona, kas griezusies tiesā, nav ievērojusi attiecīgajai lietu kategorijai noteikto lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtību, ka pieteikumu iesniegusi rīcības nespējīga persona, kā arī tad, ja prasību atstāj bez izskatīšanas pēc prasītāja lūguma, ja nav bijusi uzsākta lieta.

(2) Valsts nodevu atmaksā ar noteikumu, ka pieteikums par tā atmaksāšanu iesniegts tiesā gada laikā kopš summas iemaksas valsts budžetā.

(3) Pieteikums par valsts nodevas atmaksāšanu ir atbrīvots no tiesu izdevumiem.

(4) Valsts nodevu atmaksā no valsts budžeta līdzekļiem uz tiesas vai tiesneša lēmuma pamata.

39.pants. Izdevumi, kas saistīti ar lietas izskatīšanu

Izdevumi, kas saistīti ar lietas izskatīšanu, ir:

1) summas, kas jāizmaksā lieciniekiem un ekspertiem;

2) izdevumi, kas saistīti ar liecinieku nopratināšanu vai apskates izdarīšanu uz vietas;

3) izdevumi atbildētāja meklēšanai;

4) izdevumi, kas saistīti ar tiesas sprieduma izpildīšanu;

5) izdevumi, kas saistīti ar prasības pieteikuma un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu;

6) izdevumi, kas saistīti ar sludinājuma ievietošanu laikrakstā;

7) izdevumi, kas saistīti ar prasības nodrošināšanu;

8) izdevumi, kas saistīti ar mantojuma apsardzību un dalīšanu.

40.pants. Izdevumu, kas saistīti ar lietas izskatīšanu, iemaksāšanas kārtība

(1) Izdevumu summas, kas jāizmaksā lieciniekiem un ekspertiem vai arī kas nepieciešamas izdevumu samaksai par apskates izdarīšanu vai liecinieku nopratināšanu uz vietas, par tiesas pavēstes piegādāšanu un izsniegšanu, par sludinājumu ievietošanu laikrakstā, par prasības nodrošināšanu iemaksā līdz lietas izskatīšanai tā puse, kura izteikusi attiecīgu lūgumu.

(2) Ja šādu lūgumu iesniegušas abas puses vai ja minētie izdevumi radušies pēc tiesas iniciatīvas, puses iemaksā pieprasītās summas vienādā apmērā.

(3) Šai pantā minētās summas nav jāiemaksā pusei, kas atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas.

41.pants. Tiesas izdevumu un izdevumu par zvērināta advokata palīdzību atlīdzināšana

(1) Pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tiesas izdevumus lietā, kaut arī šī puse būtu atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos. Ja prasība apmierināta daļēji, tad šai pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam- proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

(2) Ja prasītājs atsakās no prasības, viņš atlīdzina atbildētājam radušos tiesas izdevumus. Prasītāja tiesas izdevumus šajā gadījumā atbildētājs neatlīdzina.

Tomēr, ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas laprātīgi apmierinājis, tiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja visus prasītāja tiesas izdevumus lietā.

(3) Ja prasība atstāta bez izskatīšanas, tiesa pēc atbildētāja lūguma piespriež no prasītāja visus atbildētāja tiesas izdevumus lietā, izņemot šā likuma 217. panta 2.punktā norādīto gadījumu.

(4) Pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa pēc tās lūguma piespriež no otras puses izdevumus tā advokāta palīdzības samaksai, kurš piedalījies lietā, līdz piecu procentu apmēram no prasījumu apmierinātās daļas, bet ne augstāk par zvērināta advokāta atlīdzības takses apmēru.

(5) Ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka atbildētājs labprātīgi tos apmierinājis pēc prasības celšanas, tad tiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja izdevumus advokāta palīdzības samaksai, ņemot vērā ieguldīto darbu un patērēto laiku, nepārsniedzot šā panta 4. daļā norādīto apmēru.

(6) Šā panta noteikumi attiecas arī uz izdevumiem tā advokāta palīdzības samaksai, kurš uzstajies apelācijas un kasācijas instancē.

(7) Par tiesas lēmumu jautājumā par izdevumu atlīdzināšanu advokāta palīdzības samaksai var iesniegt blakus sūdzību vai protestu.

42.pants. Tiesas izdevumu atlīdzināšana valstij

(1) Valsts nodeva un izdevumi, kādi bijuši tiesai sakarā ar lietas izskatīšanu, ja no to samaksāšanas prasītājs bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

(2) Noraidot prasību, izdevumi, kādi bijuši tiesai sakarā ar lietas izskatīšanu, ja atbildētājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no prasītāja valsts ienākumos.

(3) Ja prasība apmierināta daļēji, bet atbildētājs atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas, izdevumi, kādi bijuši tiesai sakarā ar lietas izskatīšanu, piedzenami valsts ienākumos no prasītāja, kas nav atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas, proporcionāli tai prasījuma daļai, kura noraidīta.

(4) Ja abas puses ir atbrīvotas no tiesas izdevumu samaksas, tad izdevumus, kādi bijuši tiesai sakarā ar lietas izskatīšanu, uzņemas valsts.

(5) Ja izsludināta tādas personas meklēšana, kura izvairās samaksāt no viņa pienākošos maksājumus, tiesa vai tiesnesis no viņas piespriež meklēšanas izdevumus valsts ienākumos.

43.pants. Valsts nodevu un izdevumu, kas saistīti ar lietas izskatīšanu, iemaksa un izmaksa

Valsts nodevas un izdevumi, kas saistīti ar lietas izskatīšanu, iemaksājami un izmaksājami Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

44.pants. Izņēmumi no vispārīgiem noteikumiem par tiesu izdevumiem

(1) Valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes atbrīvojamas no samaksas par tiem procesuālo dokumentu norakstiem, kurus tiesa nosūta tām zināšanai likumā paredzētajos gadījumos.

(2) No tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti:

1) prasītāji prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem darbinieku prasījumiem, kas izriet no darba vai dienesta tiesiskajām attiecībām;

2) prasītāji prasībās, kas izriet no personiskiem aizskārumiem, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve;

3) prasītāji prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu;

4) prasītāji prasībās par nozieguma rezultātā nodarītā materiālā zaudējuma un morālā kaitējuma atlīdzināšanu;

5) pieteikuma iesniedzēji- laulātais, kā arī pirmās un otrās pakāpes radinieki- mantojuma lietās daļā par privatizācijas sertifikātu mantošanu;

6) prokurori, valsts vai pašvaldību iestādes vai personas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt citu personu vai valsts tiesības un ar likumu aizsargātās intereses.

(3) Ja prokurors, valsts vai pašvaldību iestādes, personas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, atsakās no pieteikuma, kas iesniegts citas personas labā, bet šī persona prasa lietas izskatīšanu pēc būtības, tiesas izdevumi jāmaksā pēc vispārīgiem noteikumiem.

(4) Puses atbrīvojamas no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos arī citos likumā paredzētajos gadījumos.

(5) Tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, ir tiesīgi atbrīvot viņu pilnīgi vai daļēji no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos.

45.pants. Lēmumu pārsūdzēšana jautājumos, kas saistīti ar tiesas izdevumiem

Par lēmumiem jautājumos, kas saistīti ar tiesas izdevumiem, var iesniegt blakus sūdzību vai protestu.

5.nodaļa. Procesuālie termiņi

46.pants. Procesuālo termiņu noteikšana

(1) Procesuālās darbības izdara likumā noteiktajos termiņos. Ja procesuālie termiņi nav noteikti likumā, tos nosaka tiesa vai tiesnesis. Tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa ilgumam jābūt tādam, lai procesuālo darbību varētu izpildīt.

(2) Procesuālo darbību pildīšanai nosaka precīzu kalendāra datumu vai termiņu līdz noteiktam kalendāra datumam, vai laika periodu (gados, mēnešos, nedēļās, dienās vai stundās). Ja procesuālā darbība nav jāizpilda noteiktā kalendāra datumā, to var pildīt visā noteiktā termiņa laikā.

47.pants. Procesuālo termiņu tecējuma sākums

(1) Procesuālā termiņa tecējums, kas aprēķināms gados, mēnešos, nedēļās vai dienās, sākas nākošajā dienā pēc kalendāra datuma vai pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.

(2) Procesuālā termiņa tecējums, kas aprēķināms stundās, sākas nākošajā stundā pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.

48.pants. Procesuālo termiņu izbeigšanās

(1) Termiņš, kas skaitāms gados, notek termiņa pēdējā gada atbilstošā mēnesī un datumā. Termiņš, kas skaitāms mēnešos, notek termiņa pēdējā mēneša atbilstošajā datumā. Ja mēnešos skaitāmā termiņa beigas ir tādā mēnesī, kuram nav atbilstoša datuma, tad termiņš notek šī mēneša pēdējā dienā. Termiņš, kas skaitāms nedēļās, notek pēdējās nedēļas atbilstošajā dienā.

(2) Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, par termiņa pēdējo dienu skaitāma nākošā darba diena.

(3) Procesuālo darbību, kurai notek termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem.

(4) Ja prasības pieteikums, sūdzība vai citi sūtījumi nodoti sakaru iestādē termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem, tie uzskatāmi par nodotiem termiņā. Tomēr, ja šī darbība jāizpilda tiesā, termiņu uzskata par notecējušu tai stundā, kad tiesa pēc tās iekšējās darba kārtības noteikumiem beidz darbu.

49.pants. Procesuālo termiņu nokavējuma sekas

Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd ar likuma vai tiesas, vai tiesneša noteiktā termiņa notecēšanu. Pēc procesuālo termiņu notecēšanas iesniegtās sūdzības un dokumentus neizskata.

50.pants. Procesuālo termiņu apturēšana

Apturot tiesvedību lietā, termiņa tecējums tiek apturēts. Termiņa tecējums apstājas brīdī, kad radies apstāklis, kas ir par pamatu tiesvedības apturēšanai. Procesuālā termiņa tecējums turpinās no dienas, kad atjaunota tiesvedība lietā.

51.pants. Procesuālo termiņu atjaunošana

(1) Nokavētos procesuālos termiņus var atjaunot tiesa, ja tā atzīst nokavēšanas iemeslus par attaisnojošiem.

(2) Atjaunojot nokavēto termiņu, tiesa vienlaicīgi atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību.

52.pants. Procesuālo termiņu pagarināšana

Tiesas vai tiesneša noteiktos termiņus var pagarināt pēc lietas dalībnieka pieteikuma.

53.pants. Procesuālo termiņu atjaunošanas un pagarināšanas kārtība

(1) Pieteikums par termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu iesniedzams tiesā, kurā nokavēto darbību vajadzēja izpildīt, un tas tiek izlemts tiesas sēdē, iepriekš par sēdes laiku un vietu paziņojot lietas dalībniekiem. Viņu neierašanās nav šķērslis šo jautājumu izlemšanai tiesā.

(2) Vienlaicīgi ar pieteikuma iesniegšanu par termiņa atjaunošanu jāizdara procesuālā darbība, kuras termiņš nokavēts.

(3) Tiesneša noteikto termiņu var pagarināt tiesnesis vienpersoniski.

(4) Par tiesas vai tiesneša atteikumu pagarināt vai atjaunot termiņu var iesniegt blakus sūdzību vai blakus protestu.

6.nodaļa. Tiesas paziņojumi un izsaukumi

54.pants. Aicināšana uz tiesu

(1) Lietas dalībniekus aicina uz tiesu, paziņojot par tiesas sēdes vai atsevišķu procesuālo darbību laiku un vietu.

(2) Uz tiesu aicina ar tiesas pavēsti, ja personas dzīvesvieta norādīta pieteikumā. Ja atbildētāja dzīvesvieta nav zināma, viņu aicina uz tiesu ar publikāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(3) Uz tiesas sēdi var aicināt arī ar telegrammu, telefonogrammu, faksogrammu.

(4) Lieciniekus, ekspertus un tulkus izsauc uz tiesu ar tiesas pavēstēm.

(5) Lietas dalībniekiem pavēstes jāpiegādā savlaicīgi.

55.pants. Tiesas pavēste

(1) Pavēstē jānorāda:

1) aicināmās vai izsaucamās fiziskās personas vārds, uzvārds vai juridiskās personas nosaukums un adrese;

2) tiesas nosaukums un adrese;

3) ierašanās vieta un laiks;

4) lietas nosaukums, kurā persona aicināta vai izsaukta;

5) norādījums, kādā sakarībā aicināts vai izsaukts adresāts;

6) norādījums, ka personai, kas saņēmusi pavēsti sakarā ar adresāta prombūtni, ir pienākums nodot to adresātam;

7) neierašanās sekas.

56.pants. Pavēstes piegādāšana

(1) Pavēsti piegādā pa pastu vai tiesas ziņnesis.

(2) Pavēsti piegādā aicināmajai vai izsaucamajai personai pēc adreses, kādu norādījis lietas dalībnieks. Tiesas pavēsti var nosūtīt arī uz šīs personas darba vietu.

(3) Lietas dalībnieks ar tiesneša piekrišanu var saņemt pavēsti piegādāšanai citai lietā aicināmajai vai izsaucamajai personai.

(4) Pavēsti,kuru piegādā tiesas ziņesis vai lietas dalībnieks, aicināmajai vai izsaucamajai personai izsniedz personīgi pret parakstu, kuru nodod atpakaļ tiesai.

(5) Ja pavēstes piegādātājs nesastop personu viņas dzīvesvietā, tad pavēsti izsniedz kādam no kopā dzīvojošiem pieaugušiem ģimenes locekļiem. Ja pavēstes piegādātājs nesastop adresātu darba vietā, tad pavēsti atstāj darba vietas administrācijai nodošanai adresātam. Minētajos gadījumos pavēstes saņēmējam pavēstes paraksta daļā jānorāda savs vārds un uzvārds, kā arī attiecības ar adresātu vai ieņemamais amats un bez kavēšanās pavēste jānodod adresātam.

(6) Ja uz tiesu aicināmā vai izsaucamā persona atrodas pagaidu prombūtnē vai viņas atrašanās vieta nav zināma, pavēstes piegādātājs par to izdara atzīmi pavēstes paraksta daļā. Šajā pavēstes daļā pavēstes piegādātājs norāda arī vietu, uz kurieni aizbraucis adresāts, un laiku, kad gaidāma viņa atgriešanās, ja viņš to noskaidrojis.

(7) Pavēstes izsniegšanas laiku atzīmē uz izsniedzamās pavēstes tās paraksta daļā, ko nodod atpakaļ tiesai.

(8) Juridiskajai personai adresētu pavēsti izsniedz tās attiecīgajai amatpersonai vai nosūta pa pastu pēc juridiskās personas adreses.

(9) Pavēsti var piegādāt ierakstītā sūtījumā, ar telegrammu vai pa telefaksu.

(10) Personai, kura dzīvo ārzemēs, pavēste nosūtāma ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas starpniecību vai starptautiska nolīguma vai starpvalstu līguma noteiktā kārtībā.

57.pants. Sekas, ko rada atteikšanās pieņemt pavēsti

(1) Ja uz tiesu aicināmā vai izsaucamā persona atsakās pavēsti pieņemt, pavēstes piegādātājs izdara attiecīgu atzīmi pavēstē.

(2) Atteikšanās pieņemt pavēsti nav šķērslis lietas izskatīšanai.

58.pants. Adreses maiņa lietas tiesvedības laikā

(1) Lietas dalībniekam jāpaziņo tiesai par savas adreses maiņu lietas tiesvedības laikā. Ja tāda paziņojuma nav, pavēsti nosūta pēc pēdējās tiesai zināmās adreses. Šajā gadījumā ir uzskatāms, ka lietas dalībniekam ir paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu.

(2) Lietas dalībniekam, ja tas nepaziņo tiesai par savas adreses maiņu tiesvedības laikā, tiesa vai tiesnesis var uzlikt naudas sodu līdz piecpadsmit latiem.

59.pants. Aicināšana uz tiesu ar publikāciju laikrakstā

(1) Atbildētājs, kura adresi prasītājs nevar norādīt, aicināms uz tiesu ar publikāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(2) Neatkarīgi no aicinājuma publikācijas “Latvijas Vēstnesī”, prasītājs ir tiesīgs tiesas aicinājuma tekstu publicēt uz sava rēķina citos laikrakstos.

(3) Laikrakstā publicētā aicinājuma tekstam jāatbilst pavēstes saturam.

(4) Tiesa var izskatīt lietu bez atbildētāja piedalīšanās, ja pagājis ne mazāk kā viens mēnesis no publikācijas dienas.

(5) Bez atbildētāja aicināšanas ar publikāciju, pavēste piesūtāma arī pēc viņa nekustamās mantas atrašanās vietas, ja to norādījis prasītājs.

60.pants. Atbildētāja meklēšana, ja viņa atrašanās vieta nav zināma

(1) Ja nav zināma atbildētāja atrašanās vieta uzturlīdzekļu piedziņas lietā un lietā, kas izriet no personiskiem aizskārumiem, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, tiesnesis izsludina atbildētāja meklēšanu.

(2) Ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, tiesa vai tiesnesis ir tiesīgs izsludināt atbildētāja meklēšanu arī citās lietās.

7.nodaļa. Protokoli

61.pants. Pienākums rakstīt protokolu

(1) Katrā pirmās un apelācijas instances tiesas sēdē rakstāms tiesas sēdes protokols.

(2) Likumā paredzētos gadījumos protokols rakstāms arī par atsevišķām procesuālajām darbībām, kas izdarītas ārpus tiesas sēdes.

62.pants. Protokola saturs

(1) Tiesas sēdes protokolā jānorāda:

1) gads, datums, mēnesis un tiesas sēdes vieta;

2) tiesas nosaukums, kura izskata lietu, tiesas sastāvs, tiesas sēdes sekretārs, zvērināts advokāts un prokurors, kuri piedalās lietā;

3) tiesas sēdes atklāšanas laiks;

4) lietas nosaukums;

5) ziņas par lietas dalībnieku, liecinieku, ekspertu un tulku ierašanos;

6) ziņas par to, ka lietas dalībniekiem izskaidrotas viņu procesuālās tiesības un pienākumi;

7) ziņas par tulku, liecinieku un ekspertu brīdināšanu par kriminālatbildību saskaņā ar Latvijas kriminālo likumdošanu;

8) lietas dalībnieku paskaidrojumi, liecinieku liecības, ekspertu mutvārdu paskaidrojumi par viņu atzinumiem, ziņas par lietisko un rakstveida pierādījumu pārbaudi;

9) lietas dalībnieku pieteikumi;

10) tiesas rīkojumi un lēmumi, kas nav pieņemti atsevišķu procesuālu dokumentu veidā;

11) lietā piedalošos valsts un pašvaldību iestāžu atzinuma īss saturs;

12) tiesas debašu un prokurora atzinuma īss saturs;

13) ziņas par tiesas aiziešanu apspriežu istabā lēmuma vai sprieduma taisīšanai;

14) ziņas par tiesas lēmuma, kas pieņemts atsevišķa procesuāla dokumenta veidā, vai sprieduma pasludināšanu;

15) ziņas par sprieduma (lēmuma) satura, pārsūdzēšanas kārtības un termiņa izskaidrošanu;

16) ziņas par to, kad lietas dalībnieki var iepazīties ar tiesas sēdes protokolu un pilnu sprieduma tekstu;

17) tiesas sēdes slēgšanas laiks;

18) tiesas sēdes protokola parakstīšanas laiks.

(2) Tiesas sēdes protokolu paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs un tiesas sēdes sekretārs.

(3) Ārpus tiesas sēdes izdarīto atsevišķo procesuālo darbību protokolam jāatbilst iepriekš minētajām prasībām.

63.pants. Protokola rakstīšana

(1) Protokolu raksta tiesas sēdes sekretārs.

(2) Prasītāja atteikšanos no prasības, prasības atzīšanu no atbildētāja puses, juridisko faktu atzīšanu no lietas dalībnieku puses ieraksta tiesas sēdes protokolā un paraksta attiecīgi prasītājs, atbildētājs vai abas puses.

(3) Protokols jāparaksta ne vēlāk kā trīs dienu laikā pēc tiesas sēdes pabeigšanas vai atsevišķas procesuālās darbības izdarīšanas, bet sarežģītās lietās- ne vēlāk kā piecu dienu laikā.

(4) Visi labojumi protokolā jāatrunā.

64.pants. Piezīmes pie protokola

(1) Lietas dalībnieki ir tiesīgi iepazīties ar protokolu un trīs dienu laikā no tā parakstīšanas dienas var iesniegt rakstveida piezīmes par protokolu, norādot tajā pieļautās nepilnības un nepareizības.

(2) Iesniegtās piezīmes izskata sēdes priekšsēdētājs piecu dienu laikā un, ja viņš piekrīt piezīmēm, tad apliecina to pareizību un pievieno tās tiesas sēdes protokolam.

(3) Ja sēdes priekšsēdētājs nepiekrīt iesniegtajām piezīmēm, tās izskatāmas tiesas sēdē desmit dienu laikā tādā pašā tiesas sastāvā, kādā izskatīta lieta. Ja lieta izskatīta trīs tiesnešu sastāvā un nevar nodrošināt tādu pašu tiesas sastāvu, jautājums jāizskata tiesai, kuras sastāvā ir vismaz divi no tiem tiesnešiem, kas piedalījušies lietas izskatīšanā.

(4) Lietas dalībniekiem paziņo par sēdes vietu un laiku. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.

(5) Pēc piezīmju izskatīšanas tiesa pieņem lēmumu par to pareizību vai noraidīšanu. Šis lēmums nav pārsūdzams.

8.nodaļa. Procesuālās sankcijas

65.pants. Procesuālo sankciju veidi

(1) Šajā likumā paredzētos gadījumos tiesa var piemērot procesuālās sankcijas:

1) brīdinājumu;

2) izraidīšanu no sēžu zāles;

3) naudas sodu;

4) piespiedu atvešanu uz tiesu.

66.pants. Brīdinājums

Personai, kas traucē kārtību lietas iztiesāšanas laikā, sēdes priekšsēdētājs izsaka brīdinājumu, par ko izdara atzīmi tiesas sēdes protokolā.

67.pants. Izraidīšana no sēžu zāles

(1) Ja lietas dalībnieki, liecinieki, eksperti vai tulki atkārtoti traucē kārtību, viņus ar tiesas lēmumu var izraidīt no sēžu zāles, bet citas klātesošās personas var izraidīt ar sēdes priekšsēdētāja rīkojumu arī bez iepriekšēja brīdinājuma.

68.pants. Naudas sods

(1) Tiesa uzliek naudas sodu likumā noteiktajos gadījumos un apmēros.

(2) Tiesas lēmuma norakstu par naudas soda uzlikšanu nekavējoties nosūta personai, kurai naudas sods uzlikts.

(3) Desmit dienu laikā pēc lēmuma noraksta saņemšanas persona, kurai uzlikts naudas sods, var lūgt tiesu, kas uzlikusi naudas sodu, atbrīvot viņu no naudas soda vai samazināt tā apmēru. Šo iesniegumu izskata tiesas sēdē, iepriekš paziņojot par sēdi personai, kurai naudas sods uzlikts. Šīs personas neierašanās nav šķērslis iesnieguma izskatīšanai. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

(4) Amatpersonām uzliktos naudas sodus piedzen no viņu personīgajiem līdzekļiem.

69.pants. Piespiedu atvešana

(1) Likumā noteiktos gadījumos tiesa var pieņemt lēmumu par personas piespiedu atvešanu uz tiesu.

(2) Šo lēmumu izpilda policijas iestāde.

70.pants. Lietas dalībnieku un citu personu administratīvā un kriminālā atbildība

Lietas dalībniekus un citas personas, kuras ar savu darbību vai bezdarbību traucē tiesas darbu, bez šajā likumā paredzētajām procesuālajām sankcijām likumā noteiktajos gadījumos var saukt pie administratīvās vai kriminālās atbildības.

2.sadaļa. Lietas dalībnieki

9.nodaļa. Puses

71.pants Civilprocesuālā tiesībspēja

(1) Civilprocesuālā tiesībspēja ir spēja būt apveltītam ar civilprocesuālām tiesībām un pienākumiem.

(2) Civilprocesā par pusēm- prasītāju vai atbildētāju- var būt jebkura fiziska vai juridiska persona.

(3) Pusēm ir vienlīdzīgas procesuālās tiesības.

72.pants. Civilprocesuālās tiesības un pienākumi

(1) Pusēm ir tiesības:

1) iepazīties ar lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus;

2) piedalīties tiesas sēdē;

3) pieteikt noraidījumus;

4) iesniegt pierādījumus;

5) piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā;

6) pieteikt lūgumus;

7) dot tiesai mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus;

8) izteikt savus argumentus un apsvērumus;

9) celt iebildumus pret citu lietas dalībnieku lūgumiem, argumentiem un apsvērumiem;

10) pārsūdzēt tiesas spriedumus un lēmumus;

11) saņemt lietā esošo spriedumu, lēmumu un citu dokumentu norakstus, kā arī izmantot citas procesuālās tiesības, kuras tām piešķirtas ar šo likumu.

(2) Prasītājs bez tam ir tiesīgs:

1) pilnīgi vai daļēji atteikties no prasības;

2) samazināt prasījumu apmēru;

3) līdz lietas iztiesāšanas sākumam (šā likuma 161.p.) rakstiski grozītprasības pamatu vai priekšmetu vai palielināt prasījumuapmēru.

(3) Atbildētājs ir tiesīgs celt iebildumus pret prasību, pilnīgi vai daļēji atzīt prasību.

(4) Puses var noslēgt mierizlīgumu vai vienoties par lietas nodošanu šķīrējtiesas izskatīšanai.

(5) Pusēm savas tiesības jāizmanto godprātīgi.

73.pants. Civilprocesuālā rīcībspēja

(1) Spēja realizēt procesuālās tiesības un izpildīt pienākumus (civilprocesuālā rīcībspēja) ir pilngadīgām rīcībspējīgām fiziskām personām un juridiskām personām.

(2) Fizisku personu vecumā no 15 līdz 18 gadiem un ierobežoti rīcībspējīgu personu lietas tiesā ved viņu likumiskie pārstāvji, tomēr tiesai šādās lietās jāuzaicina piedalīties arī pašas šīs personas.

(3) Fizisku personu, kuras nav sasniegušas 15 gadu vecumu vai kuras atzītas par rīcības nespējīgām, lietas tiesā ved viņu likumiskie pārstāvji.

(4) Likumā noteiktajos gadījumos nepilngadīgas personas ir tiesīgas patstāvīgi realizēt savas procesuālās tiesības un izpildīt pienākumus. Šādās lietās pēc tiesas ieskatiem var pieaicināt šo personu likumiskos pārstāvjus, lai sniegtu tām palīdzību lietas vešanā.

74.pants. Procesuālā līdzdalība

(1) Prasību var celt vairāki prasītāji pret vienu atbildētāju, viens prasītājs pret vairākiem atbildētājiem vai vairāki prasītāji pret vairākiem atbildētājiem.

(2) Katrs līdzprasītājs un līdzatbildētājs attiecībā pret otru pusi un citiem līdzdalībniekiem uzstājas patstāvīgi.

(3) Līdzdalībnieki var uzdot lietas vešanu vienam no viņiem, kā arī vienam kopējam pārstāvim.

75.pants. Prasītājs lietās, kas uzsāktas pēc citu personu iniciatīvas

Persona, kuras interesēs lieta uzsākta, pēc prokurora, valsts vai pašvaldības iestādes vai personas pieteikuma, ja tai ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, piedalās lietā kā prasītājs.

76.pants. Puses procesuālo tiesību pārņemšana

(1) Ja viena no pusēm lietā izstājas (fiziskas personas nāve, juridiskas personas izbeigšanās, prasījuma cesija, parāda pārvede) , tiesa pieļauj aizstāt šo pusi viņas tiesību pārņēmējam.

(2) Tiesību pārņemšana iespējama jebkurā procesa stadijā.

(3) Visas darbības, kas izdarītas procesā līdz tiesību pārņēmēja iestāšanās brīdim, ir viņam tikpat obligātas kā tās bijušas personai, kuras tiesības pārņemtas.

10.nodaļa. Trešās personas

77.pants. Trešo personu piedalīšanās civilprocesā

(1) Par trešo personu civilprocesā var būt fiziska vai juridiska persona, kuras tiesības vai pienākumus pret vienu no pusēm var skart spriedums lietā.

(2) Uz trešajām personām attiecas pušu procesuālās tiesībspējas un rīcībspējas noteikumi, tām ir pušu procesuālās tiesības un pienākumi ar izņēmumiem, kas noteikti šajā likumā.

(3) Trešās personas var iestāties lietā līdz lietas izskatīšanas pēc būtības pabeigšanai. Tās var pieaicināt piedalīties lietā arī pēc pušu vai prokurora lūguma vai tiesas iniciatīvas.

78.pants. Trešās personas ar patstāvīgiem prasījumiem

(1) Trešās personas, kas piesaka patstāvīgus prasījumus par strīda priekšmetu, var iestāties lietā, iesniedzot prasības pieteikumu.

(2) Trešajām personām ar patstāvīgiem prasījumiem ir prasītāja tiesības un pienākumi.

79.pants. Trešās personas bez patstāvīgiem prasījumiem

(1) Trešās personas, kas nepiesaka patstāvīgus prasījumus par strīda priekšmetu, var iestāties lietā prasītāja vai atbildētāja pusē, ja spriedums lietā var skart viņu tiesības vai pienākumus pret vienu no pusēm.

(2) Trešajām personām, kas nepiesaka patstāvīgus prasījumus, ir puses procesuālās tiesības un pienākumi, izņemot tiesības grozīt prasības pamatu vai priekšmetu, palielināt vai samazināt prasījumu apmēru, atteikties no prasības, atzīt prasību vai noslēgt mierizlīgumu, kā arī prasīt tiesas sprieduma piespiedu izpildīšanu.

(3) Iesniegumos par trešo personu pieaicināšanu un trešo personu iesniegumos par iestāšanos lietā prasītāja vai atbildētāja pusē jānorāda tie pamati, kuru dēļ trešās personas pieaicināmas vai pielaižamas piedalīties lietā.

80.pants. Tiesas lēmums par trešās personas pielaišanu vai pieaicināšanu lietā

(1) Trešā persona tiek pielaista vai pieaicināta lietā saskaņā ar tiesas lēmumu.

(2) Par tiesas lēmumu, ar kuru noraidīts lūgums par trešās personas iestāšanos lietā, var iesniegt blakus sūdzību vai blakus protestu.

11.nodaļa. Pārstāvji

81.pants. Tiesības uz pārstāvību civilprocesā

(1) Fiziskās personas savas lietas tiesā var vest pašas vai ar pārstāvju starpniecību.

(2) Juridisko personu lietas tiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, īpašnieki vai arī citi juridisko personu pilnvarotie pārstāvji.

(3) Šo lietas dalībnieku piedalīšanās civilprocesā neatņem viņiem tiesības uzaicināt savās lietās zvērinātu advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai.

82.pants. Personas, kas var būt par pārstāvjiem civilprocesā

Par pārstāvjiem civilprocesā var būt:

1) zvērināti advokāti;

2) juridisko personu darbinieki vai īpašnieki - šo personu lietās;

3) valsts vai pašvaldību iestāžu vai personu, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt citu personu tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, pilnvarotie;

4) personas, kuras tiesa, kas izskata lietu, pielaidusi kā pārstāvi 81.panta 1.daļā paredzētajā gadījumā;

5) viens no līdzdalībniekiem citu līdzdalībnieku uzdevumā.

83.pants. Personas, kuras nevar būt par pārstāvjiem civilprocesā

(1) Par pārstāvjiem civilprocesā nevar būt:

1) persona, kura nav sasniegusi pilngadību, atrodas aizbildnībā vai aizgādnībā;

2) persona, kurai ar tiesas spriedumu atņemtas tiesības vest citu personu lietas;

3) persona, kura atrodas radniecības vai svainības attiecībās ar tiesnesi, kuram lieta jāiztiesā;

4) persona, kura sniegusi juridisko palīdzību strīda otrai pusei šajā vai ar to saistītā citā lietā.

(2) Konstatējot šī panta 1.daļā minētos apstākļus, tiesa nepielaiž šādu personu lietas izskatīšanā.

84.pants. Pārstāvības noformēšana

(1) Fizisku personu pārstāvību noformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru.

(2) Juridisko personu pārstāvību noformē ar rakstisku pilnvaru vai dokumentiem, kas apliecina amatpersonas tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt juridisko personu.

(3) Zvērināta advokāta pilnvarojumu apliecina orderis, kas izrakstīts pamatojoties uz pilnvarojuma līgumu.

(4) Vecāki, adoptētāji, aizbildņi iesniedz tiesai dokumentus, kas apliecina viņu tiesības.

(5) Šā likuma 82.panta 5.punktā norādīto pārstāvju pilnvarojumu pārstāvamais tiesā var izteikt mutvārdu pieteikumā, kas ierakstāms tiesas sēdes protokolā.

85.pants. Pārstāvju pilnvaru apjoms

(1) Pilnvarojums vest tiesā lietu dod pārstāvim tiesības pārstāvamā vārdā izdarīt visas procesuālās darbības izņemot tās, kuru izdarīšanai nepieciešams speciāls pilnvarojums.

(2) Pilnīga vai daļēja atteikšanās no prasības, prasības priekšmeta grozīšana, prasības pilnīga vai daļēja atzīšana, mierizlīguma noslēgšana, lietas nodošana šķīrējtiesai, tiesas nolēmumu pārsūdzēšana apelācijas vai kasācijas kārtībā, izpilddokumentu iesniegšana piedziņai, piespriestās mantas vai naudas saņemšana, izpildu lietvedības apturēšana vai izbeigšana speciāli jānorāda pārstāvamā izdotajā pilnvarā.

(3) Likumiskie pārstāvji izdara pārstāvamo vārdā visas procesuālās darbības, izņemot ierobežojumus, ko nosaka likums.

(4) Visas procesuālās darbības, ko pārstāvis veicis viņam dotās pilnvaras robežās, ir saistošas pārstāvamajam.

86.pants. Pārstāvības pirmstermiņa izbeigšana

(1) Pārstāvamais var katrā laikā atsaukt pārstāvim doto pilnvarojumu, paziņojot par to tiesai rakstiski vai mutiski. Mutisks paziņojums par pilnvarojuma atsaukšanu ierakstāms tiesas sēdes protokolā.

(2) Pārstāvim ir tiesības atteikties no lietas vešanas, par to rakstiski paziņojot pārstāvamajam un tiesai. Par atteikšanos no pārstāvības jāpaziņo savlaicīgi, lai pārstāvamajam pietiktu laika ierasties tiesas sēdē pašam vai atsūtīt citu pārstāvi.

12.nodaļa. Valsts vai pašvaldību iestādes un personas, kuras piedalās procesā saskaņā ar likumu

87.pants. Valsts vai pašvaldību iestāžu un atsevišķu personu piedalīšanās procesā,aizstāvot citu personu tiesības

(1) Likumā paredzētajos gadījumos valsts vai pašvaldību iestādes un personas var iesniegt tiesā pieteikumu, lai aizstāvētu citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses.

(2) Šājā pantā norādītās iestādes un personas var iepazīties ar lietas materiāliem, pieteikt noraidījumus, dot paskaidrojumus, iesniegt pierādījumus, piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā, iesniegt lūgumus, kā arī izdarīt citas likumā paredzētās procesuālās darbības.

(3) Norādīto iestāžu un personu atteikšanās no pieteikuma, kuru tās iesniegušas saskaņā ar šā panta pirmo daļu, neatņem personai, kuras interešu aizstāvēšanai pieteikums iesniegts, tiesības prasīt, lai tiesa lietu izskata pēc būtības.

88.pants. Valsts vai pašvaldību iestādes piedalīšanās procesā atzinuma došanai

(1) Tiesa likumā paredzētajos gadījumos pieaicina piedalīties procesā valsts un pašvaldību iestādes, lai tās savas kompetences ietvaros dotu atzinumu lietā un aizstāvētu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses.

(2) Šajā pantā norādītajām iestādēm ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā, pieteikt lūgumus un dot atzinumu.

13.nodaļa. Prokurors

89.pants. Prokurora piedalīšanās civilprocesā

(1) Prokuroram ir tiesības iesniegt tiesā pieteikumus vai prasības, kā arī tiesības piedalīties civillietas izskatīšanā tiesā, ja tas nepieciešams likumā noteikto valsts tiesību un interešu aizsardzībai vai ja ir pārkāptas rīcības nespējīgo, ierobežoti rīcības spējīgo, invalīdu, nepilngadīgo, ieslodzīto vai citu tādu personu tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, kurām ir ierobežotas iespējas aizstāvēt savas tiesības.

(2) Prokurora piedalīšanās lietas izskatīšanā ir obligāta, ja tas ir noteikts likumā vai to par nepieciešamu ir atzinusi tiesa.

(3) Prokuroram, kurš piedalās lietas izskatīšanā, ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, pieteikt noraidījumus, iesniegt pierādījumus, piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā, pieteikt lūgumus, dot atzinumu jautājumos, kas radušies izspriešanas laikā un par lietas būtību kopumā, iesniegt protestu par tiesas spriedumu vai lēmumu, saņemt lietā esošu sprieduma, lēmuma vai citu dokumentu norakstus, kā arī izdarīt citas likumā noteiktās procesuālās darbības.

(4) Prokurora atteikšanās no prasības vai pieteikuma, ko viņš iesniedzis tiesā, neatņem personai, kuras interešu aizstāvēšanai prokurors iesniedzis prasību vai pieteikumu, tiesības prasīt, lai tiesa lietu izskatītu pēc būtības.

90.pants. Prokurora noraidīšana (atstatījums)

(1) Prokurors nevar piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš šīs lietas iepriekšējā izskatīšanā piedalījies procesā kā lietas dalībnieks, liecinieks, eksperts, tulks, pārstāvis, tiesnesis vai tiesas sēdes sekretārs, kā arī citos šā likuma 20.pantā noteiktajos gadījumos.

(2) Pastāvot iepriekš minētajiem apstākļiem, prokuroram ir sevi jāatstata līdz lietas izskatīšanas sākumam.

(3) Ja prokurors nav sevi atstatījis, tad civillietas dalībnieki ir tiesīgi pieteikt noraidījumu prokuroram uz šajā pantā minētajiem pamatiem.

(4) Noraidījumu prokuroram piesaka un izlemj tiesa šā likuma 22. un 23.pantos noteiktajā kārtībā.

3.sadaļa. Pieradījumi

14.nodaļa. Vispārīgie noteikumi par pierādījumiem

91.pants. Pierādījumi

Pierādījumi civillietā ir ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti pušu prasījumi un iebildumi, kā arī citiem faktiem, kuriem ir nozīme lietas izspriešanā.

92.pants. Pierādīšanas un pierādījumu iesniegšanas pienākums

(1) Katrai pusei ir jāpierāda tie apstākļi, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu prasījumu un iebildumu pamatojumu. Prasītājam jāpierāda sava prasība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

(2) Pierādījumus iesniedz puses un citi lietas dalībnieki. Ja lietas dalībniekiem nav iespējams nepieciešamos pierādījumus saņemt, tiesa pēc viņu lūguma tos izprasa pati.

(3) Ja tiesa atzīst, ka par pušu norādītajiem faktiem nav iesniegti pierādījumi , tiesa par to paziņo pusēm un nosaka termiņu pierādījumu iesniegšanai.

93.pants. Pierādījumu attiecināmība

Tiesa pieņem tikai tos pierādījumus, kuriem ir nozīme lietā.

94.pants. Pierādījumu pieļaujamība

(1) Lietas apstākļus pierāda ar likumā noteiktiem pierādīšanas līdzekļiem.

(2) Faktus, kurus saskaņā ar likumu var pierādīt tikai ar noteiktiem pierādīšanas līdzekļiem, nevar nodibināt ne ar kādiem citiem pierādīšanas līdzekļiem.

95.pants. Pamati atbrīvošanai no pierādīšanas

(1) Ja kādu faktu tiesa atzīst par vispārzināmu, tas nav jāpierāda.

(2) Fakti, kas nodibināti ar likumīgā spēkā stājušos spriedumu vienā civillietā, nav no jauna jāpierāda, iztiesājot citas civillietas, kurās piedalās tās pašas puses.

(3) Likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums krimināllietā ir obligāts tiesai, kas izskata lietu par tās personas civiltiesisko atbildību, pret kuru taisīts spriedums krimināllietā, vienīgi jautājumos, vai noziedzīgā darbība vai bezdarbība notikusi un vai to izdarījusi tā pati persona.

96.pants. Pierādījumu novērtēšana

(1) Tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē iegūtiem novērojumiem.

(2) Nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu tiesu.

(3) Tiesai spriedumā jānorāda, kādēļ tā vienam pierādījumam devusi priekšroku salīdzinot ar citu, un atzinusi vienus faktus par pierādītiem, bet citus par nepierādītiem.

15.nodaļa. Pierādījumu nodrošināšana

97.pants. Pierādījumu nodrošināšanas pieļaujamība

(1) Ja persona pamatoti uzskata, ka tai nepieciešamo pierādījumu iesniegšana vēlāk var būt neiespējama vai apgrūtināta, tā var lūgt šos pierādījumus nodrošināt.

(2) Pieteikumus par pierādījumu nodrošināšanu var iesniegt kā līdz lietas ierosināšanai tiesā, tā arī lietas izskatīšanas laikā.

(3) Pierādījumu nodrošināšanu līdz lietas ierosināšanai tiesā izdara tā rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas nodrošināmā pierādījuma avots. Pierādījumu nodrošināšanu pēc lietas ierosināšanas tiesā izdara tiesa, kuras izskatīšanā atrodas lieta.

98.pants. Pieteikums par pierādījumu nodrošināšanu

(1) Pieteikumā par pierādījumu nodrošināšanu jānorāda:

1) pieteicēja vārds, uzvārds, lieta, kuras izskatīšanai nepieciešams nodrošināt pierādījumus vai tās iespējamie dalībnieki;

2) pierādījumi, kurus nepieciešams nodrošināt;

3) fakti, kuru pierādīšanai šie pierādījumi nepieciešami;

4) iemesli, kuru dēļ pieteicējs prasa nodrošināt pierādījumus.

99.pants. Kārtība, kādā izskata pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu pirms lietas ierosināšanas tiesā

(1) Pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu izskata tiesas sēdē 15 dienu laikā no tā saņemšanas.

(2) Uz tiesas sēdi aicina pieteicēju un iespējamos lietas dalībniekus. Šo personu neierašanās nav šķērslis iesniegtā pieteikuma izskatīšanā.

(3) Pierādījumu nodrošināšanu bez iespējamo lietas dalībnieku uzaicināšanas var izdarīt tikai neatliekamos gadījumos, vai gadījumos, kad nevar noteikt, kas būs lietas dalībnieki.

(4) Liecinieku nopratināšanu, apskati uz vietas un ekspertīzi izdara saskaņā ar šā likuma attiecīgajām normām.

(5) Tiesas sēdes protokolu un materiālus, kas savākti, nodrošinot pierādījumus, glabā līdz tos pieprasa tiesa, kas izskata lietu.

(6) Par tiesneša lēmumu atteikties pieņemt pieteikumu var iesniegt blakus sūdzību.

100.pants. Kārtība, kādā izskata pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu pēc lietas ierosināšanas tiesā

(1) Pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu izskata tiesas sēdē saskaņā ar šā likumā attiecīgajām normām.

(2) Pieteikuma iesniedzējam un citām personām, kuras piedalās lietā, paziņo par sēdes laiku un vietu, tomēr viņu neierašanās nav šķērslis izskatīt pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu.

101.pants. Tiesas uzdevumi

(1) Ja tiesai, kura izskata lietu, nav iespējams savākt pierādījumus, kas atrodas citā pilsētā vai rajonā, tā uzdod attiecīgajai tiesai izdarīt noteiktas procesuālās darbības.

(2) Lēmumā par tiesas uzdevumu īsi izklāsta izskatāmās lietas būtību un norāda apstākļus, kuri jānoskaidro, un pierādījumus, kuri jāsavāc tiesai, kas izpilda uzdevumu. Šis lēmums ir obligāts tiesai, kurai tas adresēts un jāizpilda 15 dienu laikā.

102.pants. Tiesas uzdevumu izpildīšanas kārtība

(1) Tiesas uzdevumus izpilda tiesas sēdē šajā likumā noteiktajā kārtībā. Lietas dalībniekiem paziņo par sēdes laiku un vietu, tomēr viņu neierašanās nav šķērslis uzdevuma izpildīšanai.

(2) Protokolus un citus lietas materiālus, kas savākti izpildot uzdevumu, trīs dienu laikā nosūta tiesai, kas izskata lietu.

16.nodaļa. Pierādīšanas līdzekļi

103.pants. Pušu un trešo personu paskaidrojumi

(1) Pušu un trešo personu paskaidrojumi, kuri satur ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņu prasījumi vai iebildumi atzīstami par pierādījumiem, ja tie apstiprinās ar citiem tiesas sēdē pārbaudītiem un novērtētiem pierādījumiem.

(2) Ja viena puse atzīst faktus, uz kuriem otra puse pamato savus prasījumus vai iebildumus, tad tiesa var atzīt šādus faktus par pierādītiem, ja tai nav šaubu, ka atzīšana nav notikusi viltus, vardarbības, draudu vai maldības ietekmē vai arī, lai slēptu patiesību.

104.pants. Liecinieku liecības

(1) Liecinieks ir persona, kurai zināmi fakti, kas attiecas uz lietu, un kuru tiesa izsaukusi uz tiesas sēdi.

(2) Lietas dalībniekam, lūdzot nopratināt liecinieku, jānorāda, kādus lietai nozīmīgus apstākļus liecinieks var apstiprināt.

(3) Nevienam uz tiesu aicinātajam lieciniekam nav tiesību atteikties no liecību došanas, izņemot šā likuma 105. un 106.pantā noteiktos gadījumus.

(4) Liecinieku var nopratināt vienīgi par šajā lietā noskaidrojamiem faktiem.

(5) Nevar būt par pierādījumu liecinieka liecības, kas pamatotas uz ziņām, kuru avots nav zināms vai uz citu personu sniegtajām ziņām, ja šīs personas nav nopratinātas.

105.pants. Personas, kuras nevar būt par lieciniekiem

Par lieciniekiem nevar izsaukt un nopratināt:

1) garīdzniekus- par apstākļiem, kas viņiem kļuvuši zināmi, uzklausot grēksūdzi, un personas, kurām pēc viņu amata vai profesijas nav tiesību izpaust viņām uzticētās ziņas- par šīm ziņām;

2) nepilngadīgus bērnus- par apstākļiem, kas liecina pret viņu vecākiem;

3) personas, kas savu fizisko vai psihisko trūkumu dēļ nespēj pareizi uztvert apstākļus, kuriem ir nozīme lietā;

4) bērnus līdz septiņu gadu vecumam.

106.pants. Personas, kuras var atteikties liecināt

(1) No pienākuma liecināt var atteikties:

1) pušu radinieki taisnā līnijā un sānu līniju pirmajā un otrajā pakāpē, laulātais un pirmās pakāpes svaiņi, kā arī pušu ģimenes locekļi;

2) pušu aizbildņi un aizgādņi, kā arī personas, kas atrodas pušu aizbildnībā vai aizgādnībā;

3) adoptētāji un adoptētie;

4) personas, kuras citā lietā tiesājas ar vienu no pusēm.

(2) Tiesai jāizskaidro minētajām personām viņu tiesības atteikties liecināt.

107.pants. Liecinieka pienākumi

(1) Par liecinieku izsauktai personai jāierodas tiesā un jādod patiesa liecība par viņam zināmiem apstākļiem.

(2) Lieciniekam jāatbild uz tiesas un lietas dalībnieku jautājumiem.

(3) Tiesa liecinieku var nopratināt viņa atrašanās vietā, ja viņš slimības, vecuma, invaliditātes vai citu attaisnojošu iemeslu dēļ nevar ierasties pēc tiesas izsaukuma.

108.pants.Liecinieka atbildība

(1) Par atteikšanos liecināt tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, un par apzināti nepatiesas liecības došanu liecinieks ir atbildīgs saskaņā ar Latvijas kriminālo likumdošanu.

(2) Ja liecinieks neierodas bez attaisnojošiem iemesliem pēc tiesas vai tiesneša izsaukuma, tiesa viņam var uzlikt naudas sodu līdz četrdesmit latiem.

109.pants. Rakstveida pierādījumi

(1) Rakstveida pierādījumi ir ziņas par faktiem, kuriem ir nozīme lietā, kas ar burtu, ciparu un citu rakstisku zīmju vai tehnisku ierakstu palīdzību ierakstītas dokumentos, citos rakstos, kā arī attiecīgās ierakstu sistēmās (audio, video magnetofonu lentas, komjūteru disketes u.c.) .

110.pants. Rakstveida pierādījumu iesniegšanas kārtība

(1) Lietas dalībniekiem, iesniedzot rakstveida pierādījumu vai lūdzot tādu pieprasīt, jānorāda, kādus lietā nozīmīgus apstākļus šis pierādījums var apstiprināt.

(2) Rakstveida pierādījumi jāiesniedz oriģinālā vai apliecināta noraksta veidā. Ja faktu, kuriem ir nozīme lietā, noskaidrošanai pietiek ar rakstveida dokumenta vai cita raksta daļu, tiesā var tikt iesniegts apliecināts izraksts no tā.

(3) Oriģināldokumenti, kā arī noteiktā veidā apliecināti rakstveida pierādījumi jāiesniedz, ja Latvijas Republikas likumos, starptautiskos vai starpvalstu līgumos paredzēts, ka konkrētos faktus var pierādīt tikai ar oriģināldokumentiem vai noteiktā veidā apliecinātiem norakstiem.

(4) Ja tiesā iesniegts rakstveida pierādījuma noraksts vai izraksts no tā, tiesa pēc lietas dalībnieku pamatota lūguma vai pēc savas iniciatīvas ir tiesīga pieprasīt iesniegt oriģinālu, ja tas nepieciešams lietas apstākļu noskaidrošanai.

111.pants. Rakstveida pierādījumu pieprasīšanas kārtība

(1) Tiesa pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma ir tiesīga pieprasīt rakstveida pierādījumus no valsts un pašvaldību institūcijām, citām juridiskām un fiziskām personām.

(2) Lietas dalībniekam, kurš lūdz tiesu pieprasīt rakstveida pierādījumu, jāapraksta šis pierādījums un jāmotivē, kāpēc viņš uzskata, ka tas atrodas pie minētās personas.

(3) Valsts un pašvaldību institūcijām, citām juridiskām un fiziskām personām, kurām nav iespējams iesniegt pieprasītos rakstveida pierādījumus vai arī iesniegt tos tiesas noteiktajā termiņā, jāpaziņo par to tiesai, norādot iemeslus.

(4) Ja puse atsakās tiesai iesniegt pieprasīto rakstveida pierādījumu, nenoliegdama, ka tas atrodas pie viņas, tad tiesa var atzīt par pierādītiem tos faktus, kuru apstiprināšanai pretējā puse atsaukusies uz šo rakstveida pierādījumu.

112.pants. Lietā esošo rakstveida pierādījumu atdošana

Pēc tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā personām, kuras iesniegušas rakstveida pierādījumu oriģinālus pēc viņu rakstiska pieprasījuma, tiesa var atdot šos pierādīšanas līdzekļus. Ja uz šiem pierādījumiem ir atsauce tiesas nolēmumos, lietā atstājami šo rakstveida pierādījumu tiesneša apliecināti noraksti.

113.pants. Rakstveida pierādījumu apskate to glabāšanas vietā

Ja rakstveida pierādījuma iesniegšana tiesā ir neiespējama vai apgrūtināta to skaita, apjoma vai citu iemeslu dēļ, tiesa var pieprasīt iesniegt pienācīgā kārtā apliecinātus izrakstus no rakstveida pierādījumiem vai arī izdarīt rakstveida pierādījumu apskati un izmeklēšanu to glabāšanas vietā.

114.pants. Lietiskie pierādījumi

(1) Lietiskie pierādījumi ir ķermeniskas lietas, kas ar savām īpašībām, īpatnībām vai pašu esamību var noderēt to faktu noskaidrošanai, kam ir nozīme lietā.

(2) Civillietas dalībniekam, kurš iesniedz lietisko pierādījumu vai lūdz to pieprasīt, jānorāda, kādus lietā nozīmīgus apstākļus šis pierādījums var apstiprināt.

115.pants. Lietisko pierādījumu pieprasīšanas kārtība

(1) Tiesa pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma ir tiesīga pieprasīt lietiskos pierādījumus no valsts un pašvaldību institūcijām, citām juridiskām un fiziskām personām..

(2) Lietas dalībniekam, kurš lūdz tiesu pieprasīt lietisko pierādījumu, jāapraksta šis pierādījums un jāmotivē, kāpēc viņš uzskata, ka tas atrodas pie minētās personas.

(3) Valsts un pašvaldību institūcijām, citām juridiskām un fiziskām personām, kurām nav iespējams iesniegt pieprasītos lietiskos pierādījumus vai arī iesniegt tos tiesas noteiktajā termiņā, jāpaziņo par to tiesai, norādot iemeslus.

116.pants. Lietisko pierādījumu apskate to glabāšanas vietā

(1) Ja lietisko pierādījumu iesniegšana tiesā ir neiespējama vai apgrūtināta to skaita, apjoma vai citu iemeslu dēļ, tiesa var izdarīt lietisko pierādījumu apskati un izmeklēšanu to glabāšanas vietā.

117.pants. Lietisko pierādījumu glabāšana

(1) Lietiskos pierādījumus pievieno lietai vai glabā tiesas lietisko pierādījumu glabātavā.

(2) Priekšmetus, ko nevar nogādāt tiesā, glabā to atrašanās vietā. Tie ir jāapraksta un, nepieciešamības gadījumā, jānofotografē. Aprakstus un fotogrāfijas pievieno lietai.

(3) Ātri bojājošos lietiskos pierādījumus tiesa apskata nekavējoties, paziņojot par to lietas dalībniekiem. Pēc apskates šos lietiskos pierādījumus atdod personām, no kurām tie saņemti.

118.pants. Lietisko pierādījumu atdošana

(1) Lietiskos pierādījumus pēc tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā atdod personām, no kurām tie saņemti, vai nodod personām, kurām tiesa atzinusi tiesības uz šīm lietām.

(2) Lietiskos pierādījumus, ko pēc likuma vai tiesas sprieduma nedrīkst atdot lietas dalībniekiem vai personām, no kurām tie saņemti, tiesa nodod attiecīgām valsts vai pašvaldību institūcijām.

(3) Atsevišķos gadījumos lietiskos pierādījumus var atdot pirms sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, ja tas nekaitē lietas izskatīšanai.

119.pants. Atbildība par rakstveida un lietisko pierādījumu neizsniegšanu

Ja tādu iemeslu dēļ, ko tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, nav izpildīts tiesas pieprasījums iesniegt lietā rakstveida vai lietiskos pierādījumus, kā arī, ja tiesai nav paziņots, ka nav iespējams iesniegt pieprasītos pierādījumus, tiesa var uzlikt vainīgajām personām naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem. Naudas soda samaksa neatbrīvo šīs personas no pienākuma iesniegt tiesas pieprasītos pierādījumus.

120.pants. Ekspertīze

(1) Ekspertīzi lietā tiesa nosaka gadījumos, kad lietai nozīmīgu faktu noskaidrošanai nepieciešamas speciālas zināšanas zinātnē, tehnikā, mākslā vai kādā amatniecības nozarē. Nepieciešmības gadījumos tiesa nosaka vairākas ekspertīzes.

(2) Ekspertīzi izdara attiecīgu ekspertīzes iestāžu eksperti vai citi speciālisti. Ekspertu izrauga puses pēc savstarpējas vienošanās, bet, ja tāda nav panākta, tad ekspertu izrauga tiesa. Nepieciešamības gadījumos var tikt izraudzīti vairāki eksperti.

(3) Tiesas lēmumā par ekspertīzes noteikšanu jānorāda, par kādiem jautājumiem nepieciešams eksperta atzinums un kam uzdots izdarīt ekspertīzi.

(4) Lietas dalībniekiem ir tiesības iesniegt tiesai jautājumus, par kuriem, pēc viņu domām, ekspertam jādod atzinums. Jautājumus, kuros nepieciešams eksperta atzinums, nosaka tiesa. Lietas dalībnieku uzdoto jautājumu noraidīšana tiesai ir jāmotivē.

(5) Ekspertīzi izdara tiesā vai ārpus tiesas, ja tās izdarīšana tiesā neiespējama vai apgrūtināta.

121.pants. Eksperta pienākumi un tiesības

(1) Par ekspertu izraudzītajai personai jāierodas pēc tiesas izsaukuma.

(2) Ja izsauktais eksperts neierodas tiesas sēdē tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, viņu var sodīt ar naudas sodu līdz četrdesmit latiem.

(3) Ekspertam ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, uzdot jautājumus lietas dalībniekiem un lieciniekiem, kā arī lūgt tiesu izprasīt papildu materiālus.

(4) Eksperts dod objektīvu atzinumu savā vārdā un ir personīgi atbildīgs par to.

(5) Eksperts var atteikties no atzinuma došanas, ja viņam izsniegtie izpētāmie materiāli nav pietiekoši vai ja uzdotie jautājumi pārsniedz viņa speciālo zināšanu robežas. Šajos gadījumos eksperts rakstiski ziņo tiesai, ka atzinumu dot nav iespējams.

(6) Par atteikšanos bez attaisnojošiem iemesliem no savu pienākumu pildīšanas vai par apzināti nepatiesa atzinuma došanu eksperts ir atbildīgs saskaņā ar Latvijas kriminālo likumdošanu.

122.pants. Pamati eksperta noraidīšanai

(1) Eksperts nevar piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš šīs lietas iepriekšējā izskatīšanā piedalījies procesā kā tiesnesis, tiesas piesēdētājs, kā arī šā likuma 20.pantā paredzētajos gadījumos.

(2) Eksperts bez tam nevar piedalīties lietas izskatīšanā:

1) ja viņš pēc dienesta stāvokļa vai citādi ir vai ir bijis atkarīgs no pusēm un citiem lietas dalībniekiem;

2) ja kāda no pusēm izskatāmajā lietā līdz lietas ierosināšanai tiesā ir bijusi saistīta ar šā eksperta profesionālo pienākumu izpildi;

3) ja noskaidrots, ka viņš nav kompetents.

(3) Pastāvot iepriekš minētajiem apstākļiem, ekspertam sevi jāatstata līdz lietas iztiesāšanas sākumam.

(4) Ja eksperts nav sevi atstatījis, tad lietas dalībnieki ir tiesīgi pieteikt noraidījumu ekspertam uz šajā pantā minētajiem pamatiem.

(5) Noraidījumu ekspertam piesaka un tiesa to izlemj šā likuma 21. un 22.pantā noteiktajā kārtībā.

123.pants. Eksperta atzinums

(1) Eksperta atzinumam jābūt motivētam un pamatotam.

(2) Atzinumu izsaka rakstveidā un pievieno lietai. Eksperta atzinumam jāsatur precīzs izdarīto pētījumu saraksts, to rezultātā izdarītie secinājumi un motivētas atbildes uz tiesas uzdotajiem jautājumiem. Ja eksperts, izdarot ekspertīzi, konstatē apstākļus, kuriem ir nozīme lietā un par kuriem viņam jautājumi nav uzdoti, viņš ir tiesīgs savā atzinumā norādīt uz šiem apstākļiem.

(3) Ja izraudzīti vairāki eksperti, viņi ir tiesīgi savā starpā apspriesties. Ja eksperti nonāk pie kopīga atzinuma, tad to paraksta visi eksperti. Ja ekspertu domas nesaskan, katrs eksperts raksta atsevišķu atzinumu.

124.pants. Eksperta atzinuma novērtēšana

(1) Eksperta atzinumu tiesa novērtē pēc šā likuma 96.panta noteikumiem.

(2) Ja eksperta atzinums nav pietiekami skaidrs vai ir nepilnīgs, tiesa var noteikt papildu ekspertīzi, uzdodot tās izdarīšanu tam pašam ekspertam.

(3) Ja eksperta atzinums nav pamatots, kā arī gadījumā, ja vairāki ekspertu atzinumi ir pretrunīgi, tiesa var noteikt atkārtotu ekspertīzi, uzdodot tās izdarīšanu citam ekspertam vai ekspertiem.

2.daļa. Tiesvedība pirmās instances tiesa

4.sadaļa. Prasības tiesvedība

17.nodaļa. Prasības celšana

125.pants. Personas, kuras var celt prasību tiesā

(1) Jebkura pilngadīga un rīcībspējīga fiziska persona vai juridiska persona var celt prasību, lai aizstāvētu savas aizskartās vai apstrīdētās tiesības.

(2) Nepilngadīgo (izņemot šā likuma 73.panta 4.daļā noteiktos gadījumus) un rīcībnespējīgo personu interesēs prasību ceļ šo personu likumiskie pārstāvji.

(3) Prokurors, valsts pārvaldes vai pašvaldības iestādes vai personas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt citu personu tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, var celt prasību, lai aizstāvētu šo personu aizskartās vai apstrīdētās tiesības.

126.pants. Prasības pieteikums

(1) Prasību ceļ, iesniedzot tiesā rakstveida prasības pieteikumu.

(2) Prasības pieteikumā jānorāda:

1) tiesas nosaukums, kurai iesniegts pieteikums;

2) prasītāja, kā arī viņa pārstāvja, ja prasību ceļ pārstāvis, un atbildētāja vārds, uzvārds un dzīvesvieta, bet, ja puse ir juridiska persona, — tās nosaukums un atrašanās vieta (juridiskā adrese), trešās personas;

3) prasības priekšmets;

4) prasības summa, ja prasība ir novērtējama naudas izteiksmē, piedzenamās vai apstrīdamās summas aprēķins;

5) prasības pamats un pierādījumi, kas to apstiprina;

6) likums, uz kuru prasība pamatota;

7) prasītāja prasījumi;

8) prasības pieteikumam pievienoto dokumentu saraksts;

9) prasītāja paraksts vai viņa pārstāvja paraksts, ja prasību ceļ pārstāvis;

10) pieteikuma sastādīšanas laiks un citas ziņas, ja tās nepieciešamas lietas izskatīšanai.

(3) Ja prasību prasītāja vārdā ceļ pārstāvis, prasības pieteikumam jāpievieno pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu celt prasību.

127.pants. Prasības pieteikumam pievienojamie dokumenti

(1) Prasības pieteikumu iesniedz tiesā ar tik norakstiem, cik lietā ir atbildētāju un trešo personu.

(2) Prasības pieteikumam jāpievieno dokumenti, kas apliecina:

1) valsts nodevas un citu tiesas izdevumu nomaksu likumā noteiktā kārtībā un apmērā;

2) lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtības ievērošanu, ja tāda noteikta likumā;

3) apstākļus, uz kuriem pamatots prasījums.

(3) Tiesnesis, atkarībā no lietas apstākļiem un rakstura, var uzlikt prasītājam par pienākumu iesniegt prasības pieteikumam pievienoto dokumentu norakstus.

128.pants. Prasības pieteikuma iesniegšana tiesā

(1) Prasības pieteikums iesniedzams pirmās instances tiesā atbilstoši noteikumiem par piekritību.

(2) Prasības pieteikumu var iesniegt prasītājs personīgi vai viņa pilnvarotās personas. Prasības pieteikumu var nosūtīt arī pa pastu.

(3) Pilnvarojumu prasības pieteikuma iesniegšanai var ietvert pašā prasības pieteikumā.

129.pants. Jautājuma izlemšana par prasības pieteikuma pieņemšanu un civillietas ierosināšanu

Pēc prasības pieteikuma saņemšanas tiesā tiesnesis trīs dienu laikā pieņem lēmumu:

1) par prasības pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu;

2) par atteikšanos pieņemt prasības pieteikumu;

3) par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības.

130.pants. Prasības pieteikumu nepieņemšanas pamats

(1) Tiesnesis atsakās pieņemt prasības pieteikumu:

1) ja strīds nav pakļauts tiesai;

2) ja prasību cēlusi persona, kurai nav prasības tiesību;

3) ja puses vienojušās par šā strīda nodošanu šķīrējtiesas izskatīšanai;

4) ja tiesvedībā ir lieta par strīdu starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata;

5) ja strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums vai tiesas lēmums izbeigt tiesvedību, pieņemot prasītāja atteikšanos no prasības vai apstiprinot pušu mierizlīgumu;

6) ja lieta nepiekrīt šai tiesai;

7) ja nav ievērota šai lietu kategorijai likumā noteiktā lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtība;

8) ja pieteikumu iesniegusi rīcībnespējīga persona;

9) ja pieteikumu prasītāja vārdā iesniegusi persona, kurai nav pilnvaras prasības celšanai.

(2) Par atteikšanos pieņemt prasības pieteikumu tiesnesis pieņem motivētu lēmumu. Lēmumu kopā ar iesniegto prasības pieteikumu izsniedz prasītājam.

(3) Lēmumu var pārsūdzēt šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Tiesneša atteikums pieņemt prasības pieteikumu uz šā panta 6.- 9.punkta pamata nav šķērslis, lai tādu pašu pieteikumu iesniegtu tiesā, kad būs novērsti pieļautie trūkumi.

131.pants. Prasības pieteikuma atstāšana bez virzības

(1) Tiesnesis atstāj prasības pieteikumu bez virzības:

1) ja prasības pieteikums nesatur visus šā likuma 126.pantā noteiktos rekvizītus;

2) ja prasības pieteikumam nav pievienoti visi šā likuma 127.pantā noteiktie dokumenti.

(2) Par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības tiesnesis pieņem motivētu lēmumu, ko paziņo prasītājam un nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Šis termiņš nevar būt īsāks par 20 dienām, skaitot no tās dienas, kad šī persona uzzinājusi par lēmumu.Tiesneša lēmumu var pārsūdzēt šajā likumā noteiktajā kārtībā. Pārsūdzības termiņš skaitāms no dienas, kad šī persona uzzinājusi par lēmumu.

(3) Ja prasītājs noteiktajā termiņā trūkumus novērš, prasības pieteikums uzskatāms par iesniegtu tiesā pirmreizējās iesniegšanas dienā.

(4) Ja prasītājs trūkumus nenovērš, prasības pieteikumu uzskata par neiesniegtu un atdod prasītājam.

(5) Prasības pieteikuma atdošana prasītājam nav par šķērsli tā atkārtotai iesniegšanai tiesā, ievērojot šajā likumā noteikto vispārējo prasības pieteikumu iesniegšanas kārtību.

132.pants. Prasījumu un civillietu apvienošana

(1) Prasītājs ir tiesīgs apvienot vienā prasības pieteikumā vairākus savstarpēji saistītus prasījumus.

(2) Ja tiesas tiesvedībā atrodas vairākas vienveidīgas lietas, kurās piedalās vienas un tās pašas puses, vai arī lietas viena prasītāja prasībās pret vairākiem atbildētājiem vai vairāku prasītāju prasībās pret vienu un to pašu atbildētāju, tiesnesis ir tiesīgs apvienot šīs lietas vienā tiesvedībā, ja šāda apvienošana sekmē strīdu ātrāku un pareizāku izskatīšanu.

133.pants. Prasījumu un civillietu sadalīšana

(1) Tiesnesis var uzdot prasītājam izdalīt vienu vai vairākus no apvienotajiem prasījumiem atsevišķā prasībā, ja atzīst prasījumu atsevišķu izskatīšanu par lietderīgu.

(2) Tiesa, kas izskata lietu, ar lēmumu var izdalīt vienu vai vairākus no apvienotiem prasījumiem atsevišķā lietā, ja to izskatīšana vienā tiesvedībā kļuvusi apgrūtināta vai neiespējama.

134.pants. Pretprasības celšana

(1) Atbildētājs ir tiesīgs līdz tiesas sprieduma taisīšanai celt pret prasītāju pretprasību.

(2) Pretprasību ceļ pēc prasības celšanas vispārīgajiem noteikumiem.

(3) Tiesa pieņem pretprasību:

1) ja starp sākotnējo prasību un pretprasību iespējams savstarpējs ieskaits;

2) ja pretprasības apmierināšana pilnīgi vai daļēji izslēdz sākotnējās prasības apmierināšanu;

3) ja pretprasībai un sākotnējai prasībai ir savstarpējs sakars un to kopīga izskatīšana sekmēs lietas ātrāku un pareizāku iztiesāšanu.

(4) Pretprasību, ko pieņēmusi tiesa, izskata kopā ar sākotnējo prasību.

18.nodaļa. Prasības nodrošinājums

135.pants. Prasības nodrošināšanas pamats

(1) Ja ir pamats uzskatīt, ka tiesas sprieduma izpilde lietā varētu kļūt apgrūtināta vai neiespējama, tiesa vai tiesnesis pēc prasītāja motivēta lūguma var pieņemt lēmumu par prasības nodrošināšanu.

(2) Prasības nodrošināšana pieļaujama tikai mantiska rakstura prasībās.

(3) Prasības nodrošināšana pieļaujama jebkurā lietas stadijā, kā arī pirms prasības celšanas tiesā.

136.pants. Prasības nodrošināšana pirms prasības celšanas

(1) Iespējamais prasītājs var lūgt nodrošināt prasību pirms tās celšanas tiesā un pat pirms saistības termiņa iestāšanās, ja parādnieks, izvairoties no saistību izpildes, izved vai atsavina savu mantu, slepeni atstāj dzīvesvietu vai veic citas darbības, kas liecina par viņa negodprātu. Iesniedzot šādu lūgumu, iespējamam prasītājam jāiesniedz pierādījumi, kas apliecina viņa tiesību pēc saistības un nepieciešamību nodrošināt prasību.

(2) Pieteikumu par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas iesniedz tai tiesai, kurā ceļama nodrošināmā prasība.

(3) Apmierinot pieteikumu par prasības nodrošināšanu pirms tās celšanas, tiesnesim jānosaka prasītājam termiņš prasības pieteikuma iesniegšanai.

(4) Apmierinot lūgumu par prasības nodrošināšanu pirms tās celšanas, tiesnesis var pieprasīt no iespējamā prasītāja nodrošināt zaudējumus, kas varētu rasties atbildētājam ar prasības nodrošināšanu, uzdodot iemaksāt noteiktu naudas summu.

137.pants. Prasības nodrošināšanas līdzekļi

(1) Prasības nodrošināšanas līdzekļi var būt:

1) atbildētājam piederošās mantas vai naudas līdzekļu, kas atrodas pie viņa vai citām personām, arests;

2) aizliegums atbildētājam izdarīt noteiktas darbības;

3) aizliegums citām personām nodot atbildētāja mantu vai naudas līdzekļus atbildētājam vai jebkurai citai personai;

4) mantas realizācijas vai piedziņas apturēšana.

(2) Uzliekot arestu nekustamam īpašumam, par to izdara atzīmi zemesgrāmatā.

(3) Vēršot nodrošinājumu pret mantu, kas pakļauta reģistrācijai, tiesa nosūta lēmuma norakstu attiecīgajai reģistrācijas iestādei.

(4) Pieļaujama vairāku prasības nodrošināšanas līdzekļu savienošana, tomēr to kopējā summa nedrīkst pārsniegt prasības summu.

138.pants. Lūguma par prasības nodrošināšanu izlemšanas kārtība

Pieteikumu par prasības nodrošināšanu tiesa vai tiesnesis izlemj ne vēlāk kā nākošajā dienā pēc tā saņemšanas, nepaziņojot atbildētājam un citiem lietas dalībniekiem.

139.pants. Prasības nodrošināšanas līdzekļu maiņa

(1) Tiesa vai tiesnesis pēc lietas dalībnieku lūguma var aizstāt noteiktos prasības nodrošināšanas līdzekļus ar citiem. Šo jautājumu izskata, iepriekš paziņojot par to lietas dalībniekiem. Viņu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.

(2) Tiesa vai tiesnesis var atļaut atbildētājam prasības nodrošināšanas līdzekļa vietā iemaksāt prasības summu.

140.pants. Lēmuma par prasības nodrošināšanu izpilde

(1) Lēmumu par prasības nodrošināšanu izpilda nekavējoties kārtībā, kāda noteikta tiesas sprieduma izpildīšanai.

141.pants. Ar prasības nodrošinājumu radīto zaudējumu atlīdzināšana

Atbildētājs ir tiesīgs prasīt zaudējumu atlīdzību, kas viņam radušies sakarā ar prasības nodrošinājumu, ja pret viņu celtā prasība ir noraidīta.

142.pants. Prasības nodrošināšanas atcelšana

(1) Prasības nodrošināšanu var atcelt tā pati tiesa pēc pušu lūguma.

(2) Jautājumu par nodrošināšanas atcelšanu izlemj tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Viņu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.

(3) Jautājumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu var izlemt arī lietas izskatīšanas gaitā.

143.pants. Prasības nodrošinājuma izbeigšanās

(1) Ja prasība noraidīta, prasības nodrošinājums saglabājas līdz laikam, kamēr spriedums stājas likumīgā spēkā.

(2) Ja lēmums par prasības nodrošināšanu pieņemts pirms prasības celšanas un tiesas noteiktajā termiņā prasība nav celta, tiesnesis pēc iespējamā atbildētāja pieteikuma, pieņem lēmumu par nodrošinājuma atcelšanu.

144.pants. Lēmuma pārsūdzēšana

(1) Par visiem lēmumiem prasības nodrošināšanas jautājumos, izņemot 143. panta 2.daļā paredzētajiem, var iesniegt blakus sūdzību.

(2) Ja lēmums par prasības nodrošinājumu pieņemts bez lietas dalībnieka klātbūtnes, termiņu sūdzības iesniegšanai skaita no dienas, kad viņš uzzinājis par šo lēmumu.

(3) Blakus sūdzības iesniegšana par lēmumu, ar kuru nodrošina prasību, neaptur tā izpildīšanu.

(4) Blakus sūdzības iesniegšana par lēmumu, ar kuru atcelts prasības nodrošinājums vai mainīts nodrošinājuma līdzeklis, aptur šā lēmuma izpildi.

19.nodaļa. Civillietu sagatavošana iztiesāšanai

145.pants. Prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu norakstu nosūtīšana atbildētājam

(1) Tiesnesis, pieņēmis prasību iztiesāšanai, prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu norakstus nekavējoši nosūta atbildētājam ierakstītā sūtījumā un nosaka 30 dienu termiņu rakstiska paskaidrojuma iesniegšanai.

(2) Paskaidrojumā atbildētājam jānorāda iebildumi pret prasību un pierādījumi, ar kādiem tie apstiprinās.

(3) Paskaidrojums iesniedzams tiesā ar tik norakstiem, cik lietā ir prasītāju un trešo personu.

146.pants. Tiesneša darbības, sagatavojot lietu iztiesāšanai

(1) Sagatavojot lietu iztiesāšanai, tiesnesis izdara šādas procesuālas darbības:

1) izlemj jautājumu par trešo personu pieaicināšanu lietā;

2) izlemj jautājumu par pierādījumu nodrošināšanu;

3) nosūta citām tiesām tiesas uzdevumus;

4) likumā noteiktajos gadījumos izlemj jautājumu par valsts vai pašvaldības iestāžu piedalīšanos lietā;

5) izlemj jautājumu par prokurora piedalīšanos lietā;

6) izlemj jautājumu par liecinieku izsaukšanu uz tiesas sēdi;

7) izlemj jautājumu par ekspertīzes nepieciešamību lietā;

8) pieprasa rakstveida un lietiskos pierādījumus 111. un 115.panta

9) izdara citas nepieciešamās procesuālās darbības.

(2) Nepieciešamības gadījumos tiesnesis var aicināt abas puses, viņu pārstāvjus un citus lietas dalībniekus, lai iztaujātu viņus par lietas būtību, iebildumiem pret prasību, izskaidrotu viņu procesuālās tiesības un pienākumus, tiesības noslēgt mierizlīgumu, nodot lietu šķīrējtiesas izskatīšanai vai izlemtu citus ar lietas sagatavošanu saistītus jautājumus.

147.pants. Paskaidrojuma norakstu nosūtīšana

Pēc atbildētāja paskaidrojuma saņemšanas tiesnesis nekavējoši nosūta tā norakstus prasītājiem un trešām personām.

148.pants. Lietas nolikšana iztiesāšanai

(1) Pēc paskaidrojuma saņemšanas vai pēc tā iesniegšanai noteiktā termiņa notecēšanas tiesnesis pieņem lēmumu par lietas nolikšanu iztiesāšanai, kurā nosaka tiesas sēdes dienu, laiku un uz tiesu aicināmās personas.

(2) Lietas iztiesāšana uzsākama ne ātrāk kā mēneša laikā pēc tam, kad prasītājam nosūtīts atbildētāja paskaidrojuma noraksts.

20.nodaļa. Civillietu iztiesāšana

149.pants.Tiesas sēde

(1) Lietas iztiesā tiesas sēdē.

(2) Tiesas sēdi vada tiesnesis, kuram lieta nodota izskatīšanai.

(3) Tiesnesis vada lietas izskatīšanu tā, lai nodrošinātu visiem lietas dalībniekiem vienādas iespējas piedalīties lietas apstākļu izmeklēšanā un objektīvu lietas iztiesāšanu.

(4) Lietas iztiesāšanas gaitā tiesnesis cenšas puses samierināt.

150.pants. Kārtība tiesas sēdē

(1) Lietas dalībniekiem, lieciniekiem, ekspertiem, tulkiem tiesas sēdē jāievēro šajā likumā noteiktā kārtība un bez ierunām jāpakļaujas tiesneša norādījumiem un tiesas lēmumiem.

(2) Tiesas zālē klātesošajām personām jāuzvedas tā, lai netraucētu tiesas sēdes gaitu.

(3) Lietas iztiesāšanas gaitu var pierakstīt un citādi to fiksēt, netraucējot tiesas sēdes norisi. Foto, kino, video tehnikas lietošana tiesas sēdē pieļaujama tikai ar tiesas atļauju. Pirms šī jautājuma izlemšanas tiesa noklausās lietas dalībnieku viedokli.

(4) Sēžu zālē ielaižamo personu skaitu nosaka tiesa atbilstoši zālē esošo vietu skaitam. Pušu radiniekiem un masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem ir priekšrocības tiesības būt klāt lietas iztiesāšanā.

(5) Tiesai ienākot sēžu zālē un aizejot uz apspriežu istabu, visām tiesas sēžu zālē esošajām personām jāpieceļas.

(6) Lietas dalībnieki, liecinieki, eksperti un tulki sniedz tiesai paskaidrojumus un liecības stāvot. Atkāpšanās no šā noteikuma pieļaujama tikai ar tiesneša atļauju.

(7) Tiesas spriedumu visi sēžu zālē klātesošie noklausās stāvot.

151.pants. Kārtības nodrošināšana tiesas sēdē

(1) Personai, kura traucē kārtību lietas iztiesāšanas laikā, tiesnesis izsaka brīdinājumu.

(2) Ja personas, kuras nav procesa dalībnieki, atkārtoti traucē kārtību, tiesnesis viņas izraida no tiesas sēžu zāles. Par necieņu pret tiesu šīs personas var saukt arī pie administratīvās atbildības likumā noteiktā kārtībā.

(3) Ja lietas dalībnieki, liecinieki, eksperti vai tulki atkārtoti traucē kārtību, tiesa var šīm personām uzlikt naudas sodu līdz piecdesmit latiem.

(4) Ja prokurors vai advokāts atkārtoti traucē kārtību, par to paziņo amatā augstākam prokuroram vai Latvijas Zvērinātu advokātu padomei.

152.pants. Tiesas sēdes uzsākšana

Lietas iztiesāšanai noteiktajā laikā tiesa ienāk sēžu zālē, atklāj tiesas sēdi, paziņo, kāda lieta tiks izskatīta, nosauc tiesas sastāvu un sēdes sekretāru.

153.pants. Procesa dalībnieku ierašanās pārbaude

(1) Tiesas sēdes sekretārs ziņo tiesai, kuras šai lietā uzaicinātās un izsauktās personas ieradušās, vai ir paziņots par tiesas sēdi personām, kas nav ieradušās, un kādas ziņas saņemtas par viņu neierašanās iemesliem.

(2) Tiesa pārbauda ieradušos personību, kā arī amatpersonu un pārstāvju pilnvaras.

154.pants. Sekas, kas rodas, ja kāds no lietas dalībniekiem nav ieradies tiesas sēdē

Ja uz tiesas sēdi nav ieradies kāds no lietas dalībniekiem, tiesa stājas pie lietas izskatīšanas, ja vien saskaņā ar šā likuma 207. un 208. pantu nav pamats atlikt lietas izskatīšanu.

155.pants. Pienākumu izskaidrošana tulkam

(1) Tiesnesis izskaidro tulkam viņa pienākumu tulkot to personu paskaidrojumus, jautājumus, liecības, pieteikumus un lūgumus, kuri nepārvalda valodu, kādā notiek tiesvedība, bet šīm personām- citu lietas dalībnieku paskaidrojumus, jautājumus, liecības, pieteikumus, lūgumus, nolasīto dokumentu saturu, tiesneša rīkojumus un tiesas nolēmumus.

(2) Tiesnesis brīdina tulku, ka par atteikšanos tulkot vai par apzināti nepareizu tulkošanu viņš ir atbildīgs saskaņā ar Latvijas kriminālo likumdošanu.

156.pants. Liecinieku izraidīšana no tiesas sēžu zāles

Ieradušies liecinieki līdz viņu nopratināšanas sākumam tiek izraidīti no tiesas sēžu zāles. Sēdes priekšsēdētājs gādā, lai tiesas nopratinātie liecinieki nesazinātos ar nenopratinātajiem lieciniekiem.

157.pants. Tiesību un pienākumu izskaidrošana lietas dalībniekiem

(1) Tiesnesis izskaidro lietas dalībniekiem viņu procesuālās tiesības un pienākumus.

(2) Tiesnesis lietas izskatīšanas gaitā izskaidro pusēm un trešajām personām procesuālo darbību izdarīšanas vai neizdarīšanas sekas.

158.pants. Noraidījumu izlemšana

(1) Tiesnesis noskaidro, vai lietas dalībniekiem ir noraidījumi tiesnešiem, prokuroram, tiesas sēdes sekretāram, ekspertam vai tulkam.

(2) Pieteiktos noraidījumus tiesa izlemj šā likuma 22.pantā noteiktajā kārtībā.

159.pants. Tiesību un pienākumu izskaidrošana ekspertam

Tiesnesis izskaidro ekspertam viņa tiesības un pienākumus un brīdina, ka par atteikšanos no atzinuma došanas vai par apzināti nepatiesa atzinuma došanu eksperts ir atbildīgs saskaņā ar Latvijas kriminālo likumdošanu.

160.pants. Lietas dalībnieku pieteikto lūgumu izlemšana

Lietas dalībnieku pieteiktos lūgumus visos jautājumos, kas saistīti ar lietas iztiesāšanu, izlemj ar tiesas lēmumu pēc pārējo lietas dalībnieku viedokļa noklausīšanās.

161.pants. Sākums lietas izskatīšanai pēc būtības

(1) Lietas izskatīšana pēc būtības sākas ar tieneša ziņojumu par lietas apstākļiem.

(2) Pēc ziņojuma tiesnesis noskaidro, vai prasītājs uztur prasību, vai atbildētājs atzīst prasību un vai puses nevēlas noslēgt mierizlīgumu vai nodot lietu šķīrējtiesas izskatīšanai.

162.pants. Atteikšanās no prasības, prasības atzīšana, mierizlīgums, vienošanās par lietas nodošanu šķīrējtiesai

(1) Atteikšanos no prasības vai prasības atzīšanu ieraksta tiesas sēdes protokolā un attiecīgi paraksta prasītājs vai atbildētājs.

(2) Mierizlīgums iesniedzams tiesai rakstveidā un to pievieno lietai.

(3) Vienošanās par lietas nodošanu šķīrējtiesai jānoformē rakstveidā un to pievieno lietai.

(4) Ja atteikšanās no prasības vai prasības atzīšana izteikti tiesai adresētos rakstveida pieteikumos, tad tos pievieno lietai.

(5) Par prasītāja atteikšanos no prasības, pušu mierizlīguma apstiprināšanu, par vienošanās nodot lietu izskatīšanai šķīrējtiesai apstiprināšanu tiesa pieņem lēmumu, ar kuru vienlaikus izbeidz tiesvedību lietā. Lēmumā par mierizlīguma apstiprināšanu jānorāda mierizlīguma noteikumi.

(6) Par atteikšanos apstiprināt mierizlīgumu, tiesa pieņem motivētu lēmumu un turpina izskatīt lietu pēc būtības.

(7) Atteikties no prasības, atzīt prasību, noslēgt mierizlīgumu vai vienošanos nodot lietu izskatīšanai šķīrējtiesai var līdz lietas izskatīšanas pēc būtības pabeigšanai.

163.pants. Lietas dalībnieku paskaidrojumi

(1) Lietas dalībnieki dod savus paskaidrojumus tiesas sēdē šādā secībā: prasītājs, trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem un atbildētājs.

(2) Ja lietā piedalās trešās personas, kurām nav patstāvīgu prasījumu uz strīda priekšmetu, tās dod paskaidrojumus pēc prasītāja vai atbildētāja, kura pusē šīs trešās personas piedalās lietā.

(3) Prokurors, valsts vai pašvaldību iestādes, personas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, sniedz paskaidrojumus tiesas sēdē pirmās.

(4) Lietas dalībnieku pārstāvji dod paskaidrojumus savu pārstāvamo vārdā.

(5) Lietas dalībniekiem paskaidrojumos jānorāda visi apstākļi, uz kuriem pamatoti viņu prasījumi vai iebildumi, kā arī jāiesniedz visi viņu rīcībā esošie pierādījumi vai jānorāda uz tiem, ja tos tūdaļ nav iespējams iesniegt.

164.pants. Lietas dalībnieku rakstiskie paskaidrojumi

(1) Lietas dalībnieki ir tiesīgi savus paskaidrojumus iesniegt tiesai rakstveidā.

(2) Lietas dalībnieku rakstveida paskaidrojumus nolasa tiesas sēdē, ievērojot 163.pantā noteikto secību.

165.pants. Jautājumu uzdošanas kārtība

(1) Ar tiesas atļauju lietas dalībnieki var uzdot viens otram jautājumus. Tiesa var noraidīt jautājumus, kas neattiecas uz lietu.

(2) Tiesnesis var uzdot jautājumus lietas dalībniekiem jebkurā lietas iztiesāšanas brīdī.

166.pants. Pierādījumu pārbaudes kārtības noteikšana

(1) Tiesa, noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus, uzklausot viņu viedokli, nosaka liecinieku un ekspertu nopratināšanas un citu pierādījumu pārbaudes kārtību.

167.pants. Liecinieku nopratināšana

(1) Pirms liecinieka nopratināšanas tiesa noskaidro viņa personību un brīdina par atbildību par atteikšanos no liecināšanas vai apzināti nepatiesas liecības došanu.

(2) Katru liecinieku nopratina atsevišķi.

(3) Liecinieks dod savas liecības un atbild uz jautājumiem mutiski.

(4) Tiesa noskaidro liecinieka attiecības ar pusēm un trešajām personām un aicina viņu izstāstīt tiesai visu, kas lieciniekam personīgi zināms lietā, izvairoties no ziņu sniegšanas, kuru avotu viņš nevar uzrādīt, kā arī no savu pieņēmumu un secinājumu izteikšanas. Tiesa var pārtraukt liecinieka stāstījumu, ja viņš runā par apstākļiem, kas neattiecas uz lietu.

(5) Ar tiesas atļauju lietas dalībnieki lieciniekam var uzdot jautājumus. Pirmais jautājumus uzdod lietas dalībnieks, pēc kura lūguma liecinieks izsaukts, pēc tam- citi lietas dalībnieki.

(6) Tiesneši ir tiesīgi uzdot jautājumus lieciniekam jebkurā viņa nopratināšanas brīdī.

(7) Nepieciešamības gadījumā tiesa var nopratināt liecinieku otrreiz tai pašā vai nākamajā sēdē, kā arī izdarīt liecinieku konfrontēšanu.

(8) Ja apstākļi, kuru noskaidrošanai liecinieki izsaukti, ir noskaidroti, tiesa ar lietas dalībnieku piekrišanu, var nenopratināt ieradušos lieciniekus, pieņemot par to attiecīgu lēmumu.

168.pants. Liecinieka brīdināšanas kārtība

(1) Pirms nopratināšanas liecinieks paraksta šāda satura brīdinājumu:

“Es, . . . (liecinieka vārds un uzvārds) , apņemos liecināt tiesai par visu, kas man zināms lietā, kurā esmu aicināts kā liecinieks. Man izskaidrots, ka par atteikšanos no liecināšanas vai par apzināti nepatiesu liecību došanu man draud kriminālatbildība saskaņā ar Latvijas Republikas Krimināllikumu.

(2) Liecinieka parakstu pievieno tiesas sēdes protokolam.

(3) Lieciniekiem, kuri nav sasnieguši 16 gadu vecumu, tiesnesis izskaidro viņu pienākumu patiesi liecināt, izstāstīt visu viņiem šai lietā zināmo, bet nebrīdina šos lieciniekus par atteikšanos liecināt vai par apzināti nepatiesas liecības došanu.

169.pants. Liecinieka tiesības lietot rakstveida piezīmes

(1) Liecināšanas laikā liecinieks var lietot rakstveida piezīmes, ja viņa liecības saistītas ar aprēķiniem vai citiem datiem, ko grūti atcerēties. Šīs piezīmes uzrādāmas tiesai un lietas dalībniekiem, un tās pēc tiesas lēmuma var pievienot lietai.

170.pants. Nepilngadīga liecinieka nopratināšana

(1) Nepilngadīgu liecinieku nopratināšana pēc tiesas ieskata izdarāma likumisko pārstāvju vai pedagogu klātbūtnē. Šīs personas var uzdot jautājumus nepilngadīgajam lieciniekam.

(2) Gadījumos, kad tas nepieciešams patiesības noskaidrošanai, nepilngadīgā liecinieka nopratināšanas laikā pēc tiesas lēmuma var izraidīt no sēžu zāles jebkuru lietas dalībnieku un sēžu zālē klātesošu personu. Pēc lietas dalībnieka atgriešanās sēžu zālē viņš jāiepazīstina ar nepilngadīgā liecinieka liecībām un jādod iespēja uzdot lieciniekam jautājumus.

(3) Liecinieks, kas nav sasniedzis 15 gadu vecumu, pēc viņa nopratināšanas izraidāms no sēžu zāles, izņemot gadījumus, kad tiesa atzīst par nepieciešamu šā liecinieka klātbūtni tiesas sēžu zālē.

171.pants. Liecinieku liecības nolasīšana

Liecinieku liecības, kas iegūtas pierādījumu nodrošināšanas vai tiesas uzdevumu kārtībā, vai iepriekšējās tiesas sēdēs, nolasa tiesas sēdē, kurā iztiesā lietu.

172.pants. Nopratināto liecinieku pienākums

Nopratinātajiem lieciniekiem jāpaliek tiesas sēžu zālē līdz lietas iztiesāšanas beigām. Viņi var atstāt tiesas zāli pirms lietas iztiesāšanas beigām tikai pēc tiesas lēmuma, kas pieņemts pēc lietas dalībnieku viedokļa noklausīšanās.

173.pants. Eksperta atzinuma pārbaude un eksperta nopratināšana

(1) Eksperta atzinumu nolasa tiesas sēdē.

(2) Tiesa un lietas dalībnieki var uzdot ekspertam jautājumus tādā pašā secībā un kārtā kā lieciniekiem.

(3) Šā likuma 124.pantā noteiktajos gadījumos tiesa var noteikt papildu vai atkārtotu ekspertīzi.

174.pants. Rakstveida pierādījumu pievienošana lietai

Jautājumu par rakstveida pierādījumu pievienošanu lietai izlemj tiesa pēc tam, kad tā nolasījusi šā pierādījuma saturu un uzklausījusi lietas dalībnieku viedokli.

175.pants. Rakstveida pierādījumu pārbaude

(1) Rakstveida pierādījumus vai to apskates protokolus nolasa tiesas sēdē un uzrāda lietas dalībniekiem, bet nepieciešamības gadījumos- arī ekspertiem un lieciniekiem.

(2) Personisko korespondenci var nolasīt atklātā tiesas sēdē tikai ar to personu piekrišanu, starp kurām notikusi sarakstīšanās. Ja šādas piekrišanas nav vai personas mirušas, minētos pierādījumus nolasa un pārbauda slēgtā tiesas sēdē.

176.pants. Rakstveida pierādījumu apstrīdēšana

(1) Lietas dalībnieki var apstrīdēt rakstveida pierādījumu patiesīgumu.

(2) Rakstveida pierādījuma patiesīgumu nevar apstrīdēt persona, kura to pati parakstījusi.

(3) Zemesgrāmatu, notariālo un citu likumā noteiktā kārtībā apliecināto aktu patiesīgumu nevar apšaubīt. Tos var apstrīdēt, ceļot atsevišķu prasību.

(4) Apstrīdētā rakstveida pierādījuma iesniedzējam tajā pašā tiesas sēdē jādod paskaidrojumi par to, vai viņš vēlas izmantot šo rakstveida pierādījumu vai arī lūdz to izslēgt no pierādījumiem.

(5) Ja lietas dalībnieks vēlas izmantot apstrīdēto pierādījumu, tiesa, salīdzinot to ar citiem lietā esošajiem pierādījumiem, lemj par tā pieļaujamību.

177.pants. Pieteikumu izlemšana par rakstveida pierādījumu viltojumu

(1) Lietas dalībnieks var iesniegt motivētu pieteikumu par rakstveida pierādījumu viltojumu.

(2) Persona, kura iesniegusi šo pierādījumu, var lūgt tiesu izslēgt to no pierādījumiem.

(3) Lai pārbaudītu pieteikumu par rakstveida pierādījumu viltojumu, tiesa var noteikt ekspertīzi vai pieprasīt citus pierādījumus.

(4) Ja tiesa atzīst, ka rakstveida pierādījums viltots, tā nepieļauj šo pierādījumu un par viltojuma faktu paziņo prokuroram.

(5) Ja tiesa atzīst, ka lietas dalībnieks apzināti nepamatoti ierosinājis strīdu par rakstveida pierādījuma viltojumu, tā var šim lietas dalībniekam uzlikt naudas sodu līdz 100 latiem.

178.pants. Lietisko pierādījumu pārbaude

(1) Lietiskos pierādījumus apskata tiesas sēdē un uzrāda tos lietas dalībniekiem, bet, ja nepieciešams, — arī ekspertiem un lieciniekiem.

(2) Lietas dalībnieki var vērst tiesas uzmanību uz apstākļiem, kas attiecas uz šiem pierādījumiem un to apskati.

(3) Lietisko pierādījumu apskates protokolus, kas sastādīti pierādījumu nodrošināšanas vai tiesas uzdevumu kārtībā, nolasa tiesas sēdē.

(4) Lietas dalībnieki par lietiskajiem pierādījumiem var sniegt paskaidrojumus un izteikt savu viedokli un lūgumus.

179.pants. Pierādījumu apskate un pārbaude uz vietas

(1) Ja rakstveida vai lietiskos pierādījumus nevar nogādāt tiesā, tiesa pieņem lēmumu par apskati un pārbaudi to atrašanās vietā.

(2) Par apskati uz vietas tiesa paziņo lietas dalībniekiem. Viņu neierašanās nav šķērslis apskates izdarīšanai.

(3) Nepieciešamības gadījumos pie apskates uz vietas tiesa izsauc ekspertus un lieciniekus.

(4) Apskates norisi ieraksta tiesas sēdes protokolā, kuram var pievienot apskatē sastādīto un pārbaudīto lietisko pierādījumu plānus, rasējumus, fotouzņēmumus un videomateriālus.

180.pants.Valsts vai pašvaldību iestādes atzinums

(1) Pēc pierādījumu pārbaudes tiesa noklausās valsts vai pašvaldību iestādes, kura piedalās procesā saskaņā ar likumu vai tiesas (tiesneša) lēmumu, atzinumu.

(2) Tiesa un lietas dalībnieki var uzdot šīs iestādes pārstāvim jautājumus sakarā ar atzinumu.

181.pants. Lietas izskatīšanas pēc būtības pabeigšana

(1) Pēc tam, kad pārbaudīti visi pieteiktie pierādījumi, tiesa noskaidro lietas dalībnieku viedokli par iespēju pabeigt lietas izskatīšanu pēc būtības.

(2) Ja nav nepieciešams pārbaudīt papildu pierādījumus, tiesa noskaidro, vai prasītājs uztur prasību un vai puses nevēlas noslēgt mierizlīgumu.

(3) Ja prasītājs neatsakās no prasības un puses nevēlas noslēgt mierizlīgumu, tiesa pasludina lietas izskatīšanu pēc būtības par pabeigtu un pāriet pie tiesas debatēm.

182.pants. Tiesas debates

(1) Tiesas debatēs pirmais uzstājas prasītājs vai viņa pārstāvis, pēc tam- atbildētājs vai viņa pārstāvis.

(2) Ja lietā piedalās trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem uz strīda priekšmetu, viņa vai tās pārstāvis uzstājas pēc pusēm.

(3) Trešā persona, kurai nav patstāvīgu prasījumu par strīda priekšmetu, vai viņas pārstāvis uzstājas pēc prasītāja vai atbildētāja, kura pusē šī trešā persona piedalās lietā.

(4) Prokurors, valsts vai pašvaldību iestādes un personas, kuras griezušās tiesā, lai aizstāvētu citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, uzstājas tiesas debatēs pirmās.

(5) Tiesas debašu dalībnieki nav tiesīgi savās runās atsaukties uz apstākļiem un pierādījumiem, kas nav pārbaudīti tiesas sēdē.

(6) Tiesa var pārtraukt debašu dalībniekus, ja viņi runā par apstākļiem, kas neattiecas uz lietu.

183.pants. Replikas

(1) Pēc tam, kad visi lietas dalībnieki uzstājušies debatēs, viņiem ir tiesības uz repliku.

(2) Pēdējam tiesības uz repliku ir atbildētājam vai viņa pārstāvim.

(3) Tiesa var ierobežot repliku ilgumu.

184.pants. Prokurora atzinums

Pēc tiesu debatēm un replikām prokurors, ja tas piedalās lietā, dod atzinumu par prasības pamatotību.

185.pants. Tiesas aiziešana apspriežu istabā

Pēc tiesas debatēm tiesa aiziet apspriežu istabā taisīt spriedumu, par ko paziņo tiesas sēžu zālē klātesošajiem.

186.pants. Lietas izskatīšanas pēc būtības atsākšana

(1) Ja pēc tiesas debatēm vai tiesas apspriedes laikā tiesa atzīst par nepieciešamu noskaidrot jaunus apstākļus, kuriem ir nozīme lietā, vai papildus pārbaudīt esošos vai jaunus pierādījumus, tā atsāk lietas izskatīšanu pēc būtības.

(2) Tādā gadījumā tiesas sēde turpinās šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

21.nodaļa. Spriedums

187.pants. Vispārīgie noteikumi

(1) Tiesas nolēmumu, ar kuru lietu izspriež pēc būtības, taisa tiesas sprieduma veidā un pasludina Latvijas Republikas vārdā.

(2) Spriedumu taisa un pasludina tūlīt pēc lietas izskatīšanas.

(3) Tiesas spriedumam jābūt likumīgam un pamatotam.

(4) Nav pieļaujama nekāda tieša vai netieša iejaukšanās sprieduma taisīšanā vai tiesas (tiesneša) iespaidošana.

188.pants. Tiesas sprieduma likumīgums un pamatotība

(1) Taisot spriedumu, tiesa vadās no materiālo un procesuālo tiesību normām.

(2) Tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

189.pants. Sprieduma taisīšanas kārtība

(1) Tiesa spriedumu taisa apspriežu istabā.

(2) Sprieduma taisīšanas laikā apspriežu istabā var atrasties tikai tiesneši, kas ir tiesas sastāvā šajā lietā.

(3) Ja spriedumu taisa koleģiāli, tiesas sēdes priekšsēdētājs izsaka savu viedokli pēdējais.

(4) Tiesa spriedumu pieņem ar balsu vairākumu un to paraksta visi tiesneši.

(5) Lietas, kuras tiesnesis izskata vienpersonīgi, spriedumu paraksta tiesnesis.

(6) Pēc sprieduma parakstīšanas to grozīt vai izmainīt nav atļauts.

(7) Ja spriedumā tiek izdarīti labojumi, tos atrunā un paraksta visi tiesneši.

190.pants. Prasījumu robežu ievērošana

Tiesa taisa spriedumu par prasībā noteikto prasības priekšmetu un uz prasībā norādītā pamata, nepārsniedzot prasījuma robežas.

191.pants. Sprieduma forma un saturs

(1) Spriedumu sastāda rakstveidā

(2) Tiesas spriedums sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas.

(3) Ievaddaļā jānorāda, ka spriedums taisīts Latvijas Republikas vārdā, sprieduma taisīšanas laiks, tiesas nosaukums, kas taisījusi spriedumu, tiesas sastāvs, tiesas sēdes sekretārs, lietas dalībnieki, kā arī strīda priekšmets.

(4) Aprakstošajā daļā jānorāda prasītāja prasījumi, atbildētāja pretprasība, iebildumi, kā arī lietas dalībnieku sniegto paskaidrojumu būtība.

(5) Motīvu daļā jānorāda lietā konstatētie fakti, pierādījumi, uz kuriem pamatoti tiesas secinājumi, un argumenti, ar kuriem noraidīti tie vai citi pierādījumi. Šajā daļā jānorāda arī tiesību akti, no kuriem tiesa vadījusies, un konstatēto lietas apstākļu juridiskais novērtējums, kā arī tiesas secinājumi par prasības pamatotību vai nepamatotību.

(6) Rezolutīvajā daļā jānorāda tiesas spriedums par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tās pilnīgu vai daļēju noraidīšanu un sprieduma būtība. Bez tam jānorāda, kam un kādā apmērā jāmaksā tiesas izdevumi, kā arī sprieduma pārsūdzēšanas termiņš un kārtība.

192.pants. Saīsinātais spriedums

Sarežģītā lietā tiesa var sastādīt saīsinātas formas spriedumu, kas sastāv no ievada un rezolutīvās daļas. Šajā gadījumā pilnu spriedumu tiesa sastāda 7 dienu laikā.

193.pants. Spriedums par naudas summas piedziņu

(1) Tiesa, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un piedzenamās summas apmēru.

194.pants. Spriedums par mantas atdošanu natūrā

(1) Sprieduma par mantas atdošanu natūrā rezolutīvajā daļā jānorāda konkrētā manta un tās vērtība.

(2) Spriedumā jānorāda, ka mantas neesamības gadījumā no atbildētāja piedzenama tās vērtība, norādot konkrētu summu.

195.pants. Spriedums, kas uzliek pienākumu izpildīt noteiktas darbības

(1) Spriedumā, kas uzliek par pienākumu izpildīt noteiktas darbības, jānosaka konkrēti kam, kādas darbības un kādā termiņā ir jāizpilda.

(2) Taisot spriedumu, kas atbildētājam uzliek pienākumu pildīt noteiktas darbības, kuras nav saistītas ar mantas vai naudas summu nodošanu, tiesa spriedumā var norādīt, ka tad, ja atbildētājs neizpildīs spriedumu noteiktajā termiņā, prasītājs ir tiesīgs izdarīt šīs darbības uz atbildētāja rēķina, pēc tam no viņa piedzenot nepieciešamos izdevumus.

196.pants. Spriedums vairāku prasītāju labā vai pret vairākiem atbildētājiem

(1) Spriedumā vairāku prasītāju labā jānorāda, kāda sprieduma daļa attiecas uz katru no viņiem vai arī, ka piedziņas tiesības ir solidāras.

(2) Spriedumā pret vairākiem atbildētājiem jānorāda, kāda sprieduma daļa jāizpilda katram no viņiem vai arī, ka viņu atbildība ir solidāra.

197.pants. Sprieduma pasludināšana

(1) Pēc sprieduma parakstīšanas tiesa atgriežas tiesas sēžu zālē, kur tiesnesis pasludina spriedumu, to nolasot.

(2) Visi klātesošie spriedumu noklausās, kājās stāvot.

(3) Pēc sprieduma pasludināšanas tiesnesis izskaidro tā saturu, pārsūdzēšanas kārtību un termiņus.

(4) Pasludinot saīsinātu spriedumu, tiesa bez tam paziņo datumu, kad būs sastādīts pilns spriedums.

198.pants. Pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu labošana

(1) Pēc tiesas vai lietas dalībnieku iniciatīvas tiesa var izlabot spriedumā pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdas.

(2) Pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas spriedumā izlabo ar tiesas lēmumu.

(3) Par lēmumu izdarīt kļūdas labojumu spriedumā lietas dalībnieki var iesniegt blakus sūdzību šā likuma noteiktajā kārtībā.

199.pants. Papildspriedums

(1) Tiesa, kas taisījusi lietā spriedumu, ir tiesīga pēc savas vai lietas dalībnieku iniciatīvas taisīt papildspriedumu:

1) ja nav taisīts spriedums par kādu no prasījumiem lietā, par kuriem bijuši iesniegti pierādījumi;

2) ja tiesa nav noteikusi piespriestās summas apmēru, mantu, kas jānodod, darbības, kas jāizdara, vai tiesas izdevumu atlīdzināšanu.

(2) Jautājumu par papildsprieduma taisīšanu var ierosināt likumā noteiktajā sprieduma pārsūdzēšanas termiņā. Par šī jautājuma izskatīšanas laiku un vietu tiesa paziņo lietas dalībniekiem.

(3) Par tiesas lēmumu atteikt taisīt papildspriedumu var iesniegt blakus sūdzību .

200.pants. Sprieduma izskaidrošana

(1) Tiesa, kura taisījusi spriedumu, pēc lietas dalībnieka pieteikuma var to izskaidrot, negrozot tā saturu.

(2) Sprieduma izskaidrošana pieļaujama, ja tas vēl nav izpildīts un nav notecējis termiņš tā izpildīšanai piespiedu kārtā.

(3) Jautājumu par sprieduma izskaidrošanu izskata tiesas sēdē , iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Tomēr šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.

(4) Par tiesas lēmumu izskaidrot spriedumu var iesniegt blakus sūdzību šā likuma noteiktajā kārtībā.

201.pants. Sprieduma stāšanās likumīgā spēkā

(1) Tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai vai noprotestēšanai apelācijas kārtībā un sūdzība vai protests nav iesniegts.

(2) Ja spriedums pārsūdzēts vai noprotestēts daļā, nepārsūdzētajā daļā tas stājas spēkā, kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai.

(3) Lietas dalībnieki, kā arī viņu tiesību pārņēmēji, pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā nav tiesīgi no jauna celt tiesā prasību par to pašu priekšmetu uz tā paša pamata, kā arī citā procesā apstrīdēt tiesas nodibinātos faktus.

(5) Spriedumam, kas stājies likumīgā spēkā, ir likuma spēks, tas ir obligāts un izpildāms visā valsts teritorijā un to var atcelt tikai likumdošanā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

202.pants. Sprieduma izpildīšana

(1) Spriedumu izpilda pēc tā stāšanās likumīgā spēkā, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties.

203.pants. Nekavējoties izpildāmie spriedumi

(1) Pēc pušu lūguma tiesa spriedumā var noteikt, ka pilnīgi vai noteiktā daļā nekavējoties izpildāmi šādi spriedumi:

1) par pienākumu dot līdzekļus bērnu uzturēšanas un labklājības nodrošināšanai;

2) par darba samaksas piedziņu;

3) par atjaunošanu darbā vai dienestā;

4) atlīdzība par sakropļojumu vai citādu veselības bojājumu;

5) par uzturdošanas pienākumu sakarā ar tādas personas nāvi, kuras pienākums bijis kādu uzturēt;

6) par piedziņas izdarīšanu, ja spriedums pamatojas uz ierakstiem zemesgrāmatā, notariāli vai citādi likumdošanā noteiktā kārtībā apliecinātiem dokumentiem;

7) par iznomātas vai izīrētas lietas atdošanu sakarā ar īres vai nomas līguma termiņa notecēšanu vai noteikto mērķu sasniegšanu, kā arī gadījumos, kad apmierināta iznomātāja vai izīrētāja prasība par minēto līgumu atcelšanu (Civillikuma 2171.pantu);

8) lietās, kurās sevišķu apstākļu dēļ sprieduma izpildīšanas novilcināšana var radīt ievērojamus zaudējumus piedzinējam vai arī pati piedziņa var kļūt neiespējama.

204.pants. Sprieduma izpildes atlikšana, sadalīšana termiņos, tā izpildes veida vai kārtības grozīšana

(1) Tiesa, kas taisījusi spriedumu lietā, ir tiesīga pēc to personu pieteikuma, kas piedalās lietā, ievērojot pušu mantisko stāvokli vai citus apstākļus, atlikt sprieduma izpildīšanu vai sadalīt to termiņos, kā arī grozīt tā izpildīšanas veidu un kārtību.

(2) Minētie pieteikumi tiek izskatīti tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Viņu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.

(3) Par tiesas lēmumu atlikt sprieduma izpildīšanu vai to sadalīt termiņos, kā arī par tā izpildīšanas veida un kārtības grozīšanu, var iesniegt blakus sūdzību.

205.pants. Sprieduma izpildīšanas nodrošināšana

Pēc lietas dalībnieku pieteikuma tiesa spriedumā var noteikt šā likuma 137. pantā paredzētos pasākumus sprieduma izpildes nodrošināšanai.

206.pants.Sprieduma noraksta izsūtīšana

(1)Lietas dalībniekiem, kas nav piedalījušies tiesas sēdē, tiesas sprieduma norakstu nosūta ne vēlāk kā desmit dienas pēc tā pasludināšanas.

(2) Tādā pašā termiņā lietas dalībniekam pēc viņa rakstiska lūguma nosūtāms pilna sprieduma noraksts.