Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par valsts budžetu 2018. gadam

1. pants. Apstiprināt valsts budžetu 2018. gadam ieņēmumos 8 753 146 235 euro apmērā saskaņā ar 1. un 2. pielikumu.

2. pants. Apstiprināt valsts budžetu 2018. gadam izdevumos 8 954 188 268 euro apmērā saskaņā ar 1., 3., 4. un 5. pielikumu.

3. pants. (1) Apstiprināt mērķdotāciju apjomu pašvaldībām 353 304 927 euro apmērā, tajā skaitā:

1) pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, pašvaldību speciālās izglītības iestāžu, pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu un daļējai interešu izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 256 905 624 euro apmērā saskaņā ar 6. un 7. pielikumu;

2) pašvaldību speciālo pirmsskolas izglītības iestāžu, internātskolu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētajiem attīstības un rehabilitācijas centriem un speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem 64 381 612 euro apmērā saskaņā ar 8. pielikumu;

3) pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 28 616 904 euro apmērā saskaņā ar 9. pielikumu;

4) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 998 568 euro apmērā saskaņā ar 10. pielikumu;

5) pašvaldību internātskolu uzturēšanas izdevumu daļējai segšanai par internātskolā uzņemtajiem izglītojamiem, kuri ir bāreņi vai bez vecāku gādības palikuši bērni, kā arī izglītojamie no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm, 2 402 219 euro apmērā. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā pašvaldībām aprēķina un piešķir mērķdotāciju atbilstoši bāreņu vai bez vecāku gādības palikušo bērnu, kā arī izglītojamo no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm skaita īpatsvaram pret kopējo internātskolā uzņemto izglītojamo skaitu.

(2) Ministru kabinetam, pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas sniegto informāciju, ir tiesības mainīt šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētajos pielikumos noteikto finansējuma sadalījumu pa pašvaldībām.

(3) Ministru kabinetam, pamatojoties uz Kultūras ministrijas sniegto informāciju, ir tiesības mainīt šā panta pirmās daļas 4. punktā minētajā pielikumā noteikto finansējuma sadalījumu pa pašvaldībām.

(4) Noteikt, ka pašvaldības tām piešķirto mērķdotāciju pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām ir tiesīgas izmantot atlaišanas pabalstu izmaksai pedagogiem, kas zaudē darbu izglītības iestāžu likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā, ja reorganizācija vai likvidācija ir pabeigta ne vēlāk kā līdz 2018. gada 31. augustam.

4. pants. Apstiprināt valsts budžeta dotāciju pašvaldībām 58 305 582 euro apmērā, tajā skaitā:

1) pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam 35 821 803 euro apmērā;

2) speciālo dotāciju 21 826 199 euro apmērā, kura tiek integrēta pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales principiem. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā pašvaldībām piešķir speciālo dotāciju;

3) pašvaldībām par bērniem bērnunamos (par vienu bērnu 8540 euro) un iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros (par vienu iemītnieku 4270 euro), kuri tajos ievietoti līdz 1998. gada 1. janvārim, 657 580 euro apmērā. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā pašvaldībām piešķir valsts budžeta dotāciju.

5. pants. Apstiprināt valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu saskaņā ar 11. pielikumu.

6. pants. Šā likuma sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta (faktiskajās cenās) prognoze 2018. gadam 28 359 000 000 euro apmērā.

7. pants. Noteikt, ka 2018. gadā pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts, kas izriet no strukturālās budžeta bilances mērķa, atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā metodoloģijai ir 1,0 procents no iekšzemes kopprodukta.

8. pants. Noteikt maksimālo valsts parādu 2018. gada beigās nominālvērtībā 10 250 000 000 euro apmērā, ņemot vērā Valsts kases administrētajiem aizņēmumiem un parāda vērtspapīriem piesaistīto atvasināto finanšu instrumentu valūtas rezultātu.

9. pants. Noteikt, ka finanšu ministrs 2018. gadā var valsts vārdā sniegt galvojumus 35 956 620 euro apmērā saskaņā ar 12. pielikumu.

10. pants. Noteikt valsts budžeta aizdevumu kopējo palielinājumu 216 319 079 euro apmērā, kas neietver šā likuma 14. pantā noteikto pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu, ja aizņēmumi tiek ņemti no Valsts kases.

11. pants. Valdības rīcības pieļaujamās robežas, lai segtu uz valsts budžetu attiecināmās valsts vārdā sniegto galvojumu parāda saistības 2018. gadā, ir novērtētas 5 827 232 euro apmērā.

12. pants. Atļaut finanšu ministram Ministru kabineta noteiktajā kārtībā 2018. gadā dzēst valsts aizdevumus 40 897 907 euro apmērā likvidētajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) vai komercsabiedrībām.

13. pants. Atļaut finanšu ministram, nepiemērojot Ministru kabineta noteikto kārtību, 2018. gadā dzēst parādsaistības 385 291 euro apmērā saskaņā ar 13. pielikumu.

14. pants. (1) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 118 138 258 euro apmērā:

1) Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, tajā skaitā kapitālsabiedrību pamatkapitāla palielināšanai ar mērķi nodrošināt pašvaldību līdzfinansējumu Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzfinansēto projektu īstenošanai;

2) Eiropas Savienības fondu ierobežotās projektu iesniegumu atlases projektu priekšfinansēšanai, ievērojot šādus nosacījumus:

a) aizņēmums ir attiecināms uz tām pašvaldībām, kuras pretendē uz Eiropas Savienības fondu finansējuma piešķiršanu ierobežotā projektu iesniegumu atlasē, kuras atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem noteiktas kā konkrētā specifiskā atbalsta mērķa finansējuma saņēmēji un kuru projekta ideja saskaņota Reģionālās attīstības koordinācijas padomē vai citā kārtībā, kādu šai saskaņošanai paredz Ministru kabineta noteikumi par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu,

b) aizņēmuma apmērs ir atbilstošs finanšu resursiem, kas nepieciešami projekta uzsākšanai līdz līguma noslēgšanai ar sadarbības iestādi;

3) izglītības iestāžu, tajā skaitā pirmsskolas izglītības iestāžu, investīciju projektiem, sociālo iestāžu investīciju projektiem, pašvaldību katlumāju (ar jaudu līdz 3 MW) energoefektivitātes uzlabošanas investīciju projektiem, investīcijām ārkārtas (avārijas) seku neatliekamai novēršanai, pašvaldību autonomo funkciju veikšanai nepieciešamā transporta iegādei, investīciju veikšanai valsts nozīmes arhitektūras pieminekļos, pašvaldības autonomo funkciju veikšanai nepieciešamā nekustamā īpašuma iegādei, kurš atrodas citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijai, investīciju projektu dokumentācijas izstrādei;

4) likumā "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" noteikto pasākumu izpildei;

5) valsts nozīmes sporta, aizsardzības infrastruktūras attīstības projektiem, kuri tiek realizēti ar valsts budžeta līdzfinansējumu;

6) valsts budžeta līdzfinansētu kultūras iestāžu investīciju projektu pabeigšanai. Pašvaldības budžeta faktiskais ieguldījums (līdzfinansējums) 2018. gadā kultūras iestāžu investīciju projektu pabeigšanai nav mazāks par 25 procentiem no pašvaldības kopējām izmaksām un nepieciešamā aizņēmuma apmērs nav lielāks par 75 procentiem no pašvaldības kopējām izmaksām;

7) ceļu un to kompleksa investīciju projektiem, tajā skaitā šo projektu ietvaros paredzēto siltumtrašu, ūdensvada un kanalizācijas tīklu renovācijai un izbūvei. Pašvaldības budžeta faktiskais ieguldījums (līdzfinansējums) 2018. gadā ceļu un to kompleksa investīciju projektā nav mazāks par 25 procentiem no pašvaldības kopējām izmaksām un nepieciešamā aizņēmuma apmērs nav lielāks par 75 procentiem no pašvaldības kopējām izmaksām;

8) kultūras iestāžu investīciju projektiem. Pašvaldības budžeta faktiskais ieguldījums (līdzfinansējums) 2018. gadā kultūras iestāžu investīciju projektā nav mazāks par 40 procentiem no pašvaldības kopējām izmaksām un nepieciešamā aizņēmuma apmērs nav lielāks par 60 procentiem no pašvaldības kopējām izmaksām;

9) kurināmā iegādei un pirmpirkuma tiesību izmantošanai;

10) pašvaldību prioritāro investīciju projektu īstenošanai ar maksimālo pašvaldības aizņēmumu summu 250 000 euro apmērā republikas pilsētu pašvaldībām un reģionālās nozīmes attīstības centra pašvaldībām un 400 000 euro apmērā pārējām novada pašvaldībām.

(2) Noteikt pašvaldību sniegto galvojumu kopējo palielinājumu 56 914 872 euro apmērā par tām parāda saistībām, kuras uzņemas pašvaldības kapitālsabiedrības investīciju projektu īstenošanai, kā arī par tām parāda saistībām, kuras uzņemas studējošie studiju kredīta un studējošo kredīta saņemšanai no kredītiestādes.

(3) Noteikt, ka pašvaldībām nav tiesību uzņemties ilgtermiņa saistības atbilstoši likuma "Par pašvaldību budžetiem" 22. pantam, izņemot saistības:

1) līdz pieciem gadiem pašvaldību autonomo funkciju nodrošināšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem, datortehnikas, sakaru un citas biroja tehnikas iegādei;

2) pakalpojumiem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai;

3) šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 8. punktā minēto investīciju projektu īstenošanai;

4) Publiskās un privātās partnerības likumā noteiktajā kārtībā akceptēto publiskās un privātās partnerības projektu īstenošanai.

(4) Lai neaizkavētu Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanu, atļaut finanšu ministram piešķirt aizņēmumu vai sniegt galvojuma atļauju pašvaldībai arī gadījumos, kad pašvaldības saistības (aizņēmumi, galvojumi un citas ilgtermiņa saistības) pārsniedz 20 procentus no tās 2018. gada pamatbudžeta ieņēmumiem bez valsts budžeta transfertiem noteiktam mērķim un iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, ar nosacījumu, ka pašvaldība spēs pildīt savas saistības un veikt maksājumus, kuriem iestājies atmaksas termiņš.

(5) Finanšu ministram ir tiesības mainīt šā panta pirmajā un otrajā daļā noteikto aizņēmumu un sniegto galvojumu palielinājumu, nepārsniedzot šajā pantā noteikto palielinājumu kopsummu.

15. pants. Noteikt Izglītības un zinātnes ministrijai finansējumu studiju kredītu un studējošo kredītu dzēšanai 2 398 212 euro apmērā.

16. pants. (1) Noteikt, ka saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu":

1) sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu ieņēmumu īpatsvars gada sociālās apdrošināšanas iemaksu summā ir šāds: valsts pensiju speciālajā budžetā — 70,41 procents; invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā — 20,43 procenti; nodarbinātības speciālajā budžetā — 4,98 procenti; darba negadījumu speciālajā budžetā — 1,51 procents;

2) veselības apdrošināšanas valsts pamatbudžeta ieņēmumu īpatsvars gada sociālās apdrošināšanas iemaksu summā ir 2,67 procenti.

(2) Ministru kabinetam ir tiesības mainīt šā panta pirmajā daļā noteiktos sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu ieņēmumu īpatsvarus, ja:

1) stājas spēkā normatīvie akti, kuriem ir finansiāla ietekme uz valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumiem;

2) gada laikā mainās pabalstu un pensiju saņēmēju skaits un pabalstu un pensiju vidējie apmēri un papildus nepieciešamos izdevumus nesedz katrā no speciālajiem budžetiem plānotais apropriācijas apmērs, nepārsniedzot sociālās apdrošināšanas speciālajam budžetam šajā likumā noteikto apropriācijas apmēru.

17. pants. Noteikt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem ir šāds: pašvaldību budžetiem — 80 procentu apmērā un valsts budžetam — 20 procentu apmērā.

18. pants. (1) Noteikt, ka prognozētie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldību budžetos ir 1 383 040 000 euro.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozēto ieņēmumu procentuālais sadalījums pa ceturkšņiem tiek noteikts šādā apmērā: I ceturksnī — 22 procenti, II ceturksnī — 24 procenti, III ceturksnī — 26 procenti, IV ceturksnī — atbilstoši faktiskajai izpildei.

(3) Finanšu ministrija līdz nākamā mēneša 10. datumam izvērtē šā panta pirmajā daļā minēto faktisko iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu izpildi par iepriekšējo mēnesi salīdzinājumā ar prognozēto atbilstoši šā panta otrajā daļā minētajam procentuālajam sadalījumam (viena trešā daļa no ceturkšņa prognozes). Ja tiek konstatēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu neizpilde par I, II un III ceturksni (no gada sākuma), tad, pamatojoties uz finanšu ministra rīkojumu, to kompensē no valsts pamatbudžetā ieskaitāmās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas. Ja tiek konstatēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu neizpilde IV ceturksnī (no gada sākuma), ar finanšu ministra atļauju to kompensē no valsts pamatbudžetā ieskaitāmās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas tādā apmērā, lai faktiskie pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumi kopā ar valsts budžeta kompensāciju būtu 19,6 procentu apmērā no faktiskajiem kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, nepārsniedzot iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozi. Ja pašvaldībām tiek izmaksāta kompensācija, bet turpmākajā periodā prognoze tiek pārpildīta, Finanšu ministrijai ir tiesības no pārpildes ieturēt izmaksāto kompensāciju un pārskaitīt to valsts budžetā.

19. pants. Noteikt, ka Finanšu ministrijas programmas 42.00.00 "Valsts budžeta aizdevumi un to atmaksāšana" izpildītājs ir Valsts kase un tā nodrošina šīs programmas uzskaiti valsts budžeta finanšu bilances ietvaros.

20. pants. Noteikt, ka budžeta resora "62. Mērķdotācijas pašvaldībām" programmas 01.00.00 "Mērķdotācijas izglītības pasākumiem", programmas 05.00.00 "Mērķdotācijas pašvaldībām — pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" un programmas 10.00.00 "Mērķdotācijas pašvaldībām — pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" izpildītājs ir Izglītības un zinātnes ministrija un tā nodrošina šo programmu finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.

21. pants. Noteikt, ka budžeta resora "62. Mērķdotācijas pašvaldībām" programmas 02.00.00 "Mērķdotācijas pašvaldību tautas mākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" izpildītājs ir Kultūras ministrija un tā nodrošina šīs programmas finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.

22. pants. Noteikt, ka budžeta resora "64. Dotācija pašvaldībām" programmas 01.00.00 "Dotācija pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam" izpildītājs ir Finanšu ministrija un tā nodrošina šīs programmas finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.

23. pants. Noteikt, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 01.00.00 "Apropriācijas rezerve", programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", programmas 08.00.00 "Veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanas finansējums" un programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" izpildītājs ir Finanšu ministrija un tā nodrošina šo programmu finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.

24. pants. Budžeta izpildītāji normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo un apstiprina valsts budžeta iestāžu, valsts budžeta programmu un apakšprogrammu, kā arī pasākumu tāmes. Budžeta izpildītāji piešķirto līdzekļu ietvaros nodrošina valsts budžeta līdzekļu efektīvu un racionālu izlietojumu atbilstoši tāmēs plānotajam, lai nodrošinātu attiecīgo valsts funkciju izpildi.

25. pants. Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes nodrošina ieņēmumu par veikto darbību ieskaitīšanu pamatbudžeta ieņēmumu kontos plānotajā apjomā saskaņā ar 2. pielikumu.

26. pants. Finanšu ministram gadījumos, kad Eiropas Savienības iestāžu noteiktās Latvijas iemaksas Eiropas Savienības budžetā pārsniedz šajā likumā apstiprinātos apjomus, atļauts veikt nepieciešamos maksājumus.

27. pants. Ja pēc šā likuma stāšanās spēkā normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos tiek veikta apropriāciju pārdale starp budžeta resoriem, programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām vai tiek veiktas apropriāciju izmaiņas, Finanšu ministrija katru mēnesi līdz nākamā mēneša 10. datumam atbilstoši veiktajām izmaiņām precizē valsts budžeta kopsavilkuma datus un elektroniski iesniedz tos Valsts kasei.

28. pants. Finanšu ministram ir tiesības pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" paredzēto apropriāciju Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu, kā arī Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projektu īstenošanai.

29. pants. Finanšu ministram ir tiesības Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai, kā arī Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projektu īstenošanai budžeta resoram likumā noteiktās apropriācijas ietvaros pārdalīt apropriāciju starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.

30. pants. Finanšu ministram ir tiesības budžeta resoram likumā noteiktās apropriācijas ietvaros pārdalīt apropriāciju starp programmām, apakšprogrammām, budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, ievērojot šādus nosacījumus:

1) kopējais pārdales apjoms starp pamatbudžeta programmām (apakšprogrammām) nedrīkst izraisīt katras atsevišķās programmas (apakšprogrammas) palielinājumu, kas būtu lielāks par pieciem procentiem no programmai (apakšprogrammai) apstiprinātās gada apropriācijas apjoma;

2) ir pieļaujama tikai tāda apropriācijas pārdale no kapitālajiem izdevumiem uz kārtējiem izdevumiem, kas neietekmē ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei turpmākajiem gadiem noteiktos maksimāli pieļaujamos izdevumu apjomus;

3) pārskaitījumi pašvaldībām, no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un no budžeta nefinansētām iestādēm tiek nodrošināti tikai ar transfertu starpniecību;

4) nav pieļaujama apropriācijas pārdale atlīdzības palielināšanai, ja tā ietekmē ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei turpmākajiem gadiem noteikto atlīdzībai paredzēto izdevumu maksimāli pieļaujamo apjomu un kopējo izdevumu apjomu;

5) nav pieļaujama apropriācijas pārdale no izdevumiem sociālajiem pabalstiem un pensijām (tajā skaitā izdienas pensijām) uz citiem izdevumiem;

6) nav pieļaujama apropriācijas pārdale no izdevumiem Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības, Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projektu un pasākumu īstenošanai uz citiem izdevumiem;

7) nav pieļaujamas apropriācijas izmaiņas valsts pamatfunkciju īstenošanai, kas palielina ministrijas kopējo izdevumu apjomu un ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu turpmākajiem gadiem;

8) nav pieļaujama apropriācijas pārdale starp šajā likumā apstiprināto pamatbudžetu un speciālo budžetu;

9) nav pieļaujama apropriācijas pārdale apropriācijas palielināšanai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālajam budžetam;

10) nav pieļaujama apropriācijas pārdale citiem mērķiem no neatliekamajiem pasākumiem 2016.—2018. gadam, jaunajām politikas iniciatīvām un citiem prioritārajiem pasākumiem 2017.—2019. gadam un prioritārajiem pasākumiem 2018.—2020. gadam piešķirtā finansējuma.

31. pants. Šā likuma 30. panta nosacījumi neattiecas uz:

1) šā likuma 28. un 29. pantā paredzēto apropriācijas pārdali;

2) apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām budžeta resoram likumā noteiktās pamatbudžeta apropriācijas ietvaros, ja pārdale veikta uz izdevumiem sociālajiem pabalstiem un pensijām (tajā skaitā izdienas pensijām);

3) apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām budžeta resoram likumā noteiktās pamatbudžeta apropriācijas ietvaros, ja pārdale veikta no izdevumiem sociālajiem pabalstiem, kas budžeta resoram plānoti stipendiju izmaksai valsts akreditētajās profesionālās un augstākās izglītības programmās studējošajiem;

4) apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām budžeta resoram likumā noteiktās pamatbudžeta apropriācijas ietvaros, ja pārdale veikta no izdevumiem sociālajiem pabalstiem, kas budžeta resoram plānoti pabalstu izmaksai sakarā ar amatpersonas (darbinieka) nāvi, pabalstu izmaksai tādas amatpersonas (darbinieka), kura ir bijusi darba (dienesta) tiesiskajās attiecībās, invaliditātes gadījumā vai šā pabalsta daļas izmaksai, ja amatpersonai (darbiniekam) piecu gadu laikā pēc nelaimes gadījuma dienas veselības stāvoklis ir pasliktinājies un noteikta cita invaliditātes grupa, kompensācijām amatpersonas (darbinieka) apbedīšanas izdevumu segšanai, kompensācijām par veselības aprūpes izdevumiem atvaļinātajai Iekšlietu ministrijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, vai kas budžeta resoram plānoti pabalstu izmaksai karavīriem;

5) apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām un starp 30. panta 10. punktā minētajiem neatliekamo pasākumu 2016.—2018. gadam, jauno politikas iniciatīvu un citu prioritāro pasākumu 2017.—2019. gadam un prioritāro pasākumu 2018.—2020. gadam izlietojuma mērķiem budžeta resoram likumā noteiktās apropriācijas ietvaros, ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums un Ministru kabinets ir deleģējis finanšu ministram tiesības veikt apropriācijas pārdali, nepiemērojot šā likuma 30. panta nosacījumus. Šādu apropriācijas pārdali atļauts veikt, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas nav iebildusi pret apropriācijas pārdali;

6) funkciju pārdali vai strukturālajām reformām, ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums un Saeima normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir piekritusi šādai pārdalei.

32. pants. (1) Finanšu ministram ir tiesības pārdalīt šajā likumā noteikto apropriāciju budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 01.00.00 "Apropriācijas rezerve", lai ministrijas un citas centrālās valsts iestādes varētu veikt galīgā norēķina maksājumus par 2017. gadā saņemtajiem pakalpojumiem un īstenotajiem investīciju projektiem, ievērojot šādus nosacījumus:

1) 2017. gadā uzsāktai, bet nepabeigtai iepirkumu procedūrai, ja 2018. gadā attiecīgajam pasākumam apropriācija nav piešķirta vai tās plānotais apmērs ir nepietiekams;

2) 2017. gada valsts budžetā plānotu un iesāktu investīciju projektu (izņemot izdevumus atlīdzībai) pabeigšanai, ja 2018. gadā šiem mērķiem apropriācija nav piešķirta vai tās plānotais apmērs ir nepietiekams;

3) maksājumiem, kas nepieciešami 2017. gada valsts budžetā plānotiem un iesāktiem pasākumiem un pasūtījumiem, ja galīgā norēķina maksājumus (izņemot komunālos maksājumus) nevarēja nodrošināt preču vai pakalpojumu piegādātāja darba nepietiekamas kvalitātes vai aizkavētas piegādes dēļ un 2018. gadā šiem mērķiem apropriācija nav piešķirta vai tās plānotais apmērs ir nepietiekams;

4) investīciju projektu sagatavošanai nepieciešamo zemesgabalu iegādei (atsavināšanai), ja ir iesniegts objektīvs pamatojums iegādes nepieciešamībai.

(2) Finanšu ministram ir tiesības pārdalīt šajā likumā noteikto apropriāciju budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 01.00.00 "Apropriācijas rezerve", lai ministrijas un citas centrālās valsts iestādes varētu nodrošināt pabeigto Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu uzturēšanu, ievērojot šādus nosacījumus:

1) projekts ir pilnībā pabeigts un par to ir veikts galīgā norēķina maksājums;

2) 2018. gadā projekta uzturēšanai apropriācija nav piešķirta.

(3) Finanšu ministram pēc Satiksmes ministrijas pamatota pieprasījuma saņemšanas ir tiesības pārdalīt šajā likumā noteikto apropriāciju budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 01.00.00 "Apropriācijas rezerve" autoceļu uzturēšanas darbiem ne lielākā apjomā par neizlietoto dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem minētajam mērķim iepriekšējā gada beigās.

(4) Finanšu ministram ir tiesības ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm līdz 2018. gada 31. oktobrim nepārdalīto budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 01.00.00 "Apropriācijas rezerve" noteikto apropriāciju pārdalīt uz programmu 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

33. pants. Finanšu ministram ir tiesības ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei šajā likumā noteiktās apropriācijas ietvaros pārdalīt apropriāciju no budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām uz finansēšanas klasifikācijas kategoriju kodiem, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un apropriācijas pārdalei nav negatīvas ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci nominālajā izteiksmē atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā metodoloģijai.

34. pants. (1) Noteikt, ka apropriācijas pārdale starp budžeta resoriem tiek veikta kā transferta pārskaitījums, ja pārdales rezultātā nemainās izlietojuma mērķis un apropriācija tiek izmantota tā paša pasākuma īstenošanai vai sniegtā pakalpojuma nodrošināšanai.

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi neattiecas uz apropriācijas pārdali starp budžeta resoru "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" un citiem budžeta resoriem.

35. pants. Noteikt, ka Valsts prezidenta kancelejas programmas 04.00.00 "Valsts prezidenta darbības nodrošināšana" ietvaros izdevumi Valsts prezidenta atalgojumam mēnesī nepārsniedz 5121 euro un reprezentācijas izdevumi mēnesī nepārsniedz 1025 euro.

36. pants. Ja 2018. gadā faktiskie ieņēmumi no Eiropas Savienības politiku instrumentiem un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības pārsniedz šajā likumā plānoto apjomu, tad par attiecīgo apjomu tiek palielināta apropriācija budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai". Par minēto papildu ieņēmumu novirzīšanu Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu papildu izdevumu finansēšanai finanšu ministrs nekavējoties informē Ministru kabinetu un Saeimu. Izdevumus minētajam mērķim atļauts veikt, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

37. pants. Maksa, kas tiek ieturēta no valsts pensijas, pabalsta vai atlīdzības par to piegādi saņēmēja dzīvesvietā, ir 2,39 euro. Ieturēto maksu par valsts pensijas, pabalsta vai atlīdzības piegādi saņēmēja dzīvesvietā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pārskaita valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Pasts" no tā budžeta līdzekļiem, no kura tiek izmaksāta valsts pensija, pabalsts vai atlīdzība.

38. pants. Ja Valsts ieņēmumu dienesta, prokuratūras, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta, Valsts robežsardzes un Valsts policijas amatpersonu (darbinieku) tiešas darbības rezultātā atklāti un novērsti liela apjoma noziedzīgi nodarījumi valsts ieņēmumu un nodokļu administrēšanas jomā, aizturētas kontrabandas kravas un konvencionāli aizliegtu priekšmetu ievešana un izvešana, novērsta būtiska noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un tā rezultātā ir palielinājušies valsts budžeta ieņēmumi vai tiek prognozēts būtisks šo ieņēmumu palielinājums, Ministru kabinets pieņem lēmumu par attiecīgo institūciju konkrēto amatpersonu (darbinieku) motivēšanu un apropriācijas palielinājumam novirzāmo finansējuma apjomu. Finanšu ministram ir tiesības palielināt apropriāciju izdevumiem, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir izskatījusi to un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

39. pants. Ja Valsts kases amatpersonu (darbinieku) efektīvas valsts parāda vadības ietvaros veikto pasākumu rezultātā 2018. gada 10 mēnešos būtiski samazinās valsts budžeta izdevumi salīdzinājumā ar likuma "Par valsts budžetu 2018. gadam" spēkā stāšanās dienā plānotajiem procentu izdevumiem budžeta apakšprogrammā 31.02.00 "Valsts parāda vadība" un tiek nodrošināts izdevumu samazinājums līdz gada beigām, izņemot izdevumus, kuri neietekmē valsts budžeta bilanci pēc Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā metodoloģijas, Ministru kabinets pieņem lēmumu par Valsts kases amatpersonu (darbinieku) motivēšanai un apropriācijas pārdalei novirzāmo finansējuma apjomu, kas nepārsniedz divus procentus no Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas dienā zināmā un līdz gada beigām plānotā valsts budžeta procentu izdevumu samazinājuma kopsummas budžeta apakšprogrammā 31.02.00 "Valsts parāda vadība". Finanšu ministram ir tiesības veikt apropriācijas pārdali no budžeta apakšprogrammas 31.02.00 "Valsts parāda vadība" uz budžeta apakšprogrammu 31.01.00 "Budžeta izpilde" izdevumiem atlīdzībai Valsts kases amatpersonu (darbinieku) motivēšanai Ministru kabineta lēmumā noteiktajā apmērā, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir izskatījusi to un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.

40. pants. Ja 2018. gada sešu un deviņu mēnešu laikā ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu īstenošanā iesaistīto institūciju darbības rezultātā būtiski tiek uzlabota situācija ēnu ekonomikas apkarošanā un godīgas konkurences veicināšanā un tiek prognozēti ievērojami uzlabojumi arī līdz gada beigām, Ministru kabinets pieņem lēmumu par ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu īstenošanā iesaistīto institūciju amatpersonu (darbinieku) motivēšanu un apropriācijas palielinājumam novirzāmo finansējuma apjomu, kas nepārsniedz piecus procentus no valsts budžetā plānoto nodokļu ieņēmumu pārpildes. Finanšu ministram ir tiesības palielināt apropriāciju izdevumiem, tajā skaitā novirzot atlīdzībai attiecīgajā budžeta programmā: Finanšu ministrijai (Valsts ieņēmumu dienestam) ne vairāk kā 79,5 procentus; Iekšlietu ministrijai (Valsts policijai, Valsts robežsardzei) ne vairāk kā 16 procentus; Labklājības ministrijai (Valsts darba inspekcijai) ne vairāk kā divus procentus; Zemkopības ministrijai (Pārtikas un veterinārajam dienestam, Valsts meža dienestam, Valsts augu aizsardzības dienestam) ne vairāk kā divus procentus un prokuratūrai (Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam) ne vairāk kā 0,5 procentus no apropriācijas palielinājuma, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir izskatījusi to un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

41. pants. Noteikt, ka akciju sabiedrība "Latvenergo" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumus no dividendēm) 2018. gadā (par 2017. pārskata gadu) 94 217 866 euro.

42. pants. Noteikt, ka akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumus no dividendēm) 2018. gadā (par 2017. pārskata gadu) 38 220 000 euro.

43. pants. Noteikt, ka valsts akciju sabiedrības "Latvijas Loto" dividendēs izmaksājamā peļņas daļa nosakāma atbilstoši šā likuma 44. panta pirmajā daļā noteiktajam, bet ne mazāka kā 2 806 500 euro no valsts akciju sabiedrības "Latvijas Loto" 2017. pārskata gada peļņas.

44. pants. (1) Noteikt, ka minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu par 2017. pārskata gadu valsts izšķirošajā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām (tajā skaitā netiešā izšķirošajā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām) nosaka un aprēķina 50 procentu apmērā, bet kapitālsabiedrībām, kurās visas kapitāla daļas tieši vai pastarpināti pieder valstij, 2018. gadā (par 2017. pārskata gadu) nosaka un aprēķina 80 procentu apmērā no attiecīgās kapitālsabiedrības tīrās peļņas, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var tikt pieņemts lēmums par atšķirīgu dividendēs izmaksājamo minimālo peļņas daļu.

45. pants. Noteikt, ka kārtību, kādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžeta programmas 30.00.00 "Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti" ietvaros paredzētā apropriācija 940 394 euro tiek izmantota Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla izveidei, uzturēšanai un publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidei, nosaka Ministru kabinets.

46. pants. Personām, kurām no 2012. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" piešķirtas vai pārrēķinātas vecuma, izdienas vai apgādnieka zaudējuma pensijas, tās pārskata ar 2018. gada 1. janvāri, pārrēķinot pensijas sākuma kapitālu un pensijas kapitālu atbilstoši likuma "Par valsts pensijām" 12. panta ceturtās daļas noteikumiem, un izmaksā šādi:

1) pensiju pārskata, ievērojot likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 65. punkta 3. un 4. apakšpunktā minētos noteikumus;

2) pensiju pārskata, ievērojot pensijas piešķiršanas un pārrēķināšanas datumu, pensijas aprēķināšanai iepriekš piemēroto kārtību, kā arī likuma "Par valsts pensijām" 26. panta un pārejas noteikumu 15. un 15.¹ punkta noteikumus;

3) atbilstoši šā panta noteikumiem pārskatītais pensijas apmērs tiek noteikts no 2018. gada 1. janvāra, un par periodu no 1. janvāra to izmaksā ne vēlāk kā 2018. gada septembrī.

47. pants. Finanšu ministram ir tiesības palielināt šajā likumā noteikto apropriāciju budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" ārkārtas situāciju novēršanai. Apropriācijas palielinājums nedrīkst pārsniegt 0,03 procentus no šā likuma 6. pantā noteiktās iekšzemes kopprodukta prognozes apjoma. Apropriāciju minētajam mērķim atļauts palielināt, ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

48. pants. Noteikt, ka saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu un Attīstības finanšu institūcijas likumu valsts 250 144 000 euro apmērā atbild par akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" izsniegtajām garantijām, tajā skaitā valsts saistības 15 227 000 euro apmērā stājas spēkā pēc normatīvo aktu par portfeļgarantiju programmas īstenošanu spēkā stāšanās, 23 302 000 euro apmērā stājas spēkā pēc normatīvo aktu par papildu finansējumu mājokļu galvojumu programmas īstenošanai spēkā stāšanās, 2 224 000 euro apmērā stājas spēkā pēc normatīvo aktu par papildu finansējumu lauksaimnieku kredītu garantiju programmas īstenošanai spēkā stāšanās un 14 718 000 euro apmērā stājas spēkā pēc normatīvo aktu par papildu finansējumu komercdarbības atbalsta kredīta garantiju programmas īstenošanai spēkā stāšanās.

49. pants. Atļaut finanšu ministram pēc tam, kad ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par rezerves kapitāla palielināšanu akciju sabiedrībai "Attīstības finanšu institūcija Altum" mājokļu atbalsta programmas finansēšanai, palielināt apropriāciju Ekonomikas ministrijai resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem ieskaitīšanai akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" rezerves kapitālā, nepārsniedzot 2 112 000 euro.

50. pants. (1) Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 33.00.00 "Ekonomikas attīstības programma" ieskaitītie līdzekļi izmantojami atbalsta pasākumiem Latvijas uzņēmējiem jaunu eksporta tirgu apguvē un eksporta palielināšanā uz prioritāriem mērķa tirgiem, investīciju veicināšanai, reemigrācijas atbalsta pasākumu un mājokļa programmas finansēšanai, kā arī citiem darba vietu radīšanas un ģimeņu atbalsta pasākumiem un sistēmas administrēšanas izmaksu segšanai.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajiem mērķiem apropriācijas pārdale starp Ekonomikas ministriju un citiem budžeta resoriem tiek veikta kā transferta pārskaitījums.

51. pants. Noteikt, ka Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 29.02.00 "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" paredzēto finansējumu var izmantot visiem elektroenerģijas lietotājiem, daļēji kompensējot obligātās iepirkuma komponentes izmaksas, energoietilpīgu apstrādes rūpniecības uzņēmumu atbalstam, aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma nodrošināšanai un administrēšanas izdevumiem.

52. pants. Noteikt, ka no akciju sabiedrības "Latvenergo" ikgadējām dividendēm 2018. gadā tiek novirzīti resursi izdevumu segšanai Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 29.02.00 "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" 35 987 866 euro apmērā un apakšprogrammā 29.05.00 "Valsts pētījumu programma enerģētikā" 2 000 000 euro apmērā. Resursu apjoms norādīts atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā metodoloģijai, kas noteikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija regulu (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (Dokuments attiecas uz EEZ).

53. pants. Lai sekmētu ārvalstu investīciju piesaisti, noteikt, ka atbilstoši atsevišķam Ministru kabineta lēmumam nepieciešamais finansējums pilotprojektu īstenošanai 2018. gadā ne vairāk kā 1 200 000 euro apmērā tiek nodrošināts no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

54. pants. Noteikt, ka veselības aprūpes finansēšanai budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 08.00.00 programmā "Veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanas finansējums" rezervēto finansējumu:

1) 113 400 000 euro apmērā finanšu ministrs pārdala Veselības ministrijai pēc tam, kad Ministru kabinets ir apstiprinājis finansējumu veselības aprūpes sistēmas reformas pasākumu īstenošanai 2018. gadā, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir izskatījusi to un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali;

2) 85 302 674 euro apmērā finanšu ministrs pārdala Veselības ministrijai atbilstoši Ministru kabineta pieņemtam lēmumam, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir izskatījusi to un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.

55. pants. Atļaut finanšu ministram no Finanšu ministrijas budžeta programmas 41.01.00 "Iemaksas Eiropas Kopienas budžetā" veikt maksājumu Eiropas Stabilitātes mehānismam, lai atmaksātu ieņēmumus, ko Latvijas valsts 2016. un 2017. gadā ir guvusi no Eirosistēmas monetāro ienākumu pārdales starp Eirosistēmas nacionālajām bankām, kas radušies no Vērtspapīru tirgus programmas ietvaros Eirosistēmas iegādātajiem vērtspapīriem, uz kuriem attiecas Eirogrupas 2016. gada 25. maija paziņojums, kā finanšu resursus izmantojot Latvijas Bankas iemaksas valsts budžetā.

56. pants. (1) Noteikt, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā, ja šajā pantā nav noteikts citādi, var organizēt tā ministrija vai cita centrālā valsts iestāde, kuras valdījumā ir attiecīgais valsts nekustamais īpašums. Atsavināšanai paredzētā valsts nekustamā īpašuma novērtēšanu organizē tā valdītājs. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē ministrija vai cita centrālā valsts iestāde, kuras valdījumā ir attiecīgais valsts nekustamais īpašums, attiecīgā valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaita valsts budžetā. Finanšu ministram ir tiesības palielināt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei apropriāciju resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem 50 procentu apmērā no valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā valsts budžetā ieskaitītajiem līdzekļiem. Apropriāciju palielina, ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par finansējuma summu un to, kādam mērķim atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi piešķirami apropriācijas palielināšanai resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem, un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas un izskatīšanas nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto apropriāciju atļauts piešķirt kapitālieguldījumiem, neatliekamiem pasākumiem ar pozitīvu sociālekonomisku efektu vai amatpersonu (darbinieku) motivēšanai, ņemot vērā ieguldījumu attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā.

(4) Ja tiek atsavināts valsts nekustamais īpašums, kuru Kultūras ministrija ir nodevusi Finanšu ministrijas valdījumā un valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" pārvaldīšanā, šā panta otrajā daļā minētā apropriācija piešķirama kapitālieguldījumiem Finanšu ministrijas valdījumā un valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" pārvaldīšanā esošo Kultūras ministrijas iestāžu funkciju nodrošināšanai izmantoto valsts nekustamo īpašumu attīstīšanai.

(5) Šajā pantā noteiktā kārtība nav attiecināma uz tādu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu, par kuru atsavināšanu Ministru kabineta atļauja nav nepieciešama.

(6) Noteikt, ka valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu, veic kapitālos ieguldījumus tās pārvaldīšanā nodotajos valsts nekustamajos īpašumos, par ieguldītajiem valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" finanšu līdzekļiem nepiemērojot resursu cenu.

57. pants. Atļaut finanšu ministram Ministru kabineta noteiktajā kārtībā palielināt Latvijas Republikas saistības pret Starptautisko Attīstības asociāciju:

1) par 2 660 000 euro Starptautiskās Attīstības asociācijas astoņpadsmitajam resursu papildinājumam;

2) par 2 380 000 euro iemaksām Daudzpusējā parādu atlaišanas iniciatīvā.

58. pants. (1) Atļaut finanšu ministram pārņemt valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca", valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca", valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Slimnīca "Ģintermuiža"", valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" un sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" valsts vārdā galvotās saistības līdz 150 692 062 euro, saglabājot prasījuma tiesības pret minētajām kapitālsabiedrībām.

(2) Atļaut finanšu ministram palielināt apropriāciju Veselības ministrijai Finanšu ministrijas prasījumu pret šā panta pirmajā daļā minētajām kapitālsabiedrībām apmērā, bet ne vairāk kā 150 692 062 euro, paredzot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem, šā panta pirmajā daļā minēto kapitālsabiedrību pamatkapitāla palielināšanai ar finanšu ieguldījumu.

(3) Veselības ministrijai atbilstoši normatīvajiem aktiem veikt finanšu ieguldījumu ne vairāk kā 150 692 062 euro apmērā šā panta pirmajā daļā minēto kapitālsabiedrību pamatkapitālā ar mērķi dzēst saistības pret Finanšu ministriju, kas izveidojušās valsts vārdā galvoto aizdevumu pārņemšanas vai valsts galvoto saistību izpildes rezultātā.

59. pants. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā aprēķina un piešķir finansējumu programmas "Latvijas skolas soma" īstenošanai no 2018. gada 1. septembra līdz 2018. gada 31. decembrim izglītības iestāžu, kuras īsteno vispārējās un profesionālās izglītības programmas, dibinātājiem, kā arī programmas attiecināmās izmaksas un finansējuma izlietošanas nosacījumus.

60. pants. Atļaut finanšu ministram atbilstoši Ministru kabineta un Saeimas lēmumam palielināt apropriāciju Finanšu ministrijai resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un finansēšanas kategorijā "Akcijas un cita līdzdalība pašu kapitālā" akciju sabiedrības "Augstsprieguma tīkls" pamatkapitāla palielināšanai, vienlaikus nodrošinot, ka darījumam nav negatīvas ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā metodoloģijai un pilnībā tiek ievēroti valsts atbalsta nosacījumi. Ministru kabinetam līdz 2018. gada 30. jūnijam nodrošināt likumprojekta "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā" iesniegšanu Saeimai, lai noteiktu, ka elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora akcijas un tai piederošās elektroenerģijas pārvades sistēmas infrastruktūras objekti nav atsavināmi.

61. pants. Atļaut finanšu ministram pēc tam, kad pieņemts Ministru kabineta lēmums par augstskolas — atvasinātas publiskas personas — nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūto līdzekļu piešķiršanu augstskolai — atvasinātai publiskai personai — atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā paredzētajam, palielināt atbildīgajai ministrijai apropriāciju augstskolas — atvasinātas publiskas personas — izdevumiem, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

62. pants. Ja 2018. gadā faktiskie ieņēmumi no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kuri fiksēti ar Ceļu satiksmes drošības direkcijai piederošiem tehniskajiem līdzekļiem, pārsniedz šajā likumā plānoto apmēru un saistībā ar to palielinās Ceļu satiksmes drošības direkcijas sagatavojamo un nosūtāmo protokolu–lēmumu skaits un ar to saistītie Ceļu satiksmes drošības direkcijas izdevumi, tad finanšu ministram ir tiesības atbilstoši Ministru kabineta lēmumam, kas pieņemts, izskatot Iekšlietu ministrijas priekšlikumus, palielināt Iekšlietu ministrijai apropriāciju resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

63. pants. Atļaut finanšu ministram pēc tam, kad ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par kārtējo pamatkapitāla palielināšanu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Eiropas dzelzceļa līnijas", palielināt apropriāciju Satiksmes ministrijai resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem pamatkapitāla palielināšanai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Eiropas dzelzceļa līnijas".

64. pants. Programmas "Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO" izlietojumu nosaka Ministru kabinets.

65. pants. Noteikt, ka budžeta resora "62. Mērķdotācijas pašvaldībām" programmas 11.00.00 "Mērķdotācijas internātskolu uzturēšanas izdevumu daļējai segšanai" izpildītājs ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un tā nodrošina šīs programmas finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.

66. pants. Finanšu ministram ir tiesības palielināt šajā likumā noteikto apropriāciju budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" atbilstoši budžetā ieskaitīto soda naudu apmēram par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma pārkāpumiem, ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

67. pants. Lai nodrošinātu resursu efektīvu izlietojumu, piesaistīto ekspertu vietā, ja nepieciešams, Fiskālās disciplīnas padome ārējos normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildei ir tiesīga algot darbiniekus kārtējam gadam piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Fiskālās disciplīnas padome pielīdzināma budžeta iestādei Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē.

68. pants. Papildus Fiskālās disciplīnas likumā noteiktajai Fiskālās disciplīnas padomes kompetencei Fiskālās disciplīnas padome veic Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija regulas (ES) Nr. 473/2013 par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs noteikto makroekonomisko prognožu apstiprināšanu.

Likums stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2017. gada 23. novembrī.

Valsts prezidents R. Vējonis

Rīgā 2017. gada 6. decembrī

1. pielikums

2. pielikums

3. pielikums

4. pielikums

5. pielikums

6. pielikums

7. pielikums

8. pielikums

9. pielikums

10. pielikums

11. pielikums

12. pielikums

13. pielikums