KOMENTĀRI. SKAIDROJUMI. VIEDOKĻI

Latviešu valoda — mūsu un valsts valoda

Ar savu, latvisku mugurkaulu

Valentīna Skujiņa, LZA korespondētājlocekle

1997.gads ir Ata Kronvalda 160. dzimšanas dienas gads, daudzu latvisku vārdu, arī vārdu zinātne, nākotne, autora piemiņas gads.

Mēs, pašreizējie latviskuma kopēji, esam atbildīgi par to, lai mūsu tēvutēvu uzturēto latviešu valodu, kultūru un pašapziņu mūsdienu eiroorientācijas straumē nesašķaidītu citvalodu, citkultūru un svešapziņas importa drazas. Citu valodu un tautu kultūrdevums bagātina pasaules kultūru un var rosināt derīgam radošam darbam arī mūs. Taču ne jau tās subkultūras sēnalas, ar kurām virspusējie spriedēji steidz pamatot svešā ienākšanu ar devīzi “visā pasaulē tā!”.

Valodas lietošanā un vārdu izvēlē mums jāapzinās, ka “visā pasaulē” nelieto latviešu valodu un tātad sauklis “visā pasaulē tā” jau pašos pamatos attiecinājumā uz latviešu valodu ir absurds un noraidāms.

Tātad — spriežot par latviešu valodu un vērtējot, piemēram, vārda aizguvuma lietderīgumu un iederību, domāsim patstāvīgi, ar savu lietpratīgu latviskuma mugurkaulu.

Šoreiz — par to, kādi latviski termini apstiprināti LZA Terminoloģijas komisijā, aizstājot “visā pasaulē” lietotus anglismus, turklāt skarot vispirms tikai vienu, gan visiem vajadzīgu jomu — ekonomiku.

Vai ik uz soļa dzirdam anglismus: “bizness”, “ofiss”, “bārteris”, “čārteris”, “sponsors”, “brokeris”, “dīleris”, “tenders”, “menedžeris” un “menedžments”, “līzings”, “klīrings”, “mārketings”. Ienāk arī “developments”, “holdings” un vēl, un vēl.

Tie, kuri jau paguvuši iegādāties ELDO (Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas terminu) vārdnīcu, zina, ka LZA Terminoloģijas komisija to vietā ieteikusi latviskus aizstājējus (tie ir gan latviskas cilmes vārdi, gan darinājumi, izmantojot latviešu valodā plaši lietotus agrāka laika aizguvumus): “bizness” — darījums vai komercdarījums; “ofiss” — iestāde, birojs, kantoris; “bārteris” — maiņas darījums; “čārteris” — kravas līgums; “sponsors” — pabalstītājs (ir arī variants labdevis — pēc labdaris parauga); “brokeris” — mākleris vai starpnieks; “tenders” — piedāvājums; “menedžments” — pārvaldība; “līzings” — izpirkuma noma, “klīrings” — mijieskaita norēķini, “mārketings” — tirgzinība vai tirgvedība.

Savs variants dots arī angļu izteiksmei “know–how”, proti: tehnoloģiskā kompetence, kas tomēr visu nozaru speciālistus neapmierina, tāpat kā tai atbilstošā tehnoloģiskā prasme. Apspriežot patentu terminus, par precīzāku “know–how” jēdziena izteikšanai atzīts termins speciālā profesionālā informācija un kā sinonīms — arī zinātība.

Ļoti strauji darījumdarbībā izplatās jēdziens, ko angliski apzīmē ar “offshore” (burtiski: `nost no krasta'). Konsultācijās tam ieteikti dažādi latviskie varianti — svešdarījumu centrs vai svešdarījumu zona (ar angļu terminam offshore līdzīgu nozīmes pārnesumu), ārpusvalsts likumu zona jeb ārlikumu zona. Iespējams, ka speciālistu praksē ir lietots vēl kāds precīzāks apzīmējums? Labprāt to uzzinātu. Katrā ziņā “ofšors”, tāpat kā “novhavs”, būtu nabadzības apliecība latviešu valodai. Bet tik nabaga jau mūsu valoda nemaz nav!

Tā ir tikai niecīga daļa no ieteikumiem, ko LZA Terminoloģijas komisija devusi latviešu valodas latviskumam. Turpmāk par to runāsim vēl.

Bet cik no jau minētā izmantojusi prakse?

Terminoloģijas komisija nav tā, kas ievieš “klīringus”, “ofisus” un “developmentus”.

Terminoloģijas komisijā latviskuma pūram ir lielas iestrādes.

Ko slēgsim, ko — atzīsim?

Valentīna Skujiņa, LZA korespondētājlocekle.

Atbildot uz jautājumiem par ieslēgt, izslēgt, slēdziens lietošanu

Vārdam ieslēgt (pēc skaidrojošo vārdnīcu liecības) latviešu literārajā valodā ir 3 pamatnozīmes:

1) `aizslēdzot padarīt nepieejamu citiem' (piem., ieslēgt istabā ),

2) `ietvert, apņemt no vairākām vai visām pusēm' (piem., ieslēgt ciešā lokā ),

3) `pievienot elektrotīklam' (piem., ieslēgt elektrodzinēju ).

Vārdam izslēgt ir šādas pamatnozīmes:

1) `pārtraukt darbību, atvienojot no elektrotīkla (energoavota)' (piem., izslēgt motoru ),

2) `izraidīt (no skolas, organizācijas u.tml., atņemot tiesības atgriezties)' (piem, izslēgt no skolas ),

3) `padarīt par neiespējamu, nepieļaut' (piem., tas izslēdz viens otru; .. tiesiskā apziņa, kas izslēdz tiesnešu ietekmēšanu ).

Literārās valodas vārdnīcās minētie piemēri atspoguļo plašu valodas lietojumu tautā un ir pamatā arī vārdu terminoloģiskajai funkcijai.

Tāpēc valodnieki jau vairākkārt atgādinājuši (“Latviešu valodas kultūras jautājumos” un presē), ka koptā (latviskā) latviešu valodā neiederas tādas lietvedības praksē plaši lietotas izteiksmes kā:

“ieslēgt plānā” un “izslēgt no plāna”,

“ieslēgt darba kārtībā” un “izslēgt no darba kārtības”,

“ieslēgt protokolā” un “izslēgt no protokola”,

“ieslēgt sarakstā” (kādu vārdu) un “izslēgt no saraksta”,

“ieslēgt komisijā” un “izslēgt no komisijas”.

Šādu konstrukciju izplatīšanos latviešu valodā nepārprotami sekmējusi krievu valoda, kur šādos gadījumos lieto vārdus dsrk/xbnm un bcrk/xbnm. Latviski runājot un rakstot, pareizas ir citādas izteiksmes: “ieslēgt” vietā — iekļaut (ietvert) plānā vai vienkārši ieplānot, iekļaut darba kārtībā, ierakstīt protokolā vai ieprotokolēt, iekļaut (ierakstīt) sarakstā u.tml., bet “izslēgt” vietā — svītrot no plāna, protokola, saraksta u.tml.

Pat, izslēdzot no kādas biedrības, attiecīgā persona tiek svītrota no attiecīgās biedrības biedru saraksta vai, pārrakstot sarakstu, netiek vairs tajā iekļauta.

Salīdzināsim arī: krievu bcrk/xtybt latviski ir izņēmums, nevis “izslēgums”.

Par “slēgšanu” lietišķajā sfērā gan runājam, slēdzot un noslēdzot darījumus, līgumus u.tml., un latviešu valodā par lietojamiem atzīstami termini darījuma slēgšana, līguma slēgšana, arī konta slēgšana, kredīta slēgšana, bilances noslēgšana u.tml. Arī sarakstu noslēdz , ja to vairs tālāk neturpina.

Ar slēgšanu nevajadzētu saistīt vienu no cilvēka prāta darbības novadiem, kad pēc iepriekšējiem faktu vērojumiem, vērtējumiem un likumsakarību konstatējumiem lietpratējs nonāk pie kādiem secinājumiem, pie atziņas, kuru dara zināmu kā savu atzinumu. Salīdzināsim:

tas, ko nolemj, ir lēmums,

tas, ko secina, ir secinājums,

tas, ko izspriež, ir spriedums,

tas, ko iesaka, ir ieteikums,

tas, kā novērtē, ir vērtējums,

tas, ar ko rīko, ir rīkojums,

un — tas, ko atzīst, ir atzinums.

Termins atzinums šādā nozīmē ( eksperta atzinums, lietpratēju atzinums, prokurora atzinums; sal. arī: atzīšana par cietušu, atzīšana par spēkā neesošu, paternitātes atzīšana u.d.c.) ir publicēts LZA Terminoloģijas komisijas apstiprinātajā “Juridisko terminu vārdnīcā” (R., 1970), ko gatavoja LVU juristi (J.Vēbers, J.Strautmanis, A.Liede, O.Grīnbergs u.c.).

Diemžēl jaunākās publikācijās arvien biežāk terminu atzinums izspiež krievu valodas termina pfrk/xtybt sekmētais “slēdziens” (un aizmirstam, ka krievu valodā darbības vārdam pfrk/xbnm#pfrk/xfnm viena no nozīmēm ir `secināt, rezumēt; gūt atziņu', bet latviešu valodā vārdam slēgt šādas nozīmes nav).

Tā kā terminu atzinums balsta gan latviešu valodas sistēma (par to sk.iepriekš), gan tas, ka atbilstošais krievu termins pfrk/xtybt attiecināms arī uz `ieslodzīšanu', `apcietināšanu' un uz līgumu vai darījumu `slēgšanu', nav pamata atteikties no latviešu valodā iederīgākā termina atzinums.

Un vēlreiz — par mīkstināto “r”

Dr.philol. RASMA GRĪSLE. Savā viedoklī

Avīzē “Brīvā Latvija” G.Mansona kungs (BL, 1996.g. 47.nr.) vēlas no manis paskaidrojumu, “kā būtu jārunā, lai pateiktu, ka “r” burts ir mīkstināts”, piem., vārdā kaŗš, kaŗa mūzejs. Tā ir cienījama vēlēšanās: uzzināt par ŗ ko sīkāk un tādējādi arī valodas ziņā izglītoties. Parasta ir daudzu nevēlēšanās pēc bērnības un skolas gadiem dzimto valodu vēl mācīties.

Padomi un avoti, kur ŗ izrunas prasmi smelties, varētu būt dažādi. Lai ieprastos svešu skaņu izrunā (kāda dažiem var būt ŗ), visvienkāršāk būtu šo skaņu noklausīties un atdarināt, kā dabiski rīkojas bērni. Bet Mansona kungs laikam vēlas ŗ izrunas (artikulācijas) valodniecisku paskaidrojumu. Un tādu ir devis jau Endzelīns Latviešu valodas gramatikā — gan 1922.gada vācu, gan 1951.gada latviešu izdevuma 9., resp. 10., paragrāfā. Proti: “ŗ – skaņu runājot (piem., Stendē), mēles gals tiek pacelts mazliet augstāk nekā r – skaņas izrunā, pie kam mēles priekšējā daļa izplešas plakana, vidū tuvojas cietajām aukslējām un ar sāniem pieskaŗas alveolām vai virszobiem.”

Varbūt Mansona kungs ir mācījies arī krievu un leišu valodu. No latviešu ŗ praktiski daudz neatšķiŗas ne krievu, ne (ar i apzīmētais) leišu r mīkstinājums (kr. ujhmrbq `rūgts', lei. geria `dzeŗ').

Bet, ja mēle neklausa ne ŗ izrunas paraugam, ne artikulācijas aprādījumam, nedz pazīst ŗ līdziniekus kaimiņu un radu valodās, tad var daudzmaz līdzēt šāds padoms: ŗ vietā runāt rj. Jo rj ir viens no ŗ izrunas variantiem dažos Latvijas apvidos (piem., Puzē), kur tautas valodā novērota dabiska (neieskolota) r mīkstināšana. Nav sevišķi svarīgi, kuŗu no mīkstinājuma paveidiem lietojam. Svarīgākais ir: lai paturam nozīmīgo abu skaņu r un ŗ pretstatu, kur to prasa gramatikas sistēma, kas ir viens no valodas pamatu pamatiem.

Varbūt Mansona kungs neļaunotos par ieteikumu vēlreiz uzmanīgāk izlasīt manu tekstu “Jāatlabo rakstība” (BL, 1996.g. 44.nr.), tāpat tur norādītos rakstus (it īpaši “Kālab mīkstināms r”). Tad laikam kļūtu skaidrs, ka gramatikas sistēmai r mīkstināšana ir tikpat svarīga un rakstu valodas kvalitātei tikpat nepieciešama kā pārējo līdzskaņu mīkstināšana un nav aplūkojama no tiem atrauti.

Tiesa gan, ka, arī atmetot mīkstinājumu, ir saprotams, ko nozīmē “karš, kara mūzejs”, tāpat kā saprotams ir “celš” (daudzās izloksnēs tā runā) vai “cela nauda”. Bet, ko nozīmētu, piem., bibliogrāfijā uzrādīts virsraksts “Kupra mugura” vai “Kropla kāja”, vairs nevar droši saprast, vai domāts kupris, kroplis, jeb vai īpašība kuprs, kropls. Un ir daudzum daudzi citādu neskaidrību piemēri, kādi rodas r nemīkstināšanas dēļ un ir jau uzrādīti citur. Tie nav attaisnojami, aizrādot, ka ne vien angļu, bet arī mūsu pašu valodā gadās vēl citādas cilmes vienādi runājami un rakstāmi, bet nevienādi saprotami vārdi, kas tikai kontekstā uzminami (“vilks vilka vilku vilkos”, “kaut vērsi salā”). Tādi nereti der jokiem, bet saziņai vis nav nekādi labie. Taču tie ir tikai “atsevišķi traucējumi”, kamēr r nemīkstināšana ir nepiedodams literārās gramatikas sistēmas bojājums. Nepiedodams tāpēc, ka lielā mērā ir tīšs. Jo, kā atzinis jau Mīlenbachs, “īstais iemesls, kāpēc daudzi mīkstināmo r nemīkstina, ir un paliek laiskums un palaidnība” (Daži jautājumi par latviešu valodu, IV, 72).

Mansona kungs iztālēm piemin tā saukto “Tenteļa rakstību”, kas atmeta ne jau tikai ŗ. Tā bija ietekmīgu nevalodnieku valodniecisks meistardarbs. Viņi rakstības noteikumus pieskaņoja saviem paradumiem. Šī rakstība uznira īsu laiciņu 1938.gadā. Taču jau ar 1939.gada 1.augustu t.s. “Tenteļa rakstība” vairs nebija spēkā (Valdības Vēstnesis, 1939.g. 24.VII). Jo nesavtīgi sacēlās sabiedrība, īpaši jaunā inteliģence. Endzelīns to piemin šādi: “Bet jaunatni vecie kungi nenomāca. Radās ideāliski noskaņotas jaunietes, kas, neviena nemudinātas un nevairīdamās pūļu un iespējamu nepatiksmju, savāca tik daudz parakstu petīcijai atjaunot iepriekšējo, valodnieku atzīto rakstību, ka skolām tā atkal kļuva obligāta un atguva tiesības arī ārpus skolas” (Darbu izlase, III/2,368).

Mansona kunga teikto man te gribas atkārtot arī no sava viedokļa. Proti, ka toreiz “veselais saprāts tomēr uzvarējis. Kāpēc tas nevarētu būt arī tagad...”

Varētu gan — ja mazinātos daudzu “laiskums un palaidnība”, bet klusā spēkā atdzimtu tikumos un izglītībā sakņota nacionāla pašcieņa.