Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Šā likuma mērķis ir veicināt profesionālās mākslinieciskās un zinātniskās jaunrades attīstību un nostiprināšanu, nosakot radošo personu un profesionālo radošo organizāciju statusu un atbalsta pasākumus.

(1) Likums attiecas uz profesionālo māksliniecisko jaunradi arhitektūras, dizaina, teātra, mūzikas, vizuālās mākslas, dejas, literatūras un kinematogrāfijas jomā (turpmāk — radošās jomas) un zinātnisko jaunradi attiecīgajās radošajās jomās.

(2) Likums neattiecas uz jaunradi kā amatierkustības izpausmi, amatniecību un ar radošajām jomām nesaistītu zinātnisko jaunradi.

(1) Profesionālā radošā organizācija ir biedrība, kas reģistrēta profesionālo radošo organizāciju reģistrā un atbilst šādiem nosacījumiem:

1) tajā pēc profesionālās mākslinieciskās jaunrades principa brīvprātīgi apvienojušās ne mazāk kā 50 fiziskās personas;

2) tās darbības mērķis ir veicināt noteiktas radošās jomas un Latvijas garīgās un materiālās kultūras attīstību, kā arī sekmēt sabiedrības kultūras vajadzību apmierināšanu un attiecīgajā radošajā jomā strādājošo personu radošo darbību un mākslas darbu izplatīšanu.

(2) Profesionālā radošā organizācija veic šādus uzdevumus:

1) īsteno kultūras projektus attiecīgajā radošajā jomā;

2) aizsargā radošo personu profesionālās un sociālās tiesības;

3) uztur savu biedru reģistru, uzkrāj un glabā informāciju par viņu radītajiem darbiem, izstādēm un radošo darbību;

4) nodrošina savas darbības rezultātā uzkrātās informācijas saglabāšanu, ievērojot fiziskās personas datu aizsardzības prasības.

(3) Profesionālā radošā organizācija apvieno noteiktā radošajā jomā strādājošās radošās personas. Vienā radošajā jomā var darboties vairākas profesionālās radošās organizācijas.

(4) Profesionālo radošo organizāciju saimniecisko darbību, publisko darbību un organizatorisko struktūru nosaka Biedrību un nodibinājumu likums, ciktāl to neregulē šis likums.

Profesionālās radošās organizācijas statūtos papildus Biedrību un nodibinājumu likumā paredzētajam norāda:

1) radošo jomu, kuru pārstāv profesionālā radošā organizācija;

2) profesionālās radošās organizācijas mērķi;

3) biedru uzņemšanai izvirzāmās prasības.

(1) Lēmumu par profesionālās radošās organizācijas statusa noteikšanu biedrībai un tās reģistrāciju profesionālo radošo organizāciju reģistrā pieņem Kultūras ministrija. Profesionālo radošo organizāciju reģistru (turpmāk — reģistrs) kārto un uztur Kultūras ministrija.

(2) Lai iegūtu profesionālās radošās organizācijas statusu un tiktu reģistrēta reģistrā, biedrība iesniedz Kultūras ministrijai rakstveida iesniegumu un tam pievieno:

1) biedru sarakstu;

2) darbības plānu turpmākajiem trim kalendāra gadiem (īss iesākto un plānoto projektu, pasākumu un citu aktivitāšu apraksts).

(3) Reģistrā ieraksta šādas ziņas:

1) biedrības nosaukumu;

2) biedrības juridisko adresi un reģistrācijas numuru;

3) biedrības darbības mērķi un pārstāvēto radošo jomu;

4) datumu, kad pieņemts lēmums par reģistrēšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā;

5) ziņas par biedrības darbības izbeigšanu, maksātnespēju, likvidāciju vai reorganizāciju;

6) datumu, kad pieņemts lēmums par reģistrēšanu reģistrā un ieraksta izdarīšanas datumu.

(4) Lēmumu par profesionālās radošās organizācijas statusa noteikšanu un ieraksta izdarīšanu reģistrā vai atteikumu izdarīt ierakstu reģistrā Kultūras ministrija pieņem mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas un informē par to iesniedzēju. Tādā pašā termiņā reģistra iestādes amatpersona pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanu reģistrā uz tiesas nolēmuma pamata.

(5) Reģistru publisko Kultūras ministrijas tīmekļvietnē.

(1) Kultūras ministrija pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt biedrību reģistrā, ja:

1) nav iesniegti šajā likumā noteiktie dokumenti;

2) statūtos noteiktais profesionālās radošās organizācijas mērķis vai biedrības darbība neatbilst šā likuma 3. panta pirmās vai otrās daļas prasībām;

3) biedrības iesniegtie dokumenti vai biedru skaits neatbilst šā likuma prasībām.

(2) Lēmumu par atteikumu reģistrēt biedrību reģistrā var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Lēmuma par atteikumu reģistrēt biedrību reģistrā pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(1) Kultūras ministrija pieņem lēmumu par profesionālās radošās organizācijas statusa anulēšanu un biedrības izslēgšanu no reģistra, ja biedrība:

1) neatbilst šā likuma prasībām;

2) profesionālās radošās organizācijas statusa iegūšanai sniegusi nepatiesas ziņas Kultūras ministrijai;

3) savā darbībā pārkāpusi šā likuma noteikumus, arī ja tās pamatdarbības veids nav saistīts ar statūtos norādītajiem darbības mērķiem;

4) izbeidz savu darbību, tiek likvidēta, ir maksātnespējas procesā vai ir izslēgta no biedrību un nodibinājumu reģistra;

5) iesniedz Kultūras ministrijai iesniegumu ar lūgumu tai anulēt radošās profesionālās organizācijas statusu un to izslēgt no reģistra;

6) ir izdarījusi citus būtiskus pārkāpumus, tai skaitā grāmatvedības kārtošanas vai nodokļu jomā.

(2) Lēmumu par izslēgšanu no reģistra var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Lēmuma par profesionālās radošās organizācijas statusa anulēšanu pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(4) Kultūras ministrija informāciju par profesionālās radošās organizācijas statusa anulēšanu publicē savā tīmekļvietnē.

(5) Profesionālā radošā organizācija reorganizācijas gadījumā saglabā profesionālās radošās organizācijas statusu, ja tās turpmākā darbība atbilst šā likuma 3. panta prasībām.

(1) Kultūras ministrija var normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā deleģēt profesionālajām radošajām organizācijām šādus ar valsts kultūrpolitiku saistītus valsts pārvaldes uzdevumus:

1) informācijas uzkrāšanu un apkopošanu par radošo jomu, kuru pārstāv attiecīgā profesionālā radošā organizācija;

2) attiecīgās radošās jomas profesionālās jaunrades izvērtēšanu, radošo personu izvirzīšanu apbalvošanai un ar apbalvošanu saistīto pasākumu organizēšanu;

3) valstiski nozīmīgu kultūras pasākumu rīkošanu;

4) šā likuma 12. panta trešajā daļā noteiktā lēmuma pieņemšanu par radošās personas statusa piešķiršanu personām, kuras nav nevienas radošās profesionālās organizācijas biedri.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. un 2. punktā noteiktos valsts pārvaldes uzdevumus katrā radošajā jomā var veikt tikai viena profesionālā radošā organizācija.

(3) Profesionālā radošā organizācija, pildot šajā likumā noteiktos valsts pārvaldes uzdevumus, ir Kultūras ministrijas funkcionālā pārraudzībā.

(1) Biedrība ir tiesīga iegūt profesionālo radošo organizāciju apvienības statusu, un tā tiek reģistrēta reģistrā, ja atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

1) tajā apvienojušās vairāk nekā puse no šajā likumā noteiktajā kārtībā reģistrētajām profesionālajām radošajām organizācijām;

2) apvienojušās profesionālās radošās organizācijas pārstāv vairāk nekā pusi no fiziskajām personām — profesionālo radošo organizāciju biedriem.

(2) Profesionālo radošo organizāciju apvienība var pārstāvēt vairākas radošās jomas.

(3) Profesionālo radošo organizāciju apvienību Kultūras ministrija atbilstoši šā likuma nosacījumiem reģistrē reģistrā.

(4) Kultūras ministrija var normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā deleģēt profesionālo radošo organizāciju apvienībai šā likuma 8. panta pirmajā daļā noteiktos valsts pārvaldes uzdevumus.

Profesionālajai radošajai organizācijai ir tiesības:

1) veidot sociālās nodrošināšanas un pabalstu fondus un izmaksāt saviem biedriem statūtos noteiktos pabalstus un stipendijas;

2) saņemt valsts budžeta līdzekļus tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu pildīšanai;

3) atbilstoši statūtiem un uz to pamata pieņemtajai kārtībai pieprasīt un saņemt no saviem biedriem — radošajām personām — informāciju par to radītajiem darbiem un izpildījumiem.

(1) Profesionālajai radošajai organizācijai aizliegts sadalīt savu mantu un finanšu līdzekļus starp dibinātājiem, valdes vai citu pārvaldes institūciju (ja tādas izveidotas) locekļiem un to laulātajiem, radiniekiem un svaiņiem, skaitot radniecību līdz otrajai pakāpei un svainību līdz pirmajai pakāpei, kā arī izmantot tā, lai šajā panta daļā minētās personas tieši vai netieši gūtu labumu (galvojumus, aizdevumus, vekseļus, kā arī citus materiālus labumus).

(2) Kultūras un mākslas vērtības, kas atzītas par kultūras pieminekļiem, iekļautas Nacionālajā muzeju krājumā vai Nacionālajā dokumentārajā mantojumā, profesionālās radošās organizācijas uztur un glabā, kā arī rīkojas ar tām, ievērojot likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību", Muzeju likuma un Arhīvu likuma noteikumus. Profesionālās radošās organizācijas valde ir atbildīga par šo kultūras un mākslas vērtību uzturēšanu un saglabāšanu.

(3) Profesionālās radošās organizācijas likvidācijas, maksātnespējas vai reorganizācijas gadījumā likvidators, maksātnespējas administrators vai biedrības valde informē Kultūras ministriju par likvidācijas, maksātnespējas procesa vai reorganizācijas uzsākšanu un iesniedz Kultūras ministrijai likvidējamās profesionālās radošās organizācijas slēguma finanšu pārskatu. Uz šā panta otrajā daļā minēto profesionālās radošās organizācijas mantu kreditoru prasījumu piedziņa nav vēršama. Šī manta profesionālās radošās organizācijas likvidācijas, maksātnespējas vai tādas reorganizācijas gadījumā, kuras rezultātā biedrība beidz pastāvēt, piekrīt valstij un pret kompensāciju nododama Kultūras ministrijai. Kompensācijas apmēra noteikšanai Kultūras ministrija izveido komisiju, kuras sastāvā pieaicināmi attiecīgās jomas eksperti.

(1) Par radošo personu šā likuma izpratnē ir atzīstama fiziskā persona — autors vai izpildītājs Autortiesību likuma izpratnē —, ja:

1) tā ir profesionālās radošās organizācijas biedrs;

2) tā rada vai savā izpildījumā interpretē mākslas darbus šā likuma 2. panta pirmajā daļā noteiktajās radošajās jomās;

3) tās radītie darbi vai izpildījumi vismaz triju gadu laikā pirms radošās personas statusa iegūšanas ir publiskoti Autortiesību likuma izpratnē;

4) šī persona ar savu radošo darbību dod ieguldījumu profesionālās mākslas un kultūras attīstībā un to apliecina attiecīgā profesionālā radošā organizācija šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja fiziskā persona — autors vai izpildītājs — nav nevienas profesionālās radošās organizācijas biedrs, radošās personas statusa iegūšanai tā var vērsties profesionālajā radošajā organizācijā, kurai deleģēts attiecīgais valsts pārvaldes uzdevums, iesniedzot rakstveida iesniegumu un pievienojot tam šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4. punkta prasību izpildi apliecinošu informāciju.

(3) Profesionālā radošā organizācija izvērtē šā panta otrajā daļā minētā iesniedzēja atbilstību šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4. punkta prasībām un mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas pieņem lēmumu par radošās personas statusa piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt radošās personas statusu.

(4) Šā panta trešajā daļā minēto profesionālās radošās organizācijas lēmumu var apstrīdēt Kultūras ministrijā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Kultūras ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(1) Profesionālā radošā organizācija var izsniegt saviem biedriem radošās personas statusu apliecinošu izziņu iesniegšanai valsts, pašvaldību un tiesu iestādēm, juridiskajām un fiziskajām personām.

(2) Profesionālā radošā organizācija var izsniegt radošās personas apliecību.

(1) Radošo personu atbalsta pasākumu programma (turpmāk — pasākumu programma) ir tādu pasākumu kopums, kas veicami, lai sniegtu atbalstu radošajām personām šajā likumā noteiktajā kārtībā, izmantojot valsts budžeta likumā kārtējam gadam Valsts kultūrkapitāla fondam paredzēto finansējumu.

(2) Pasākumu programmas mērķis ir sniegt radošu darbību veicinošu atbalstu radošajām personām, kas piedzīvojušas dīkstāvi.

(3) Pasākumu programmu Valsts kultūrkapitāla fonds īsteno līdz brīdim, kad izlietoti attiecīgajam kalendāra gadam piešķirtie valsts budžeta līdzekļi.

(4) Valsts kultūrkapitāla fonds pasākumu programmā paredzētos valsts budžeta līdzekļus sadala Valsts kultūrkapitāla fonda likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Valsts kultūrkapitāla fonds apstiprina pasākumu programmas nolikumu, kurā nosaka:

1) pasākumu programmas mērķi un atbalstāmos pasākumus;

2) iesnieguma iesniegšanas kārtību;

3) prasības attiecībā uz iesnieguma noformējumu un saturu;

4) iesnieguma izskatīšanas kārtību.

(1) Pasākumu programmas finanšu līdzekļus var izlietot atbalsta stipendijām šādos gadījumos:

1) radošā persona tās profesionālās darbības specifikas dēļ īslaicīgi nav saņēmusi turpmākai radošai darbībai nepieciešamos ienākumus;

2) periodā, kad persona tās profesionālās darbības specifikas dēļ īslaicīgi nav saņēmusi turpmākai radošai darbībai nepieciešamos ienākumus, tai iestājusies pārejoša darbnespēja;

3) pensijas vecumu sasniegušas radošās personas sadzīves apstākļu nodrošināšanai (īslaicīgai daļējai ārstniecības izmaksu un komunālo maksājumu segšanai).

(2) Radošā persona var saņemt atbalsta stipendiju pasākumu programmas ietvaros, ja:

1) tā atbilst šā likuma 12. panta prasībām;

2) tā ir radījusi un publiskojusi autortiesību vai blakustiesību objektu kādā no profesionālās mākslas nozarēm pēdējo triju gadu laikā pirms atbalsta stipendijas pieprasījuma iesniegšanas, izņemot šā panta pirmās daļas 3. punktā noteikto atbalsta stipendiju;

3) tā atbalsta stipendijas pieprasīšanas un saņemšanas laikā neatrodas darba vai valsts civildienesta tiesiskajās attiecībās vai citās līdzīga rakstura pastāvīgās nodarbinātības attiecībās vai arī tās ienākumi no šādām nodarbinātības attiecībām ir mazāki par šīs panta daļas 4. punktā noteikto apmēru;

4) tās ienākumi triju kalendāra mēnešu laikā pirms atbalsta stipendijas pieprasījuma iesniegšanas vidēji katrā mēnesī nesasniedz pusi no valstī noteiktās minimālās darba algas apmēra;

5) tā nesaņem bezdarbnieka vai slimības pabalstu.

(3) Šā panta pirmās daļas 1. un 2. punktā noteikto atbalsta stipendiju nevar saņemt personas, kas sasniegušas pensijas vecumu vai saņem izdienas pensiju.

(4) Valsts kultūrkapitāla fondam ir tiesības iegūt informāciju no valsts iestāžu reģistriem par personas nodarbinātības periodiem, bezdarba un slimības periodiem, bezdarbnieka vai slimības pabalsta piešķiršanu šā panta otrajā daļā minēto apstākļu pārbaudei.

(5) Radošajai personai, kura saņem atbalsta stipendiju, ir pienākums nekavējoties, ne vēlāk kā piecu darbadienu laikā, rakstveidā ziņot Valsts kultūrkapitāla fondam par to, ka ir mainījušies apstākļi, kas bija par pamatu atbalsta stipendijas saņemšanai.

(6) Atbalsta stipendiju pārtrauc maksāt ar dienu, kad zuduši šā panta otrajā daļā paredzētie apstākļi. Radošajai personai ir pienākums atmaksāt saņemto pārmaksāto atbalsta stipendiju no dienas, kad zuduši šā panta otrajā daļā paredzētie apstākļi.

(7) Pasākuma programmas finanšu līdzekļus var izlietot ar atbalsta stipendiju piešķiršanu saistīto administratīvo izdevumu segšanai, bet ne vairāk kā 10 procentu apmērā no piešķirtā valsts budžeta finansējuma.

(1) Lai saņemtu atbalsta stipendiju, radošā persona iesniedz Valsts kultūrkapitāla fondam rakstveida iesniegumu, norādot atbilstošu šā likuma 15. panta pirmajā daļā minēto atbalsta stipendiju, uz kuru tā pretendē, un iesniegumam pievieno:

1) informāciju un dokumentus, kas apliecina radošās personas atbilstību šā likuma 15. panta otrajā daļā noteiktajam;

2) savu galveno darbu un izpildījumu, kā arī publikāciju sarakstu par pēdējiem trim kalendāra gadiem.

(2) Valsts kultūrkapitāla fonds lēmumu par atbalsta stipendijas piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt atbalsta stipendiju pieņem mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas.

(3) Valsts kultūrkapitāla fonds pieņem lēmumu par atteikumu radošajai personai piešķirt atbalsta stipendiju, ja atbalsta stipendijām piešķirtais valsts budžeta finansējums ir izlietots vai radošā persona:

1) neatbilst šā likuma 15. panta otrajā daļā noteiktajam;

2) sniegusi nepatiesas ziņas atbalsta stipendijas iegūšanai;

3) iesniedz iesniegumu ar lūgumu izbeigt atbalsta stipendijas izmaksu.

(4) Valsts kultūrkapitāla fonda lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(1) Atbalsta stipendija mēnesī periodā, kurā radošā persona negūst ieņēmumus, nepārsniedz valstī noteikto minimālās mēnešalgas apmēru.

(2) Atbalsta stipendiju radošās personas slimības periodā aprēķina proporcionāli slimības dienu skaitam, bet ne vairāk kā par 10 dienām, pamatojoties uz valstī noteikto minimālās mēnešalgas apmēru.

(3) Atbalsta stipendiju izmaksā reizi mēnesī līdz attiecīgā mēneša piecpadsmitajam datumam, veicot pārskaitījumu uz radošās personas norādīto bankas kontu.

(4) Radošajai personai ir tiesības pretendēt uz šā panta pirmajā daļā noteikto atbalsta stipendiju ne vairāk kā sešus mēnešus gada laikā. Atkārtoti pieprasīt atbalsta stipendiju var tikai tad, ja kopš iepriekšējās atbalsta stipendijas izmaksas beigām ir pagājis vismaz viens gads, izņemot īslaicīgus ārstniecības periodus, kas nepārsniedz 10 dienas.

1. Profesionālās radošās organizācijas, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir reģistrējušās Kultūras ministrijā saskaņā ar likuma "Par sabiedriskām organizācijām un to apvienībām" 57.⁵ pantu, līdz 2018. gada 1. septembrim reģistrējas Kultūras ministrijā saskaņā ar šā likuma prasībām.

2. Kultūras ministrija līdz 2018. gada 31. decembrim izslēdz no profesionālo radošo organizāciju reģistra tās organizācijas, kuras neatbilst šā likuma prasībām.

Likums stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2017. gada 22. novembrī.

Valsts prezidents R. Vējonis

Rīgā 2017. gada 6. decembrī