Informācija

Turpinājums.

Sākums 5/6., 7/8.,

9/11., 22. numurā

Latvijas tautsaimniecība. Šodienas acīm

Pēc Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas izvērtējuma

"Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. 1996.gada decembris"

3. Ekonomiskā un sociālā attīstība

3.1. Iekšzemes kopprodukts

3.1.2. Iekšzemes kopprodukts nozaru griezumā

3.4.tabula

Latvijas iekšzemes kopprodukta dinamika nozaru griezumā

(1993.gada salīdzināmajās cenās, procentos, 1993=100)

*Ekonomikas ministrijas novērtējums

3.5.tabula

Latvijas iekšzemes kopprodukta struktūra nozaru griezumā

(faktiskajās cenās, procentos)

*Ekonomikas ministrijas novērtējums

Kā rāda statistikas dati, 1996.gadā ir izdevies stabilizēt procesus tautsaimniecībā un dažos pamatdarbības veidos ir sasniegts pat to darbības pieaugums. Atkal pozitīvs pieaugums ir pakalpojumu sfērā, kurā visstraujāk 1996.gadā sakarā ar veiksmīgo tranzītbiznesa attīstību ir pieaugusi aktivitāte transportā un sakaros. Pirmo reizi pēdējo piecu gadu laikā ir pieaugusi ražošana apstrādājošajā rūpniecībā, tomēr nozarē "Lauksaimniecība, medniecība un mežsaimniecība" aktivitātes krišanās vēl nav apturēta.

Salīdzinot ar 1993.gadu, kad tika apturēts straujais IKP kritums, 1996.gadā ekonomiskā aktivitāte bija pieaugusi celtniecībā un pakalpojumu sfērā, it īpaši transportā un sakaros. Taču tādās svarīgas tautsaimniecības nozarēs kā lauksaimniecība un rūpniecība tā ir ievērojami kritusies (skat. 3.4.tabulu).

Nozaru nevienmērīgie attīstības tempi ir izraisījuši iekšzemes kopprodukta strukturālās izmaiņas. Salīdzinot ar 1991.gadu, būtiski ir palielinājies pakalpojumu sfēras īpatsvars iekšzemes kopproduktā, bet samazinājies lauksaimniecības un rūpniecības īpatsvars (skat. 3.5.tabulu).

3.1.3. Iekšzemes kopprodukta dinamika

no ieņēmumu veidošanās puses

Iekšzemes kopprodukta dinamika no ieņēmumu veidošanās puses liecina, ka tautsaimniecības attīstībā pēdējos gados ir vērojama tāda negatīva tendence kā investīciju iekšzemes resursu samazināšanās.

Tīras operāciju peļņas un pamatkapitāla patēriņa - divu rādītāju, kuri visprecīzak norāda ekonomiskās augsmes iekšējās potences,- īpatsvars iekšzemes kopproduktā ir samazinājies no 41,9% 1992.gadā līdz 30,8% 1995.gadā un 33,5% 1996.gadā. Tajā pašā laikā nodokļu likmju izmaiņu dēļ ir audzis produktu nodokļu (mīnus produktu subsīdijas) īpatsvars iekšzemes kopproduktā - attiecīgi no 6,6% 1992.gadā līdz 13,2% 1995.gadā un 12,9% 1996.gadā (skat. 3.6. un 3.7.tabulu).

3.6.tabula

Latvijas iekšzemes kopprodukta sadale no ieņēmumu veidošanās puses

(faktiskajas cenās, milj. latu)

*Ekonomikas ministrijas novērtējums

3.7.tabula

Latvijas iekšzemes kopprodukta struktūra no ieņēmumu veidošanās puses

(faktiskajās cenās, procentos)

*Ekonomikas ministrijas novērtējums

3.2. Cenas un inflācija

Cenu liberalizācija Latvijā pamatā tika veikta jau 1991. un 1992. gadā, kad pakāpeniski tika atbrīvots no valsts cenu kontroles arvien lielāks preču un pakalpojumu klāsts. Pašreiz tiek administratīvi regulētas tikai dažu dabisko monopolu cenas - elektroenerģijas, gāzes, apkures, ūdensapgādes, telekomunikāciju, pasta un dzelzceļa pakalpojumu tarifi, kā arī dzīvokļu īres cenas. To veic speciālas institūcijas, piemēram, energoapgādes pakalpojumu cenas un tarifus regulē Energoapgādes regulēšanas padome, bet telekomunikāciju pakalpojumu cenas un tarifus - telekomunikāciju tarifu padome utt.

Cenu brīvlaišanas dēļ, salīdzinot ar 1990. gada decembri, patēriņa cenas Latvijā vidēji ir pieaugušas aptuveni 90 reizes (skat. 3.8. tabulu).

Ar konsekventu ekonomisko politiku, valdībai un Latvijas Bankai realizējot stingru fiskālo un monetāro politiku, ievērojami samazināta inflācija. Tā patēriņa cenu inflācija ir samazināta no hiperinflācijai tuvā līmeņa - 958,6% (rēķinot salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri) 1992. gadā - līdz 23,1% 1995. gadā. 1996. gada pirmajos vienpadsmit mēnešos patēriņa cenu inflācija bija 12,5%, tajā pašā laikā pagājušajā gadā - 21,1%. Tāpēc ir reāli sagaidāms, ka 1996. gadā tā būs mazāka nekā 1995. gadā.

Valdība Deklarācijā par Ministru kabineta darbu ir apņēmusies kursu uz inflācijas samazināšanu saglabāt arī turpmākajos gados.

Ir jāatzīmē, ka gan 1994. gadā, gan 1995. gadā Latvijā patēriņa cenu pieauguma rādītājs ir bijis zemākais Baltijas valstīs. 1996. gada desmit mēnešos Lietuvā inflācija ir pieaugusi par 10,8%, Igaunijā - par 13,3 procentiem.

Jāteic, ka lielā mērā inflācijas pašreizējo pieaugumu ir izraisījušas relatīvo cenu izmaiņas, tām piemērojoties pasaules cenām un Latvijai pārejot uz pilnībā attīstītu tirgus ekonomikas sistēmu.

1996. gadā cenu pieaugumu veicināja akcīzes nodokļa palielināšana degvielai, kas pēc spirāles efekta izraisīja cenu celšanos visā tautsaimniecībā, pēc mūsu aprēķiniem, par aptuveni 3%. Līdzīgi arī elektroenerģijas tarifu palielināšana 1996. gadā ir veicinājusi kopējo cenu pieaugumu par aptuveni 2,5% (detalizētāk par to ietekmi skat. 6.3. nodaļā).

Cenu pieaugumu Latvijā būtiski ietekmē cenu pieaugums importa precēm, it sevišķi kurināmajam, izejvielām u.c., kuru palielināšanās pēc spirāles efekta izraisa cenu celšanos visā tautsaimniecībā, kā arī ārzemju kaptiāla un valūtas ieplūde.

3.3. zīmējums

Latvijas patēriņa un ražotāju cenu pārmaiņas

(pieaugums procentos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi)

Pašlaik mazāk inflāciju ietekmē tāds faktors kā darba algas pieaugums: algu reālais pieaugums pēdējos gados ir bijis mazāks par IKP un patēriņa cenu pieaugumu. Tomēr līdz ar arodbiedrību ietekmes palielināšanos šī faktora loma inflācijas palielināšanā var pieaugt. Savukārt valdības kurss uz valsts bezdeficīta budžetu mazinās valsts kā inflācijas avota lomu.

Kā liecina statistikas dati, 1996. gada desmit mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, patēriņa cenas straujāk par vidējām ir pieaugušas tādām patēriņa grupām kā dzīvokļa īres un uzturēšanas izdevumi, apģērbs un apavi, transports un sakari, veselības aprūpe, kā arī atpūtas un izglītības izdevumi. Ievērojami cenas ir pieaugušas sakaru pakalpojumiem, dzīvokļa remontam, degvielai, medicīnas pakalpojumiem, preses izdevumiem un grāmatām, apaviem u.c.

Tai pašā laikā relatīvi mazāk cenas ir kāpušas uztura produktiem un alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai. Tikai par dažiem procentiem cenas ir palielinājušās tādiem pārtikas produktiem kā sviests un taukvielas, zivis un zivju produkti, garšvielas, cukurs, kā arī bezalkoholiskajiem dzērieniem. Svaigu dārzeņu un kartupeļu cenas ir pat kritušās.

Ražotāju cenas 1994. gadā, 1995. gadā un 1996. gada desmit mēnešos ir pieaugušas mazāk nekā patēriņa cenas. Patēriņa un ražotāju cenu pārmaiņas kopš 1994. gada sākuma ir atspoguļotas 3.3. zīmējumā.

Valsts statistikas komiteja aprēķina arī eksporta cenu indeksu, būvmontāžas darbu cenu indeksu u.c. Arī šo cenu indeksu dinamika liecina par inflācijas pakāpenisku samazināšanos.

3.8. tabula

Latvijas patēriņa cenu indekss (inflācija)

3.3. Maksājumu bilance un ārējās tirdzniecības apgrozījums

3.3.1. Maksājumu bilances un valsts ārējā parāda raksturojums

Valsts statistikas komitejas dati rāda, ka Latvijā pirmajos reformu gados (1992-1994) ir bijis pozitīvs maksājumu bilances tekošais konts un tikai 1995. gadā tas kļuvis negatīvs (skat. 3.9. tabulu).

Preču un pakalpojumu starpvalstu darījumi ir nozīmīgākie Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā. Pavisam neliels īpatsvars tajā ir ieņēmumiem no citiem starpvalstu darījumiem (atlīdzība nodarbinātajiem, dividendes, procenti u.c.). Pēdējos gados jūtami ir samazinājusies ārvalstu bezmaksas palīdzība, kas atspoguļojas rādītājā "kārtējie transferi". Šī rādītāja (neto) īpatsvars iekšzemes kopproduktā 1992. gadā bija 7%, bet 1996. gadā - mazāks par 2%. Tomēr Latvijas maksājumu bilances tekošā konta stabilizēšanā ārvalstu bezmaksas palīdzības loma ir ievērojama.

Latvijā kā tranzītvalstī ar brīvu tirdzniecības un maksājumu režīmu nav viegli sekot maksājumu plūsmām. Ir jāatzīmē, ka 90. gadu sākumā robežas un muitas statistika bija daudz vājāka nekā pašreiz. 1992. un 1993. gadā ārējās tirdzniecības darījumu statistikā netika pilnīgi ietverta liela daļa importa. Muitas uzskaiti koriģēja tikai benzīnam un dīzeļdegvielai. Pēdējo gadu laikā ir mainījusies likumdošana, kas reglamentē eksporta-importa darījumus (piemēram, atvieglojumi eksportētājiem vai kapitālpreču importētājiem), kas būtiski ietekmē ārējās tirdzniecības dalībnieku uzvedību.

3.9. tabula

Latvijas maksājumu bilance

(milj. latu)

* Ekonomikas ministrijas novērtējums

Pašreiz, uzlabojoties muitas darbībai, uzlabojas arī eksporta un importa statistika. Tāpēc, vērtējot ārējās tirdzniecības dinamiku kopš 1992. gada, ir jāņem vērā arī muitas statistiskās nepilnības un kritiski jāapsver ārējās tirdzniecības datu salīdzinātība pa gadiem. Mūsuprāt, ārējās tirdzniecības deficīts un maksājumu bilances tekošais konts nav attīstījies tik lēcienveidīgi, kā tas varētu izrietēt no oficiālās statistikas datiem, bet drīzāk tā pieaugums ir bijis vienmērīgāks. Tā ļauj domāt arī dažu starptautisko institūciju (Starptautiskais valūtas fonds u.c.) pētījumi, kuri rāda, ka iepriekšējos gados ārējās tirdzniecības apgrozījums, it īpaši imports, nav bijis pietiekami novērtēts un maksājumu bilances tekošais konts ir bijis negatīvs jau agrāk, nekā to uzrāda oficiālā statistika. Tāpēc ir nepieciešami papildu pētījumi, lai precīzāk noteiktu ārējās tirdzniecības dinamikas raksturu reformu sākuma gados.

Tomēr nav noliedzams, ka pēdējo gadu laikā preču imports aug straujāk par eksportu. Iemesls ir vispārējā tehniskā modernizācija. Jaunā tehnoloģija un iekārtas tiek ievestas pārsvarā no ārzemēm. Importa pieaugumam pašreizējā valsts attīstības posmā ir objektīvs raksturs. Līdzīgas attīstības tendences ir vērojamas Centrāleiropas valstīs.

Valsts negatīvo ārējās tirdzniecības bilanci galvenokārt nosedz pakalpojumu eksports, jo ostas un ģeogrāfiskais stāvoklis ļauj sekmīgi attīstīt tranzīta biznesu. Tomēr, ja turpinās pieaugt ārējās tirdzniecības un maksājumu bilances tekošā konta deficīts, tas var novest pie valsts ārējā parāda pieauguma, Latvijas