Informācija

“Ukraina augstu vērtē attiecības ar Latviju''

Preses konference Ukrainas vēstniecībā

Vakar, 10. februārī, Rīgā, Ukrainas vēstniecībā, notika Latvijas un Ukrainas diplomātisko attiecību nodibināšanas piektajai gadskārtai veltīta preses konference. Ukrainas vēstniecības vadītājs Volodimirs Čornijs, Ukrainas pagaidu pilnvarotais lietvedis Latvijas Republikā, šajā preses konferencē atskatījās uz saviem trīsarpus Rīgā pavadītajiem diplomāta darba gadiem.

Preses konferences sākumā Volodimirs Čornijs atgādināja abu valstu diplomātisko attiecību veidošanās hronoloģiju. Ukraina Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas faktu atzina jau trešajā dienā pēc savas neatkarības pasludināšanas — 1991. gada 26. augustā. Savukārt Latvija atzina Ukrainas neatkarību 1991. gada decembrī. 1992. gada 12. februārī Kijevā ieradās Latvijas delegācija toreizējā ārlietu ministra Jāņa Jurkāna vadībā un starp abām valstīm tika nodibinātas diplomātiskās attiecības.

“Tas bija apzināts abu mūsu valstu solis,” uzsvēra Volodimirs Čornijs, augstu novērtējot Ukrainas un Latvijas pašreizējās attiecības. Šajās dienās tiekoties ar Latvijas Republikas Valsts prezidentu Gunti Ulmani, Saeimas priekšsēdētāju Alfredu Čepāni un citām oficiālām Latvijas amatpersonām, Volodimirs Čornijs pārliecinājies, ka augsts mūsu valstu attiecību vērtējums atbilst abpusējam viedoklim.

Ukraiņu diplomāts arī raksturoja savas valsts pašreizējo ārpolitisko situāciju. Lai gan neatkarīgā Ukrainas valsts pērnvasar atzīmēja tikai piekto gadskārtu, Ukrainai izveidojies visai plašs starptautisko attiecību spektrs. Ukrainas neatkarību atzinušas 152 valstis, ar 142 valstīm Ukrainai nodibinātas diplomātiskās attiecības. Kijevā darbojas 52 valstu vēstniecības. Savukārt Ukrainai ārvalstīs ir 46 vēstniecības un virkne zemāka ranga diplomātisko pārstāvniecību. Būtiska nozīme Ukrainas diplomātiskā dienesta izveidē bijusi Ukrainas pārstāvniecībai Apvienoto Nāciju Organizācijā, kas, kaut arī ar ierobežotu rīcības brīvību, Ņujorkā pastāvējusi jau kopš ANO dibināšanas. (Dibinot Apvienoto Nāciju Organizāciju, Padomju Savienībai kā ietekmīgai antihitleriskās koalīcijas valstij izdevās panākt arī divu lielāko PSRS republiku — Ukrainas un Baltkrievijas — iekļaušanu ANO dalībvalstu skaitā — J. Ū. ) Volodimirs Čornijs uzsvēra, ka Ukraina ir arī trīsdesmit septītā Eiropas Padomes locekle. “Ukraina tagad ir pilntiesīgs un prognozējams starptautisko tiesību subjekts,” teica ukraiņu diplomāts, uzsverot ,ka Ukraina nav iestājusies t.s. “Taškentas līguma” militārajā savienībā. Ukraina nav arī izteikusi vēlēšanos iestāties NATO, kaut arī uztur un padziļina draudzīgu sadarbību ar šo organizāciju. “Žurnālistiem vajadzētu rūpīgi izpētīt, kāpēc mūsu ārpolitikā viens vektors ir pārsvarā pār otru,” teica Volodimirs Čornijs.

Ukrainas vēstniecības vadītājs informēja arī par savas valsts ekonomisko situāciju. Ukrainā joprojām esot vērojama ekonomikas lejupslīde. Pērn rūpniecības ražošanas kopapjoms samazinājies par 9 procentiem. Sabiedriskajā sektorā kritums bijis straujāks — par 15 procentiem. Lielais sausums, īpaši Zaporožjē, pērn slikti iespaidojis arī kopējo lauksaimniecības stāvokli. Labības kopievākums — 24,5 miljoni tonnu — bijis viszemākais pēdējo divdesmit gadu laikā. Neapmierinoša bijusi arī vidējā ražība — tikai 19,7 centneri no hektāra. Pērn samazinājusies arī piena, gaļas un olu ieguve. Volodimirs Čornijs izteica cerību, ka šis Ukrainai būs lūzuma gads, kas ļaus pārvarēt ekonomiskās grūtības. Pagaidām liela problēma Ukrainai ir arī tās enerģētiskā atkarība no Krievijas. Situāciju vēl sarežģī Ukrainas politisku apsvērumu vārdā starptautiskajai sabiedrībai dotais solījums līdz 2000. gadam slēgt Černobiļas atomelektrostaciju. Taču citu spēkstaciju attīstīšana līdzekļu trūkuma dēļ noritot “bruņurupuča gaitā”. Ukrainas valdība tagad cenšoties galvenās energoapgādes grūtības pārlikt uz ražotāju pleciem, pat koncentrējoties uz sociālā sektora problēmām. Volodimirs Čornijs atkārtoja jau intervijā “Latvijas Vēstnesim” (skat. “LV” 07. 02. 97.) pausto viedokli, ka pašreizējais abu mūsu valstu ekonomiskās sadarbības līmenis neatbilst Ukrainas un Latvijas augstajam politisko attiecību līmenim un abu valstu potenciālajām iespējām.

Atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu, kā Ukrainas labās attiecības ar Latviju un arī abām pārējām Baltijas valstīm iespaido Ukrainas un Krievijas divpusējās attiecības, Volodimirs Čornijs teica: “Baltijas virzienam Ukrainas ārpolitikā patiešām ir autoritāte, un tas ir arī mūsu vēstniecības nopelns. Mēs vērīgi sekojam visam, ko Latvijā dara, lai nodrošinātu valsts integrāciju Eiropas struktūrās. Arī mūsu valsts daudzos aspektos pārņem Latvijas pieredzi šajā jomā. Mēs arī rūpīgi pētām Latvijas pieredzi attieksmē pret Krievijas armijas atrašanās sekām. Tā mums ir aktuāla, domājot arī par Melnās jūras kara flotes atrašanās sekām Krimā. Mēs no sirds vēlam sekmes Latvijas un Krievijas attiecībām. No šīm attiecībām lielā mērā atkarīgs arī ukraiņu kopienas stāvoklis Latvijā. Taču, kad Krievija kārtējo reizi min “rūpes par tautiešiem Latvijā”, mēs kļūstam uzmanīgi: tieši par kādām rūpēm ir runa? Es nīstu apzīmējumu “krievvalodīgie”. Es esmu pret šo politizēto terminu. Ukraiņi jāuzlūko kā ukraiņi. Šeit neder politizēta lingvistika. Mūs var pieņemt, var nepieņemt, bet mēs esam ukraiņi.”

Volodimirs Čornijs arī izteica nožēlu, ka daudzi Latvijā dzīvojošie ukraiņi neprot latviešu valodu. “Valsts valoda — tas ir principiāls jautājums, un mēs aicinām savus tautiešus mācīties latviešu valodu,” viņš teica, uzsverot, ka šajā jautājumā nav pieļaujami dubultstandarti. Arī Ukrainā pastāv likums par valsts valodu, valsts valodas statuss apstiprināts Ukrainas konstitūcijā. Volodimirs Čornijs augstu novērtēja Rīgas ukraiņu vidusskolas darbību. Jau no pirmās klases bērni šeit mācās paralēli latviešu un ukraiņu valodu. Pēc diplomāta domām, tā ir mērķtiecīga taktika, lai integrētos Latvijas sabiedrībā. V. Čornijs arī uzsvēra Ukrainas vēstniecības lielo atbalstu Latvijas ukraiņu kopienai, arī tēvzemes apciemojumu reizēs.

Atbildot uz citiem žurnālistu jautājumiem, Volodimirs Čornijs teica, ka lielāko gandarījumu Rīgā pavadītajos gados viņam sagādājusi Ukrainas vēstniecības ēkas rekonstrukcijas un teritorijas iekārtošanas pabeigšana. “Man ir tāda sajūta, ka esmu uzrakstījis burtu “i”, bet nepaguvu tam uzlikt punktu,” teica Volodimirs Čornijs, piebilstot, ka vēl šādi tādi darbi vēstniecības ēkā esot atlikuši, taču tiem vairs neatliekot laika — drīz Latvijā ieradīsies jaunais Ukrainas vēstnieks Mihailovskis, ekonomikas zinātņu kandidāts. Šis faktors, pēc V. Čornija domām, varētu būt papildu stimuls abu valstu ekonomisko sakaru attīstībai.

Volodimirs Čornijs arī teica, ka Latvijā krievu valodā iznākošajā presē, rakstot par sarežģītajām Ukrainas un Krievijas attiecībām, dažkārt parādoties “antiukrainiski akcenti”, kas kaitējot ne vien Ukrainas, bet arī Krievijas ārpolitiskajām interesēm. Atbildot uz kāda cita žurnālista jautājumu, vai Ukraina nav pārsteigusies, likvidējot savā teritorijā kodolieročus — jo šie ieroči Ukrainai būtu bijis papildu arguments politiskajās diskusijās ar Krieviju — Volodimirs Čornijs teica: “ Šāds jautājums tika uzdots arī man, kad ierados Latvijā. Daži politiķi toreiz teica: bet mēs rēķinājāmies, ka Ukrainai ir kodolvairogs un ka jūs ar šo vairogu aizsargāsiet arī Baltijas valstis. Jā, Ukrainā patiešām bija kodolieroči, un Ukraina arī aktīvi piedalījās to radīšanā. Harkovā ar to nodarbojās pat vairāki zinātniskie institūti. Pie mums ražoja arī kodolieroču nogādāšanas līdzekļus. Taču montēja šos kodolieročus tomēr ārpus Ukrainas, mums arī nebija kopīgās kontroles pār šo ieroču palaišanas iekārtām. Lai visu to apgūtu, Ukrainai būtu nācies ieguldīt milzu līdzekļus ierobežota mērķa sasniegšanai. Jo mūsu valstij nav nekādu ģeopolitisko plānu.”

Šajā vietā atskanēja “SM Segodņja” pārstāves skaļa replika: “Eto vsjo gluposti” (“Tas viss ir muļķības” — krievu val.), un Volodimiram Čornijam nācās aizrādīt uz žurnālistes nepiedienīgo uzvedību. Preses konferences izskaņa tomēr bija gaiša: Volodimirs Čornijs saņēma ziedus un žurnālistu pateicības vārdus par labo sadarbību ar Latvijas masu saziņas līdzekļiem.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Darba vizītē Polijā — ārlietu ministrs

Vakar,10.februārī, divu dienu darba vizītē uz Polijas Republiku devās Latvijas Republikas ārlietu ministrs Valdis Birkavs. Paredzēts, ka vizītes laikā V.Birkavs tiksies ar Polijas Republikas prezidentu Aleksandru Kvasņevski, ārlietu ministru Dariušu Rosati un citām oficiālām Polijas Republikas amatpersonām. Vizītes laikā paredzēts pārrunāt Latvijas un Polijas divpusējās un daudzpusējās sadarbības tendences, kā arī integrāciju Eiropas Savienībā un Ziemeļatlantijas aliansē. Valdis Birkavs Polijā paredzējis tikties arī ar Baltijas jūras valstu padomē pārstāvēto valstu, Eiropas Savienības un Eiropas Komisijas vēstniekiem. Kopā ar ārlietu ministru Latvijas delegācijā ir arī Baltijas jūras valstu padomes vecāko amatpersonu komitejas priekšsēdētājs vēstnieks Jānis Ritenis. Domājams, ka mūsu ārlietu ministra darba vizīte dos arī jaunus impulsus Latvijas un Polijas — divu ģeogrāfiski un politiski tuvu valstu — ekonomiskās un politiskās sadarbības padziļināšanai.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Iepazīšanās vizītē Latvijā —Čehijas bruņoto spēku komandieris

Šodien, 11.februārī, Latvijā iepazīšanās vizītē ierodas Čehijas Republikas bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Jirži Nekvasils. Viņu pavada artilērijas dienesta priekšnieks pulkvedis Petrs Fraņeks, gaisa spēku kaujas sagatavošanas nodaļas priekšnieks Jirži Caltra, starptautiskās sadarbības departamenta priekšnieka vietnieks ģenerālmajors Ladislavs Kozlers un Čehijas Republikas vēstniece Latvijā Jaroslava Jeslinkova.

Čehijas Republikas bruņoto spēku komandiera svinīgā sagaidīšana notiks lidostā “Rīga” pulksten 10.40. Vizītes gaitā viņš tiksies ar Latvijas Republikas Valsts prezidentu Gunti Ulmani, aizsardzības ministru Andri Krastiņu, NBS komandieri pulkvedi Juri Dalbiņu un Zemessardzes komandieri pulkvedi Juri Eihmani.

Ģenerālleitnants apmeklēs Izlūkdienesta bataljonu, Mobilo strēlnieku brigādi un Baltbatu.

Divpusējās sarunās tiks pārrunāti jautājumi par apmācību, artilērijas (Čehijas Republika ir dāvinājusi NBS 26 100 mm lielgabalus un 26 120 mm mīnmetējus), bruņojumu un apgādi, kā arī topogrāfiju.

NBS štāba preses dienests

Pie ekonomikas ministra — ES statistikas biroja pārstāvis

Piektdien, 7.februārī, LR ekonomikas ministrs Guntars Krasts tikās ar Eiropas Savienības centrālā statistikas biroja nodaļas vadītāju Heiki Salmi ( Heikki Salmi ).

Heiki Salmi vadītā ES centrālā statistikas biroja pārstāvju delegācija bija ieradusies trīs dienu darba vizītē (no 5.līdz 7.februārim), lai izvērtētu Latvijas valsts statistikas sistēmas atbilstību ES dalībvalstu līmenim. Heiki Salmi kopš 1996.gada jūlija vada EIROSTATA nodaļu, kas ir atbildīga par tehnisko palīdzību un sadarbību statistikas jomā ar Centrālās un Austrumeiropas, kā arī NVS valstīm. Pirms tam H.Salmi 26 gadus ir strādājis Somijas statistikas komitejā un vairākus gadus bijis tās vadītājs.

Guntars Krasts un Heiki Salmi apsprieda pašreizējo situāciju statistikas nozarē gan Latvijā, gan ES dalībvalstīs, kā arī šīs tautsaimniecībai nozīmīgās jomas attīstības perspektīvas. Ekonomikas ministrs atzinīgi novērtēja ES un PHARE programmas sniegto palīdzību Latvijas valsts statistikas sistēmas pārkārtošanā atbilstoši ES dalībvalstu prasībām, to skaitā arī likuma par statistiku sagatavošanā. Ministrs izteica cerību, ka palīdzība reģionālās PHARE programmas ietvaros tiks saņemta arī turpmāk. Īpaši svarīgi tas ir tagad, kad Latvija gatavojas iestāties Eiropas Savienībā un pieaug nepieciešamība pēc ticamas un starptautiski salīdzināmas statistiskās informācijas. Runājot par Latvijas statistikas galvenajiem uzdevumiem turpmākajos gados, H.Salmi uzsvēra, ka arī saspringtajā ekonomiskajā situācijā Latvijai tomēr būtu jāatrod līdzekļi, lai veiktu iedzīvotāju un lauksaimniecības skaitīšanu.

Sarunā piedalījās arī Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Juris Cebulis un LR Statistikas komitejas priekšsēdētājs Arvils Sautiņš.

Ieva Jākobsone,

EM preses sekretāre