ATCERES. GODADIENAS

Irānā

Šodien, 11.februārī, savus nacionālos svētkus svin Irānas Islama Republika

Irānas Islama Republika (Jomhūrī-ye Eslamī-ye Īrān) ir viena no lielākajām Āzijas valstīm. Teritorijas ziņā (1 650 000 km2) tā ir divdesmit piecas reizes lielāka par Latviju, gandrīz tikpat reizes Irāna pārspēj mūsu zemi iedzīvotāju ziņā. 2. gadu tūkstotī pirms Kristus šeit apmetās indoeiropiešu irāņu grupas ciltis. 7. gadsimtā pirms Kristus tagadējās Irānas teritorijā izveidojās Mēdijas valsts, kas savu teritoriju paplašināja ar sekmīgiem iekarojumiem. 550.gadā pirms Kristus šeit izveidojās persiešu Ahemenīdu dinastijas valsts. Vēlāk šī teritorija tika iekļauta Saleikīdu, tad Partas un vēlāk Sasanīdu valstī. Gadsimtu gaitā tagadējās Irānas teritoriju iekaroja dažādi spēki: 13. gadsimtā mongoļi, 14. gadsimtā Timura karaspēks, bet 18. gadsimtā — afgāņu ciltis. No 1796. līdz 1925.gadam Irānā valdīja Kadžāru dinastija. Liela ietekme šīs zemes attīstībā pēdējos divos gadsimtos bija Lielbritānijas un Francijas kapitālam. 18. un 19. gadsimtā Irāna karos ar Krieviju centās nostiprināt savas ekonomiskās intereses Aizkaukāzā. 19. un 20. gadsimta mijā Krievijai līdz ar Lielbritāniju bija dominējošā loma Irānas ekonomikā.

Mūsu gadsimta sākumā Irānas tautsaimniecībā vērā ņemama kļuva arī Vācijas un ASV ietekme. Pirmā pasaules kara laikā Irānas ziemeļu daļu ieņēma krievu karaspēks, bet dienvidu daļu — angļu armija, kas 1919.gadā iekaroja visu Irānas teritoriju. Šajā laikā Irānā aktivizējās nacionālā atbrīvošanās kustība, un 1920.gadā tika nodibināta republika. Taču jau nākamajā gadā Irānā notika valsts apvērsums, un 1925.gadā par Irānas šahu kļuva Rezašāhs Pehlevī. Otrā pasaules kara laikā, 1941.gada augustā, Padomju Savienība ieveda savu karaspēku Irānas ziemeļu daļā, bet Irānas dienvidu un rietumu daļu atkal ieņēma angļi, kuriem 1942.gadā pievienojās arī amerikāņu karaspēks. 1941.gadā Rezašāhs Pehlevī atteicās no varas par labu savam dēlam Mohammadam Reza Pehlevī, kurš Irānā valdīja līdz pat 1979.gadam. 1942.gadā Irāna parakstīja līgumu par savienību ar PSRS un Lielbritāniju un 1943.gadā pieteica karu Vācijai — gan praktiski nepiedaloties kaujas operācijās. 1943.gadā Irānas galvaspilsētā Teherānā notika vēsturiskā antihitleriskās koalīcijas valstu konference, kas cita starpā arī atzina Irānas suverenitāti un neatkarību.

Pēc Otrā pasaules kara no Irānas tika izvests ārvalstu karaspēks, valsts ekonomikā liela ietekme bija ASV un Lielbritānijas kapitālam. 60. un 70. gados savas ekonomiskās un ģeopolitiskās intereses Irānā aktīvi centās paplašināt Padomju Savienība. 1978.gadā Irānā sākās emigrācijā dzīvojošā Irānas reliģiskā vadītāja ājatollas Homeinī vadīta tautas masu kustība, kas ieguva ļoti plašus apmērus. Ājatollam Homeinī ierodoties Irānā, šahs Mohammads Reza Pehlevī devās emigrācijā 1979.gada janvārī. Varu valstī pārņēma islama revolucionārā padome. 1979.gada 1.aprīlī pēc referenduma Irāna tika pasludināta par islama republiku un statuss nostiprināts jaunā konstitūcijā. 1980.gadā Irānā notika pirmās prezidenta vēlēšanas. 70.gadu nogalē un 80.gadu sākumā strauji pasliktinājās Irānas attiecības ar ASV. Radikāli noskaņoti Irānas jaunieši ieņēma ASV vēstniecību, apvainojot amerikāņu diplomātus spiegošanā. 1980.gada aprīlī ASV speciālvienības veica militāru operāciju ķīlnieku atbrīvošanai, kas beidzās ar neveiksmi. 1980.gada septembrī sākās ilgs un abām pusēm ļoti mokošs karš starp Irānu un tās kaimiņvalsti Irāku, kas būtiski pasliktināja Irānas ekonomisko situāciju.

Irānas tautsaimniecībā ļoti liela nozīme ir naftas ieguvei un tās pārstrādes rūpniecībai, kas dod gandrīz pusi no Irānas nacionālā kopprodukta un gandrīz 80 procentus no Irānas eksportprodukcijas apjoma. Irānā iegūst arī ogles, hromītu, polimetālus, dzelzsrūdu. Galvenā lauksaimniecības nozare Irānā ir zemkopība, kas dod apmēram 60 procentus no lauksaimniecības kopprodukta. Irānā audzē kviešus, miežus, rīsus, ir attīstīta arī augkopība.

Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Irānu tika nodibinātas 1992.gada 7.jūlijā. Irānas intereses Latvijā pārstāv Irānas vēstniecības padomnieks Ahmads Vojdani, taču drīzumā gaidāma arī Irānas Islama Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka akreditācija Rīgā. Vēstnieka rezidence būs Stokholmā.

Sveicot Irānas Islama Republiku tās nacionālajos svētkos, vēlēsim abām mūsu zemēm atrast iespējas ekonomisko un kultūras sakaru attīstīšanai. Pagaidām vēl šajās jomās pastāv daudz neizmantotu iespēju.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors