Ministru kabineta noteikumi Nr. 724

Rīgā 2017. gada 12. decembrī (prot. Nr. 61 15. §)

Noteikumi par Latvijas Zinātnes padomes ekspertu kvalifikācijas kritērijiem, ekspertu komisiju izveidošanu un to darbības organizēšanu

Izdoti saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma
18. panta piekto daļu

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka Latvijas Zinātnes padomes (turpmāk – padome) ekspertu (turpmāk – eksperts) kvalifikācijas kritērijus, ekspertu komisiju izveidošanas un to darbības organizēšanas kārtību.

II. Ekspertu kvalifikācijas kritēriji

2. Eksperta tiesības zinātnes nozarē uz laiku, ne ilgāku par trim gadiem, piešķir zinātniekam, kurš pēdējo triju gadu laikā ir veicis zinātnisko darbību attiecīgajā zinātnes nozarē un sasniedzis vismaz trīs rezultātus šādos zinātniskās darbības veidos (kopā):

2.1. anonīmi recenzētas zinātniskās publikācijas;

2.2. zinātniskā publikācija, kura ir pieejama atvērtajā piekļuvē (Open Access);

2.3. recenzēta zinātniskā monogrāfija (turpmāk – monogrāfija).

3. Katra šo noteikumu 2. punktā minētā rezultāta kvalitātes kritērijus attiecīgajā zinātnes nozarē, kritēriju izvērtēšanas un eksperta tiesību piešķiršanas kārtību nosaka padome.

4. Par ekspertu komisijas locekli var būt šo noteikumu 2. punktā minētais eksperts, kurš pēdējo triju gadu laikā, rēķinot no dienas, kad eksperts piesakās vēlēšanām, papildus ir sasniedzis vēl vienu rezultātu kādā no šo noteikumu 2. punktā minētajiem zinātniskās darbības veidiem.

5. Ja zinātnieks pretendē uz eksperta tiesību saņemšanu vairākās zinātņu nozarēs, tad šo noteikumu 2. punktā minētās prasības ir attiecināmas uz katru zinātnes nozari.

6. Lai apliecinātu atbilstību šo noteikumu 2. vai 4. punktā minētajiem kvalifikācijas kritērijiem, zinātnieks Nacionālajā zinātniskās darbības informācijas sistēmā (turpmāk – informācijas sistēma) aizpilda pieteikuma formu, iekļaujot šādas ziņas:

6.1. vārds, uzvārds;

6.2. personas kods;

6.3. zinātnes nozare, kurā vēlas saņemt eksperta tiesības;

6.4. iegūtā izglītība un norāde par doktora zinātnisko grādu vai tam pielīdzinātu zinātnisko kvalifikāciju;

6.5. rezultāti, kuri apliecina, ka persona atbilst šo noteikumu 2. vai 4. punktā minētajām prasībām;

6.6. zinātniskās darbības jomu raksturojoši atslēgvārdi.

III. Ekspertu komisiju izveidošanas kārtība

7. Padome nosaka ekspertu komisiju skaitu un to sastāvu, nodrošinot, ka ekspertu komisijās ir līdzvērtīgi pārstāvēti visu zinātņu nozaru eksperti, un minēto informāciju publicē padomes tīmekļvietnē un informācijas sistēmā ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms ekspertu komisiju vēlēšanām.

8. Vēlēšanu procesa nodrošināšanai padome izveido vēlēšanu komisiju. Vēlēšanu komisijas sastāvu un pārējos ar tās darbību saistītos jautājumus nosaka padome. Vēlēšanu komisija darbojas līdz vēlēšanu rezultātu apstiprināšanai. Vēlēšanu komisijā nedrīkst iekļaut ekspertu komisiju kandidātus.

9. Vēlēšanu komisija paziņojumu par ekspertu komisiju vēlēšanām izsludina vismaz divus mēnešus iepriekš, publicējot attiecīgu paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", padomes tīmekļvietnē un informācijas sistēmā.

10. Ekspertu komisiju locekļus ievēlē elektroniski aizklātās vēlēšanās vienu reizi trijos gados. Ekspertu komisiju pilnvaru laiks ir trīs gadi.

11. Ekspertu komisiju locekļu vēlēšanas notiek trīs dienas, no kurām vismaz divas ir darbdienas, no plkst. 00.00 līdz 24.00.

12. Ekspertu komisijas locekļu vēlēšanām eksperts piesakās ne vēlāk kā nedēļu pirms attiecīgo vēlēšanu pirmās dienas, informācijas sistēmā aizpildot ekspertu komisijas locekļa kandidāta pieteikumu. Eksperts savu kandidatūru var atsaukt ne vēlāk kā nedēļu pirms attiecīgo vēlēšanu pirmās dienas.

13. Vēlēšanu komisija izvērtē saņemtos pieteikumus atbilstoši Zinātniskās darbības likuma 18. panta trešajai daļai un šiem noteikumiem un ne vēlāk kā vienu darbdienu pirms vēlēšanām publicē informācijas sistēmā ekspertu komisiju locekļu kandidātu sarakstu pa nozarēm.

14. Lai piedalītos vēlēšanās, zinātnieki, kas atbilst Zinātniskās darbības likuma 18. panta otrajai daļai:

14.1. pieslēdzas informācijas sistēmai;

14.2. norāda zinātnes nozari, par kuras ekspertiem balsos;

14.3. izvēlas vienu ekspertu komisijas locekļa kandidātu attiecīgajā nozarē un apstiprina balsojumu. Apstiprinātu balsojumu mainīt nav iespējams.

15. Vēlētājs var balsot vienu reizi līdz pēdējās vēlēšanu dienas plkst. 24.00.

16. Par ievēlētiem uzskata tos ekspertu komisijas locekļus, kuri saņēmuši lielāko balsu skaitu attiecīgajā nozarē, rēķinot procentos no kopējā nozarē nodoto balstu skaita. Ekspertu komisijas locekļu skaits vienā ekspertu komisijā no vienas zinātniskās institūcijas nedrīkst pārsniegt 50 procentus no kopējā ekspertu komisijas locekļu skaita attiecīgajā ekspertu komisijā. Ja balsis ir sadalījušās tā, ka ir pārkāpts šajā punktā minētais nosacījums, vēlēšanu komisija izvēlas nākamo attiecīgās nozares ekspertu no citas institūcijas ar lielāko balsu skaitu. Ja balsis uz vakanto ekspertu komisijas locekļa vietu ir sadalījušās vienādi, priekšroka ir kandidātam, kuram ir vairāk zinātniskās darbības rezultātu, kas atbilst šo noteikumu 2. punkta prasībām.

17. Vēlēšanu komisija triju darbdienu laikā pēc vēlēšanu beigām izvērtē vēlēšanu rezultātus atbilstoši šo noteikumu 16. punktam un sastāda balsu skaitīšanas protokolu. Balsu skaitīšanas protokolu publicē padomes tīmekļvietnē un informācijas sistēmā.

18. Sūdzības par vēlēšanu procesa norisi var iesniegt vēlēšanu komisijai triju darbdienu laikā pēc balsu skaitīšanas protokola publicēšanas. Katru sūdzību izskata vēlēšanu komisija Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā un termiņos.

19. 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 15. punktā minētā termiņa beigām vēlēšanu komisija lemj par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu vai nepieciešamību rīkot atkārtotas vēlēšanas, ja vēlēšanu procesā ir pieļauti pārkāpumi, kas būtiski ietekmē vēlēšanu rezultātus.

20. Lēmumu par atkārtotu vēlēšanu rīkošanu pieņem padome. Atkārtotas vēlēšanas rīko viena mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas par atkārtotu vēlēšanu rīkošanu šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

21. Ekspertu komisija vēlēšanu rezultātus publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", padomes tīmekļvietnē un informācijas sistēmā ne vēlāk kā trīs darbdienas pēc to apstiprināšanas.

22. Ja ekspertu komisijas loceklis beidz pildīt savus pienākumus pirms termiņa, viņa vietā stājas nākamais tās pašas nozares ekspertu komisijas kandidāts, pamatojoties uz balsu skaitīšanas protokolu un ievērojot šo noteikumu 16. punktā minētos nosacījumus dažādu zinātnisko institūciju pārstāvniecībai.

IV. Ekspertu komisiju darbības organizēšana

23. Ekspertu komisijas pirmo sēdi līdz priekšsēdētāja un viņa vietnieka ievēlēšanai vada vēlēšanu komisijas pārstāvis. Komisijas priekšsēdētāja un viņa vietnieka ievēlēšanas kārtību nosaka padome.

24. Ekspertu komisiju pārstāvjus padomē izvirza padomes noteiktajā kārtībā.

25. Ekspertu komisijas klātienes sēdes sasauc ne retāk kā reizi pusgadā. Sēdes vada ekspertu komisijas priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā – ekspertu komisijas priekšsēdētāja vietnieks.

26. Ekspertu komisijas darbu var organizēt neklātienē, izmantojot atbilstošus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus.

27. Ekspertu komisija lēmumus pieņem, atklāti balsojot.

28. Ekspertu komisijas sēdes protokolē. Sēdes protokolus un komisijas lēmumus paraksta ekspertu komisijas priekšsēdētājs, un tos elektroniski nosūta visiem komisijas locekļiem.

29. Ekspertu komisijai ir tiesības:

29.1. pieprasīt padomei un saņemt no tās tehnisko palīdzību, kas nepieciešama komisijas darba nodrošināšanai;

29.2. pieprasīt savu uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju no iestādēm un organizācijām.

29.3. izmantot padomes ekspertu datubāzi.

V. Noslēguma jautājumi

30. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumus Nr. 497 "Noteikumi par Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisiju izveidošanu un darbību" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 112. nr.).

31. Padomes ekspertu komisijas, kas izveidotas saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumiem Nr. 497 "Noteikumi par Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisiju izveidošanu un darbību", turpina savu darbību līdz 2019. gada 2. jūnijam.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis